Kā teiktu viena mana paziņa katoliete: "Es cīnos pret herēzēm!" Bet gan viņa, gan es zinu, ka tas ir diezgan bezcerīgi... Bet cilvēkam dažkārt ir slieksme ticēt savām naivajām idejām... :)

Strawberry, es vnk iecepu kādu savas pieredzes fragmentu, kas vēl man maļas pa galvu...

Man svešvārdu vārdnīca noklīdusi...man aizvien grūtāk ir lasīt Tavus tekstus , Runcene:D

Bet vispār tas pats Svijašs raksta, ja cilvēks meklē, tad arī atrod. Viņš dodas no ārsta pie ārsta, no vienas pieejas pie citas, kamēr atrod to, ko viņam vajag. Taisnība vien ir.
Viss ir OK, Runcene, es jau saprotu, ko Tu domā.

...nu gan runcenīte nodeva...klāra bilde...tā viš i...

...ak jā...oidipālā fāze...tas man patika...:)

S



Edited 1 time(s). Last edit at 23.08.2012 20:26 by kachenite.

Madcynics, tavā tekstā saklausīju uzbraucienu, bet varbūt tikai tāpēc, ka pašai likās, ka uzbrauciens, jo bezmaz vai ko tādu gaidīju. Ja tu neesi ticīga (netici Dievam, nekam netici), tad nebrīnies, ka tev jāmeklē palīdzība...Daļēji piekrītu, ticīgajiem ir vieglāk.
Jā, es neticu Dievam, jo pa lielam ticu tikai tam, ko pati esmu pieredzējusi. Abstraktām, mistiskām, nepierādāmām lietām neticu, pirms neesmu ar tām saskārusies. Dievu līdz šim neviens man nav pierādījis, tai skaitā mācītājs. Tai pat laikā es nenoliedzu, ka Dievs eksistē - ticīgo prātos...

Es mācos ticēt sev...

...es paudu par to, ka jēdzienu jaukšana rada bardaku galvā...
...saruna servisā - klients šloserim: klau, man sagāja starteris dirsā...labi skan???...bet amizanti gan...kā tas tur varēja saiet!!!!...
...tas pats arī dzīvē...:)

Jēdzienu jaukšana noved pie bardaku galvā. Kuru jēdzienu? Tas, kas man ir tradicionāls/netradicionāls?

...gan jau, kad patīsi sevi atpakaļ, atradīsi ari citas lietas...

...es zinu tikai pārīti pilsoņu, kuri runā pareizā latviesu valodā...arī jēdzieniski...diemžēl...:)

Man ir sanācis piedzīvot Dieva esamību. To var saukt par apgaismību, mistiskiem pārdzīvojumiem- kā gribat. Neviens mācītājs, priesteris tuvumā nebija. Nekādas, Bībeles, Korāna, buršanās. Stāvu pie spoguļa, spoguļojos un pēkšņi- Wow! Saule iespīdēja manī un es saprotu VISU, kā ir pasaule iekārtota. Saprotu, ka esmu daļa no pasaules, daļa no Dieva. Dievs ir daļa no manis. Es esmu Dievā iekšā un Dievs ir manī iekšā. Viss pasaulē ir savā starpā saistīts. Viss, kas ir iepriekš piedzīvots, arī nepatikšanas, ir ar jēgu, savādāk es nebūtu nonākusi pie šīs pieredzes.
Vēl zinu, ka nav vērts apbrīnot Jēzu, Budu, Amerikas prezidentu, Žannu d'Arku- jebkuru slavenību. Manī ir 1/100 vai 1/1000 daļa no viņiem. Ikvienam no viņiem pietrūkst kaut kas, kas ir man.

Nu nesaprotu :)). Ja vēlies, vari norādīt :)))

Jēdzieniski pareiza latviešu valodā - piekrītu, ka pat tie, kam tā ir dzimtā valoda, bieži īsti nesaprot vai jauc jēdzienus. Droši vien arī es... Varbūt es interpretēju pa savam :))

T



Edited 1 time(s). Last edit at 23.08.2012 20:27 by kachenite.

...ir gan bijis...tas kachenītei...
...mildai...te nepaudu par kādu konkrēti...be Tu patrāpijies pa rokai...:)

Kachenite, tev ģimene (vecāki) ir ticīgi?

Es augu ģimenē, kas nebija īpaši ticīga, ne reizi negājām uz baznīcu, šad tad varbūt ģimenē eksistēja "Dieviņš ir, Dieviņš redz utt." Bērnībā rakstīju pāris vēstules Dieviņam. Vēlāk kaut ko lūdzu, "tirgojos"...Pirmo reizi baznīcā Ziemassvētkos biju, kad mani uz turieni aizveda mans pirmais puisis. It kā ticēju Dievam, it kā nē, īsti nebija skaidrs, šaubījos. Pēc kāda laika puisis gāja bojā, es centos atrast atbildi uz jautājumu- kāpēc. Biju arī uz baznīcu aizgājusi, runāju ar mācītāju. Un nevarēju dabūt sajūtu, ka Dievs ir. Jo vairāk laiks gāja, jo vairāk sāku tam neticēt. Tā kā man patīk Osho skaidrojums par lietām, vēl vairāk nosliecos uz to, ka Dievs eksistē .... ja ar šo jēdzienu apzīmē Visuma enerģiju. Un tādā gadījumā - jā, Dievs ir manī, Dievs ir visur...

Kachenite, jā, tādas apziņas man ir bijušas, ka viss, kas ir bijis, ir bijis ar jēgu, viss ir likumsakarības, esmu daļa no pasaules...bet ne tik spilgti, kā varbūt tu to apraksti.

Kachenīt, man nav bijusi tāda spēja apgaismība, bet es esmu pa druskai, pa škirbiņai paveroties, līdz līdzīgām domām nonākusi.
Bet es nevaru teikt, ka es saprotu VISU. Tā ir tikai niecīga daļa no VISA.
Bet šāda sapratne daudz maina. Kaut vai tiešām to, ka viss, kas ar mani notiek, ir pieredze, kas man jāapgūst.
Bet- ko no savas pieredzes varu teikt: tāda teorētiska lietu zināšana gan kaut ko dod, bet tomēr maz. Tam ir jānokļūst līdz aknām (ja tā var teikt), jākļūst par savu paša pieredzi, tad tas maina ļoti daudz.

...
TAS vienkārši atnāca pie manis kā zibens spēriens, saule sirdī, nu, nezinu, kā vēl var nosaukt to. Var apgūt Korānu, Bībeli, rituālus, nevis TO. TO var pieredzēt. Nepierunās mani sekot kādai reliģiskai konfesijai, jo man ir sava pieredze, neatkarīga no mācītājiem, bībelēm, u.c. institūcijām.



Edited 1 time(s). Last edit at 28.09.2012 16:15 by kachenite.

Strawberry: es jau arī zinu, ka nevar saprast visu. Bet tajā brīdī saproti VISU. Nav zināms, kā, bet saproti.
Pāris gadus atpakaļ netā atradu Ošo apgaismības pieredzi. No mobilā nevaru iekopēt linkus, jāmeklē www.messagefrommasters.com /Life of... un www.realization.org Atslēgas vārdi var būt enlightened; enlightenment. Pirms tam es domāju, ka es vienīgā tāda, ar tādu pieredzi, vismaz šinī gadsimtā. :) Grūti bij tā- vienai.



Edited 1 time(s). Last edit at 21.07.2009 00:06 by kachenite.

Kachenīt, kaut kādas iepriekš uzkrātas zināšanas vai intuitīvās nojausmas laikam ļauj to saprast.
Man tā bija ar dziednieku. Es nezināju un man neviens nebija stāstījis, kādas tieši ir viņa spējas (bet kaut kas man lika mērot garo ceļu un doties pie viņa). Pirmajā reizē es vēl visu nesapratu, bet satriecoši jau likās tas, ka es pie sevis kaut ko nodomāju, bet viņš man skaļi atbild:) Un tas tikai vēl tāds sīkums ar visu pārējo.
Un šajā gadā , pavisam nesen... saistībā ar ļoti skumju notikumu priekš manis, es vēlreiz pārliecinājos, ka dvēsele nepazūd...tikai tas viss man tik un tā nav ļāvis iegūt pilnīgu pārliecību, ka tā tas ir. Laikam traucē mans analītiski loģiskais domāšanas veids, kas prasa visam materiālu pamatojumu ;)



Edited 1 time(s). Last edit at 20.07.2009 23:57 by strawberry.

Palasīju to Osho pieredzi, jā, interesanti.

Kachenite, kas pēc tā notikuma mainījās tevī? Tu mazliet aprakstīji, bet ...?

Es nezinu, kas mainījās manī- to grūti pateikt, tāpat kā aprakstīt tādu pieredzi grūti. Valodā vārdu pietrūkst.



Edited 1 time(s). Last edit at 28.09.2012 16:17 by kachenite.

Kas vispār ir VISS? Kurš zina?

Tas, manuprāt, ir nevajadzīgi nervozs uzstādījums. Mēs katrs kaut kur esam sākuši, katram katrs savs solis ir kaut kāda sava attīstība. Mans spertais solis ir mana attīstība, citiem attīstība ir viņu solis.

Man šķiet, ka tā vispār ir neveselīgi domāt; mēs it kā neviens (vairums tautas šeit) neatbalstām nekādas obligātās, visiem vienādās normas, bet laikam tas tomēr kaut kur smadzenēs sēž kā tāda veca sērga...

Par šim garīgajām pieredzēm ir daudz rakstīts, bet tās var saprast laikam vien tad, kad katrs pats piedzīvo kaut kādu savas apgaismības brīdi. Turklāt tie brīži mēdz atkārtoties, kad ir pienācis laiks citam pakāpienam.

Runcene, nav nervozs uzstādījums- dabiska vēlme zināt un izpētīt, saprast savu vietu pasaulē, tās kopsakarības ...un tas ļauj iegūt drošības sajūtu, mieru un spēju ļauties un uzticēties visām norisēm. Kaut kā tā...
Un lai arī mēs visi kaut neapzināti tiecamies uz vienu un to pašu, ceļi tiešām var būt dažādi. Arī maldu ceļi ir ceļi, jo tie dod pieredzi.

Nav nemaz tik slikti nemeklēt dzīves jēgu, absolūto patiesību, mistisku apskaidrību. Protams katram ir savas svarīgas lietas (man tā ir ģimene un draugi), morāles normas (tie paši baušļi vien gandrīz ir), komfortablai dzīvei visās nozīmēs nepieciešamais (katram savs, atkarībā no prioritātēm).
Ir tik labi vienkārši baudīt dzīvi - draudzību, mīlestību, saulīti, ēdienu, saldu miedziņu... Ne vienmēr tas izdodas, bet ļauj labāk novērtēt to, kas ir un kad ir.

Runcen- tas VISS nav nekāds uzstādījums, tas VISS vienkārši pats ierodas, kā Dieva dāvana, vai? Tas nav jāmeklē, jo meklēt to nav vērts. Apgaismību nevar atrast, tā atnāk pati. Strawberry pareizi pateica, ka tas ļauj iegūt mieru un drošības sajūtu, spēju uzticēties pasaulei kā tādai.
Man arī sāk iepatikties baudīt Alsteres nosauktās lietas, nemeklējot nekādu dziļāku dzīves jēgu.



Edited 1 time(s). Last edit at 21.07.2009 13:45 by kachenite.

Kā ar lietām ir, rādīs nākamās dzīves krustceles, ko dažkārt dēvē par problēmām... tad taps skaidrs, kas ir kas, kā ir bijis ar to "VISS" utt. Es gribēju teikt, ka ne pēc kā nav tā makteni, uzvilkti jātiecas... Bībele, piemēram, pilnīgi noteikti tās visas sauc par Dieva dāvanām. Katram savi termini — jau iepriekš bildu. Vajag ļaut sev saukt to, kā patīk.

Bet ir labi šie apcerīgie brīži, kas nāk pēc krustcelēm, kaut kas rāms un meditatīvs vai kaut kas kā zibens spēriens, kas ved pie jaunām, pilnīgākām atziņām; daži to sauc par ļaušanos vilnim, citi par paļaušanos uz Dievu: lai nu kur katram tas Dievs mājo, citi vienkārši par dzīvošanu, par būšanu.

Es tik nezinu, kāpēc cilvēks ir tā taisīts, ka visas vienkāršās lietas nāk diezgan grūti.

Jeb visas vienkāršās lietas ir sarežģītas. :)

Un visas sarežģītās ir vienkāršas:)

Paklau, Runcene, iedomājies, ka pēkšņi visas Tavas problēmas pazūd, tu esi pilnīgai vesela, nav vairs VD un citas ligas, ne smakas no tām? Nav jāiet pie psihoterapeita un patiesībā nav vairs vajadzības paust savu viedokli šeit, jo tas vairs nav aktuāli...
Vai kaut kas ļoti būtisks nepazustu , bez maz vai dzīves jēga?

...tas arī ir no Svijaša. Cilvēki pieķeras savām slimībām, jo tas ir izdevīgi, aspekti ir dažādi, kaut arī cilvēks no sirds tic, ka viņš cenšas no slimības atbrīvoties, tā tomēr nav...

Piekrītu!