Jâdoma, ka mçs paði savas ikdienas autori.

Bet daudzi baidaas ko jaunu saakt un buut nepraatiigi.. un ikdiena ir briesmiiga tad.. Ja blakus viens otram esam tikai pienaakuma peec.. ne miilestiibas.. bet ir daudz cilveeku, kas ir pienaakuma cilveeki..

Visam dzîvç savs laiks, arî neprâtam. Dzîvot bez nelielas avantûrisma devas arî diez kas nav. Kur tâ robeþa, nezinu. Bet zinu noteikti, ka negribçtu, lai manai otrai pusîtei pçkðòi uznâktu neprâta mirkïi, kas nav saistîti ar mani.
Nu..., vai tik Tev nav uznâcis kâds revolucionârâs situâcijas periods, kad tâ kâ ir - neapmierina, kaut ko mainît - gribâs, bet trûkst dûðas un motivâcijas, ka nesanâk sliktâk. Blakus jaunîba un apziòa, ka vçl jau paðai tas vieglums nav zudis. Labâk skaties uz priekðu nevis atpakaï.

Bet kad redzi, ka blakus esoðais cilvçks arvien vairâk sâk kaitinât un ar katru ðâdu reizi, palieku arvien atturîgâka.. nu ko tur? un ja ir kâds, ar ko var normâli parunâties un kontaktçties..

Gandrîz vienmçr tad, kad blakus esoðais sâk kaitinât, atrodâs kâds ar kuru liekas, ka var forði kontaktçt. Grûti pateikt, kas rodas pirmais - nepatika pret pierasto vai jaunâ valdzinâjums. Katrâ ziòâ kaut kâdam tukðumam dzîvç ir jâbût, lai skats pieíertos pie kâda cita. Domâ. Vienâ pusç ir kopâ pavadîtie gadi, bet otrâ prâta mulsums un attiecîbas bez pienâkumiem. A divu cilvçku kopdzîvç gadiem noturçties jûtu skurbulî laikam nav iespçjams.