Runcene, Tev nu gan ir nākotnes vīzijas :-)))

Ha, ha, ha...strawberry,tu redzi to, ko gribi redzēt :))

Tas attiecībā uz komentāru man.

Milda, pirms dažiem gadiem (4-5) apmēram es tusēju kādā interneta portālā, kur bija savākušies kāda pst fani. Toreiz es vispār nezināju, kas tas par zvēru ir. Bet nu tas bija ļoti uzkrītoši, cik vienādās kategorijās šie cilvēki domāja. Trakākais, ka es arī sāku vilkt līdzi (nu varbūt es tāda viegli iespaidojama:D), tikai vēlāk sāku domāt: kas ar mani notiek?

Strawberry, toreiz tu nezināji, kas tas ir par zvēru, a tagad zini? No pieredzes? Ko nozīmē vienādas kategorijas? Attiecībā uz ko, uz kādiem topikiem? Man šķiet, pārāk tu visus bāz vienā maisā, katrs ir individualitāte.

Sarunvalodā tika lietoti jēdzieni, kas ir raksturīgi psihoterapijai (kas tie tādi, var atrast Runcenes tekstos), tika analizētas emocijas, kas tā un kas tā, un tas viss parastos komentāros (tādu lietu nenovērosi nekur citur). Tāda sajūta, ka cilvēki nevis brīvi raksta, domā, bet nepārtraukti analizē...kaut kā tā. Pagrūti noformulēt to visu, bet durās acīs tas nepārprotami.

Strawberry, psihoterapeitu klientus zināmā mērā vienādus padara neba terapeits, bet viņu dzīves vēsture. pēc laika jau viss mainās.

es zinu cilvēkus, kas ir uzauguši bezmaz suņu būdā. bez piesaistes terapeitam tādu vēsturi neizārstēs, jo normālas piesaistes tam cilvēkam jau nav bijis... var jau rēkt par bērnības traumām vai norādīt uz citu infantilismu, bet ir dažas lietas, kas ir par daudz, lai pats tiktu galā; ir terapijā etapi un procesi, tādi paši kā bērnam augot; patīk tas kādam vai nē, bet tur nākas reizēm iziet visu dzīvi vēlreiz.

turklāt šādā vidē augot, cilvēks nekad nezina, ko pats grib, kas viņam ir vislabākais, jo vienmēr ir bijis jābaidās noi kāda varmākas vai despota. daudzi tad kādu laiku sākumā dzīvo ar terapeita domām. bet tas ir uz laiku, un tur neko nevar darīt.

ja tas tā paliek uz mūžu, tad gan ir gauži, bet labi skolots psihoterapeits to nepieļaus.

termini vienkārši ir īsāki; turklāt tur daudzas lietas ir arī no eksistenciālās filozofijas, kuru Tu kā budisma fane noteikti nezini... tāpēc domā, ka tā ir psihoterapijas leksika.

man arī viena izglītība (precīzāk, tās daļa) mazliet saistīta ar psiholoģijas teorijām: tam nav nekāda sakara ar manu psihoterapiju...



Edited 1 time(s). Last edit at 18.07.2009 13:10 by Runcene.

Jēdzieni, kas raksturīgi p-terapijai. A kā tu zini, ka šie jēdzieni ir iegūti p-terpijā? Ir vēl grāmatas, komunikācija ar cilvēkiem, savs personīgais "es"... No tā arī veidojas dzīves uztvere. Vienīgais, kam es piekrītu - analizēšana. Es no dabas esmu filozofiska, ar tieksmi analizēt, p-terapija to pastiprina. Varbūt tas brīžiem ir par daudz, piekrītu. Bet savādāk es nekādas paralēles ar "citiem p-terapijas faniem" nevaru vilkt, vēl tikai to, ka p-terapija tiek vairāk vai mazāk atbalstīta. :)

psihoterapijā vispār nekādus terminus nelieto. es nevienu neesmu dabūjusi no terapeita. vismaz neatceros.

Es arī nezinu tādus, kas būtu īpaši iegūti p-terapijā. Tiek runāts par ikdienu, par dziļākiem dvēseles slāņiem. Valoda - tāda pati kā varētu būt komunikacijā ar jebkuru cilvēku. "Dziļāki dvēseles slāņi"- nē, šis nav iegūts p-terapijā :)) Tā ir mana vairāk vai mazāk poētiskā valoda :))).

...viens jautajums runcenei...pstrpists un psihologs laikam balstās uz vienam un tām pasam teorijām...tā viš i?...

...un vēl...ja runcenes un mildas teksti nesasauktos ar silvera tekstiem, kurš ar šūmainu dirsu aizstāv amveja andeli, tad...:)

:)

ja kāds to varētu pateikt, madcynics.

tur ir ļoti daudz kašķa... tāpat kā reliģijā, arī te ir cietpaurība pretēji brīvībai, dzīvošanai, būšanai.

psiholoģija ir tik dažāda, tāpat arī psihoterapija. ir tāda, kurā nav nekā daudz no normu un ne-normu pieejas, bet daudz no tā, lai kaut kādu iemeslu pēc apmaldījies cilvēks atrastu sevi un vienkārši atkal justos vislabāk, lai ko par to teiktu citi; to gudri sauc par humānistisku psiholoģiju (teoriju) un psihoterapiju (praksi)...

Vienkāršoti ņemot, galvenā atšķirība ir tā, ka nav akcenta uz psihoterapeita it kā lielo gudrību, pie kura nu ir atnācis viens, kuru vajag sapravīt...

šādā pieejā galvenais jautājums ir: "Kāpēc gan ne?" nevis "Kāpēc?"

Nezinu Silvera tekstus, bet...tad jau pa lielam visu teksti sasaucas, jo Ameriku no jauna neatklāsi?..ja mēs gribam filozofēt. Kas tad ir tas pilnīgi pretējais, ārkārtīgi individuālais? Nevar izraut lietu no konteksta un salīdzināt.

Psihoterapijā tu lietas vairāk REDZI (sevī un citos). Vismaz es.

es aizstāvos tikai tādā līmenī, ka Jūs abi (madcynics ar strawberry) runājat par tādu psihoterapiju, kādu gan šur tur esmu sastapusi, bet neatbalstu.

RSU pieeju psihoterapijai es vienkārši organiski neieredzu. bet tas attiecas uz viņu korifejiem, jo skola ne vienmēr nosaka rezultātu; psihoterapiju mācās gana pieauguši ļaudis.

...he, he...nesen saskāros ar skolas psihologiem...vnk sakot - dirsā...pilnīgs sviests...ņemot vērā, ka mamma bija skolotāja, ņemās papildus ar nepilngadīgajien razbainiekiem, bija iespēja pavērot gan viņas, gan vinu kolēgu darbošanos šajā frontē...salīdzinājums par sliktu šodien sastaptajiem...

Skolas psihologi - tā ir atsevišķa tematika. Arī tā saucamo krīzes centru psihologi (sen, sen atpakaļ esmu mēģinājusi) un atsauksmes ir negatīvas.

man bija ok saskarsme ar krīzes centru; es vismaz sapratu, ko man vajag... tam jau arī šie centri ir domāti: palīdzēt orientēties grūtā situācijā — tajos nu gan ilgstošu, kvalitatīvu psihoterapiju nepiedāvā; tā tas ir arī citviet pasaulē.

patiesībā jau tā saskarsme ar valsts psihiatrijas psihologiem (pavirša), kas man izvērtās negatīva, nostrādāja pēc principa: kas nenogalina, tas padara stiprāku... dzīvē taču ne viss ir tik ok, kā gribētos. vienkārši tāds elements no dzīves.

bet tāpēc reizēm šeit bilstu ļaudīm: ja vien var atļauties, tad uz valsts psihiatrijas pusi labāk pārāk neskatīties — var dabūt eksperiences...;)

pie tā, kā un ko valsts šajā sistēmā finansē, neko labu nevar gaidīt. viss kvalitatīvais mazliet maksā.



Edited 2 time(s). Last edit at 19.07.2009 13:12 by Runcene.

E



Edited 1 time(s). Last edit at 23.08.2012 20:15 by kachenite.

C



Edited 1 time(s). Last edit at 23.08.2012 20:17 by kachenite.

Tur jau tā lieta, ka es no viņiem nedabūju neko..ne vismazāko ieteikumu, pat ne uzmundrinājumu, ko tajā laikā ļoti gaidīju. Un toreiz biju dziļi vīlusies. Zinu, ka nevienam vairs neieteikšu, kur nu vēl pati došos..

Pēc komentāriem uzreiz redzams, ka runcene ir ļori tālu tikusi psihoterapijā un ir ļoti vesela sieva ar dziļu intelektu.