interesējos par psihiatru Rīgā, pie kura būtu derīgs ģimenes ārsta nosūtījums vai kur vizīte nemaksātu vairāk kā latus.. 10. Nepieciešama farmakoloģiska piešprice papildus jau notiekošajam psiholoģiskam darbam. tēma - nomāktība/depresivitāte, koncentrēšanās spēju zudums u.tml. Ceru atrast tādu ārstu, kurš ir ar mieru izstāstīt, ko un kāpēc izraksta, atbildēt uz jautājumiem.

* ļoti laba pieredze ar liepājnieci dr. Poriņu (brauc arī uz Rīgu), bet tas tikai par maksu un par dārgu.
* ļoti nepatīkama pieredze ar drusku slaveno dr. Pūci (galvenokārt dēļ milzīgā kontrasta attieksmē, kad pēc ārstes ierosinājuma tikāmies vairs nevis privātpraksē, bet ambulatori).
* "raustos" no ļoti medicīniski noskaņotiem psihiatriem (jā, zinu, ka viņi visi ir mediķi). pieredzēts, ka vieglu roku raksta kaudzes ar ripām, negribīgi skaidro iespējamās blakusparādības, izvēles iespējas. bet visvairāk kaitina šur tur manītā attieksme "nu ko jūs, šeit taču ir psihiatrija, protams, ka mēs nevaram jums... (to parādīt/izstāstīt u.tml.)" arī situācijās, kad runa nav nopietnām psih. saslimšanām. daudz redzēta un drusku arī personīgi piedzīvota attieksme, kur "palīdz justies psihiski slimam" katram, kas attiecīgajā kabinetā sper kāju. baigi gribētos no tā šajā gadījumā izvairīties. šīs attieksmes dēļ laikam ļoti negribētu iet pie ārsta ne Tvaika ielā, ne Veldres ielā (tur visa gaisotne tāda), lai gan zinu, ka tur strādā arī daudz labu ārstu. varbūt ir kādā neitrālākā medicīniskā iestādē vai privātpraksē.

paldies!

Vnk ņem telefonu un zvani. Šaubos, vai ir kāds pa Ls 10, vismaz nav dzirdēts, bet ļoti iespējams, ka var sarunāt.

Valsts kantoros vienmēr būs steiga. Pūce neiedomājās, ka Tu to uztversi personiski, kļūdījās, ko lai dara, visiem savu reizi gadās.

Ko viņiem tur skaidrot: ir 3 galvenās medikamentu grupas un 30% veiksmes. Blaknes katram atšķirīgas, ne visiem izpaužas.

Visgudrāk lietot to, kas kādreiz derēja.

Kaut kā dīvaini ir Ls 10 un vēl gribi, lai lekciju par zāļu iedarbību lasa.



Un ģimenes āksta (vai ārsta?) nosūtījums pie psihiatra ņepričom.

Pie sava "rajona" psihiatra (svarīgi vai tā ir Rīga, Rīgas rajons, kura poliklīnika vai varbūt cita pilsēta) vari iet tāpat. Bez nosūtījuma.

Ja neej pie sava rajona psihiatra, ar bezmaksas receptēm būs problēmas. Ir variants, ka tās raksta ģimenes ārsts.
Protams, var arī pats pirkt. Noteikti tie nebūs Ls 10.

Ja gribās parunāties, zinu vienu ārsti, kas vairs nestrādā naudas pēc. Ar ļoti lielu pieredzi.Viņa ir vēl vecā kaluma ārsts, kas sarunai pacientam atvēl 30 min.

Viņa gan pamatā ir pusaudžu/bērnu psihiatrs. Varbūt, ka šinī gadījumā pat labāk, jo bērnu psihiatram vēl papildus jārūpējas arī par intelektu, mācīšanās spējām. Ir viņai arī pieaugušie pacienti.

Anna Dubinska, Lāčplēša 26
Rīgas Rajona poliklīnika.
29168443
67282655

Ja aizej, pastāsti šeit kā gāja.

Čorvena, pagaidām bez suņa Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vnk ņem telefonu un zvani. Šaubos, vai ir kāds
> pa Ls 10, vismaz nav dzirdēts, bet ļoti
> iespējams, ka var sarunāt.
>
> Valsts kantoros vienmēr būs steiga. Pūce
> neiedomājās, ka Tu to uztversi personiski,
> kļūdījās, ko lai dara, visiem savu reizi
> gadās.
>
> Ko viņiem tur skaidrot: ir 3 galvenās
> medikamentu grupas un 30% veiksmes. Blaknes katram
> atšķirīgas, ne visiem izpaužas.
>
> Visgudrāk lietot to, kas kādreiz derēja.

Tu nevarētu lūdzu nedaudz izvērst pēdējo teikumu?
Tik tiešām ir tādas zāles, kas kādreiz darbojās super un pat ilgāk par gadu, bet tagad pat blaknes savādākas (I mean efexor).

Mjā.... tad man ir baigi paveicies... es ar savu bezmaksas valsts psihiatru aprunājos ne tikai par slimību vai zālēm, bet arī par dzīvi un bērniem! :))) Brīžiem jūtos kā pie psihoterapeita.... aprunājos un paliek vieglāk.... Parasti pie viņas kāds gaida rindā, bet vienreiz, kad nebija atnācis nākamais pacients, nopļāpājām kādas 40 min :D Tikai neprasiet viņas uzvārdu! Negribu, lai viņa būtu vēl aizņemtāka :))))

Varbūt es gana skaidri neizteicos, bet doma bija tāda: ja jau kādreiz ir lietotas zāles, tad var pamēģināt sākt ar tām, kas palīdzēja.

Psihiatrijā ļoti tradicionāla ir frāze: man nepalīdz... Ja ir jau kas lietots, tad tas var būt mēģinājums vismaz sākumam.

Nemācēšu spriest sevišķi daudz, jo pati esmu lietojusi tikai 2 antidepresantus: veco amitriptilīnu gandrīz 4 gadus ar pārtraukumiem un cipralex 2 gadus (katrā gadā 6 mēn). Nevarētu teikt, ka kaut kas būtu mainījies efektivitātē, sākuma blaknes vienmēr ir mazliet lielākas. Ar cipralexu bija sezonāls pasākums ziemā, atmetu viegli pavasarī. Nomācoša blakne abiem bija diezgan liela miegainība, no cipralex trombocitopēnija, ko varēja redzēt izpaužamies zilumos, tāpēc kopumā neesmu liela AD draudzene.

Par cilvēkiem, kam nav nekādu blakņu, esmu tikai dzirdējusi, sastapusi tādus neesmu. Vienkārši jāizsver zaudējums un ieguvums.

Bet efektivitāte var mainīties (kristies), ja neārstējas psiholoģiski (vai kā citādi, piemēram izzina sevi ar reliģiju palīdzību), vai arī ja šī ārstēšanās ir pārāk lēna, ir daudz rezistences, visādi neveselīgi procesi psihoterapijā. Tā esmu izlobījusi no to psihiatru rakstiem, kas ir gan bioloģiski, gan psiholoģiski domājoši.

Bet šeit kontekstā ar tēmas autores izvirzīto vēlmi, lai viņai visu pamatīgi skaidro, tad man ir priekšstats: ja kādas zāles vairs nepalīdz, tad ir jāmeklē citas, pavisam vienkārši; turklāt ļoti reti kāds uzminēs, kāpēc nepalīdz. Tāda nu psihiatriija ir.

Par psihiatriem varbūt tiešām ir vērts saprast, ka viņu izglītība līdz šim nav ietvērusi sevišķi daudz ieskata psiholoģijā.

Viņi ir mācīti dod tabletes, mūsdienās praktizējošo psihiatru skolotāji pārsvarā ir cilvēki, kas nemēdza daudz ar pacientiem runāt, tāda bija filozofija.

Bet, manuprāt, ja nav bailes no uzskaites, reģistra un citām lietām, tad valsts psihiatrijā bez maksas ir arī tiešām labi ārsti, it sevišķi jaunākie, turklāt tas ir pilnīgi bez maksas. Ja ir gana pašapziņas, diagnozes arī neviens ar varu neuzbāž. Lekcijas par zālēm var izlasīt tai pašā vikipēdijā. Farmakoloģijas grāmatās būt vienkārši sarežģītāk. Tāpat psihiatrijā viss sākas ar vārdiem: UZSKATA, ka šis medikaments....

Ir īgni nūģi arī privātpraksēs, kā jau visur tas ir ar cilvēkiem.

Un vismaz Veldres ielā neatceros manījusi šausmīgu psihiatrisku stigmu, tur ir pieraksts, kārtība. Drīzāk šķiet, ka tur ir darīts viss, lai nekādu sliktu sajūtu nebūtu. Man, piemēram, vairāk krīt uz nerviem pieņemšana pie manas ģimenes ārstes, kur pensionāres nāk bez pieraksta un visu laiku gaitenī vaid, kāpēc tik ilgi jāsēž...

Ls 10 īsti neatsver privātprakses izmaksas, telpas maziem biznesiņiem nemaz tik maz nemaksā, arī krīzes laikā ne...

Nez, es pie sava psihiatra (Ļermantova 1) vispār tieku bez nosūtījuma un jāmaksā ir tikai tad, ja no kabineta iznāc bez receptes (Kas gan ir reti) un pat tad tie ir 3 LVL.
Un ne par ko nesūdzos, esmu pilnībā apmierināta ar savu psihiatru. Var normāli parunāties, ja ir vēlme, nosvērts, uz pārzāļošanu arī nav tendēts (Veselu kaudzi medikamentu, ko man parakstīja iepriekšējā daktere noreducēja uz diviem).

Hello_Kitty Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nez, es pie sava psihiatra (Ļermantova 1) vispār
> tieku bez nosūtījuma un jāmaksā ir tikai tad,
> ja no kabineta iznāc bez receptes (Kas gan ir
> reti) un pat tad tie ir 3 LVL.
> Un ne par ko nesūdzos, esmu pilnībā
> apmierināta ar savu psihiatru. Var normāli
> parunāties, ja ir vēlme, nosvērts, uz
> pārzāļošanu arī nav tendēts (Veselu kaudzi
> medikamentu, ko man parakstīja iepriekšējā
> daktere noreducēja uz diviem).

Man Ļermontova ielā 1 nav jāmaksā vispā, kad izeju bez tās receptes, un vispār arī nē...

Ak jūs legālie narkomāni!