Ai, pārdomāju savu sakāmo, kā jau parasti. Da nu i nafig.



Edited 2 time(s). Last edit at 21.08.2010 22:21 by existential fool.

I pareizi! :))) Tu dziivo viens pats?
Izej tacu sodien aaraa.... vismaz viens pats aizbrauc liidz juurai, kur cilveku maz vai tik pat kaa nav.... izveedini galvu! :) Varbuut veejs iepuutiis galvaa pozitiivaakas domas? :)

Nu jā, kaut kur jau izeju pavazāties, bet jūra gan bišku par tālu. Nevaru ciest ilgi kratīties ar sabiedriskajiem.

existential fool
Klau, bet mani tomēr ziņkāre moka;)
Kurš Tevi uztur? Dzīvošana, ēšana, nets...neslikta summiņa sanāk noteikti.
Mana pārliecība tomēr ir, ka Tu kļūtu krietni dzīvīgāks, ja Tev piegrieztu skābekli. Pašnāvību taisīt bail, nāktos grozīties. No savas pieredzes zinu, ka no stāvoklī "sūdīgāk vairs nevar būt", piespiedu darbošanās liek vismaz par ko citu domāt/darīt.
Atkārtošos: no komfortablām ciešanām ne galvai, ne rumpim nemaz negribas tā atteikties.



Edited 1 time(s). Last edit at 06.08.2010 14:25 by Alstere.

Alstere, Tev 100% taisnība, es pats to arī saprotu. Pašlaik jā, ir cilvēki kas mani uztur- ēst ir ko, dzīvot arī. Bet tās ir tādas sasodītas mokas. Kad pašam bija jādara un jādomā kā uztaisīt skanošo- bija sūdīgi, bet nu daudz labāk nekā pašlaik. Tagad es jūtos, ka esmu daļēji jau miris. Staigājošs zombijs un manī iekšā vairs nav ne miligrama motivācijas ne priekš kā, lupata. Patiesi nožēlojami.

Bet tāds ir dabas likums- ja tu dzīvniekam iedosi paiku- viņš nu vairs ne par ko neies nopūlēties un medīt pats.

Bet pašlaik es esmu tādā stadijā- kad vispār vairs nekas gandrīz neinterē. Visu dienu sēžu un gaidu- kad nu varēs iet gulēt. Un tā katru dienu.

Īstenībā tēma bija par to- ka nav vairs kur likties, būs vien jāpaprovē vēl kādas psihzāles. Vismaz kādam laikam.

stulbais dīkdienis



Edited 1 time(s). Last edit at 13.08.2010 08:45 by puce.

Tu, stulbais dauni, pat nesaproti ko tu apskaud. Ielien sasodītā istabā, kur nav vispār ko darīt un pasēdi vairākus gadiņus, vispār ne ar vienu nekomunicējot. Redzēsim kāds Tu iznāksi ārā. Morālai spīdzināšanai grūti vēl ko "feināku" izdomāt.

Nu, nu EF nepārspīlē. Ieslodzīts tak tu neesi. Ej ārā un komunicē. Vai nekomunicē, ej tāpat pastaigāties. Kāpēc Tev jāsēž istabā !? Pats jau esi sev tas lielākais spīdzinātājs.

Droši vien, no šādas sevis paša spīdzināšanas ir arī kāds labums. Nežēlīgi, bet tā ir. Ja cilvēkam kaut kas nav vajadzīgs, no tā ātri vien tiek vaļā.

"Ej ārā un komunicē." un to saka cilvēks, kam pašam SF. :))

eksistenciāli, bet tā jau ir vienīgā izeja... cilvēkam vienā brīdī ir jāsāk darīt tas, no kā viņš baidās. tāpēc jau Tev ir šitāds pī, ka Tu ne vella nedari.

mirt Tu negribi, tas ir sen skaidrs. visas Tavas kapa runas ir viena vienīga diršana, lai foruma tantes ap Tevi paņemas. mammu laikam esi aptinis ap pirkstu, bet visu laiku masturbē ap savām paša radītajām ciešanām.

Runcene, Tu riktīgi ierullē. :) Tikai diemžēl es pats sevi tādu neradīju.

to mēs zinām, ka neradīji. bet tik traki ar Tevi arī nav, ka būtu padarīts bioloģiski slims. tātad ir ļoti lielas cerības.

vajadzētu kaut kā panākt, lai Tu beidz priecāties par savu situāciju. nokaitināt Tevi ir diezgan grūti, bet būs jāpadomā...

Ak vai, tiešām pats neradīji?! Zini, cilvēku pa īstam veido nevis notikumi, kas viņa dzīvē raisās, bet gan viņa pieredze. A pieredze ir tas, ko cilvēks no attiecīgā notikuma ir mācījies. Es, protams, mazliet primitivizēju. Bet galvenā fiška ir tāda, ka pieredzi var mainīt. To, protams, nedara tabletes. Bet ir gadu simtiem dažādas metodes izstrādātas, sākot ar jogu, beidzot ar vismodernāko psihoterapiju.
Es jau saprotu, visas šīs fobijas un depresijas un lieliska aizsardzības reakcija, bet nudien, kad vairs aizsardzība nav vajadzīga, tā jāmet pie malas.

Ak, jā, skaidrs, ka Tu, fool, negribi mirt. Cilvēks, kas vairs negrib dzīvot, viņš parasti i nedomā par pašnāvību, i to nekad nedara. Viņš vienkārši nomirst, jo viņu vairs nekas netur pie dzīvības. Tieši tā, vienkārši nomirst, uz līdzenas vietas.

e/f, prāts tev tiešām strādā eleganti, i nepadomāsi, ka tev tādas problēmas. Tas nozīmē, ka tam pašam prātam vari likt darboties savā labā. Bailēs ir jāiet iekšā vai bailēm ir jāatrod cēlonis.Bieži vien tas ir zemapziņas ieraksts, tu ZINI, kas būs, ja darīsi to vai šo. Bet vai nevari vismaz kaut ko? Kaut iziet ārā, kas var notikt? Sākties panika vai kaut kas tāds? Tad ej iekšā un padomā, no kā bija jābaidās. Es no sava ezotēriķes skatu punkta liktu klāt afirmācijas- atkārtotu kaut ko vienu kas mani iedrošinātu. Meditācijas, kas nomierinātu. Vēl var domāt pilnīgi par kaut ko citu, ieiet tjipa citā tēlā, bet no sirds, un tad iziet ārā-un aizmirst, ka esi izgājis ārā- pēc tam tev būs jau atbalsta punkts- nekas traks nav, es to varu!
Un fakts, ka vari, tāds gudrs džeks:)

Kas ir afirmācijas?

Apgalvojumi, ko atkārto neskaitāmas reizes katru dienu, līdz kamēr tie "ierakstās"zemapziņā kā pārliecība, vai kā zemapziņas reaģēšanas veids. Katrs var izdomāt savējos, kas īsi izsaka pamatdomu un kura pašam ir labi saprotama. Piemēram: Es esmu drošībā jebkurā vietā, vai vienkārši: Es esmu drošībā. Vai kaut ko citu, kas ir aktuāls. Vēl piedevām var to iztēloties, jo zemapziņa labāk atpazīst tēlus.
Kaut kas no šīs sērijas:
http://www.tvnet.lv/sievietem/vesela/76324-pasiedvesma_sava_laba

Es gan regulaari "metos" ieksaa savaas bailees (kompanijaas), bet tas man daargi maksaa :( un progresa tikpat kaa nav :( Peec saadiem pasaakumiem tada sajuuta, ka vampiiri izsuuca visus spekus/asinis....... :(
Pareizaak sakot, es sevi metu bailees jau visu muuzu :)))) Lai gan visaadi citaadi kopaa ar savu gimeniiti un radiniekiem juutos loti omuliigi. Bet kompaanijas ar svesaakiem, bet labi paziistamiem cilveekiem, kaa arii attieciibu uztureesana (iesana ciemos, cieminju uznemsana, vaardu sakot - draudziba man uzdzen trauksmi un garastaavoklis nosliid uz nulli)........
Sodien bijaam pie juuras visu dienu..... uudens silts, LIELI vilnji... kolosaali!!! Apskavusies visi triis suupojaamies vilnos... tik skaisti mirkli :) Es ausiis chuksteeju viiram un meitinai... ne - kliedzu, ka miilu vinus loti, loti, loti.......... un kaada laime - sajust, ka vini arii mani loti miil!
Nezinu, vai zaales tomeer saak paliidzeet, vai arii es pati sevi meeginu iespaidot, iedvesmot, ietekmeet.... Nupat izlasiiju Kurpatova gramatu "Средство от депрессии".... atradu dazas noderiigas idejas......... Vispaar.... neesmu neko taadu terapeitisku lasiijusi... varbuut ieteiksiet ko liidziigu? Tikai ne angliski!

Vladimiru Levi var palasīt. Internetā var lejuplādēt krievu valodā.

Esmu jau te slavējusi Dorotijas Rouvas "Depresija. Izlaušanās no iekšējā cietuma", bet nu atkārtošos, jo man tā izrādījās viena vērtīga grāmata. Kādreiz sen lasīju Pjēra Dako "Psiholoģijas brīnumainas uzvaras", bet tagad vairs īsti daudz no tās neatceros. Un vēl mana pēdējā laika grāmata Nr.1 ir "Ēd, lūdzies, strādā". Nav terapeitiska, bet vienalga ļoti iespaidīga, jo rakstīta pa tiešo no dzīves, to var just. Man ļoti patika viena meditācija, ko autore pa starpam iemācījās: vienkārši sēdēt un smaidīt. To ik pa laikam praktizēju.

Vēl man pēkšņi ienāca prātā, mani uz pozitīvām domām bieži noskaņo citu cilvēku vērošana. Eju pa ielu vai skatos pa logu, skatos uz cilvēkiem, domāju, kādas ir viņu dzīves, par ko viņi raud, par ko priecājas, kas ir viņu mīļie cilvēki, kas viņu uztrauc, kas nomierina, kādi viņi bija bērnībā. Šī metode gan palīdz tad, kad garīgais jau ir puslīdz normāls, jo citā laikā apkārtējie vienkārši kaitina.

Jā, un vēl viena ļoti iedarbīga metode ir ik pa brīžam atcerēties sevi bērnībā. Savas domas, sapņus, nedarbus, mazas muļķības. Tas bērns jau nekur nav pazudis, tepat vien tajā nu jau izaugušajā ķermenī kaut kur noslēpies. Iemīlēt šo bērnu sevī, tas ir drošs ceļš uz mieru, lai arī varbūt ne vienīgais un ne vienmēr stabils.



Edited 1 time(s). Last edit at 06.08.2010 22:38 by gaga.

Strawberry, forši, ka Tev palīdz tās afirmācijas. Bez uzbrauciena, bet es ar šādām pašiedvesmām dzīvoju vairākus gadus, diemžēl bez rezultāta. Vienīgie monotoni atkārtotie vārdi, kas reāli palīdz, ir lūgšana vai mantra. Man toties tīri fiziskas darbības iet pie sirds, kaut vai dziļa elpošana komplektā ar elpas vērošanu vai ārta iešana ilgāku laiku.

Afirmācijām ir sava fiška- tām ir jātic. Jāsaskaņo apziņa ar zemapziņu, un vēl labāk, ja plusā nāk vizualizēšana un darbība.

Janetty,
Man pat ar radiem nav vispaar nekaada kontakta un, kad vinji jaasatiek peec gada neredzeeshanas juutos kaa ar sveshiniekiem, pat savaa gimenes lokaa nejuutos liidz galam briiva un laimiiga...un ari kompanijaas nejuutos labi...un taa varetu turpinaat..

Njā, man ar tāpat.

Vispār ilgstoši esot vienatnē, prāts it kā pārregulējas. Es pat vairs pats nesaprotu- vai es pats gribu atpakaļ cilvēkos vai nē.

sitaa suudzeeshanaas forumos nemaz nepaliidz:)

ex.f. : vai tev ir kaut 1 cilveks ar kuru kopa juties brivi un vari runat par visu ko, neuztraucoties ko par tevi padomas u.tt.?

Jā.

Bet tas cilvēks esmu es pats. :D