Ja dziïâk ielûkosimies cilvçces senajâs reliìijâs un garîgajâs tradîcijâs, atklâsim, ka zem daudzajâm ârçjâm atðíirîbâm ir kâda galvenâ atskârsme, par ko lielâkajâ daïâ gadîjumu valda vienprâtîba. Ðî pamatpatiesîba ir sapratne, ka lielâkâs daïas cilvçku prâta „normâlais” stâvoklis ietver elementu, ko mçs varam saukt par disfunkciju vai pat neprâtu.
Noteiktas centrâlâs hinduisma mâcîbas varbût viscieðâk skata ðo disfunkciju kâ kolektîvas garîgas slimîbas formu. Ðajâs mâcîbâs tâ saukta par maija - maldu ðíidrautu. Ramana Maharði, viens no ievçrojamâkajiem indieðu gudrajiem, atklâti saka: „Prâts ir maija.”
Budismâ lietoti atðíirîgi termini. Saskaòâ ar Budu, cilvçka prâts savâ normâlajâ stâvoklî rada dukkha, ko var tulkot kâ cieðanas, neapmierinâtîbu vai vienkârði parastu nabadzîbu. Viòð skata to kâ cilvçka stâvokïa raksturîgu iezîmi. Buda apgalvo – lai kur tu ietu, lai ko darîtu, tu sastapsies ar dukkha, un tas agrâk vai vçlâk izpaudîsies ikvienâ situâcijâ.
Saskaòâ ar kristîgajâm mâcîbâm, cilvçces normâls kolektîvais stâvoklis ir „iedzimtais grçks”. Grçks ir vârds, kas lielâ mçrâ pârprasts un nepareizi skaidrots. Ja burtiski tulkojam no sengrieíu valodas, kurâ sarakstîta Jaunâ Derîba, grçkot nozîmç netrâpît mçríî, strçlnieku, kas netrâpa mçríî, tâdçjâdi grçkot nozîmç palaist garâm cilvçka pastâvçðanas bûtîbu. Tas nozîmç dzîvot neprasmîgi, akli un tâdçjâdi ciest un radît cieðanas. Un atkal ðis termins, atdalîts no tâ kultûras bagâþas un nepareizas interpretâcijas, norâda uz pârmantotu disfunkciju cilvçka stâvoklî.
Neprâta kolektîvâs izpausmes, kas ir pamatâ cilvçka stâvoklim, aptver lielâko cilvçces vçstures daïu. Tâ lielâkoties ir ârprâta vçsture. Ja cilvçces vçsture bûtu viena atseviðía cilvçka klîniskâs ainas vçsture, diagnozei vajadzçtu bût: hroniskas paranoidas mânijas, patoloìiska tieksme slepkavot un ârkârtîga vardarbîba un neþçlîba pret viòa uztvertajiem „ienaidniekiem”- viòa paða uz âru vçrsto neapzinâðanos. Kriminâla neprâtîba ar daþiem îsiem apskaidrîbas brîþiem.
Bailes, alkatîba un varaskâre ir psiholoìiski motivçjoði spçki, kas veido pamatu ne tikai karam un varmâcîbai starp tautâm, ciltîm, reliìijâm un ideoloìijâm, bet arî rada nepârtrauktu konfliktu personiskâs attiecîbâs. Tâs izkropïo to, kâ tu uztver citus un sevi. Caur tâm tu nepareizi skaidro ikvienu situâciju, kas noved pie nepareizas darbîbas, kuras mçríis ir atbrîvot tevi no bailçm un apmierinât tavu vajadzîbu pçc vairâk - tas ir bezdibenîgs caurums, ko nav iespçjams aizpildît.
Tomçr svarîgi aptvert, ka bailes, alkatîba un varaskâre nav disfunkcijas, par kurâm mçs runâjam, bet tâs radîjusi disfunkcija, kas ir dziïi kolektîvi maldi un slçpjas katra cilvçka prâtâ. Daudzas garîgas mâcîbas liek mums atbrîvoties no bailçm un vçlmçm. Bet ðîs garîgâs prakses parasti ir neveiksmîgas. Tâs nav nonâkuðas pie disfunkcijas saknes. Bailes, alkatîba un varaskâre nav pirmcçloòa faktori. Mçìinât kïût labam un labâkam cilvçkam izklausâs kâ slavçjams un cçls mçríis, tomçr tie ir centieni, ko galu galâ tu nevari sasniegt, ja nenotiek apziòas maiòa.
Komunisma vçsture, ko sâkotnçji iedvesmoja cçli ideâli, skaidri parâda, kas notiek, ja cilvçki mçìina mainît ârçjo îstenîbu – radît jaunu pasauli – pirms tam nemainot savu iekðçjo îstenîbu, savu apziòas stâvokli.
Lielâkajai daïai seno reliìiju un garîgo tradîciju ir kopîga izpratne, ka mûsu prâta „normâlo” stâvokli izkropïo bûtisks trûkums. Tomçr no ðîs izpratnes par cilvçka stâvokïa dabu – mçs varam to saukt par sliktâm ziòâm – rodas otra izpratne: labâs ziòas par cilvçka apziòas krasas pârmaiòas iespçjamîbu. Hindu mâcîbâs (un daþreiz arî budismâ) ðo pârveidi sauc par apskaidrîbu. Jçzus mâcîbâs tâ ir pestîðana, bet budismâ tâs ir cieðanu beigas. Atbrîvoðana un atmoda ir citi termini, kas raksturo pârveidi.
Cilvçces vislielâkais sasniegums nav tâs mâkslas darbi, zinâtne vai tehnoloìija, bet paðas disfunkcijas, neprâta apzinâðanâs. Senâkâ pagâtnç daþi indivîdi jau nonâca pie ðâdas apzinâðanâs. Un ðie retie indivîdi uzrunâja savus laikabiedrus. Taèu pasaule vçl nebija gatava viòus uzòemt. Neizbçgami – viòus visvairâk pârprata tieði laikabiedri, kâ arî turpmâkâs paaudzes. Viòu mâcîbas, lai gan vienkârðas un spçcîgas, tika sagrozîtas un nepareizi interpretçtas.
Gadsimtu laikâ tâm tika pievienotas daudzas lietas, kam nebija nekâda sakara ar pirmmâcîbâm. Daþus skolotâjus izsmçja, nievâja vai nogalinâja; citus pielûdza kâ dievus. Mâcîbas, kas norâdîja ceïu viòpus cilvçces prâta disfunkcijai, ceïu prom no kolektîvâ vâjprâta, tika sagrozîtas un paðas kïuva par ðâ vâjprâta daïu.
Un tâdçjâdi reliìijas lielâkoties kïuva par ðíeïoðiem, nevis vienojoðiem spçkiem. Tâs radîja vairâk varmâcîbas un naida, ðíelðanos starp cilvçkiem, kâ arî starp daþâdâm reliìijâm un pat vienas reliìijas ietvaros. Tâs kïuva par ideoloìijâm, uzskatu sistçmâm, ar kurâm cilvçki varçja identificçties un tâdçjâdi izmantot tâs, lai pastiprinâtu savu maldîgo izpratni par sevi. Caur tâm cilvçki varçja darît sevi par „pareiziem” un citus par „aplamiem” un tâdçjâdi definçt savu identitâti caur saviem ienaidniekiem, „citiem” vai „neticîgajiem”, kuru nogalinâðanâ viòi bieþi vien sevi attaisnoja. Cilvçks radîja „Dievu” pçc sava tçla un lîdzîbas. Mûþîgais, bezgalîgais un vârdâ nenosaucamais tika aprobeþots lîdz garîgam elkam, kuram bija jâtic un kas bija jâpielûdz kâ „mans dievs” vai „mûsu dievs”.
Un tomçr... par spîti visiem nesaprâtîgajiem darbiem, kas veikti reliìiju vârdâ, Patiesîba, uz ko tâs norâda, vçl aizvien izplûst no to bûtîbas. Tâ tomçr vçl aizvien blâvi spîd cauri daudzajiem sagrozîjuma un nepareizas interpretâcijas slâòiem. Vçstures gaitâ vienmçr bijuði reti indivîdi, kas pieredzçjuði apziòas pârveidi un tâpçc aptvçruði sevî to, uz ko norâda visas reliìijas. Pçc tam, lai raksturotu ðo nekonceptuâlo Patiesîbu, viòi izmantoja savas reliìijas konceptuâlo ietvaru.
Piezîme: Fragmenti no Ekharta Tolles grâmatas „Jauna pasaule. Atmosties savas dzîves mçríim”. Tulkojusi Baiba Apermane. Apgâds „Atçna”, 2007.
www.e-misterija.lv