http://www.forum.islammuslim.lv/index.php

Islâms ir vienîgâ jebkad Dieva sûtîtâ reliìija, jo ðî bija reliìija, kuru saòçma visi pravieði - sâkot ar Âdamu (SAW) un beidzot ar Muhamedu (SAW). Pa vidu viòiem ir tûkstoðiem nezinâmu un desmiti zinâmu pravieðu (Noass, Abrahams, Lots, Mozus, Dâvids, Zâlamans, Ezra, Jçzus un citi (SAW)), kuri visi sludinâja padevîbu Dievam (arâbiski - Islâm), Vienam Vienîgajam Dievam, Kurð ir Visa Radîtâjs, bet nav Savâ radîtajâ. Viòi sludinâja kâ cilvçkam jâtic un jâdzîvo, un ka cilvçki tiks tiesâti Tiesas Dienâ un tad nokïûs Paradîzç vai Ellç. Visas pârçjâs reliìijas ir laika gaitâ sagrozîti iepriekðçjo pravieðu vçstîjumi - tâtad sagrozîti Islâmi. Protams, vçl ir vienkârði cilvçku izdomâjumi. Tâpçc no Islâma viedokïa jebkura cita reliìija ir tikai puspatiesîba labâkajâ gadîjumâ. Un kâ gan var izvçlçties puspatiesîbu, ja blakus ir piedâvâta patiesîba - Islâms tîrâ formâ, jo Dievs sargâ no izmaiòâm pçdçjos sûtîtos Dieva Rakstus - Kurânu. Kâ gan Dievs var vçrtçt cilvçkus, kas apzinâti izvçlas nepatiesîbu vai puspatiesîbu, kad viòiem ir piedâvâta Patiesîba? Kâ gan Dievs var vçrtçt cilvçkus, kas dçvçjas, ka ievçro to, ko it kâ teikuði vieni Dieva pravieði, bet neievçro to, ko noteikti devis pçdçjais Dieva pravietis? Viòi noraida Dieva pravieti un domâ, ka nenoraida Dievu? Vai Dievs ir viòiem devis iespçju izvçlçties, kuram Dieva pravietim klausît un kuram ne? Kurai Dieva pavçlei klausît un kurai ne? Cilvçkam nav izvçles noraidît kâdu pravieti. Cilvçkam arî nav attaisnojuma teikt Tiesas Dienâ: "Bet es nezinâju..." Bet cilvçkam ir obligâts pienâkums meklçt patiesîbu, nevis apzinâti slinkot lai izvairîtos no patiesîbas. Ja cilvçks patieðâm bûs centies meklçt patiesîbu, bet kâdu iemeslu dçï nebûs nonâcis lîdz tai, tad Dievs to viòam piedâvâs Tiesas dienâ. Bet Dievs zina, kuri lçja sviedrus meklçjot to, un kuri izdabâja savam slinkumam. Tad kâ lai Dievs apstiprina tos, kas izvçlas nepatiesîbas, puspatiesîbas (pusmelus) tâ vietâ lai meklçtu patiesîbu? Tas arî ir Islâma viedoklis par citâm reliìijâm - puspatiesîba nav vienâda ar PATIESÎBU. Bet te atkal jânorâda daþus tradicionâlos Rietumos izplatîtos melus par Islâmu. Islâmu ir aizliegts uzspiest. Dievs Kurânâ norâda: 002.256 Let there be no compulsion in religion: Truth stands out clear from Error: whoever rejects evil and believes in Allah hath grasped the most trustworthy hand-hold, that never breaks. And Allah heareth and knoweth all things. 10:99-100 If it had been yours Lord's Will, they would all have believed,- all who are on earth! Will you then compel mankind, against their will, to believe! No soul can believe, except by the will of Allah, and He will place abomination on those who will not understand. Ðie fragmenti skaidri norâda, ka Islâmâ nevar bût piespieðanas, jo patiesu ticîbu Dievam nekatram Dievs dod (izvçrtçjot viòu). Cilvçki noliedz ticîbu noteiktu iemeslu dçï - iespçja turpinât slikto dzîvesveidu, turpinât iegût Dieva acîs nelikumîgos ienâkumus, turpinât uzturçt iedomâto statusu un citu iedomîbu. Kâ gan uzspiest, ja Dievs labâk zina, kas cilvçku sirdîs un nedod ðâdiem ticîbu? Lai viòi no sâkuma mainâs, tad Dievs arî iedos. Tâpçc Islâms nosaka, ka vienkârði jâliek mierâ nemuslimi, - daïa no viòiem mainîsies uz labo pusi un Dievs viòiem iedos ticîbu. Ja nomirst nemainîjuðies - tas jau tikai viòu rçíins. Muslimiem ir tikai jâpiedâvâ Islâms pçc iespçjas kvalitatîvâk - tâ pieòemðana nav atkarîga no piedâvâtâja, bet gan dzirdçtâja.

Kaarteejaa huinja :D

__________________________________________________________________________________________________
“Thinking is difficult, that’s why most people judge.”
Ko homeopātam nozīmē pludmale? Urīns D10

Man jau ðkiet, ka tâ ir kâda diagnoze SSK-10 F grupâ... Sameklçt vienalga kâdu forumu un iepostçt savu "garadarbu" un nest mums vienkârðajiem "absolûto patiesîbu"

...vienîgâ un patiesâs ir vesela buntîte...un katras pârstâvji ar putâm uz lûpâm aizstâv savu viedokli...pazaveroties vçsturç un ðîsdienas reâlijâs, rodas secinâjums - gandrîz visas ir maldus mâcîbas...it seviðíi kristietîba...jebkura no religijâm, kuras sekotâji ir pieïâvuði varmâcîbu pret citticîbniekiem, ir uzskatâma par melîgu...nav pieïaujams sludinât vienu, bet rîkoties pretçji...pat ar vislabakajiem nodomiem...

ir nu gan jums pacietîba ðo izlasît :)

neizlasîju visu, bet uztvçru neprecizitâtes jau sâkumâ-
1. islams ir relatîvi jauna reliìija
2. ir islama valstis, kur ïoti toleranti izturas pret citâm reliìijâm

Vispâr jau latvieðiem ir paðiem sava sena reliìija. Un tur Dieviòð ir tâds labs tçtiòð. Man labâk tas patîk:)

Salaati nemaz nav jaashkjeeree?
Oga, kaa siltaas zemees?

Vispaar jau Latvijaa religjijas NAV. Un arii taada viena dieva nav. bija taad forums piarmetra, tur ljoti daudz bija senlatvijas dieviibu guru.

plants: salaati veikalaa jaapeerk :D es ar iepirku :)

__________________________________________________________________________________________________
“Thinking is difficult, that’s why most people judge.”
Ko homeopātam nozīmē pludmale? Urīns D10



Edited 1 time(s). Last edit at 31.12.2007 19:02 by Mateus.

plant

nu tâ- melnâdains ziemsvçtku vecîtis...jûra ar koraïïiem, palmas, ziedi un saule :)

bet ðim forumam varçtu interesçt atziòas, kas attiecas uz vçdera izejas problçmâm- þâvçtâs plûmes ne velnam neder! vienîgais glâbiòð sennas tabletes (pat par ku! iedomâjos), tai pat laikâ citi mocâs ar vçdera apturçðanu- ðnabis ar pipariem- noderçja, labs arî kâ dezinfektants kad kâjas nobrâþ pret koraïliem :)

Iesûtîjis: madcynics ()
Datums: 31-12-2007 14:21


...vienîgâ un patiesâs ir vesela buntîte...un katras pârstâvji ar putâm uz lûpâm aizstâv savu viedokli...pazaveroties vçsturç un ðîsdienas reâlijâs, rodas secinâjums - gandrîz visas ir maldus mâcîbas...it seviðíi kristietîba...jebkura no religijâm, kuras sekotâji ir pieïâvuði varmâcîbu pret citticîbniekiem, ir uzskatâma par melîgu...nav pieïaujams sludinât vienu, bet rîkoties pretçji...pat ar vislabakajiem nodomiem...
--------------------------------------------------------------------------
Pievienojos!
Esmu sajûsmâ par ISKCON(Kriðnas) mâcibu.
Viòi adzîst visas Dievîbas un sauc uz nevardarbîbu.
Bet tas nenozîmç, ka es necienu Kristieðus u.c.Drîzâk otrâdi.

Varbuut tomeer nevajag jaukt sekotaaju darbus no dibinaataaju nodomiem...? Kaa nekaa cilveeki tikai...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

jo augstâks ir cilvçka intelekts, jo mazâk viòð pievçrðas reliìijâm.
reliìija ir tups veids kâ aizmâlçt sev acis, noslçpt patiesîbu. veids kâ kaut kâ cînîties ar iekðçjo nedroðîbu un apkârtçjâm problçmâm.
reliìijas visos laikos un veidos ir RADÎTAS tam, lai savaldîtu cilvçku pûïus. Vienotu daþâdu uzskatu, morâlisko vçrtîbu indivîdus vienâ barâ. Ar vienu mçríi.

Vai tieðâm esam tik stulbi, ka gribam, lai mûs vazâ aiz deguna? Vajag atvçrt acis. Kaut kâ 50 gadus vecu TV negribam skatîties, iepçrkam paðu jaunâko LCD vai plazminieku, bet reliìiskajâ ziòâ vçl jo projâm par labu esam tiek atzîtas lietas, kas bija aktuâlas ENTOS tûkstoðus gadu atpakaï.
Slimiíi.

Nost ar visâm reliìijâm, brîvîbu cilvçka prâtam.

Zini, Archa, dzîve ir sareþìîta lieta, kurâ nav absolûtas patiesîbas. Un jo gudrâks cilvçks, jo skaidrâk viòð apjauð savu zinâðanu robeþas un mazâk kategorisks savos spriedumos. Jo vecâks kïûst cilvçks, jo vairâk aizdomâjas arî par reliìijas jautâjumiem. Tâ ka skaties, ka tik arî Tevi nesagaida ticîgas vecumdienas. Un tad sprieþot pçc Tavas enerìijas bûsi fanâtiíis.

Religjijas NAV radiitas, lai savaldiitu kaut kaadus tur puuljus. var papeetiit religjiju veesturi, un tas nebuus taisniiba nevienaa gadiijumaa (ja runa par lielajaam pasaules religjijaam). taas ir veidojushaas tautas masaas vai no tautas masaam naakusha liidera domaas gruutos laikos.

cits staasts ir par to, kaa vaaras tureetaaji to peec tam izmantoja. juudaisma sekta kristietiiba savulaik dzima smagos okupaacijas apstaakljos... tik vien kaa palika ceriiba uz muuzhiigo debesu Jeruzalemi, jo taa, kas ir uz zemes, tachu tika izniicinaata...

un jaa, plantam taisniiba... ekstreems radikaalisms var izpausties dazhaadi. fanaatiski noliedzeeji var tik pat labi kaut ko peec laika fanaatiski aizstaaveet. religjijaas tas ir veerojams jo biezhi.

labaak dziivot ar atveertu failu... kas zin, kaadas atzinjas var rasties dziivee...

Nu nezin gan, Runcene, vai reliìijas ir veidojuðâs no tautas nâkuða lîdera. Palasi vien kristietîbas vçsturi, ar varu cilvçki ir pievçrsti ticîbai. Un kâdi tikai varas darbi nav uz lielâko reliìiju sirdsapziòas. Cita opera, ka ir cilvçki, kas pievçrðas ticîbai, lai rastu tajâ patvçrumu. Un es piekrîtu Arèam- jo mazattîstîtâks cilvçks, jo aklâk viòð seko daþâdâm reliìijâm.
Plant, tam nu es piekrîtu, ka nav absulûtas patiesîbas. Bet, jo vairâk cilvçks apzinâs sevi, jo labâk saprot, ka Dievs nav baznîcâ, ka tas, ko sludina reliìijas, patieðâm ir veids, kâ turçt cilvçkus pie noteiktas kârtîbas, pie tam iedzenot bailes par Dieva dusmâm.

...reliìija kâ forma, kura izveidojusi kustoòa uzvedîbu, saskarsmes veidu ar citiem utt,utt...reliìija, kâ bremze, lai rumpji nesaskrien auzâs...tas tâ, paðos pamatos..;)

strawberry Wrote:
-------------------------------------------------------

Bet, jo vairâk cilvçks apzinâs sevi,
> jo labâk saprot, ka Dievs nav baznîcâ

labi teikts.

Strawberry

es runaaju par saakumiem... un izskataas, ka to maz ljauzhu zina... spriezh vien par to, kas taustaamajaa veesturee. to kristietiibas veesturi, kas atrodama katraa veikala plauktaa, nav veerts lasiit... tur ir tikai tas, ko Tu piemineeji, bet taa ir nesena veesture, kas nerunaa par pirmsaakumiem. tas, kas ir tagad, protams, ka gandriiz neko no pirmatneejaa nav saglabaajis. saceela katedraales... nu tik buus...

paskaties, kaa religjija funkcioneejusi pie Ziemeljamerikas indiaanjiem, kur varas tureetaaji to nespeeja ietekmeet... arii tas pats budisms... varas tureetaajiem vienmeer ir bijis gruuti ar taam religjijaam, kuras vinjiem neizdevaas apstraadaat. taas vienmeer ir meegjinaats izniicinaat. ja nevareeja izniicinaat religjiju, slepkavoja ljaudis.

ja izdevaas, paarnjeema religjiju savaas rokaas, un tad to paveersa pret ljaudiim. tad visiem bija jaadomaa vienaadi. valsts varas un religjijas simbioze vienmeer ir bijusi vispretiigaakaa kombinaacija.



Edited 1 time(s). Last edit at 12.01.2008 15:26 by Runcene.

ja par paðiem pirmsâkumiem - tie ir bijuði ne mazâk dramatiski, dieviem tika ziedoti cilvçki, un apjomi bija daudz lielâki kâ inkvizîcijas laikos.

jaa, sakarseeja dieva statuju liidz baltkveelei un ielika vinja rokaas dziivu ziidaini, bet tajaas tautaas kristietiiba neradaas...

Reliìija vienmçr ir bijusi likumu apkopojums. Jebkura. Tâ palîdzçja kontrolçt un noteikt dzîvesritmu un vçrtîbas. Pçc bûtîbas tie ir mîti, kas ir tikuði kaut kâ nebût, vienkârðoti izsakoties, kanonizçti. Reliìija tîrâ veidâ nav nekas slikts. Lûgðanas ir ikvienâ reliìijâ. Tâtad, pat komunikâcijas veids visâs ir lîdzîgs. Pamatdoma taèu ir laba.
Kristietîba ir vazâta, íengâta, pelta. Un tomçr - tâ pastâv, lai ko arî ïaudis neteiktu. Ideja, uzsvars uz vârdu Ideja, ir visnotaïa jauka. Ir sastiíçtas daþâdas tautu mitoloìiskâs apziòas, pievilktas tuvâk cilvçka - dunduka sapraðanai. Vçrtîbas, kas tajâ tiek paustas, ne ar ko neatðíiras no citâm reliìijâm. Vienîgi - te parâdâs institûcija BAZNÎCA un cilvçks, kas to pârvalda.
Kâ cilvçks, tâ sâkas sûdi. Divi vârdi: Nauda un Vara. Ko tur vairâk. Te ir arî interesanti kâ klimatiskie apstâíïi un dzîvesvietas ìeogrâfiskais novietojums nosaka cilveka vçrtîbu uztveri.
Bet mana pârliecîba ir tâda, ka ticçt Dievam nav tas pats sliktâkais ko cilvçks var darît. Un tam nu nav nekâda sakara ar to, kas darâs zem matiem, tur, tumðajâ galvaskausâ, smadzençs. Hmm,interesanti, kurâ vietâ cilvçkâ mît Gudrîba? Labi, tas tâ. Lai gan. Nesen pa TV viena Horeogrâfe (!) teica, ka cilvçka seksualitâte atrodas zem jostas vietas. Icanti, kur viòai atrodas gudrîba?

Runcene, Tu taèu arî pirmsâkumos klât neesi stâvçjusi. Kas zina, kas patiesîbâ tur bija. Pie tam, ja runa ir par Ziemeïamerikas indiâòiem- viòiem tâ bija savçjâ, kas sakòojâs gan viòu kultûrâ, gan ticçjumos. Tas ir pavisam kas cits nekâ kristietîba, kas ir mâkslîgi uzspiesta.
Arî budisms ir cita opera, tas nebalstâs uz dogmâm, tâ vairâk ir kâ filozofija.

Double, akla ticîba ir manipulçjama. Arî teroristu ierocis ir akla ticîba.

Piekrîtu. Bet interesanti taèu, kâ izpauþas reliìijas un politikas sintçzes.

double Wrote:
-------------------------------------------------------
>.
> Bet mana pârliecîba ir tâda, ka ticçt Dievam nav
> tas pats sliktâkais ko cilvçks var darît.

tas ir pats labâkais, ko cilvçks var just.
varçtu es to saukt par Lielo pozitîvo enerìçtisko lauku, bet tas bûtu pârâk piezemçti, man patîk vecmodîgais nosaukums - Dievs.

Strawberry,

bet Tu tak ar nebuusi piedaliijusies nedz krusta karos, nedz cietusi no inkviziicijas...

nu ok, paavests ir izteicis nozheelu par inkviziiciju, pieraadiijumi ir...

bet par senajaam religjijaam staasta arheologjija un senie raksti. tie ir atrasti zemee un ts. pirmkristieshi buutiibaa ne ar ko neatshkjiras no citaam religjijaam -- kaa jau double uzsveera -- religjijas visas ir ljoti liidziigas. un juudaisms arii ir savaa zinjaa filozofija, bet no taa izveidojaas kristietiiba... pie tam, muusdienaas ts liberaalteologjija, kas veidojusies apm 20. gs. 60-tos gados kristietiibaa, arii ir vairaak filozofija nekaa akla ticiiba...

Ja dziïâk ielûkosimies cilvçces senajâs reliìijâs un garîgajâs tradîcijâs, atklâsim, ka zem daudzajâm ârçjâm atðíirîbâm ir kâda galvenâ atskârsme, par ko lielâkajâ daïâ gadîjumu valda vienprâtîba. Ðî pamatpatiesîba ir sapratne, ka lielâkâs daïas cilvçku prâta „normâlais” stâvoklis ietver elementu, ko mçs varam saukt par disfunkciju vai pat neprâtu.

Noteiktas centrâlâs hinduisma mâcîbas varbût viscieðâk skata ðo disfunkciju kâ kolektîvas garîgas slimîbas formu. Ðajâs mâcîbâs tâ saukta par maija - maldu ðíidrautu. Ramana Maharði, viens no ievçrojamâkajiem indieðu gudrajiem, atklâti saka: „Prâts ir maija.”

Budismâ lietoti atðíirîgi termini. Saskaòâ ar Budu, cilvçka prâts savâ normâlajâ stâvoklî rada dukkha, ko var tulkot kâ cieðanas, neapmierinâtîbu vai vienkârði parastu nabadzîbu. Viòð skata to kâ cilvçka stâvokïa raksturîgu iezîmi. Buda apgalvo – lai kur tu ietu, lai ko darîtu, tu sastapsies ar dukkha, un tas agrâk vai vçlâk izpaudîsies ikvienâ situâcijâ.

Saskaòâ ar kristîgajâm mâcîbâm, cilvçces normâls kolektîvais stâvoklis ir „iedzimtais grçks”. Grçks ir vârds, kas lielâ mçrâ pârprasts un nepareizi skaidrots. Ja burtiski tulkojam no sengrieíu valodas, kurâ sarakstîta Jaunâ Derîba, grçkot nozîmç netrâpît mçríî, strçlnieku, kas netrâpa mçríî, tâdçjâdi grçkot nozîmç palaist garâm cilvçka pastâvçðanas bûtîbu. Tas nozîmç dzîvot neprasmîgi, akli un tâdçjâdi ciest un radît cieðanas. Un atkal ðis termins, atdalîts no tâ kultûras bagâþas un nepareizas interpretâcijas, norâda uz pârmantotu disfunkciju cilvçka stâvoklî.

Neprâta kolektîvâs izpausmes, kas ir pamatâ cilvçka stâvoklim, aptver lielâko cilvçces vçstures daïu. Tâ lielâkoties ir ârprâta vçsture. Ja cilvçces vçsture bûtu viena atseviðía cilvçka klîniskâs ainas vçsture, diagnozei vajadzçtu bût: hroniskas paranoidas mânijas, patoloìiska tieksme slepkavot un ârkârtîga vardarbîba un neþçlîba pret viòa uztvertajiem „ienaidniekiem”- viòa paða uz âru vçrsto neapzinâðanos. Kriminâla neprâtîba ar daþiem îsiem apskaidrîbas brîþiem.

Bailes, alkatîba un varaskâre ir psiholoìiski motivçjoði spçki, kas veido pamatu ne tikai karam un varmâcîbai starp tautâm, ciltîm, reliìijâm un ideoloìijâm, bet arî rada nepârtrauktu konfliktu personiskâs attiecîbâs. Tâs izkropïo to, kâ tu uztver citus un sevi. Caur tâm tu nepareizi skaidro ikvienu situâciju, kas noved pie nepareizas darbîbas, kuras mçríis ir atbrîvot tevi no bailçm un apmierinât tavu vajadzîbu pçc vairâk - tas ir bezdibenîgs caurums, ko nav iespçjams aizpildît.

Tomçr svarîgi aptvert, ka bailes, alkatîba un varaskâre nav disfunkcijas, par kurâm mçs runâjam, bet tâs radîjusi disfunkcija, kas ir dziïi kolektîvi maldi un slçpjas katra cilvçka prâtâ. Daudzas garîgas mâcîbas liek mums atbrîvoties no bailçm un vçlmçm. Bet ðîs garîgâs prakses parasti ir neveiksmîgas. Tâs nav nonâkuðas pie disfunkcijas saknes. Bailes, alkatîba un varaskâre nav pirmcçloòa faktori. Mçìinât kïût labam un labâkam cilvçkam izklausâs kâ slavçjams un cçls mçríis, tomçr tie ir centieni, ko galu galâ tu nevari sasniegt, ja nenotiek apziòas maiòa.

Komunisma vçsture, ko sâkotnçji iedvesmoja cçli ideâli, skaidri parâda, kas notiek, ja cilvçki mçìina mainît ârçjo îstenîbu – radît jaunu pasauli – pirms tam nemainot savu iekðçjo îstenîbu, savu apziòas stâvokli.

Lielâkajai daïai seno reliìiju un garîgo tradîciju ir kopîga izpratne, ka mûsu prâta „normâlo” stâvokli izkropïo bûtisks trûkums. Tomçr no ðîs izpratnes par cilvçka stâvokïa dabu – mçs varam to saukt par sliktâm ziòâm – rodas otra izpratne: labâs ziòas par cilvçka apziòas krasas pârmaiòas iespçjamîbu. Hindu mâcîbâs (un daþreiz arî budismâ) ðo pârveidi sauc par apskaidrîbu. Jçzus mâcîbâs tâ ir pestîðana, bet budismâ tâs ir cieðanu beigas. Atbrîvoðana un atmoda ir citi termini, kas raksturo pârveidi.

Cilvçces vislielâkais sasniegums nav tâs mâkslas darbi, zinâtne vai tehnoloìija, bet paðas disfunkcijas, neprâta apzinâðanâs. Senâkâ pagâtnç daþi indivîdi jau nonâca pie ðâdas apzinâðanâs. Un ðie retie indivîdi uzrunâja savus laikabiedrus. Taèu pasaule vçl nebija gatava viòus uzòemt. Neizbçgami – viòus visvairâk pârprata tieði laikabiedri, kâ arî turpmâkâs paaudzes. Viòu mâcîbas, lai gan vienkârðas un spçcîgas, tika sagrozîtas un nepareizi interpretçtas.

Gadsimtu laikâ tâm tika pievienotas daudzas lietas, kam nebija nekâda sakara ar pirmmâcîbâm. Daþus skolotâjus izsmçja, nievâja vai nogalinâja; citus pielûdza kâ dievus. Mâcîbas, kas norâdîja ceïu viòpus cilvçces prâta disfunkcijai, ceïu prom no kolektîvâ vâjprâta, tika sagrozîtas un paðas kïuva par ðâ vâjprâta daïu.

Un tâdçjâdi reliìijas lielâkoties kïuva par ðíeïoðiem, nevis vienojoðiem spçkiem. Tâs radîja vairâk varmâcîbas un naida, ðíelðanos starp cilvçkiem, kâ arî starp daþâdâm reliìijâm un pat vienas reliìijas ietvaros. Tâs kïuva par ideoloìijâm, uzskatu sistçmâm, ar kurâm cilvçki varçja identificçties un tâdçjâdi izmantot tâs, lai pastiprinâtu savu maldîgo izpratni par sevi. Caur tâm cilvçki varçja darît sevi par „pareiziem” un citus par „aplamiem” un tâdçjâdi definçt savu identitâti caur saviem ienaidniekiem, „citiem” vai „neticîgajiem”, kuru nogalinâðanâ viòi bieþi vien sevi attaisnoja. Cilvçks radîja „Dievu” pçc sava tçla un lîdzîbas. Mûþîgais, bezgalîgais un vârdâ nenosaucamais tika aprobeþots lîdz garîgam elkam, kuram bija jâtic un kas bija jâpielûdz kâ „mans dievs” vai „mûsu dievs”.

Un tomçr... par spîti visiem nesaprâtîgajiem darbiem, kas veikti reliìiju vârdâ, Patiesîba, uz ko tâs norâda, vçl aizvien izplûst no to bûtîbas. Tâ tomçr vçl aizvien blâvi spîd cauri daudzajiem sagrozîjuma un nepareizas interpretâcijas slâòiem. Vçstures gaitâ vienmçr bijuði reti indivîdi, kas pieredzçjuði apziòas pârveidi un tâpçc aptvçruði sevî to, uz ko norâda visas reliìijas. Pçc tam, lai raksturotu ðo nekonceptuâlo Patiesîbu, viòi izmantoja savas reliìijas konceptuâlo ietvaru.

Piezîme: Fragmenti no Ekharta Tolles grâmatas „Jauna pasaule. Atmosties savas dzîves mçríim”. Tulkojusi Baiba Apermane. Apgâds „Atçna”, 2007.

www.e-misterija.lv

interpretâcijas bija nepiecieðamas, lai ïauþu neattîstîtie prâti spçtu pieòemt konkrçto reliìiju - kâ bçrniem pasakas.

Skaista religjija saakotneeji, kuru izkropljoja idioti:) Viss, kaa vienmeer varas un kontroles deelj paar plebejiem. Ljoti efektiivi, jaasaka...