Veģetatīvā nervu sistēmas disfunkcija

Aizsāka Binnia 

Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
20.05.2008 21:44
tas buus pirmais labais darbs, ko Tu savaa labaa vareetu izdariit... izpeetiit, kas tas ir... njem netu priekshaa... diezgan vienkaarsha metode, bet jaastraadaa kaartiigi. amazonee var nopirkt vienu labu gabalu angliski -- Manage Your Mind...
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
20.05.2008 22:10
Kur tieshi jaameklee google vai ir kaada maajas lapa!!
Runcene-cik ilgi Tev ir shii kaite?? Liekas ka Tu esi visam cauri gaajusi un ka viss Tev ir ok..
man bij taa ka saakumaa pa reizei uznaaca leekmes un paargaaja,tad saasinaajaas ka kaadu gadu vispaar bij bez maz katru dienu,bet tagad kad biju pie homeopaata taas leekmes vairs tik uz naak meenesii reizi vai retaak,tas ja nelieto alkaholu,bet ja lieto tad otraa dienaa ir pashvaki taapat!!
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
20.05.2008 22:45
man kaite ir sen... kopsh skolas saakuma. tachu ljoti netrauceeja. apmeeram 30 gadu vecumaa viss uznaaca augshaa pretiigaa formaa ar depresiju. pilniigi zaudeeju darbaspeejas uz apm. 2 meen.

3 gadi zaales. 3 gadi nekas. viss saakaas no jauna. nu biju sapratusi, ka shitaa taalaak nevarees. saaku psihoterapiju. psihoanaliitisko. kognitiivi biheivioraalaa tikai kaa paliigs.

viss ok veel nav. vismaz taa, kaa es to gribeetu.

es kaadu laiku alko vispaar nevareeju. neiesaku. noliec nost, kameer tiec kaartiibaa.

cognitive bihevioral therapy pilns nets
Rainis23 vari padalîties ar kontaktiem savai homeopaatei?
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
21.05.2008 11:25
Runcene
Piedod varbût par netaktisku jautâjumu, bet kas tevi ðo divu mçneðu laikâ uzturçja? Man vienkârði daþreiz ienâk prâtâ domas, ja man paliek tik slikti, ka es arî nespçju iet uz darbu (ir bijis, ka kâdu dienu neaizeju), kas tad notiktu?
Un vispâr kâ darbâ to visu uztvçra, vai viòi neko nezinâja par tavâm kaitçm?
Un kâ tagad iet ar strâdâðanu? Vai patîk tavs darbs?
Vispâr bija baigi grûti tanî darbâ, jo citreiz bija tik slikti, ka vispâr nevar neko padarît, liekas, ka pat nevarçðu nosçdçt lîdz dienas beigâm un tad vçl tai pat laikâ nejçdzîga vainas apziòa, ka es tanî dienâ neko nedaru. Kâ arî bailes, ko padomâs citi.
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
21.05.2008 12:08
Man dazkaart arii darbaa uznaak domas, ka nespeesu sagaidiit dienas beigas, man veel darbs ar cilveekiem....bet nu jaasaka, ka es nekad neesmu neaizgaajusi uz darbu, lai cik slikti justos. Jaa, un veel taas bailes, ko padomaas citi...
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
21.05.2008 20:05
Blueberry

kas mani uztureeja? i/v sisteema slimniicaa... (darba nespeejas lapa). kaadu laiku bija tieshi taa. apmeeram gadu es gaaju uz totaalu kriizi... neviens pat nenojauta... labi pratu sleept. cereeju, ka paaries, bet nekaa.

protams, ka darbaa zinaaja, jo kaa gan var tur neparaadiities 2 meen., lai neviens nesaaktu intereseeties. biju vajadziigs kadrs. taadaa zinjaa man veicaas.

pirms tam bija nopietni slimojis mans priekshnieks, sameeraa jauns viirietis -- smaga kjirurgjiska operaacija ar komplikaacijaam etc. viena koleegja braalis it kaa out of blue saslima ar psihisku kaiti. cita koleegja sieva bija feldshere, mana bijusii koleegje. veel cita koleegje bija straadaajusi psihiatriskajaa slimniicaa. vinjas apgaismoja tautu, ka depresiiva neiroze (mana toreizeejaa diagnoze) nav nekas biistams, bet nopietns gan. ljaudis bija aizdomaajushies gana skaidri, ka vienaa briidii viss var sabrukt. koleegji un priekshnieciiba to uztveera taa, ka esmu vnk slima, ka tieshi taa, kaa var saslimt ar kunjgji, var saslimt ar depresiju. kaut arii taa gluzhi nav, tas man aiztaupiija iespeeju baudiit nepatiikamu attieksmi. kaadu laiku peec slimniicas daljeeji straadaaju maajaas, IT to nodroshinaaja... apmeeram gadu ziemas un rudens periodaa gandriiz negaaju aaraa no maajas. saaku pamazaam sevi vilkt aiz ausiim uz mezhu. tad jau aizgaaja.

lai arii cik paradoksaali tas nebuutu, dazhi draugi gan kaadu laiku raudziijaas uz mani taa diivaini un domaaja, ka saakshu jociigi uzvesties. par to jau reiz te rakstiiju.

tagad man ir cits darbs, kur ir krietni lielaaka slodze, bet es pamazaam pierodu. saakumaa bija ljoti gruuti. maz izdariits, pashpaarmetumi, jaa, paziistamas sajuutas. runaaju ar terapeitu par to. tapa skaidras daudzas lietas.

koleegjes no mana kabineta zina, ka man meedz buut vegjetatiivi trauceejumi, ka man ir saskare ar psihoterapeitu. vinjas zina dazhas detaljas no manas biograafijas. tieshi kas un kaa -- ljoti preciizi neviens neuzbaazhas, es arii nemoku citus, jo tas piederas psihoterapeita, treneeta cilveeka, kabinetam, -- manu dziivesstaastu neviens taa mieriigi nekad nevar noklausiities, man arii taa ir sevis plosiishana bezjeegaa, bet par distoniju esmu pateikusi. ja nu gadiijumaa kas notiek, kaut arii smagu leekmju man sen vairs nav, paldies Dievam. protams, ka ir dienas, kad juutos sliktaak -- zemie atmosfeeras spiedieni, piemeeram, dublju juura etc, bet tas, ko daru, man patiik, kaut arii ir zinaamas probleemas, bet taam ir cits iemesls.

man lielos vilcienos ir skaidrs, no kaa man var kljuut slikti. tas ir psihoterapijas nopelns. un tas ljoti atvieglo situaaciju.

ja pats baigi kautreesies un baidiisies, buus tikai sliktaak... saaksies bailes no baileem.



Edited 2 time(s). Last edit at 21.05.2008 20:22 by Runcene.
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
21.05.2008 20:35
Nu ja par slimîbas lapu jau es neaizdomâjos, jo es laikam nespçtu nevienam atklât, kas ar mani ir un vienkârði aizietu no darba, ja kaut kas tâds notiktu. Labi gan, ka nav bijusi vajadzîba. Es gan vienu gadu, kad ziemâ biju Dzintaros, neòçmu slimîbas lapu, bet tipa atvaïinâjumu. Pçc tam man brauca augumâ, ka es redz visu atvaïinâjumu izmantoju. Ai, vispâr ir tik grûti man saskarsmç ar cilvçkiem.
Man prieks, ka tev tagadçjais darbs patîk, tas jau ir baigi no svara:)
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
21.05.2008 20:54
jaatreneejas:)

citi cilveeki arii ir tikai cilveeki. tur ir jautaajums par pashveerteejumu.

kad es aizgaaju uz jauno darbu, man arii bija bail. ljoti nelabi pat vienubriid sametaas. domaaju -- taa, tagad nojukshu, nokljuushu tur, kur biju... kompleksoju par koleegji, kursh man to vietu ieskapeeja... ka vinjam paarmetiis... nu bet tad es sapratu, ka taas ir muljkjiibas, ka taas ir bleenjas, ka man nav jaatriic par citiem muuzhiigi. nu ne jau taa, ka man bija vienalga par to cilveeku, bet, ka vnk jaaatslaabst. un tad, ka uzzinaas par mani to, to un veel sho?

kad es visu shitaa apsveeru, pamazaam iestaajaas miers. nu ne jau dizhi aatri tas notika, bet pakaapeniski.
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
21.05.2008 21:22
Miers ir tas, ko es ðajâ dzîvç vismaz ðobrîd vçlos vairâk par visu. Man lîdz tavâm domâm vçl jânonâk. Tas ir, es tâdas domas varu domât, bet sajûtas tâpat tâm neatbilst.
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
21.05.2008 21:25
es saprotu, bet ir veerts paspeeleeties arii ar domaam, kuraam sajuutas veel neatbilst. it sevishkji tad, ja ir biku labaak, tad var sanjemties arii uz kaadiem nelieliem pirmajiem varonjdarbiem.

tobish domaa, domaa, kameer noiet klikshkjis...
to Runcene
Ja vari, varbût pakomentç:

Vai Tev bija depresija + VD izpausmes?

Vai tagad dzîvo bez medikamentiem?
Labs vakars!

Es 3 gadus mocîjos ar ðito kaiti un beidzot esmu sâcis gût jûtamu progresu veselîbas atgûðanâ, tâpçc vçlos padalîties pieredzç. Ïoti ceru, ka kâdam tas palîdzçs.

Runâjot par manâm sajûtâm ðos 3 gadus, tad man gâja diezgan jautri - reiboòi, sâpes sirds apvidû, slikta dûða, sajûta, ka iekðçji tevi plçð uz pusçm,sasprindzis kakls,jûtîga rîkle, spiediens acîs u.t.t. - vienvârdakot - pilns komplekts. Un ja citiem lçkmes uznâca periodiski, tad man praktiski tas viss bija pastâvîgi - vienubrîd kaut kas atlaidâs, bet cits atkal pieòçmâs spçkâ. Komfortalbi nejutos nevienu sekundi 3 gadu laikâ arî tad, kad biju sarijies zâles. Bet nu jau vairâkus mçneðus es reâli redzu progresu - ja kâdreiz mana diena nebija iedomâjama bez tableðu kaudzes, tad tagad vispâr nekâdas tabletes neesmu lietojis jau mçnesi. Ok, pilnîbâ vçl neesmu atguvies, jo bez tabletçm pagaidâm labi jûtos tikai tad, kad neesmu spriedzes apstâkïos,taèu domâju, ka paðsajûtas stabilizâcija arî spriedzes apstâkïos ir tikai laika un manis paða darba ar sevi jautâjums.

Un tâtad, kas man no visiem ðitiem sûdiem ir palîdzçjis pamazâm tikt ârâ?

Pirmâm kârtâm, ikvienam, kurð vçlas tikt vaïâ no ðitâs kaites lûdzu aizmirst par Dieviem, baznîcâm un citâm pasakâm, jo nav jâgaida un jâlûdz palîdzîba no ârpuses vai "no augðas" - visi iemesli ir sevî paðâ un vienkârði ir jâstrâdâ ar sevi - bet par to mazliet vçlâk.

Otrâm kârtâm, ja ìimenes ârsts jums nespçj atrast nekâdu organisku kaiti, tad uzreiz atrodiet psihoterapeitu (psihologs nederçs, jo psihologiem par maz kvalifikâcijas ðâdas kaites ârstçðanai; psihiatrs arî neder, jo ârstç tikai ar zâlçm turklât smagus gadîjumus - cilvçkus ar reâliem garîgâs atîstîbas traucçjumiem).

Man paðam bija jâpârkâpj pâri kaut kâdai iekðçjai barjerai, lai beidzot aizietu pie psihoterapeita - taèu ar ðo soli - sâkâs mana augðupeja. Un tâpçc lûdzu jûs nestiept garumâ - izdariet to pçc iespçjas âtrâk. Taèu tas ir tikai pirmais solis.
Pçc tam sâkâs pats grutâkais - spçt runât ar psihoterapeitu par savu dzîvi (no bçrnîbas lîdz tagadnei) - un ne jau par jauko un saulaino, bet tieði par tâm nepatîkamâkajâm izjûtâm - sâkot ar dâþâdâm bailçm un beidzot ar visâdiem kompleksiem.
Man paðam bija jaunums cik daudz manî bija daþâdu ierobeþojoðu un negatîvu domu, baiïu, kompleksu, kurus es pats nepazinâti biju slçpis vai mçìinâjsi sevî apspiest. Un tieði ðî ruðinâðanâs savas apziòas un zemapziòas gadu gados krâtajos mçslos sâk viest pârmaiòas.
Un lai tas notiktu sekmîgâk, tad papildus psihoterapeita apmeklçjumiem ir jâlasa vçrtîga lasâmviela, lai izprastu sevî notiekoðo un pçc tam varçtu sâkt to visu sakârtot.
Es nevaru te izstâstît visu savu pieredzi, jo ïoti daudz ko ir nâcies pârdzîvot, meklçt, lasît, taèu ir vairâkas grâmatas, kuras iesaku kâ obligâto literatûru.

Te jau forumâ tâs ir pavîdçjuðas:
А.Курпатов "Средство от вегетососудистой дистонии" (krievu valodâ netâ var nokaèât).
A.Kurpatovs "Lîdzeklis pret bailçm" (ir LV grâmatnîcâs).
А.Курпатов "Счастлив по собственному желанию" (krievu valodâ netâ var nokaèât)
V.Siòeïnikovs "Izproti savu slimîbu" (ir LV grâmatnîcâs)
V.Siòeïòikovs "Pshihoenerìçtiskais aikido". (ir LV grâmatnîcâs)

Grâmatas es sarakstîju tâdâ secîbâ, kâdâ tâs loìiski izkârtotos un dotu vislielâko efektu.

Nu un jâ, man paðam tas galvenais secinâjums par sevi ir tâds, ka visas huiòas radâs no tâ, ka starp manu apziòu un zempaziòu bija izveidojies konflikts ïoti daudzos jautâjumos. Apziòâ es uzskatîju, ka esmu nenormâli kruts, visu zinoðs un ka visu varu izdomât - visu dzîvi varu loìiski sakârot. Bez zemmapziòa nospieda stop krânu un palûdza ieklausîties tajâ.

Varbût ka ðeit forumâ jau par to kâds ir rakstîjis, taèu gribu pastâstît par savu pieredzi tieði saistîbâ ar zemapziòu. Es neesmu kristietis, es neticu Jçzum. Taèu es ticu Augstâkam spçkam, Radîtâjam, kas ir radîjis noteiktus likumus un vçrtîbas. Un ja cilvçks dzîvo saskaòâ ar ðiem likumiem un vçrtîbâm, tad viòam dzîvç labi sokas. Ja nç, tad esiet gatavi VNSD.
Zemapziòa manâ skatîjumâ ir mûsu saikne ar ðiem likumiem un vçrtîbâm un zemapziòa uzrauga - vai mçs ar to visu dzîvojam saskaòâ. Ja nç, tad zemapziòa ar veìetatîvâs nervu sistçmas palîdzîbu sâk signalizçt - no sâkuma viegli, pçc tam arvien uzstâjîgâk lîdz mçs pamanâm ðos signâlus. Bet vai protam tos iztulkot? Domâju, ka ikvienam viss sâkâs pamazâm un sajûtas ar laiku attîstîjâs. Man piemçram viss sâkâs ar aukstâm un sasvîduðâm rokâm - un to visu es norakstîju uz paaugstinâtu asinsspiedienu. Bet ja jau tad bûtu izpratis kas un kâ notiek, tad nebûtu bijuði 3 moku pilni gadi.

Nu lûk - bet kâ tad kontaktçties ar zemapziòu. Nezinu - jûs varbût smiesities, bet tâ kâ man tas reâli palîdz, tad tomçr pastâstîðu. No sâkuma mçìinâju Siòeïòikova grâmatâ aprakstîto metodi - apgulðanâs un jautâjumu uzdoðana zemapziòai - saòemot signâlu ar kâda rokas pirksta izkustçðanos. Mçìinâju vairâkkârt - nelîdzçja.
Tad ar lielu neticîbu izmçìinâju otru variantu - svârstu - diegâ iekarinâtu gredzenu vai akmentiòu. Un tas darbojâs!:) Es tam no sâkuma nevarçju noticçt, bet tâ nu tas bija un tas atvçra durvis uz ïoti plaðu un neiepazîtu pasauli - kâ arî uz âtrâku atveseïoðanos.
Ja kâds nezina ðo metodi - tad îsumâ tâ ir sekojoða. Paòem rokâ diegu kurâ iekarinâts svârsts. Apsçdies pie galda, atbalsti rokas elkoni uz galda, lai svârsts nokarâjas tieði pretî. Tad vçrsies pie zemapziòas ar lûgumu - parâdi man svârsta kustîbu, kas turpmâk nozîmçs atbildi JÂ. Ja svârsts sâk kustçties kâdâ virzienâ, tad tupmâk tas nozîmçs zempaziòas atbildi JÂ. Tad tâdâ paðâ veidâ noskaidrojiet svârsta kustîbas, kas apzîmçs zemapziòas atbildes NÇ, NEZINU, NEGRIBU ATBILDÇT. Nu lûk. Èetri svârsta kustîbu virzieni, èetras atbildes. Un, ja ðî metode jums darbojas, tad varat sâkt uzdot zemapziòai jautâjumus (slçgtos jautâjumus - uz kuriem atbilde var bût - jâ; nç; nezinu; negribu atbildçt, jo zempaziòa jums izsmeïoðas atbildes nespçs sniegt). Un ðâdâ veidâ varat sâkt ruðinâties savâ apziòas un zempaziòas atkritumu kaudzç un pamazâm, soli pa solim visu vçrst uz labo pusi. Negaidiet, ka viss notiks âtri. Tâ nebûs. Viss notiks pamazâm.

3 gadus mocîjos, bet ðobrîd beidzot redzu gaismu tuneïa galâ. Kâ jau rakstîju, tad beidzot esmu ticis vaïâ no jebkâdâm zâlçm.
Bet paðsajûta vçl nav tâ îsti noturîga, jo spriedzes brîþos paðsajûta pasliktinâs. Bet arî ðeit ir lîdzeklis - kad ir visi mçsli uzrakòâti un ir saprasts, kuras ir tâs proble'ma'tiskâs jomas, tad ir nepiecieðams vçl papildus darbs - tas viss no sevis ir jâizliek laukâ. Jo paturot visu sevî,tas vçl vairâk nospiedîs. U ir laba metode - konkrçto problçmu aprakstît. Apraksît visu savas dzîves pieredzi par konkrçto jomu, aprakstît, kas ir darîts nepareizi un pçc tam uzrakstît, kâds ir tas rîcîbas modelis pçc kura tu vadîsies turpmâk. Dzîves jomas katram domâju ka ir individuâlas, taèu ir arî daudzas kas pârklâjas - nu piemçram - attieksme pret attiecîbâm, savu ìimeni, draugiem, laiku, miegu,naudu, darbu, seksuâlo dzîvi, savu privâto telpu, mîlestîbu, bailçm, savu bûtîbu un sûtîbu u.t.t. Es pats strâdâjot ar zemapziòu "uzraku" vairâkus desmitus ðâdu jomu, kurâs ir konflikts starp apziòu un zemapziòu. Un aprakstot savu lîdzðinçjo pieredzi un to, kâ es rîkoðos tumpâk - es ðo konfliktu izbeidzu un zemapziòai un apziòai par to rodas saskaòa. Un bûtiski ir tas, ka turpmâkajai rîcîbai ir jâbût tâdai, kas ir labvçlîga, pozitîva, draudzîga un mîlestîbas pilna gan pret sevi, gan apkârtçjiem. Neder rîcîba, kas atkal kaut kâdâ veidâ tevi ierobeþos, nonievâs kâdu citu, pacels tevi pâri citiem vai pasliktinâs kâda cita stâvokli. Visam ir jâbût ar pozitîviem nolûkiem gan attiecîbâ uz sevi, gan citiem.

Un nepietiek tikai aprakstît kâ plâno rîkoties. Tas viss ir jâsâk realizçt dzîvç. Jo tieði ðî dzîvoðna pçc jaunâ rîcîbas modeïa, saskaòâ ar savu jauno attieksmi pret lietâm, cilvçkiem, bûtnçm - tieði tas nodroðinâs stabilu labu un ïoti labu paðsajûtu. Vecie ieradumi no sâkuma lîdîs kâ îleni ârâ, bet ir jâturpina metodiski, mçrítiecîgi un pacietîgi darboties un vecos ieradumus aizstâs jaunie un beidzot - dzîve pilnîbâ ne tikai atgûs krâsas, bet tâ kïûs tâda, kâda tâ vçl nekad nav bijusi - jo jaunie ieradumi, jaunais rîcîbas modelis taèu ir tâds, kâds nekad nav bijis - tas tev ïauj dzîvot daudz pilnvçrtîgâk, brîvâk un saskaòâ ar dzîves pamatlikumiem un vçrtîbâm. Skan jau gluþi kâ baznîcâ - taèu ðos brînumus mçs varam veikt paði.
Problçmas nav jâturpina sevî marinçt dziedot baznîcâ dziesmas un lasot Bîbeli. Problçmas sevî ir jâatrod un tâs ir jâatrisina. Paðam. Un tad arî bûs rezultâts. Bet tie, kas skrien uz baznîcu un cer uz Dieva pirkstu - tie visas ðîs problçmas sevî iedzen vçl dziïâk. No sâkuma varbût ir eiforija, bet ar laiku tas viss izlîdîs ârâ vçl smagâkâ formâ - jo nomaskçts, tas taèu nav atrisinâts.

Galvenais ir darbs - smags, metodisks, mçrítiecîgs un pacietîgs darbs ar sevi - savâm domâm, emocijâm, sajûtâm. Un viss izdosies!

Tâda lûk îsumâ mana pieredze. Visu vienkârði neesmu spçjîgs uzrakstît.:)

Ja kâdam ir kâds specifisks jautâjums - rakstiet vai nu ðeit vai uz e-pastu - mçìinâðu atbildçt.
Vçl gribu mazliet papildinât savu rakstîto.

Ja grâmatâ
А.Курпатов "Средство от вегетососудистой дистонии"
ir aprakstîta VNSD un ðî grâmata palîdz ðo kaiti labâk izprast, tad reâli padomi kâ mainît savu attieksmi pret dzîvi un visu tajâ esoðo (kas automâtiski nozîmç - sakârtot dzîvi un atgût veselîbu) ir ïoti lieliski u detalizçti aprakstîts grâmatâ
А.Курпатов "Счастлив по собственному желанию".
Ðajâ grâmatâ dotie praktiskie padomi ir zelta vçrtç. Pielietojami ik dienas un it visur. Un reâli palîdz. Vismaz man ir palîdzçjuði.

Tâpat iesaku visiem vakaros rakstît dienasgrâmatu - jo tas palîdz noòemt kaut nedaudz spriedzi pirms miega. Pavadît laiku pie dabas,jo tas nomierina un spçcina - uzlâdç ar pozitîvu enerìiju, mâcîties bût ðeit un tagad - nevis dzîvot savâs domâs.
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
22.05.2008 11:01
Es tikko pameeginaaju - iekaaru gredzenu diegaa, neticeeju, bet tiesaam darbojas :) Bet uz jautaajumu vai man vajag lietot AD, vins vairaakkart atbildeeja JAA :)))
Remedy -

Vai tik Tu neesi tas pats puisis, kurð ârstçjâs pie Kurpatova klînikâ Sanktpçterburgâ? Man prieks, ka pamazâm sâc justies labâk. Vçlot Tev visu to labâko, gan uzreiz gribu Tevi brîdinât (no savas pieredzes), ka mçnesis bez zâlçm vçl ir daudz par agru, lai izdarîtu kaut cik tâlejoðus secinâjumus par to, cik noturîgs ir (bûs) paðsajûtas uzlabojums. Tu laikam dzçri Seroxat?

Ja godîgi, vispâr jau tâds baigais sasprindzinâjums jauðams no Tava teksta, ðkiet, ka ar sava krutuma un viszinîbas apziòu (kâ pats raksti) joprojâm tâ îsti neesi ticis galâ. Tâda sajûta, ka joprojâm uzskati, ka dzîvç visu var tâ loìiski salikt pa plauktiòiem. Balts, melns, pa labi, pa kreisi, jâ, nç.))) Mana daktere (psihiatre), kad reiz uz kârtçjo jautâjumu par paðsajûtu atbildçju ar optimisma pilno "Cînos!", teica: "Bet varbût nevajag tik ïoti cînîties?" Toreiz tâ îsti nesapratu, ko viòa ar to gribçja pateikt, bet nu jau kâdu laiku, ðíiet, ka saprotu...:)))

Bet kopumâ - lai Tev izdodas!:))
Laila -

Kurpatova klînikâ neesmu ârstçjies. Taèu esmuu lasîjis vairâkas viòa grâmatas.:)
Esmu bijis sanatorijâs tepat LV, bet efekts nekâds.

Zinu, ka mçnesis vçl ir par mazu, bet tas ir kaut kas tâds, kas agrâk likâs neiespçjami, jo katru dienu bija jâdzer vismaz 2 Alprazolam (laikam tas pats, kas Seroxat) tabletes un vçl antidepresanti.

Par to krutumu es piekrîtu un turpinu ar sevi strâdât, jo tas bija viens no lielajiem iemesliem daudzo iemeslu buíetç.:). Bet atðíirîba ir tâda, ka tagad es cenðos visu izdarît labi, savukârt agrâk - es visu centos darît perfekti un ideâli. Tâpçc latiòu cenðos nolaist zemâk, bet nu zemâk par labi jau tâ kâ negribçtos laist.:)

Par viszinîbu - es nezinu visu. Es vienkârði izmisîgi meklçju ðos 3 gadus. Ïoti daudz ko mçìinâju un ir lietas, kas ir lîdzçjuðas un ir lietas, kas nav. Ir lietas ías ir pierâdîjuðas dzîvç savu efektivitâti un ir lietas, ka ir sagâdâjuðas vilðanos.

Attiecîbâ uz loìisko sakârtoðanu - nu tâdi mçs vîrieði esam - mums ir sistçmiska pieeja lietâm. Sievietes vairâk ïaujas sajûtâm. Arî par to ir vçrts palasît Kurpatova grâmatas.:)

Bet nu jâ - cînîties nevajag, jo patiesîbâ ar ðo kaiti jau nav jâcînâs. Viòa savâ visdziïâkajâ bûtîbâ mums ir labvçlîga un norâda uz to, ka mums ir nevis ar viòu jâcînâs, bet paðiem jâmainâs kâ cilvçkiem. Un ja to spçsim izdarît, tad dzîve iegûs vçl nebijuðas krâsas.:)
123 -

Tieði tâ - zemapziòa (Tavs dziïâkais ES) norâda uz to, ka Tu vçl nejûties tik labi, lai varçtu iztikt bez zâlçm un tâs Tev ir vçl jâlieto kâ balsts.

Man jau principâ bija tâpat. Un arî pakâpenisku zâïu meðanu es saskaòoju ar zempaziòu. Jo ðaubos vai kâdam ir izdevies vienâ dienâ uz burvju mâjiena nomest zâles. Bet lai vispâr varçtu sâkt mest zâles nost, ir jâveic ïoti daudzi citi pasâkumi, par kuriem jau rakstîju.

Apziòâ (prâtâ) Tu varbût domâsi, ka vot - nedçïas laikâ Tu nometîsi vienu tableti. Bet apziòa jau tâpçc ir apziòa, ka tajâ rodas tûkstoðiem domu un variantu, kuros var apjukt. Bet to îsto atbildi zina Tavs dzîïâkais ES (es to saucu par zemapziòu). Bet to vietu, kur krâjas mûsu bailes un neîstâs jûtas - par bezapziòu.:)
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
22.05.2008 16:45
VAi tad bezapziòa un zemapziòa nav viens un tas pats?

ES arî kâdreiz cîtîgi kontaktçju ar savu zemapziòu, sanâca pçc Siòeïòikova metodes, bet tagad kaut kâ esmu likusies mierâ, bûs jâsaòemâs un jâdarbojâs...
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
22.05.2008 16:52
Ar zemapziòu var kontaktçt, bet ar bezapziòu ðíiet, ka nç.
Es to Siòeïòikova grâmatu arî esmu lasîjusi, diezgan vienkârði viss ðíiet, parunâjies un gatavs...bet realitâtç tâ gluþi nav. Siòeïòikvs laikam mçdz bût arî Rîgâ, bet kaut kâ neesmu uzíçrusi, kad. Bûtu interesanti viòu dzîvajâ redzçt un dzirdçt:)
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
22.05.2008 17:42
Man ðíiet viòa grâmatu beigâs ir kontaktâlrunis, par kuru var uzzinât par viòa bûðanu Rîgâ, man arî gribçtos paklausîties viòâ!
Es absolûti nepretendçju uz absolûtu patiesîbu, bet manâ skatîjumâ ir trîs lîmeòi - apziòa (prâts), zemapziòa (mûsu dziïâkais ES - mûsu kodols - mûsu pozitîvie nolûki un mûsu îstenâ sûtîba un bûtîba) un bezapziòa, kas atrodas pa vidam apziòai un zemapziòai, un bezapziòâ krâjas mûsu emocijas, bailes, ieradumi, sajûtas u.t.t. var teikt - kaut kâds mûsu paðu personîgais kultûras un sociâlo ieradumu slânis.:)

Un ja ðis slânis ir radies nepârtrauktos apziòas konfliktos ar zemapziòu, tad ðis slânis ir tâds paðíidrs un tur ir daudz kâ kropla. Un man ðkiet, ka ir jâpanâk apziòas un zempaziòas sadarbîba, izstrâdâjot jaunus rîcîbas modeïus (par to jau iepriekð rakstîju) un bezapziòas slânis sakârtosies. Radîsies vienotîba nevis saðíeltîba. Jo tieði ðî saðíeltîba, ðis zemapziòas un apziòas sadarbîbas trûkums jau mûs plçð uz pusçm.

Siòeïòikova grâmatas ir labas. Tâs dod pareizo virzienu kurâ ir jâstrâdâ. Taèu jâòem vçrâ, ka katram ir jâatrod sava intensitâte un "rakðanas" dziïums. No savas pieredzes secinâju, ka, jo dziïâk un nopietnâk sevî rokos un sakârtoju savas domas, emocijas un sajûtas,jo âtrâk tiek gûti rezultâti.:)
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
22.05.2008 20:48
skaudri

patlaban man skaitaas somatoforma vegjetatiiva disfunkcija, tas pats VD, tikai muusdieniigaak. taa vismaz ir psihiatra un gjimenes aarsta papiiros.

depresija man bija. vai tagad ir? nezinu iisti. varbuut kaut kas maskeets. ir dazhi apstaaklji, kas liek par to domaat.

patlaban lietoju Cipralex (AD) un miega liidzekli. miegs man ir visvaajaakaa vieta.

ja es nobruuku, tad nobruuku no lielaam slodzeem, ko pati sev uzkrauju. taas ir psihologjiskaas gruutiibas, kuras risinu, bet tas stabili izsit miegu no ierindas. biju iztikusi bez zaaleem sameeraa ilgi, bet pirms paaris gadiem sapratu, ka dziivee naaksies mainiit gandriiz visu. nepietika pacietiibas to dariit pamazaam. rezultaataa tagad nedaudz izmantoju spiekji.
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
22.05.2008 21:10
Remedy, Tu esi super!Paldies Tev par Tavu stâstu, es piekrîtu Tev daudzejâdâ ziòâ. Es arî 1,5 gadu lietoju ik dienu zâles, paðreiz jau pus gadu cenðos nedzert, iedzeru vairâkas reizes mçnesî-tad kad trauksme ir neizturama.Divus gadus eju pie psihoterapeita, liekas,ka paliek labâk, taèu protams, ka tas nav tik vienkârði, brîþam jau paliek atkal slikti, bet ïoti ceru, ka paliks arvien labâk, ïoti gribas ticçt, jo ir grûti bez ticîbas.Vçl gribçju piebilst, ka pirms 2 gadiem bija tik slikti, ka gulçju vienkârði uz gultas.Tagad aktîvi strâdâju: strâdâju ofisâ + paðai ir savs neliels bizness + mâcos!
Novçlu visiem ðeit tiem, kuri raksta, gaismiòu tuneïa galâ un lai mums visiem kïûtu arvien vieglâk un vieglâk dzîvot!!!
Paldies vçlreiz par Tavu pozitîvo rakstu :)))
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
22.05.2008 21:18
Remedy ir viens ljoti drosmiigs puisis. prieks taadus sastapt. man ljoti daudzi liidziigi uzskati. sevishkji par dieviem, bazniicaam un citiem glaabeejiem no malas ;)
to Runcene

Paldies par atbildi!
Runcene -

Man diagnoze arî ir somatoforma veìetatîva disfunkcija.:)
Ar miegu man arî ilgu laiku bija problçmas, jo es nevarçju iemigt - vai nu iekðienç man visâs malâs dûra vai arî visu laiku râvos augðâ no kaut kâdas sviestainas trauksmes sajûtas. Un lai iemigtu visu laiku pirms gulçtieðanas dzçru zâles.
Bet nu jau kâdu mçnesi guïu labi - ïoti labi. Bez zâlçm.

Labâkam miegam no savas pieredzes iesaku sekojoðas darbîbas:

Pirmâm kârtâm - kârtçjo Kurpatova grâmatu - "Lîdzekli pret bezmiegu". Ðî grâmata ir latvieðu valodâ praktiski visâs grâmatnîcâs.

Otrâm kârtâm - vakarâ pirms gulçtieðanas - aizmirst par televizoriem, datoriem un kaut kâdiem darbiem - tâ vietâ vçlams pavadît laiku laukâ - pastaigâjoties pie dabas. Vislabâk meþâ vai pie ûdeòiem, bet, ja ir lielpilsçta, tad kâdâ mierîgâ zaïajâ zonâ. Un pastaigâjoties censties bût konkrçtajâ brîdî - ðeit un tagad - censties saskatît krâsas, mieru, harmoniju dabâ. Arî pelçkâs dienâs dabâ var saskatît ïoti daudz kâ skaista. Galvenais nedomât par ikdienas problçmâm. No tâm atslçgties. Tâ vietâ - iedziïinâties konkrçtajâ mirklî - konkrçtâ brîþa sajûtâs - nevis savçjâ iekðçjâ sasprindzinâjumâ, bet gan tajâ - ko redzi un jûti sev visapkârt - dabâ. Ja trauksme ir liela, tad no sâkuma bûs grûti atslçgties, bet pamazâm tas izdosies. Interesanti, ka laika ilgumu, kurð jâpavada pie dabas es arî saskaòoju ar zemapziòu - man tas parasti ir no 45m lîdz 1,5h, jo kas par daudz, tas laikam pa skâdi. Tâpçc nav nepiecieðamîbas visu dienu piespiedu kârtâ tusçt pie dabas. Ir vienkârði jâpavada kâds noteikts laiks, kura laikâ mçs brîvi (bez liekas piespieðanâs) uzòemam noteiktu miera, harmonijas un pozitîvas enerìijas devu. Un atpakaï atnâkot vçlams doties gulçt. Var palasît arî kâdu interesantu românu domu novçrðanai.

Treðkârt - tieði pirms gulçtieðanas (un pirms grâmatas lasîðanas) iesaku rakstît dienasgrâmatu - kaut vai galvenos vilcienos aprakstît, kas pa dienu ir izdarîts. Uzsvaru ne tik daudz liekot uz ikdieniðíâm lietâm, bet tiem bûtiskâkajiem pârdzîvojumiem - jo îpaði saistîbâ ar paðsajûtu. Un ir vçlams piefiksçt tâs lietas, kas ir darîtas, lai paðsajûta uzlabotos. Tas nekas, ka kaut kâdai darbîbai nav bijis tûlîtçjs efekts. Ðî nav tâ lieta, kur viss notiek âtri. Galvenais darboties un bût pacietîgam. Tâpat arî vçlams dienasgrâmatâ ierakstît kaut kâdus nepatîkamus vai saspringtus notikumus, kas ir gaidâmi nâkamajâ dienâ vai kaut kad vçlâk un tâ arî ierakstît - kas tieði satrauc. Pçc tam saistîbâ ar ðo notikumu ierakstît, ka tâ vai citâdi, bet viss taèu bûs kârtîbâ. Jâ - var nâkties piedzîvot nepatîkamus brîþus, bet dzîve taèu pçc tam turpinâsies. Saule spîdçs, zâle bûs zaïa, putniòi èivinâs.:) Tas kaut kâdâ mçrâ noòem spriedzi no pleciem un atbrîvo smadzenes no liekâm domâm un tâm ir vieglâk ieslîgt miegâ,

Ceturtkârt - aptiekâs ir nopçrkama tçja - mieram un miegam. Kâdreiz no tâs vispâr nejutu neko, bet tagad zemapziòa man saka, ka ir vçlams dzert vairâkas reizes dienâ, jo viòa jau nav nekâda stiprâ, bet nu varbût mazliet kaut ko dod - tomçr - labâk tçjiòa nekâ tabletes.


kiki31 -

Es aptuveni gadu eju pie psihoterapeita. Noteikts progress bija, bet arî kaut kur nosprûdu. Sapratu, ka man ir vçl kaut kas papildus jâdara - kaut kas trûkst. Ka es kaut ko daru par maz, nepilnîgi.
Tad es saskâros ar Kurpatova grâmatâm un tâs man palîdzçja turpinât progresu, turklât padarît to vçl straujâku. Un es turpinu iet pie psihoterpaeita, turklât - Kurpatova grâmatâs izlasîtais ïauj daudz pilnvçrtîgâk mums sarunâties un âtrâk identificçt problemâtiskâs jomas. Bez tam - vizîtes pie psihoterapeita ir salîdzinoði reti - 1 vai 2 reizes nedçïâ. Bet ar sevi taèu ir jâstrâdâ katru dienu!

Ðajâ situâcijâ, kad progress ir apstâjies it îpaði iesaku grâmatu:
А.Курпатов "Счастлив по собственному желанию".

Tajâ ir daudzi praktiski un noderîgi padomi, kas palîdzçs turpinât iesâkto un kas zina - varbût pat pilnîbâ atbrîvoties no nepatîkamajâm izjûtâm. Jo psihoterpaeits tik un tâ mûsos neielîdîs pietiekami dziïi. Jâ psihoterpaija ir vajadzîga, taèu viss melnais darbs bûs jâizdara paðiem.:)


P.S.

Paldies par komplimentiem. Man prieks, ka mana pieredze jums vismaz kaut kâdâ mçrâ noder. Katrâ ziòâ tâ bija mana apòemðanâs - brîdî, kad jutîðu, ka ir reâls progress, tad stâstît savu pieredzi arî citiem - lai arî citi cilvçki, kas ar ðo kaiti saskaras varçtu mçìinât sev palîdzçt. Es nesaku, ka viss, kas ir palîdzçjis man, noteikti palîdzçs arî jums. Tomçr - mçginâts nav zaudçts! Ja kaut viena jums lîdz ðim nezinâma ideja vai metode no manas pieredzes ïaus jums justies labâk, tad tas jau arî ir sasniegums.:) Ïoti ceru, ka ta arî bûs.:)
Pie tam - es jau arî vçl neesmu pilnîbâ no tuneïa ârâ - darbs vçl turpinâs.:)
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
22.05.2008 23:48
esmu lasiijis tik Kurpatova graamatu par baileem, paareejaas vinja graamatas neesmu maniijis graamatniicaas un krievu valodu ar neprotu lai lasiitu vinjas netaa. buus jaapaskataas taas otra Krievu autora graamatas ja jau pieejamas LV valodaaa

patreiz dzeru aarsta izrakstiito dienas trankvilizatoru un vienu AD, shausmiigi jau negribaas pasham dzert tos drankjus, bet man tagad 3 nedeeljas ir eksaameni un shaubos vai piemeeraam pa to laiku 1 x nedeeljaa ejot pie psihologa justu tik buutiskus rezultaatus lai vareetu mieriigi noseedeet un iztureet trauksmi eksaamenu laikaaa. tas 3 needeelju medikamentu kurs sakriit ar eksaamenu grafiku, beigsies eksaameni tad beigsies arii doka izrakstiitais kurs, tad centiishos bez zaaleem tikt galaa un sakaartot visu, tagad primaarais man ir beigt skolu
Nu jâ - latvieðu valodâ ðajâ jomâ literatûras trûkums ir ïoti izteikts.

Ja reiz runa atkal aizgâja par grâmatâm, tad tie, kuri prot krievu valodu, tâs bûtiskâkâs grâmatas var nokaèât ðeit:

http://publ.lib.ru/ARCHIVES/K/KURPATOV_Andrey_Vladimirovich/_Kurpatov_A._V..html
Runcene -

Atvaino, ja tas skançs netaktiski (jo es to patieðâm tâ nedomâju), bet Tava vakarvakara atbilde "skaudri" mani noðokçja. Pçdçjâ laikâ, lasot to, ko raksti ðeit forumâ, ar "sesto prâtu" jutu, ka Tev kaut kas nav tâ kâ kâdu laiku atpakaï, bet negribçju tam noticçt. Bet nu, kad Tu pati pateici...:( Lasot saraksti ðeit forumâ, Tu man visu laiku biji kâ tâds pozitîvais piemçrs - cilvçks, kurð izgâjis cauri ellei (jo ðî kaite, par kuru mçs ðeit diskutçjam, ir elle), ilgstoðu meklçjumu rezultâtâ atradis savu (un varbût arî vienîgo pareizo) ceïu ðîs problçmas risinâðanai - psihoterapiju, cîtîgi ar sevi strâdâjis (pats un terapijâ) un pçc ilgstoðiem pûliòiem nonâcis pie atzîstama rezultâta - daudzmaz ticis galâ ar savu kaiti, un arî ar nepiecieðamîbu papildus stutçt sevi ar zâlçm. Bet nu - pçc Tevis rakstîtâ - redzu, ka Tu atkal esi iekðâ krîzç un atpakaï uz zâlçm. Man tieðâm no sirds þçl, ka tâ, bet vienlaikus sajûtu arî baigo dusmu uzplûdu un man gribas jautât - ko tad tâ fucking psihoterapija Tavâ gadîjumâ ir atrisinâjusi? N-tie gadi, kaudze naudas... Es jau zinu, ko Tu teiksi...ka tagad tomçr vairs nav tâ kâ bija, ir daudz vieglâk utt., jâ, protams... bet...:(((((

Tu raksti - "ja es nobruuku, tad nobruuku no lielaam slodzeem, ko pati sev uzkrauju". Starp citu, gluþi mans variants. Es arî absolûti neturu pârslodzes. Nekad neesmu turçjusi, uz ko man tika norâdîts jau jaunâkajâ skolas vecumâ, kad biju sadomâjusies kïût par baigo sportisti (tendence uz pazeminâtu asinsspiedienu). Velâk baisi râvos pa darbiem, un vienlaikus vçl bija skola. Slodzes bija neþçlîgas. Bet arî citi darîja to paðu, nebiju jau es viena tâda (lai piem. teiktu, ka tâdâ veidâ es risinaju kaut kâdas man specifiskas psiholoìiskâs grûtîbas utt.). Gribçju labu izglîtîbu, kura maksâja dârgi, tâpçc vienlaikus bija arî jaraujas pa puslîdz labi apmaksâtu darbu, kurâ tâ kârtîgi izdzina. Citi nenobruka, es nobruku.:((( Tâ ka tagad, zinot savu vâjo vietu, no pârslodzçm, cik iespçjams, izvairos. Bet.. ðî nu gan nav tâ lieta, kuru var atrisinât runâðanâs ar terapeitu: ja Tu slodzes neturi, tad neturçsi nekad, Tu vienkârði esi tâds tips. Arî man vairâki dakteri ir teikuði, ka esmu ðvaka, trausla utt. (iespçjams, tas ir arî viens no iemesliem, kâpçc man ir tik smagas psihotropo medikamentu atcelðanas blakusparâdîbas), un es saprotu, ka ar to, diemþçl, man nâksies sadzîvot visu atlikuðo dzîvi. Savulaik, izrakstoties no Infekciju slimnîcas (kur man pirmoreiz uzstâdîja VD diagnozi), daktere man ieteica mâcîties dzîvot vieglâk (gan fiziski, gan garîgi), un pie tâ es arî tagad cenðos pieturçties.

Runcene, ja lîdz ðim kaut kur savu domu nomaïâkajâ stûrîtî biju pieïâvusi domu atkal kâdreiz atsâkt psihoterapiju, tad, izlasot Tavu vakarvakara atbildi "skaudri", sapratu, ka tam nav jçgas. Neðaubos, ka pie psihoterapeita var risinât un varbût arî atrisinât attiecîbu krîzes, problçmas ar kompleksiem, daþâdas bailes un fobijas utt. ..., bet ne jau nu iedzimtas distoniskas îpatnîbas.

Starp citu, daudzkur internetâ esmu lasîjusi (un tâda ir arî manas mamas pieredze, kad viòa savulaik iekûlâs VD diagnozç pçc pârslimota miokardîta), ka, ja vienreiz izdodas izkulties cauri ðim ârprâtam bez zâlçm, tad tâ ir pati labâkâ terapija, un iespçjamîba, ka tas vairs neatgriezîsies - vai, ja atgriezîsies, tad salîdzinoði vieglâ formâ, (ja vien, protams, pats arî piesargâsies) ir daudz lielâka, nekâ, uzsçþoties uz antidepresantiem. Tieði to es tagad mçìinâðu darît, jo esmu nost no zâlem, jûtos draòíîgi, tapçc pagaidâm vçl nezinu kâ man veiksies...:( :) Bet... tomçr vairs nav tik draòíîgi, kâ bija sâkumâ...:)))

Runcene, turies, galvu augðâ un lai Tev veicas!:)))
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 24 pieskaita 21?
Ziņa: