par psihiatriju, psihoterapiju, psiholoìiju un veìetatîvo distoniju. Antidepresanti?
ku! ja pareizi nopratu no citiem tekstiem, tad mitinies/dzīvo nepilsētā? Tāpēc prasu, ka interesē, vai tiešām ir tik daudz visur to lauku māju/īpašumu, kuriem it kā vajag kaut kādus pieskatītājus? (ka neprasa īres maksu, bet tā kā bartero ar abpusēji izdevīgiem nosacījumiem) Es esmu galīgā ''dimbā''. Man laikam ir jāmeklē kāds radikāls risinājums. Iespēja kautautors: ezīte - Psihiskā veselība
Paldies, ku!, ka tici man, ka var tā būt. Nu jau ar bērniem viņai ir mazāka saskare, vairāk tā pastarpināti, ar telpu tīrīšanu pārsvarā tikai, bet nu savu ''napoleonismu'' cenšās pie katras izdevības tur iespraukt. Sen jau var iet pensijā, bet nē.... negrib labo terorizēšanas vietu zaudēt, jo citādi jau būs garlaicīgi..... Un kā gan tie pārējie kolēģi to zinātautors: ezīte - Psihiskā veselība
Atvainojos, ka stāstu to šeit, bet to psihoterapijā man nav vēl dūšas pateikt, man vienkārši šķiet, ka arī p-terapeits nenoticēs, ka tā bija. Un tas jau nebija vienīgais gadījums. Vēl bija visādos izsmalcinātos sadismos jāskatās ikdienā.... viņas izpildījumā. Kādreiz ''caur puķītēm'' mēģināju šo to pastāstīt topošajam vīram, bet viņš arī lāga neticēja diautors: ezīte - Psihiskā veselība
Man kaut kā līdzīgi bija sen. Padsmit gadu vecumā, skolas laikā. Bet tur gan konkrēti gadījumi bija. Mamma terorizēja brāli, beigās laikam sāka spārdīt ar kājām..... un mani tajā brīdī pārņēma šausmas..... vispirms es sāku kliegt drausmīgi, viņa nepārstāja (citreiz draudēja, ja atļaušos stāstīt, kas notika mājās, parūpēsies, lai es nonāku kādā internātskolautors: ezīte - Psihiskā veselība
Tas viss jau notika pie darba, speciāli negāju, viņa bija piebraukusi, un kad es to pamanīju pa gabalu, tā jau lēnāk gāju, lai nebūtu jātiekās. Cita ceļa kur palikt arī nebija. Bet tā kā tiku pamanīta, tad tiku īpaši pie darba sagaidīta. Vienkārši sakritība, ka gadījos tur tajā pašā momentā. Citreiz par to mājās izgaudojos.... kad tiek uz māju atnestas tās lietasautors: ezīte - Psihiskā veselība
Es domāju, ka ir cilvēki, kas ir pelnījuši, ka viņus mīl ... un otri, tādi kā es, kas aiz nepateicības un rupjas protesta kāres ir necienīgi sevi mīlēt...un baudīt citu cieņu pret sevi.autors: ezīte - Psihiskā veselība
Un tas jau arī nav vēl viss no konflikta..... šausmīgi sadusmojos par to situāciju, iegāju vīra darba (viņš tur parasti ir viens vai ar paziņu vienu) , uzvilkos un sāku atkal protestēt, kāpēc viņš, zinot visu šo situāciju, turpina pieņemt viņas vestās lietas. Ja par to ir runāts nez cik reizes, lūgts.... Kā es varu neienīst sevi, ja man tiek atteikts, nokārto pati savas aautors: ezīte - Psihiskā veselība
sorry, kļūda, jābūt ''viņa manī neklausās...'' Patreiz jūtos vienkārši drausmīgi, protams palika atkal slikti no tās ''sarunas'', smoku no krenķiem nost. Trīcu un saprotu, ka , ja es būtu jēdzīgs cilvēks, tad taču neizveidotos tāda situācija. Nevarēdama to spriedzi un viņas ultimātus izturēt, pateicu ko patiesībā domāju, skarbus vārdus, par to attieksmi, ko izrautors: ezīte - Psihiskā veselība
existential fool Rakstīja: ------------------------------------------------------- > ezīte Rakstīja: > -------------------------------------------------- > ----- > > Un viss. Tā arī neizdodās būt pietiekoši > > labai pret apkārtējiem..... > > Kas tas par murgu? Vai tev jābūt kādai > kajslauķei vai kam? Es esmu tizla un pretīga.... Tur jau tautors: ezīte - Psihiskā veselība
Par šito tēmu brīvākā brīdī paturpināšu.... Domāju vien, vai tiešām pie emocionālām problēmām un VD ir raksturīgas arvien uzbāzīgakas, biežākas sāpes krūšukurvī? Nu jau laiciņu kā neliek miera kaut kas, kur ribas saiet klāt krūšu kaulam un ribu mala kreisajā malā (arī pataustot sāp tur) Tagad tas viss kļuvis visaptverošāks. Žņaudzošās sāpes ap sirdi arautors: ezīte - Psihiskā veselība
Nepiekrītu.... Iedzert tējiņu, iet vannā un tamlīdz. darīties situācijā, kad mani aizvainojusi kāda citu attieksme, man liekās ir nejēdzīgāk. Jo tā situācija grauž kopā mani. Tas būtu tas pats, kad negaiss būtu piem. izsitis logu, istabā lītu iekšā lietus, bet neviens neļautu logu aizvērt, vai iestiklot, bet teiktu- nomierinies, ej pasēdi vannā.... Tik pat absurdi man tautors: ezīte - Psihiskā veselība
Un viss. Tā arī neizdodās būt pietiekoši labai pret apkārtējiem..... Un tas mani drausmīgi kaitina. Kaitina, ka gandrīz vienmēr nonāku savu tuvinieku manipulācijas tīklā.... lai kā arī necenstos neiekļūt viņā, vienalga atkal uzraujos.... Un es pati sev derdzos tagad....autors: ezīte - Psihiskā veselība
Ja es pareizi sapratu, tad Tu studē! Vai cilvēku, kas jau vai vēl studē varētu saukt par nespējīgu ko paveikt? Manuprāt, nē ! Tātad līdz tam jau ir kaut kas paveikts! Tālāk, varbūt vienkārši vajag pauzi no daudziem pienākumiem. Iespējams nedari to, pēc kā patiesībā dzīvē ilgojies? Vai neuzdrošinies par to domāt, zinot, ka piem. ģim. locekļiem vai vēl kādam tas lautors: ezīte - Psihiskā veselība
Vai zini, kas tieši ir tas, kas ''traucē'' dzīvot? Kas ir tas, kas Tevi savā dzīvē neapmierina, neļauj just prieku? Varbūt sevi samoki ar to, ka kaut kas vienmēr obligāti jādara? Varbūt nedod sev nekādas atlaides, neļauj sev gana atpūsties? Ja man būtu jāizvēlās, vai obligāti iet uz lekcijām vai dzīvot.... man personīgi gribētos iztikt bez lekcijām, bet būt... ! Joautors: ezīte - Psihiskā veselība
Kurā vietā tas, lūdzu, bija?autors: ezīte - Diskusijas par medicīnas jautājumiem
Varbūt, lūdzu, kāds ziniet, kur salīdzinoši ilgu rindu negaidot var uztaisīt to Holtera monitorēšanu (skatīju, ka ir vairākās vietās)? Un cik tas apm. maksā šobrīd (ja nav nosūtījuma)? Ja kāds gadījumā esat personīgi bijis? Cik nopratu, tad nav obligāti ''uz vietas'' uzturēties stacionārā? Jau iepriekš, paldies!autors: ezīte - Diskusijas par medicīnas jautājumiem
aberz Tagad biju domājusi psihoterapeitu, par bailēm atklāti runāt, kā jūtos. Nevis par medicīnisko terapiju, bet par psihoterapiju.autors: ezīte - Psihiskā veselība
Pēc neliela pārtraukuma drīzumā iešu pie p.terapeita. Pēc tās ne ''pārāk veiksmīgās'' vizītes gribu saņemties un kaut pusi pateikt no tā, ko šeit stāstīju forumā par terapijas izjūtu. Sapratu laikam arī, kas mani no tā attur/atturēja. Ja sabojāšu attiecības ar tik asu viedokļa izteikšanu, tad varu palikt bez ārsta un runāšanās iespējas. Protams, ir jau arī ciautors: ezīte - Psihiskā veselība
Paldies! Man jau arī vairāk kā 10 gadi pagājuši bija, varbūt pat 15-20. ĢĀ nejauši ieraudzīja, ka sen nav bijusi. Reāli es pat neatceros, droši vien iepriekšēja reize bija tikai skolas gados pat. Tagad tā vieta sāp mazāk, niez vairāk. Galvassāpes mazinās. Biju jau labā pastaigā tikko. Bet par attieksmi pret poti. Es personīgi esmu par, jo katrreiz, kā ziemā uznāautors: ezīte - Diskusijas par medicīnas jautājumiem
Vai no difterijas potes (un klāt arī stingumkrampji) var būt apsārtusi, niezoša un sāpoša iekaisuma sajūta rokā otrā dienā. Karsta āda un vietā kur iešpricēts, tāds kā neliels vulkāniņš uzcēlies. Plus trešajā dienā arī galvassāpes un nu jau velk uz vemšanu? Un stiprs savārgums.autors: ezīte - Diskusijas par medicīnas jautājumiem
Vai no difterijas potes (un klāt arī stingumkrampji) var būt apsārtusi, niezoša un sāpoša iekaisuma sajūta rokā otrā dienā. Karsta āda un vietā kur iešpricēts, tāds kā neliels vulkāniņš uzcēlies. Plus trešajā dienā arī galvassāpes un nu jau velk uz vemšanu?autors: ezīte - Diskusijas par medicīnas jautājumiem
Es kā reiz esmu tas cilvēks, kas pirms apm. četriem gadiem dzēra antidepresantu Stimuloton. No kā panikas lēkmes tikpat kā beidzās. Dzēru vairāk kā gadu. Bet ir viens bet..... tieši uzsākot šīs zāles lietot, panika ritīgi man sākās. Līdz tam bija kādas 4 epizodes tikai. Zāļu lietošanas sākumā, man likās ka būs beigas, tās panikas, kas izpaudās uzsākot lietot Stimulautors: ezīte - Psihiskā veselība
Piem. man bija ģimenē (vecāku ģim.) baigā spriedze uztaisīta ap to, ka eksāmeni ne tikai ir obligāti jānokārto, bet arī ļoti labi. Loģiski, ka tas vairo bailes. Iepriekš jau kaut kur aprakstīju, par augstskolas iestājeksāmeniem, kā man gāja un par pieeju Pēc principa, nu kas traks piem. notiks, ja neiestāsies uzreiz tajā augstskolā? Deguns taču nenokritīs tāpēc?Un tāautors: ezīte - Psihiskā veselība
blueberry Rakstīja: ------------------------------------------------------- > Tad domāju, vai es drīkstu tā nekreņķēties > par to, par ko gadiem esmu kreņķējusies :D ? ------------------------------------------------------------ > Nez, vai kāds saprata manu domu? Manuprāt ideāli teikts! Tieši tas, par ko esmu bieži iedomājusies! Man piem. sen atpakaļ likās, kaautors: ezīte - Psihiskā veselība
Paldies Runcene un Alstere par padomiem un atbalstu. Nu mani bremzē kaut kas tā darīt. Jo kā jau iepriekš kaut kur šeit teicu, viņš ir arī psihiatrs. Un man uzreiz liekās, ka tas var mani slikti ietekmēt. Ka viņš saredzēs mani ko briesmīgu, traku. Vai, ka rekomendēs labāk doties pa taisno uz slimnīcu. Es pilnībā piekrītu par to, ka vajag vairāk darbu, iztikšanas līdzekautors: ezīte - Psihiskā veselība
Par pt runājot. Nu mani pārņem mokoša sajūta, ka nevaru izrunāt to, kas man interesē. Ka mani ''mākslīgi'' vada uz sarunas nobeigumu, kas izpaužas tā, ka terapeits diezgan stingrā apgalvojuma formā pasaka savu viedokli, ka ir tā un tā. Bet man liekās, ka tas ir viņaprāt, nevis izejot no manas būtības vai uzskatiem. Un tad man tā disonanse izraisa mokošu sajūtu, jo es domājuautors: ezīte - Psihiskā veselība
Paldies blueberry un Runcene. Tad sanāk, ka manas emocionālās problēmas ir ''nokāvušas'' vairogdziedzeri? .... Neizgulēties, nedabūt ciešami, kur nu vēl pilnvērtīgi, atpūsties naktī, protams ir nejedzīgi. Ko ievēroju pati. Bija man emocionāli tagad dažas labas dienas. Jo uzradās pāris darbi, ko varēju darīt un man tas patīk. Tikai darba organizācija no sadarbības parautors: ezīte - Psihiskā veselība
Nu pat, nesen, biju uz vairogdziedzera US. Zinot, ka gan jau tāpat nekas nebūs, nemaz īpaši par to nedomāju. Gāju kā uz formalitātes veida pārbaudi..... Bez stresa jelkāda. Bet izrādās, ka kaut kāda problēma laikam tur ir. Cik sapratu, kaut kāds mezgls vienā pusē. Sākumā neņēmu īpaši galvā, bet, kad daktere teica, lai noteikti saglabāju attēlu, ka būs vajadzīgs obligautors: ezīte - Psihiskā veselība
Negribās piekrist, ka depresīvajiem nav nekādu vēlmju. Man bija, bet tieši nespēja (šķēršļi) sasniegt, vai nedrīkstēšana, noveda mani pie depresijas un sajūtas, ka iznīkstu. Un arī tagad ir palaikam tā. Ja ir pa daudz tā kā pienākuma tipa darāmā, bet ļoti ļoti pietrūkst patīkamā. Un tad nāk virsū tās bezcerības. Kā var dabūt līdzsvaru, tā labāk. Man personautors: ezīte - Psihiskā veselība
Biju tās līdzības domājusi pārējās, nevis sirdi. Tas ir -izjūtas, vainas apziņas un nevērtīguma sajūtas un bezspēkus. Kura problēma no kā radusies, es jau vairs pati nesaprotu. Bija antidepresants, no kura bija pavisam slikti, tāpēc nomainīja uz Spitomin, no kura nevarot būt nekādu problēmu. Manuprāt, ārsts zāles nerekomendē man mainīt. Pie ģim. ārstes iet varēšuautors: ezīte - Psihiskā veselība