Vairāk nekā 50% zēnu vairāk nekā 3 stundas ikdienu spēlē datorspēles. Trešdaļai bērnu ir lieks vai nepietiekams svars un mugurkaula deformācijas. Nepietiekama fiziskā aktivitāte Latvijā ir 79.9% bērnu. Izglītības ministrijas ierēdne ar kodētu nosaukumu koka klucis Konstantīns gatava darīt visu, lai bērni skolā nekad neapmeklētu sporta nodarbības. Šo datu nonākšana līdz Izglītības un zinātnes ministram ir aizliegta. Šī raksta skaitļi un dati nav nekāds noslēpums. Starptautiskais skolēnu veselības paradumu pētījums (angl. – Health Behaviour among School-aged Children Study) ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atbalstīts projekts, kurā šobrīd ir iesaistījušās 43 dalībvalstis un reģioni Eiropā un Ziemeļamerikā. Latvija Starptautiskajā skolēnu veselības paradumu pētījuma projektā ar pilotpētījumu iesaistījās 1990./1991. gadā. Pētījuma aptaujas tiek veiktas ik četrus gadus.
Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka bērniem vecumā no 5 līdz 17 gadiem par pietiekamu uzskata 60 minūtes ilgu mērenu vai enerģisku fizisko aktivitāti katru dienu. Latvijā bērni fiziski aktīvi ir 4.1 diena, un šis skaitlis samazinās (vēl 2006. gadā bija 4.27 dienas. Septiņas dienas nedēļā (kas nepieciešams bērnu veselībai) fiziski aktīvi ir tikai 20.1% bērnu, proti 24.4% zēnu un 16% meiteņu.
Ko tad dara bērni, kas neapmeklē sporta stundas un nedodas trenēties uz sporta skolu? Skatās televizoru? Četras un vairāk stundas katru darbdienu televizoru skatās 23.5% zēnu un 23.2% meiteņu, bet sestdienās un svētdienās 39.4% zēnu un 41.3% meiteņu. Un tas ir daudzkārt mazāk nekā tas bija 2006. gadā– bet ne jau tādēļ, ka bērni sporto, bet tādēļ, ka ierokas internetā. Vismaz 3 stundas darbdienā internetā laiku pavada 22.7% zēnu un 29.2% meiteņu, bet sestdienās un svētdienās– 30.8% zēnu un 39.8% meiteņu. Patiesībā sīkums– trešdaļa bērnu sestdienu rosās sociālos tīklos. Toties daudz bīstamāks ir nākamā skaitļu rinda. 36.6% zēnu darbdienās, bet 50% nedēļas nogalēs vairāk nekā trīs stundas nododas datorspēlēm. Un šis nu ir skaitlis, kas būtu jāsaklausa Izglītības ministram un katram Izglītības ministrijas ierēdnim– katru darbdienu vairāk nekā trešdaļa zēnu vairāk nekā trīs stundas spēlē datorspēles, bet sestdienās un svētdienās– puse zēnu. Par meitenēm varam būt cik necik mierīgi– datorspēlēm, ilgākām par 3 stundām ikdienas nododas 16.8% meiteņu.
Ir tikai viena metode– kā bērnus atradināt no azartspēlēm– un tas ir sports un fiziskās nodarbības– tieši tas, pret ko ar sirdi un dvēseli iestājas Izglītības ministrijas koka kluči Konstantīni.
To, ka Latvijas bērniem nav iespējams fiziski kustēties, visvieglāk ir pierādīt ar antropometriskiem rādītājiem. PVO 2007.gadā izstrādāja bērnu un jauniešu augšanas ķermeņa masas indeksu standartu percentilēs. Starptautiskā skolēnu veselības paradumu pētījuma 2009./2010. starptautiskajā ziņojumā (Currie C et al. eds. Social determinants of health and well-being among young people. Health Behaviour in School-aged Children (HBSC) study: international report from the 2009/2010 survey.) Copenhagen, WHO Regional Office for Europe, 2012 (Health Policy for Children and Adolescents, No. 6). ir aprēķināts liekās ķermeņa masas un aptaukošanās īpatsvars dzimuma un vecuma grupās, saskaņā ar šo PVO izstrādāto ĶMI standartu.
Latvijā 24.9% zēnu un 21.2% meiteņu ir lieks svars vai pat slimīga aptaukošanās, bet 10.6% zēnu un 11.2% meiteņu– nepietiekams svars. Gan viena, gan otra galējība liecina tikai un vienīgi par nepietiekamām fiziskām aktivitātēm. Tātad– Izglītības un zinātnes ministrijas noziedzīgā pret sporta nodarbībām vērstā politika ir radījusi smagus veselības traucējumus vismaz trešajai daļai Latvijas bērnu. Cienījamo lasītāju nevēlos nogurdināt ar antropometrijas, bērnu stājas, mugurkaula deformāciju problēmām, ko pēdējos gados apkopojušas Latvijas zinātnieces (Latvijasjaunākā skolas vecuma bērnu fiziskās aktivitātes un barojuma pakāpes izvērtējums 2007. – 2009. gadā. H. Kārkliņa, Dž. Krūmiņa, G. Knipše. Latvijas Universitātes raksti, 773. sējums, Medicīna, Latvijas Universitāte 2011: 185. – 194.).
Šie skaitļi bija paredzēti kā prezentācija Izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim tikšanās laikā ar Sporta federāciju un Olimpiskās komitejas pārstāvjiem. Un tad uz ambrazūras metās Valsts sekretāra vietniece– Sporta un jaunatnes departamenta direktore Ulrika Auniņa Naumova. Pēkšņi izrādījās, ka PowerPoint prezentāciju Izglītības un zinātnes ministrijas sēžu zālē vispār nevar parādīt. Izrādījās, ka Izglītības ministrs neko tādu vispār nedrīkst dzirdēt, jo viņu interesē tikai sporta sasniegumi. Nabaga Izglītības ministru taču nedrīkst mocīt ar tādām šausmām, ka bērni ir neveseli.
Pazīstot Ulriku Auniņu Naumovu kā cilvēku, kas nekad nav pieņēmusi nevienu lēmumu un nekad nav spējusi apkopot informāciju, kļuva skaidrs, ka ar viņas rokām atkal darbojas Izglītības ministrijas koka klucis Konstantīns, proti tipiskais Izglītības ministrijas ierēdnis. Ierēdnis, kas nekad, nekādā veidā nepieļaus nekādas izmaiņas izglītības programmās. Nekad, uzskata šie ierēdņi, nedrīkst pieļaut trešo sporta stundu nedēļā.
Sports ir nācijas veselības pamats
Kustība nozīmē dzīves ilguma pagarināšanos, dzīves kvalitātes palielināšanos un pašapziņas celšanos. Cilvēka organisma audi, funkcijas un ģenētiskais materiāls arī 2013. gadā atbilst tam, kāds tas veidojies mūsu senčiem 10,000 gadus atpakaļ lai viņi izdzīvotu dabiskā izlasē. Par datorspēlēm mūsu gēni nav informēti. Cilvēka ķermenis ir veidots lai kustētos. Ķermenisko un garīgo labsajūtu un pilnvērtīgu darbību nosaka fiziskās aktivitātes.
Fiziskā aktivitāte ietekmē gandrīz visus orgānus un audus, bet regulāra fiziskā slodze šiem orgāniem un audiem ļauj pilnīgot savas funkcijas. Daudzkārt atkārtotiem un mērķtiecīgiem sporta vingrinājumiem ir ļoti nozīmīga vieta funkcionēt spējīgas fiziskās un garīgās veselības uzturēšanā. Sportam piemīt fizioloģiska, imunoloģiska un psiholoģiska pozitīva iedarbe ne tikai slimību prevencijā, bet arī ārstēšanā. Fiziskas aktivitātes ir veselīga dzīvesveida indikators. Daudzi pētījumi pasaules attīstītajās valstīs pierāda, ka aktīvas sporta nodarbības palīdz mācībās un darbā, samazina depresijas un psiholoģiskas spriedzes iespējas.
Galvenais sportā – sacensties ar sev līdzīgas sagatavotības un fizioloģiskas aktivitātes cilvēkiem. Bērniem jāsacenšas ar bērniem, atlētiem ar atlētiem, bet veterāniem ar veterāniem.
Sporta stundas ir jāuzskata par alternatīvu un papildinājumu pārmērīgai mācību programmai, nevis daļai no tās. Pareizi organizētas sporta nodarbības uzlabo skolēnu sekmes, veselību (īpaši uzlabo smadzeņu asins apgādi un tādējādi atraisa garīgās spējas). Latvijas valsts mērķis ir vesels, fiziski un garīgi aktīvs, labi izglītots bērns, nevis mazkustībā iesūnojis skolas direktors. Nez kādēļ Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzēta tikai pedagogu atalgojumam (un ar to pat netiek galā), nevis rūpēm par bērniem.
Mūsu mērķis, atbilstoši PVO norādījumiem ir viena pilnvērtīga sporta stunda katram bērnam katru dienu, kad tiek nodarbināti vairāk nekā 60% muskuļu, kad organisms darbojas ne tikai aerobā, bet arī anaerobā režīmā.
Sākotnēji tas nozīmē 3 sporta stundas nedēļā. Ārsta ieteikumi bērna trenēšanai:
(i) lai uzlabotu sirds asinsvadu sistēmas darbības iespējas un apjomu, būtiski ir kustībās iesaistīt ievērojami lielu skeleta muskulatūras apjomu. Sporta stundās jāizvēlas tāds sporta veids, kur vienlaikus iesaistās vairāk nekā 60% muskuļu. Tie ir meli, ka alternatīva sporta stundām var būt roku pastaipīšana skolas gaitenī starpbrīdī;
(ii) ļoti nozīmīgi ir sasniegt lielu kustības intensitāti, rēķinot vismaz 50% no maksimālā skābekļa patēriņa līmeņa;
(iii) nav lietderīgas kustības, kas iesaista mazāk par 1/6 visa ķermeņa skeleta muskulatūras, kustībām jābūt dinamiskām un vienu kustību cikls nedrīkst būt īsāks par 3–5 minūtēm. Šādu līmeni parasti sasniedz ar kustību apjomu, kas sirdsdarbības frekvenci paātrina līdz 140–180 reizēm minūtē;
(iv) treniņam jābūt vismaz līdz pirmajiem sviedriem;
(v) galvenais treniņš jāveic ķermeņa torakālajai (krūšu) daļai – palielinot krūšu kustīgumu, atbrīvojot diafragmu, sinhronizējot starpskriemeļu muskuļu tonusu;
(vi) jānoslogo vēdera priekšējās sienas un muguras muskuļi lai uzlabotu vēdera dobuma orgānu darbību.
