No 9. – 11. oktobrim notiek Psihiskās veselības dienas Latvijā. Šogad ar mērķi pievērst īpašu uzmanību psihiskās veselības problēmām vecumā, kas līdz šim ir bijusi nomaļāka ārstniecības joma. Psihiskās veselības dienas „Jūties labi vecumā” organizē Latvijas Psihiatru asociācija (LPA) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedra sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), Pasaules veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecību Latvijā un Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru (RPNC). Psihiskās veselības dienas Latvijā notiek otro reizi, piedāvājot atraktīvu programmu un pamazām kļūstot par tradīciju.
„Par gados veciem cilvēkiem Eiropā un pasaulē uzskata cilvēkus vecumā virs 60 – 65 gadiem. Latvijā nav pietiekamu statistikas datu par psihiskiem traucējumiem, kas saistīti ar novecošanos, tam nav pievērsts pietiekami vērības. Psihogeriatrijai, kas ir psihiatrijas joma, kura nodarbojas ar gados vecu pacientu psihisko veselību, Latvijā ir ar senas tradīcijas. Diemžēl pēdējos gados šai psihiatrijas jomai tiek piešķirts nepietiekami maz resursu, lai gan tā ir cieši saistīta ar cilvēka iespējām nodzīvot ilgu un laimīgu mūžu, saglabājot skaidru un mundru prātu”, uzskata LPA prezidents un RPNC ārsts – psihiatrs Elmārs Tērauds. „Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2011. gada laikā pie psihiatra palīdzību meklējuši ap 9000 pacientu, bet pie citu specialitāšu ārstiem tikai ap 2300 pacientu ar primāru organisku psihisku traucējumu diagnozi, no kuriem tikai nelielai daļai pacientu ir noteikta demence.”
Ir nepietiekama agrīna demences diagnostika, nav mērķtiecīgu demences profilakses programmu 45 – 65 gadīgiem pacientiem un vieglu kognitīvu traucējumu ārstēšanai cilvēkiem vēl darba spējīgā vecumā’’, atzīst LU asociētais profesors un LPA psihogeriatrijas sekcijas vadītājs, psihiatrs Vladimirs Kuzņecovs.
Pat Latvijas vadošajā psihiatriskajā klīnikā – Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā nav precīzai diagnosticēšanai nepieciešamā datortomogrāfa vai magnētiskās rezonanses aparatūras. Tā ir dārga aparatūra, tomēr, kā pasaules pieredze liecina, tā ir ļoti efektīva, lai savlaicīgi pamanītu un precīzi noteiktu organisku psihisku traucējumu iemeslu.
Vārdam demence ir latīņu valodas cilme: de nozīmē prom, bet mens – prāts (latviski mēdz sacīt – plānprātība jeb vecuma neprāts). Medicīnā vārdu demence lieto kopš 1797. gada. Tas nozīmē, ka smadzeņu bojājumu dēļ notiek cilvēka rīcībspēju ierobežojoša intelektuālo funkciju pasliktināšanās, pasliktinot dzīves kvalitāti. Tiek uzskatīts, ka tā ir neizbēgama vecuma kaite. Tomēr tā nav, jo vecums tikai palielina kādas organisma saslimšanas izraisītu smadzeņu bojājuma risku.
Saskaņā ar statistikas datiem Eiropā (Wittchen HU, 2011) 2010.gada laikā 6,3 miljoniem iedzīvotāju tika konstatēta demence, tas ir 5,4% cilvēku. Ja attiecina 5,4% uz Latvijas iedzīvotājiem, kas ir vecāki par 60 gadiem, tad Latvijā vajadzētu būt ap 27 500 pacientu ar demences diagnozi. Eiropā demences ir ceturtajā vietā vīriešiem ( pēc alkohola lietošanas problēmām, depresijas un insulta), bet otrajā vietā sievietēm (pēc depresijas), kas izraisa ilgstošu darba spējas zudumu un saistīta ar saīsinātu dzīvildzi un priekšlaicīgu nāvi,” uzsver RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, profesors Elmārs Rancāns.
Demences ir pirmajā vietā Eiropā pēc tiešajām nemedicīniskajām izmaksām, kas saistītas ar psihiskās veselības traucējumiem un otrajā vietā, saistībā ar kopējām psihiskās veselības izmaksām (European Brain Council: Cost of Brain disorders in the EU, 2011).
Latvijas Psihiskās veselības dienu ietvaros 9.10. valsts psihiatriskajās klīnikās tiek organizēta atvērto durvju diena, 10.10. plkst.16:00 pasākums P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā „Jūties labi vecumā”, 11.10. plkst.14:00 konference ārstiem „Kognitīvi traucējumi un demence – agrīna diagnostika un ārstēšana” Maritim Park Hotel Riga.
