Nezinu bet vairs nav spçka:(puikam 6.5 gadi un vçl joprojâm katru nakti èurâ gulta...bijâm uz pârbaudçm viss ok, bijâ uz urofluometriju pie dakteres Alovas, dzçrâm zâles, un nekâ, nekas nelîdz:(tas ir drausmîgi, gan viòam gan mums ìimenç jo nezinâm ka'tikt galâ:((
Bçrnu dakterîte saka ka tas pârieðot pats no sevis jo ir tâ kad esam sveða vieta pirmo reizi tad nepieèurâ bet mâjas un pierastajos ciemos tas ir regulâri, jâiet pçc vasaras bçrnudârzâ un tur diendusas...varbût kâds zin vçl kâdas metodes kâ var palîdzçt bçrnam:(((

ir jau kautkaadas adatas terapijas...es gan neko siikaak nezinu...varbuut kaads zin ko smalkaak...

Esmu dzirdçjusi citu mammu atsauksmes, ka homeopâts ir palîdzçjis ðâdos gadîjumos.

dziedniece Dzintra Akvilona, tel.9741438- tas ir nopietni, mçs gâjâm tâdu paðu ceïu- ufoflavometrija, zâles gan nelietojâm, jo tas jau par traku dot 5 gadîgam bçrnam antidepresantus, psihologs, psihoterapeits, neirologs utt.
Vçl padomâ, vai jums ìimenç nav strîdu, bçrni uz tiem tâ reaìç!

Nu tâdu strîdu jau nav, priotams ka bçrns ar dabon brâzienus....bet nu

zirafe

un Jûs izârstçja viòa?Cik ilgâ laikâ un ko darîjât?

ar 2 reizçm , tev varbût liksiem smieklîgi, bet tâ padarîðana tâda- pirmoreiz aiziet un tad viòa strâdâ bioenerìçtiski, iedeva pantiòu, ko skaitît pirms gulçtieðanas, un obligâti katru rîtu kalendârâ bçrnam paðam jâiezîmç mâkonîtis vai saulîte. Nu lûk un to visu kâdu laiku pildi, tad aizej otreiz, viòa vçl pastrâdâ. Nu un viss, bet rezultâts ir, es pie viòas nonâcu izmisusi, jo meita èurâja gultâ praktiski katru nakti, tagad arî pa reizîtei gadâs, bet reti! Tante pati kâdreiz bijusi ir mediíe!

zirafe

Miiljsh paldies par ieteikumu, noteikti vinai zvanîðu, tikai gribu pajautât Tev, vai ir noteikta tur maksa vai kâ lai nesanâk bût muïía lomâ:)

10 lvl

pierakstîjos uz rîtdienu pl.11, teica ka japaòem nakts rotaïlieta lîdzi ar kuru guï,ja ir tâda, rupjâ sâls,un ledenîte,

A kur viòa pieòem?

Tçrbatas ielaa 49/51

vajag beernam pateikt, ja veelreiz slapinaasi gultinjaa, teetuks tev pinciiti ar shkjeereem nogrieziis.

Esmu lasîjusi, ka tas ir kaut kâds hormons, kas trûkst organismâ. Kad tas sâk izstrâdâties vai dod papildus, tad èurâðana gultâ pâriet.

nav tas hormons, risinâjums jâmeklç paðas ìimenes attiecîbâs. Ciemos ìimenes attiecîbas ir pavisam savâdâkas, vai ne??!
Vçl tas nozîmç ka bçrna organismâ kaut kâ trûkst un tas kopâ ar psihisko stâvokli rada ðo situâciju.

Manam brâlîtim arî bija tâda pati problçma. Dzçra zâles, izgâja dazâdas terapijas, bet nekâ. Varu pateikt, ka tas ir loti atkarigs no psihologiskâ stâvokla (gimene vai vina mazie draugi loti iespaido). Ja nekas nelidz tad ar laiku tas paries. Manam bralim si liela problema beidzas 10 gadu vecuma.

Aizbraucat uz Bçrnu klinisko universitati, kas atrodas viedibas gatve. Pierakstaties pie arsta, tagad peksni neatceros ka vinu sauca, bet varat aiziet uz registraturu izstastas situaciju un paprasta pie kada arsta griesties. Un vini tad jau uzreiz maces pateikt.

Bet varaik censaties pardomat gimenes situaciju. Varbut jus ar viru esat skirusies un tas ari var loti iespaidot berna psihologisko stavokli.

Vel, ko varetu ieteikt, censaties vinu no 2 - 4 taja laika pamodinat un aizvest uz tualeti. Ta kadas 2 - 3 nedelas un berns pats saks pierast, laika gaita vins celsies un ies uz WC. Protma tas prasa pacietibu.

Jebkurai slimîbai pamatâ ir kâds psiholoìiskais stâvoklis. Tikai kurð bûs tas gudrinieks, kas zinâs pateikt, kas tieði.
Vienâ un tajâ paðâ ìimenç viens bçrns èurâs gultâ, otrs ne. No pieredzes zinu, ka nekâdas augðâ celðanas, dzerðanas ierobeþoðana nepalîdz. Tas visbieþâk pâriet pats no sevis.

Negribas baidît, bet vienas paziòas dçls èurâ gultâ joprojâm, kaut viòam ir jau 16 :( Grûti visiem - gan bçrnam, gan ìimenei. Turu par Jums îkðíi !

Þurnâlâ "Psiholoìijas Pasaule" bija rakstiòð par ðito tçmu.. paskaties netâ..

Klau ja run aiet par psiholoìisko stâvokli ìimenç - nu piemçram vecâki ðíîruðies. Ko tad viòiem darît? Sâkt dzîvot atkal kopâ lai bçrns neèurâtu gultâ?

Signe!
Par bçrnu dârzu neuztraucies, visticamâk diendusâ viòð neapèurâsies, jo pirms gulçðanas visi masveidâ iet uz tualeti un guïamais laiks ir samçrâ îss.

Ìimenç jau viss bûtu ok, nee protams ka ir tâ ka noraujas vecâki un uz bçrnu dazreiz uzbïauj un pa dupsi uzsit....

Kauns jau staastiit, bet man beerniibaa arii taa bija. Liidz 13 gadiem. Tad paargaja. Vispaar baigaa nelaime. Es veel internaataa dziivoju un visi par mani nirdza. Bet aukliite mani 3 naktii modinaaja un es skreeju curaat. Bet atceros, ka par maini teevs arii njirgaajaas un par miizalniicu saukaaja. Luudzu nedariet paari savam beernam. Taa laikam tieshaam ir psiholog. probl.

Cibiò, tas NAV TAVS kauns, tavam tçvam bûtu jâkaunâs.

Ðî problçma prasa pacietîbu no vecâku puses. Arî mans dçls lîdz apm. 8 -9 gadiem èurâja gultâ, un ko vien mçs neizmçìinâjâm, bez tradicionâlâ medicînas arî homeopâtiju un punktu masâþu, daþâdus psiholoìiska rakstura ieteikumus, protams, tika veiktas pârbaudes, kur viss bija kârtîbâ. Vispâr puika ir komunakabls, ar dzîvi apmierinâts, un ìimenç problçmu mums nebija. Dakteri un citas mammas ieteica nogaidît pârejas vecuma tuvoðanos, arî kolçìes dçlam tieði tâ bija noticis, un tagad, paldies Dievam, viss ir kârtîbâ. Protams, ka grûti ir gaidît, uztraukties, it kâ neko nedarot. Mçs centâmies puiku aizvest uz tualeti apm. stundu pçc iemigðanas, arî tas lîdzçja, bet jâatzîst pârgâja pats no sevis.
Par bçrnudârzu nav ko satraukties, normâlas audzinâtâjas tiks ar ðo problçmu galâ tâ, ka citi neko nepamanîs. Vienîgais, kam es neticu, ir dziednieki. Jauki, ja kâdam ir palîdzçjuði, bet tâ ir iejaukðanâs biolaukâ, un vai bçrnam to vajag?