LGBTQ+ propogandas sekas uz jauniešiem.

Aizsāka teorētiski-bārenis 

teorētiski-bārenis
LGBTQ+ propogandas sekas uz jauniešiem.
19.09.2018 20:58
Sveicinati. Raksta pedejas pirmsinterneta paaudzes cilveks. Lidz vidusskolai nebija datori. Berniba bija gan lauku darbi gan izklaides ka karini, sunisi utt. gan pilsetas prikoli gan skolas podvigi gimene. Gimene normala ar tevu un mati un vecteviem ar vecmatem un berniem. Izaugam par normaliem bet tagad paskatoties kas notiek un ka uzvedas interneta..liekas ka tolerance ir uz visu citu tikai ne normalismu. Nav ne jausmas ko darit. Skiet ka Baltija tiesam parversas par psihologisku izgaztuvi..
mad smīkņādams
Re: LGBTQ+ propogandas sekas uz jauniešiem.
20.09.2018 21:34
...cilvēks sāka nopietnu tēmu...z. īsta vai neīsta piedirsa...murgs, bumbulīši z.

...ja par tēmu...ne tikai Baltija, bet pasaule patiesi ir degradējusies....

...kādi onkuļi no ēnas zonas mērķiecīgi grauj pasauli...neesmu sazvērestības teorijas piekritējs, bet tikai tizls uz abām puslodēm neredz reālo situāciju...
Re: LGBTQ+ propogandas sekas uz jauniešiem.
24.09.2018 20:19
Tai monētai ir divas puses un kokam divi gali utt.

Vienmēr būs spēki, kas personīgās traģēdijas, emocijas - vienalga, pozitīvas vai negatīvas - un pat instinktus izmantos savā labā, kas parasti nozīmē, politiku, demagoģiju, biznesu utt.

Starp citu, arī pašu homo aprindās attieksme pret "praida gājieniem" utt. pēdējā laikā ir skeptiska, jo neko jau tie gājieni neatrisina. Tikai tāda "sarkanas lupatas" plivināšana.

Tāpat kā pastāv cilvēki, kas smadzeņu īpatnību dēļ ir kreiļi, tāpat arī pastāv cilvēki, kas smadzeņu vai hormonālu problēmu dēļ ir ar seksuālu instinktu traucējumiem. Šie traucējumi ir izmērāmi ar magnētisko rezonansi, ja nu kāds grib personīgi pārbaudīt un savākt kaut kādu statistiku. Pagaidām gan vēl nav skaidrs cēlonis - ģenētika vai hormonāli traucējumi mātes ķermenī vai vēlāk. Ir tikai zināms, ka ne hormonu terapijas, ne elektrošoks, ne psihoterapija nespēj dot stabilus rezultātus. Lielākajā daļā gadījumu var tikai panākt, ka gribas mazāk / vairāk seksa, bet nevar īsti ietekmēt, uz ko rodas dzimumorgānu reakcija. Starp citu, arī kreiļus nevar "izārstēt" - pat ja tiem iemāca rīkoties kā labročiem, smadzeņu pētījumi rāda, ka viņiem nervu signāli pamatos turpina darboties tikpat "nepareizi" kā līdz šim, un cilvēks būtībā tikai "tēlo labroci", bet iekšēji visi signāli tiek tulkoti caur "kreilisko sistēmu".

Embrija stadijā cilvēkam kādu laiku dzimumorgāni ir vienādi gan meitenēm, gan puikām, un arī smadzenēs vēl nav izveidojusies atšķirība. Tālāk, embrija attīstības gaitā, reaģējot uz mātes ķermeņa hormoniem (kam normāli vajadzētu atbilst sagaidāmā bērniņa ģenētiski noteiktajam dzimumam), dzimumorgāni transformējas par tādiem, kādiem tiem vajadzētu būt. Kad bērns piedzimst, mēs vizuāli jau redzam, kāds viņam būs dzimums, tomēr mums nav ne jausmas, kas notiek smadzenēs, ja vien nav runa par kādām uzkrītošām novirzēm. Mēs zinām, cik svarīgi ir, lai pirmsdzemdību laikā mātes ķermenī nebūtu nekādu noviržu, tomēr vēl arvien neko nezinām par to, kas un kā un ko precīzi ietekmē. Ja pietiek ar nelielu, nemanāmu "kļūdu", lai bērns piedzimtu ar autismu, tad padomājiet, cik niecīga varētu būt kļūda, lai bērna smadzeņu apgabali attīstītos neraksturīgi viņa dzimumam un bērns jau agri justos kā piedzimis ar nepareiziem dzimumorgāniem vai arī būt ar slēptām seksuālās tieksmes problēmām? Daļa no tā visa procesa turpina attīstīties līdz pat pubertātes vecumam.

Mums gribētos domāt, ka daba ir bināra - balts/melns, jā/nē, puika/meitene, hetero/homo. Taču ja paskatāmies dabā, tad tā nebūt nav bināra - daudz kas ir izplūdis, kaut kur pa vidu, raibs; dažādas sīkas mutācijas, kļūdas, ko vizuāli nemanām, bet kas var ietekmēt to sarežģīto orgānu, kas ir smadzenes.

Cilvēks var kaut vai ievērot celibātu un būt nevainīgs, tomēr tas nemainīs faktu, ka viņš ir homoseksuāls, aseksuāls utml. un fiziski vai emocionāli nespēj veidot heteroseksuālu ģimeni ar bērniem. Zinu pārus, kas pat 10 un ilgāk gadu ir dzīvojuši kopā un pat kaut kā tīri mehāniski tikuši pie bērniem, taču abi mokās ar depresiju un nespēj justies pilnvērtīgi, tāpēc, ka vīrs pret sievu attiecas kā pret māsu nevis kā pret mīļāko, jo citādi viņš fiziski un emocionāli nespēj - viņam vienkārši nav tās tieksmes fiziski pieskarties, aptaustīt sievieti.
Kā tad ir labāk - abiem mocīties attiecībās, kur viens partneris jūtas negribēts (jo sieva taču grib sev blakus vīru, nevis brāli) un mocīt arī bērnus, kuri saprot, ka ar vecāku attiecībām kaut kas nav kārtībā? Vai arī mierīgi izšķirties un sekot instinktiem (pat ja tie nav kā vairākumā gadījumu būtu jābūt)?

Katram, kas kaut cik spējīgs analizēt pats sevi un atcerēties savu nobriešanas procesu, jāsaprot, ka seksuālās tieksmes apzināti neizvēlas. Var izvēlēties uzvedību, bet ne tieksmes un ķermeņa reakcijas. Ja vīrietim nav reakcijas uz sievietēm un nekad nav bijis, tad medicīna nespēj neko mainīt. Padomājiet - vai kādā brīdī jūsu dzīvē bija moments, kad jūs apzināti nolēmāt "tagad man patiks meitenes un fiziski gribēsies viņas pačubināt un sāksies ķermeņa reakcija tur lejā"? Diez vai. Parasti tas notiek automātiski, pubertātes vecumā - tu vienkārši esi fakta priekšā, ka tev, rupji sakot, "stāv" domājot par kaut ko konkrētu, bet nestāv, domājot par kaut ko citu. Un ja kāds atklāj, ka reakcija ir uz nepareizo dzimumu, tad viņš var kaut zils (ironiski) palikdams gribēt, lai reakcija būtu pareiza, taču nekas nesanāk. Starp citu, te arī rodas divkosība - vīrieši, kas agresīvi attiecas pret homo vīriešiem, paši klusībā nemaz neiebilst pret fantāzijām par homo sieviešu intīmiem skatiem.

Un interesants fakts par fetišiem - daudziem ir jūtami lielāka seksuāla reakcija attiecībā uz kurpēm un kājām nekā uz visu pārējo ķermeni. Izrādās, ka arī tam ir loģisks skaidrojums - smadzeņu apgabali, kas atbild par ģenitālijām, atrodoties tuvu tiem, kas atbild par kājām. Vienkārši - atmetam nost emocijas un pētām encefalogrammas utml. Nekādu "Man šķiet, ka tā nav normāli, un tāpēc man ir taisnība". Cilvēks nedrīkstētu kļūt tik iedomīgs un spriest dabas vietā par to, kas ir / nav normāli un kas dabai būtu kā jādara. Fakti ir fakti, un mums jāprot ar tiem tikt galā bez liekām emocijām.

Ja kāds būtu izgudrojis stabilu risinājumu, tad noteikti jau sen būtu uzcēlis uz tā pamatiem veselu biznesu un pamatīgi nopelnījis un mums būtu pavisam cita veida propaganda - kā iebarot visām jaunajām māmiņām kādu medikamentu, kas garantēs, ka piedzims bērni bez seksuālām un dzimuma identitātes problēmām. Taču nekas tāds līdz šim nav noticis. Diemžēl. Jo daudzi no tiem "nenormālajiem" ar lielāko prieku iedzertu kādu tableti un kļūtu normāli, lai nevajadzētu vairs slapstīties pa stūriem un justies kā n-tās šķiras cilvēkam.

Jebkurā gadījumā, nevar arī bāzt galvu smiltīs un izlikties, ka problēma neeksistē. Pusaudzim, kas sasniedzis pubertātes vecumu un sev par šausmām atklājis, ka viņam "tur, lejā" reaģē nepareizi, vajadzētu saņemt profesionālu un adekvātu informāciju par to, ko tālāk varētu darīt un kur meklēt palīdzību, it īpaši gadījumos, kad mājās ar vecākiem par to nedrīkst runāt, ja sapratnes vietā negrib saņemt tikai nolamāšanu un uzkliedzienus: "Nē, tu nedrīksti gribēt seksu ar sava dzimuma cilvēkiem, jo tev ir jāgrib to ar pretējā dzimuma cilvēkiem!"

Un vispār mēs pārāk daudz par to visu cepamies. Ja atmet emocijas un padomā sausi analītiski - dzimumtieksmes ir tāda pati bioloģiska funkcija, kā jebkura cita - ēšana, kakāšana utt. Mēs taču nesakām, ka visiem būtu jābūt vienādām smadzeņu reakcijām attiecībā uz to, ko viņu ķermenis grib vai negrib ēst? Kāpēc tad runājot par dzimumtieksmēm daudziem cilvēkiem ir tik saasināta reakcija? No kā / par ko viņi baidās?
mad garamejot
Re: LGBTQ+ propogandas sekas uz jauniešiem.
24.09.2018 23:24
...m-nepolo atlaida...:)...
...par garu...
mad garamejot Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> ...m-nepolo atlaida...:)...
> ...par garu...


Visvairāk patika šī rindiņa: "Un vispār mēs pārāk daudz par to visu cepamies.". :D
Re: LGBTQ+ propogandas sekas uz jauniešiem.
25.09.2018 09:55
marko-nepolo, cepums Tev! Gluži manas domas, bet strukturēti un saprotami :)
Re: LGBTQ+ propogandas sekas uz jauniešiem.
25.09.2018 13:29
Paldies par novērtējumu, gan kritisko, gan pozitīvo :)

Esmu introverts, man patīk ne tikai gari rakstīt, bet arī gari lasīt, ja vien ir kaut kas interesants. Tas "garstāsts" vēl ir īss, ja salīdzinātu ar tekstiem un sarunām, kas gadu gaitā ir sakrājušās par dažādām psiholoģijas un "nenormālības" tēmām - man tas ir aktuāli tāpēc, ka esmu redzes invalīds (ar dažādām papildus veselības problēmām) no dzimšanas un zinu, kā ir justies "zemākas kārtas" ierobežotam cilvēkam, kad daudzi ikdienas sīkumi kļūst par nopietnu cīņu. Tad visa tā ekonomika, politika, vēsture utt. tēmas, par ko "cepas" vairākums, kļūst ne tik svarīgas, un priekšplānā izlien tēmas par to, kā tikt vaļā no mazvērtības kompleksiem un kā justies kaut cik laimīgam un veiksmīgam cilvēkam.

Mūsdienās cilvēkiem reizēm pacietība ir par īsu. Ja sāk pārāk gari sarunāties par jebkuru tēmu, tad bieži vien dzirdu šādu kuriozu secinājumu "Ai, nu labi, es negribu tajā iedziļināties, bet es palikšu pie sava viedokļa." Tāds viedoklis tad jau ir tikai gaumes, "patīk/nepatīk" līmenī, tomēr ir cilvēki, kas par šādiem "saviem viedokļiem" cīnās ar putām uz lūpām un reizēm arī fiziski kādu ievaino.

Vispār cilvēka loģika ir pakļauta iracionālām emocijām vairāk nekā mēs paši atzīstam. Ja padomā, kas ir destruktīvāk: ja cilvēks guļamistabā uzvedas ne tā, kā pārējie (protams, nav runa par vardarbību un haotisku seksu uz katra stūra) vai arī ja cilvēks nodzeras, nopīpējas un visādi citādi grauj savu un apkārtējo veselību? Un tomēr mēs paraustām plecus, kad redzam uz ielas smēķētājus vai dzērājus, bet "besījamies ārā", kad redzam, ka kāds ir "aizdomīgi saģērbies" vai atzīstas, ka viņam orientācija "neatbilst standartam". Taču galu galā var izrādīties, ka tieši to dzērāju un smēķētāju dēļ mums ir par dažiem tūkstošiem vairāk "nenormālo" un slimo cilvēku. Kad nākošreiz pacelsi glāzi vai cigareti, apdomā labi, vai pēc tam spēsi uzņemties atbildību par sekām...



Edited 5 time(s). Last edit at 25.09.2018 14:10 by marko_nepolo.
Vai drīkst zināt, kādus autorus psiholoģijā esi lasījis? Kuri autori ir veidojuši Tavu, m-n, sapratni pašam par sevi un savu vietu šajā pasaulē, vai drīks zināt?
Un otrs jautājums. No kurienes Tev radusies pārliecība (kāpēc Tu uzskati) ka Tev būtu sievietēm jāspēj sniegt sekss?
Vai nav tā, ka Tu, m_n, savu viedokli, kurš nav zināms, no kurienes radies un tieši uz kā balstās, uztver par patiesību un esi iedomājies, ka sievietes ir tās, kas gaida seksu? Tas nenozīmē, ka sievietes ir pret seksu, bet tas nekāda gadījumā nav galvenais.
Garas pļāpas par psiholoģiju - tas gan var nogurdināt.

Ir tak tik daudz dažādu sensoro... tur, visādi daudzveidīgi akustiski (audiālie), vizuālie (Tev tie vizuālā mazāk, bet visi pārējie uztveres sensori tak tādi paši, pat, jādomā, krietni pastiprināti, kā jau redzes invalīdam... Tā ir tā kompensācija, ar ko daba mēdz apveltī cilvēkus ar kādu iedzimtu trūkumu...

Īsāk sakot, pamaini savas "pārliecības"...
Re: LGBTQ+ propogandas sekas uz jauniešiem.
25.09.2018 21:57
Tā no sākuma līdz galam esmu izlasījis tikai vienu nopietnu grāmatu par psiholoģiju - Karenas Hornejas "Mūsu iekšējie konflikti". No Junga un Freida darbiem esmu lasījis tikai kaut kādus kopsavilkumus un terminu skaidrojumus. Junga "mistiskā pieeja" cilvēka psihei man ir diezgan tuva, jo gan sevī, gan apkārtējos pamanu, cik spēcīgi mistiskā domāšana mūs patiesībā ietekmē. It īpaši introvertus.

Vairāk gan esmu lasījis moderno filozofiju, dažādas zinātniskas grāmatas - sākot no populārzinātniskām līdz mazāk populārām un interesantus pieredzes stāstus.

Ļoti interesantas šķita Džilas Boltes Teilores: "Mana atklāsmes trieka" - autore, kas pati ir ārste, piedzīvo insultu, kura rezultātā burtiski zaudē visu savu iepriekšējo personību un uzbūvē sevi "no nulles"; Sūzenas Keinas "Introverto cilvēku spēks"; Martina Pistoriusa "Spoku zēns" - pusaudzis nonāk komā, bet pēc tam negaidīti atgūst apziņu, taču bez spējām kustēties un kaut kā paziņot apkārtējai pasaulei, ka viņš ir "tur, iekšā", līdz beidzot kādai medmāsai rodas aizdomas, ka tas puisis nav tikai "dārzenis", un tā nu pamazām sākas sarežģītais process, lai atrastu risinājumus jauniem saskarsmes veidiem.

Piesaistīja arī Austrumu filozofija Alana Vata un Ekharta Tolles sniegumā, kaut gan Tolle man brīžiem šķita "par saldu" un ezotērisku. Diezgan dziļi personīgi uzrunāja Džona Šermana lekciju kurss "Skaties uz sevi" - tas māca, kā koncentrēties uz "es esmu" un no šī skatu punkta salikt dzīvē prioritātes un pārstāt kalpot savām bailēm un ambīcijām.

Diemžēl daudz kas no visa augšminētā nav atrodams latviski.

Nevaru teikt, ka to visu esmu iemācījies pielietot praksē, tomēr esmu vismaz priekš sevis salicis visu pa plauktiņiem, lai saprastu, ka jebkurš cilvēks, lai kāds un lai cik zemu kritis, tomēr ir vērtība, un ka reizēm mēs paši ar mūsdienu sabiedrības iracionālo attieksmi un loģiku radām tos monstrus, kurus pēc tam lamājam, sodām, ignorējam... Īsāk sakot - nevarētu teikt, ka esmu liberālis, bet noteikti esmu humānists.

Visvairāk tomēr esmu mācījies no sarunām ar cilvēkiem gan Latvijā, gan ārzemēs. Vairāk gan Internetā, nekā reālā dzīvē, toties ir sanācis runāt ar tik daudz un dažādiem cilvēkiem, ka reālā dzīvē es nebūtu spējīgs tik daudz sastapt. Gadās arī situācijas, kad, piemēram, braucot vilcienā vai ejot kādā garākā pārgājienā, kāds ceļabiedrs (parasti tie ir cilvēki gados) negaidīti ņem un izstāsta visu savu dzīvi, atveras līdz sirds dziļumiem. Es klausos, mēģinu saprast, nenosodu. Diemžēl nekādus padomus dot neprotu. Varbūt kā tajā bērnu grāmatā "Mazā Momo" esmu tikai lietderīgs klausītājs :) Bet tā grāmata tiešām ir laba, lielā mērā tā jau diezgan agrā bērnībā man lika par šo to padomāt. Vispār pat pašlaik, pieaugušā vecumā nesmādēju arī dažu labu bērnu grāmatu, kaut vai tīri nostalģijas dēļ. Daudzi bērnu grāmatu autori tiešām prot labi ieaust savos stāstos vispārcilvēciskās vērtības kaut kā nemanāmi, bez moralizēšanas, caur neparastiem stāstu varoņiem, kas reizēm pat nav nekādi varoņi, bet ikdienišķi cilvēki neparastās situācijās.

Kamēr daudzi Facebookā izklaidējas, skatoties mīlīgus video par kaķīšiem un lasot anekdotes, man kaut kā tā sagadās, ka vakaros pēc darba visi nejaušie klejojumi Internetā noved pie reālu cilvēku reāliem situāciju stāstiem, pie TedX video, kur cilvēki stāsta par kādu savu neparastu pieredzi. Piemēram, nesen skatījos video, kur kāds vīrietis atzinās, ka gandrīz vai kļuvis par "skolu šāvēju" un stāsta par visu dzīves pieredzi, kas viņu gandrīz vai noveda pie šī nozieguma. Cilvēks uzstāšanās laikā pat apraudājās, pateicoties draugam, kas viņu uztvēris ikdienišķi un nav nosodījis, neskatoties uz visām cūcībām, ko šis cilvēks bija savam draugam paspējis nodarīt. Tieši tas, ka draugs ar savu uzvedību un nevis vārdiem parādījis apmēram šādu attieksmi: "Tu neesi sabiedrības padibene, un tev nav nekas nevienam jāpierāda un nav jāatriebjas. Un tagad iesim kopā uz upi pamakšķerēt." esot izglābis viņu no liktenīgās kļūdas un klasesbiedru un skolotāju apšaušanas, jo ierocis jau esot bijis praktiski sagādāts. Emocionāli smagākie brīži no video - kamēr sociālie dienesti dažiem vecākiem atņem bērnus, tikmēr šis puisis pats esot devies uz sociālo dienestu, lai lūgtu patvērumu no vecākiem - narkomāniem un varmākām. Taču māte esot viņu vienmēr atradusi un sastāstījusi sociālajā dienestā, ka puika tikai fantazē un viss esot normāli.

Iepazīstot citu cilvēku dzīvesstāstus, sāku salīdzināt, meklējot kopīgo ar savu pieredzi, meklējot cēloņus. Ārzemnieki nebaidās atklāti runāt par visām emocijām, tai skaitā arī sāpīgajām. Var jau to saukt par emocionālo ekshibicionismu, taču reizēm tas palīdz atrast ja ne risinājumus, tad vismaz atbalstu, lai sajustos, ka neesi viens. Varbūt iemesls ārzemnieku atvērtībai par šīm tēmām ir tas, ka ārzemju tematiskajos forumos bieži ir stingri noteikumi un pašregulācija - neviens nedrīkst nevienu pazemot, uzvesties vulgāri utt. Ironiski - daudzi latvieši lamā amerikāņus par pārmērīgo visatļautību un patvaļu, taču ja salīdzina Latvijas tematiskos forumus (cik nu tādu ir atlicis), tad nākas secināt, ka tieši pie mums Interneta vidē valda lielāka patvaļa, kuras dēļ daudzas sakarīgas tēmas reizēm tiek noraktas zem savstarpēju apvainojumu kalniem. Vai arī daudz kas tiek noklusēts, atstāts pusvārdā, baidoties no "tabu tēmu" aizskaršanas.

Eh, atkal sanāca garais gabals :D Tāds nu es esmu...
Paldies m_n! Paldies par visiem garajiem. Interesanti Tevi lasīt, Einštein (pozitīvā nozīmē)! :)
Man arī ļoti patīk dažādas autobiogrāfijas un dokumentālie materiāli. Daļu no Tevis minēta arī esmu gan lasījusi, gan noskatījusies / noklausījusies.
Viens no pēdējaiem, kā pašpalīdzības veids, ko biju atradusi, ir Katie Byron "The Work". Ar to arī esmu mēģinājusi pastrādāt pie sevis (man pārāk izteikta paškritika u.c., no kā pati sevi mēdzu dzīt stūrī, tēlaini izsakoties.

Raksti, m_n, patiesām, interesanti! :) Un, veselību Tev, ka arī veiksi laba acu ārsta meklējumos! :)
Vai tikai to m_n nav zive ?" man pārāk izteikta paškritika":DDD
Jā, oioioi, Tev par lielu izbrīnu, man mēdz būt izteikta paškritika (ja runa par iekšējiem konfliktiem). neapmierinātība, kad kaut ko neizdaru laikā vai perfekti labi... kaut vai, kad izjūk d/n ritmi un sāku kritizēt sevi, ka kaut ko nepareizi būšu izdarījusi, ka, labi zinot, ka, lai no pūces ritma pārietu uz cīruļa ritmu, ka tur vajadzīga pašdisciplīna un jānoturās, proti, jāiestrādā jaunie ieradumi vismaz 3 ned. ilgā laika posmā.
Jā, man mēdz būt paškritika, bet, nekas no tā, ko man te mēģinājuši piedēvēt.

Te gan vietā būs nocitēt E. Tolli (tur kodolīgak, es tā nemācētu izteikties):

У тебя есть не только мысленный образ другого человека, но и образ самого себя, взаимодействующего с ним. Поэтому в отношения с этим человеком вступаешь не ты, а тот, кем ты себя считаешь, и наоборот. Концептуальный образ себя, созданный твоим умом, вступает в отношения со своим же творением, то есть с концептуальным образом, созданным на основе твоего восприятия другого человека. Ум другого человека, скорее всего, сделал то же самое, поэтому любое эготипическое взаимодействие двух людей - это, в действительности, взаимодействие четырёх созданных умом концептуальных личностей, в конечном итоге - мнимых. Поэтому совершенно не удивительно, что в отношениях так много конфликтов. Это и есть ненастоящие отношения.

Pilno verisiju, kas gribēs, tas pats atradīs, tikai ar vienu vien noklausīšanos būs par maz. Nepietiek zināt, vēl jau ir jāapzinās un tas tāāālu nav viens un tas pats.
Vai tad forumā ir kāds cits narciss?
Pamato... par to naricu... mini konkrētus fatus ar pierādījumiem... citādi, tāda bezjēdzīga vārdu mētāšana, ne vairāk...
Re: LGBTQ+ propogandas sekas uz jauniešiem.
26.09.2018 01:54
to m_n Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Un otrs jautājums. No kurienes Tev radusies
> pārliecība (kāpēc Tu uzskati) ka Tev būtu
> sievietēm jāspēj sniegt sekss?
> Vai nav tā, ka Tu, m_n, savu viedokli, kurš nav
> zināms, no kurienes radies un tieši uz kā
> balstās, uztver par patiesību un esi
> iedomājies, ka sievietes ir tās, kas gaida
> seksu? Tas nenozīmē, ka sievietes ir pret seksu,
> bet tas nekāda gadījumā nav galvenais.
> Garas pļāpas par psiholoģiju - tas gan var
> nogurdināt.
>
> Ir tak tik daudz dažādu sensoro... tur, visādi
> daudzveidīgi akustiski (audiālie), vizuālie
> (Tev tie vizuālā mazāk, bet visi pārējie
> uztveres sensori tak tādi paši, pat, jādomā,
> krietni pastiprināti, kā jau redzes
> invalīdam... Tā ir tā kompensācija, ar ko daba
> mēdz apveltī cilvēkus ar kādu iedzimtu
> trūkumu...
>
> Īsāk sakot, pamaini savas "pārliecības"...


Patiesībā man problēma kāreiz ir, ka es nekad neesmu ne par ko pietiekoši pārliecināts, bet šaubos, 7-reiz nomēru, bet vienalga šaubos :D
Ir tāds labs teiciens: "analīzes paralīze".

Par to kompensāciju invalīdiem - man ir laba muzikālā dzirde (un dažāda mūzika iztēlē skan galvā praktiski nepārtraukti, atkarībā no emocijām un idejām), taču nav tik labas pirkstu un balss koordinācijas spējas, lai kļūtu par mūziķi. Dzirdēts, ka arī citiem invalīdiem ir līdzīgi - ka no tām dažāda veida kompensācijām īsti nav praktiskas jēgas un jebkurā gadījumā tās nevar pilnībā aizstāt zaudētās darbaspējas. Tāpēc intereses dēļ un arī tīri praktisku apsvērumu dēļ esmu kļuvis par programmētāju - datorā "bildi" varu pilnībā pielāgot savai sliktajai redzei.

Atgriežoties pie oriģinālās tēmas. Cilvēks varbūt tā uzreiz neteiks, ka gaida seksu un varbūt pat pats domās, ka var pilnīgi iztikt bez tā, taču ķermenis var sākt protestēt pret ilgstošu seksa trūkumu un sākties visādi "boikoti" - depresijas, slimības, līdz pat maniakālai uzvedībai, kad gribas mesties virsū pirmajam sastaptajam. Šādas problēmas ir dzirdētas no daudziem, kas nav pilnībā aseksuāli, bet kaut kādu iemeslu dēļ mēģina dzīvot celibātā. Redzam, kas notiek ar mācītājiem baznīcās... Un arī no dažiem cilvēku stāstiem ir daudz kas dzirdēts.

Piemēram, šis interesantais stāstiņš:
http://www.mammamuntetiem.lv/articles/30274/33-gadus-veca-laura-manam-milotajam-tuvibu-nemaz-nevajadzeja/
Nez, cik šis konkrētais stāsts ir patiess, taču aseksuāļu forumos šī problēma ir mega aktuāla - kā izveidot attiecības bez seksa, ja otra puse kaut gan apgalvo, ka spēj bez tā iztikt, tomēr uzvedība rāda, ka nespēj vis. Izskatās, ka instinktus un ķermeņa reakcijas nav iespējams kontrolēt ar prātu.
Protams, ja satiekas divi aseksuāli cilvēki, kam "viss sakrīt", tad jau varētu domāt, ka nebūs nekādu problēmu. Bet šādu cilvēku ir ļoti maz. Turklāt bez seksa vēl ir tādas "parādības" kā hetero/homo romantika. Piemēram, divi homoromantiski, aseksuāli cilvēki - nu kurš, no malas paskatoties, ticēs, ka viņiem nav seksa? :D Kuriozs no dzīves - kad uzturējos neredzīgo ciematā Juglā un palīdzēju kādam pavisam neredzīgam, tad gan jau no aizmugures dažs labs skatītājs mūs noturēja par homo pārīti - staigā, pieķērušies viens otram pie rokas :D Sekss jebkurās tuvās attiecībās kaut kā tiek pieņemts "automātiski stereotipiski", kaut gan to ne vienmēr skaļi izsaka.

Nobeigumam saite uz pavisam garu un skumju stāstu par seksuāli jauktu pāri, kas dzīvoja kopā gadiem ilgi un daudziem tika likts kā piemērs, ka, lūk, arī tā var viss izdoties ... līdz viņi paziņoja, ka neskatoties uz dziļo savstarpējo mīlestību un uzticību (līdz pat fanātismam, jo abi ir dziļi reliģiozi cilvēki), tomēr nav spējuši tikt galā ar ķermeniskajām tieksmēm, un tāpēc šķiras:

http://joshweed.com/2018/01/turning-unicorn-bat-post-announce-end-marriage/
Zive, tu ļoti paškritiska esi kad ir rupji jālamājas un jāsaukā citi par psihopātiem:D
Re: LGBTQ+ propogandas sekas uz jauniešiem.
26.09.2018 12:16
to m_n, par tēmu par seksu - ne tikai sievietes gaida, arī vīrieši gaida (es to vispārinot). Un tas ir normāli katra cilvēka libido robežās. Ja sieviete vīrietī saskata un jūt vairāk kā draugu, tad, protams, agrāk vai vēlāk viņa līdz tam brīdim nonāks. Tāpat arī ar vīriešiem, domājams :) Tā, manā ieskatā, nav pārliecība, tā ir daba :) Līdz vienā brīdī tas var izvirzīties galvenajā plānā. Kad nedaudz gribas ēsts, iekost kādu sviestmaizi, cilvēks mierīgi var domāt arī par ko citu, bet, ja izsalkums pamatīgi nomocījis, tad vari lasīt grāmatas vai pļāpāt ar kādu, cik vien gribi, galvā tik un tā galvenā doma būs paēst, apmierināt galveno pamatvajadzību tai brīdī. Maslova piramīdu ne īstermiņā, ne ilgtermiņā neviens nav atcēlis.
mad smīkņādams
Re: LGBTQ+ propogandas sekas uz jauniešiem.
26.09.2018 14:38
...mammamia...ir gan dirsēji...nja...citāti, atsauces čupām...savu domu - zero...domāju marko nepolo un fišiņ...

...ja par tēmu...ZARAZAS, UZ KURIENI AIZKLĪDĀT...
Re: LGBTQ+ propogandas sekas uz jauniešiem.
26.09.2018 16:02
Mad - un kāda jēga no "savām domām", ja tās nebalsta uz faktiem no savas un citu cilvēku pieredzes? Bez reāliem pamatiem "savas domas" ir tikai tukšas fantāzijas, kam maz sakara ar realitāti. Cilvēks jau var domāt, ko grib, kamēr viņš vārās savā sulā un ja viņam pie kājas, kā viņa domas un no tām izrietošā attieksme ietekmē viņa un apkārtējo dzīves. Tādu pofigistu mums apkārt ir daudz un laikam jau viņi ir laimīgāki savā ignorancē... bet nez, kā viņiem veicas ar attiecībām un savas vietas atrašanu pasaulē. Šādus pofigistus biežāk var sastapt noskrandušus ap atkritumu konteineriem vai arī mētājoties starp n-tajām karjerām, biznesiem, intīmiem sakariem, bet vakarus nodzerot kādā bārā un ciniski sūdzoties, ka dzīve ir mēsls un vienīgā jēga ir tikai paspēt vairāk notērēt. Taču ja viņiem pofig, tad jau vienalga, ko viņi domā un vai vispār domā un kā viņiem veicas vai neveicas :D "Garīgais bomzis" ir nevis tas, kam nav māju un naudas, bet tas, kas nav atradis vismaz kaut ko līdzīgu pašrealizācijai. Un šis nav nekāds citāts, bet tiešām un tikai manas domas.

Susis - jā, pilnībā piekrītu, viena lieta ir tas, ko cilvēks grib un plāno ar prātu, bet pavisam kas cits - ko vajag viņa ķermenim. Pamata bioloģiskās vajadzības ar prātu var saturēt rāmjos tikai līdz noteiktam līmenim, bet kādā brīdī nākas sekot "dabas balsij", lai neaizietu pa pieskari.
marko_nepolo, bet tā taču nav tēma ko Tu te apspried, nē, nu nav jau nekas traks, nepārproti mani, bet tomēr.....
Malacis, marko_nepolo, sadod tam madam, kurš progresē ne pa minūtēm, bet pa sekundēm... ;)


No sevis: I-netam ir ļoti daudzi plusi un priekšrocības. Ikviens cilvēks i-netu var izmantot vispusīgai sevis attīstībai un katram ir iespējas izvēlēties, kā i-netu lietot. Tā, piemēram, ir dažādi online kursi, tālmācību programmas, audiogramatas un cita interesanta vai noderīga info, kā arī tīri praktiski, kaut vai iepirkšanās u.c.

Par degradēto pasauli, melsvārčiem vai sazvērestībam atļausos... skaļi neieteikties... ;)))
neiZteikties
Re: LGBTQ+ propogandas sekas uz jauniešiem.
26.09.2018 17:50
Lielākā daļa teksta šeit tomēr bija par LGBTQ+ saistītām problēmām - gan bioloģiskām, gan praktiskām, gan psiholoģiskām. Tiesa, ar dažām krietni garām novirzēm no tēmas, lai paskaidrotu, kāpēc man ir radies tāds konkrēts viedoklis; it īpaši tāpēc, ka izskanēja arī lūgumi pēc paskaidrojumiem. "Kāpēc" ir svarīgs jautājums, gan runājot par seksualitāti, gan vispār; taču ar to pārāk aizraujoties, var aizrunāties līdz episkajam "kāpēc eksistē kaut kas, nevis neeksistē nekas" :)
mad uzjautrināts
Re: LGBTQ+ propogandas sekas uz jauniešiem.
26.09.2018 21:10
....oOo...tēmai ar seksualitāti nosacīts sakars...kgan katrs vadās saskaņā ar savu sāpi...bet tas nu tā...kantainis rāda labu filmu par Einšteinu...un ja viņš būtu izdarījis savus secinājumus saskaņā ar tā laika kanoniem, tad Einšteina nebūtu...medicīnā galvenā procedūra būtu āderes ciršana...utt, utt...

...uz sķūnīšā sienas bija uzrakstītii trīs burti...bet šķūnītī tomēr bija malka...fakts ir malka vai trīs burti...tā viš i...
Re: LGBTQ+ propogandas sekas uz jauniešiem.
26.09.2018 22:38
Arī trīs burti ir fakts :) Fakti ir tikai informācija, bet būtiskais jautājums - ko ar to informāciju dara, lai sagremotu un pārvērstu par zināšanām un pielietotu praksē. Zināšanas gan ir diezgan subjektīvas - ko viens zina, tas otram ir tikai informācija, kura ir jāizlaiž caur subjektīvo pieredzi, lai iegūtu savas personīgās zināšanas un savu "taisnību" (necitēšu Imantu Ziedoni :) ). Bet nu tā jau ir galīgi beztēmas filozofija :D
#vissirslikti #gejivainigi
Re: LGBTQ+ propogandas sekas uz jauniešiem.
27.09.2018 13:58
#vienmer_vainigi_citi_ne_es :)
marko_nepolo Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Arī trīs burti ir fakts :) Fakti ir tikai
> informācija, bet būtiskais jautājums - ko ar to
> informāciju dara, lai sagremotu un pārvērstu
> par zināšanām un pielietotu praksē.
> Zināšanas gan ir diezgan subjektīvas - ko viens
> zina, tas otram ir tikai informācija, kura ir
> jāizlaiž caur subjektīvo pieredzi, lai iegūtu
> savas personīgās zināšanas un savu "taisnību"
> (necitēšu Imantu Ziedoni :) ). Bet nu tā jau ir
> galīgi beztēmas filozofija :D

...tieši otrādi...tēma interesanta...beztēma būtu, ja pieietu no Panurga viedokļa...bet...fakts ir tas, ka ir uzrakstīts uz sienas, vai fakts ir tas, kas ir uzrakstīts?...fakts ir malka vai šķūnītis, vai tomēr ne šis, ne tas?...vai uzraksts attiecas uz saturu, vai nē?...

...jautājumu daudz, atbildes?...

...a te - citu pieredze, citu domas citu izjūtas...no lasītāja viedokļa raugoties - subjektīvas...kur paliek objektīvais...?...jeb tomēr patiesība ir krustā, starp objektīvo un subjektīvo?...tad kā viš i...?

...interesanti...
Gribu redzēt atsauces uz pētījumiem, kuros ir PIERĀDĪTS, ka netradicionālu seksuālo orientāciju izraisa hormonu izmaiņas mātes ķermenī un/vai ka tas ir predeterminēts arī ģenētiski, vai arī homoseksualitāti izraisa "smadzeņu defekts". Paldies!
Autors:

Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 2 pieskaita 6?
Ziņa: