karoèe, ja! Esmu anafabets medicînâ, bet tomçr nenocietos neizklâstît savas mazâs zinâðanas, un es nesaku, ka tâs ir 100% pareizas.
Tâtad :) vakcinçðanâs mehânisms ir gauþâm vienkarðs - tev iedod kaut kâdas fignas (slimîbu) kas ir novajinâta, lai (cerams) tu 100% tiktu ar to galâ, pec potes - tu ðo slimîbu izslimo vieglâ fromâ (nu ïoti vieglâ) un tava imûnsistçma atpazîstot ðadas figòas (viruss via kas tâ par lietu nezinu) mâk ar to tikt galâ (iznîcinât). Attiecigi tajâ bridî, kad tu dabû ðo slimîbu, tavam organismam jau ir plâns, ka piebeigt ðo slimîbu ar kuru tikko esi saskâries dabîgâ veidâ. Ir figòas (virusi vai kâdas tur slimîbas) kurâm ðo imunitâti vajag pakâpeniski veidot - no sâkuma tev iedot tikai pavisam vâjas, tad jau stiprâkas un tad vçl stiprâkas figòas, kuras gala rezultâtâ ari ziveido pietiekami stipru noturîbu pret kâdu slimîbu. Protams, ja viruss mutç, tad tas mainâs, un tad organsims to vairs neatpazîzt, un îsti nezin kâ ar to cînîties. Protams, var uztaisît sev ïoti stipru imûnsistçmu, kurai vienlaga, ko tai liek priekðâ, bet ir daþas slimîbas, kuras tomçr íerâs ja neesi vakcinçjies. Visa ðî marazma rezultâtâ, tavs organisms iemâcâs veidot anitvielas (figòas), kas bendç nost daþâdas slimîbas (sveðâs figòas kas tevi grib nobeigt), kâ rezultâtâ tavas iespçjas izdzîvot paaugstinâs.
Protams, vecâkiem ir tiesîbas atteikties potçt bernus pret diftçriju, un tâtpat ir tiesibas tos apglabât vçl nesasnieguðus pilngadibu.
To visu var salîdzinât ar mâcîðanos peldçt daþâdos ûdeòos - kamçr nemâki peldçt tu neej tur kur ir dziïð, jo tu vari noslîkt, bet tad kad tu iemâcies peldçt albâk tu jau ej uz dziïâkâm vietâm vai arî par to neuztraucies, nu tad lûk - ar slimîbâm, tu visu laiku "pedldi" visdziïâkajâs vietâs, jo tu to nekontrolç, kurð kretîns kas slims ar kâdu figòu tev uzðíaudîs un tu saslimsi un "noslîksi".
Jo kas paliek kâ alternativa, kad esi ïoti slims/slima - dzert antibiotikas - kas visu nobendç tava íermeòa vietâ un nobendç visu - gan tev derigâs baktçrijas gan tâs kas tevi pataisa slimu, tikai tas ka organisms mâk adaptçties, tâpçc parasti ir jâizdzer viss antibiotiku kurss, lai tev kaut nedaudz dabîgâ imunitâte atjaunojas.
nu kaut kâ tâ.
edit:
gribçju vien piebilst - vari trençties un òemties un nostpirinât imûnsistçmu un nepotçties pret gripu, kas ir ïoti vçrtîgi, ja bez potes vari izturçt to vîrusu apjomu, kas blandâs apkârt - jo ïoti daudzi staigâ apkârt kad ir saslimuði
un vçl viens edi:
ja dzîvot sterilâ vidç, tad var nomirt arî no iesnâm
Ja baigi pavelkas par ðo tçmu - tad var noskatities vakcinçðanâs reklâmu 2 stundu garumâ - sauksies - War of the Worlds, liekâs ar Nikolas Cage galvenajâ lomâ
Edited 2 time(s). Last edit at 19.10.2007 17:19 by osis.