...johaidī!!!...kā man patīk plakanie ļautini...tādi, kā enfuego...meklē kaut ko, kas patiesībā neeksistē, un maļās pats savā putrā, iebraukdams no viena grāvja otrajā...
...mēgināšu paritināt domu publiski, lai jau arī mācītajiem baltsvārčiem tiek prieciņš...enfuego ir kārtējais likumdošanas un sistēmas upuris, kuram 90 % no savu jau tā nedaudzo smadzeņu aktivitātes ir japatērē, lai cīnītos ar nebūtiskām lietām, barotu farmācijas un medicīnas krēslas zonas darboņus...tikai tad, kad man pieleca, ka nav vērts cīnīties ar sevi, kad iemācījos sadzīvot ar savu kaisli uz mazo prieciņu, tikai tad iestājas zināms balanss mana dzīvē...zinu vielas, no kurām man rauj jumtu nost, no tām turos pa gabalu, zinu tās, kas man iet pie dūšas, tās laiku pa laikam ietriecu sevī, noņemu stresiņu, un dzīvoju tālāk...un uzdiršu psihoterapeitiem, narkologiem, psihiatriem un citiem pūšļotāiem, kuri nevienam neko nevar iedot...tikai noimitēt palīdzības spalvainās rokas pasniegšanu...
...palasoties no malas, enfuego nākošais solis legālo narkotiku pasaulē būs klonis...un sēdēs viņš cieši uz ripām, skraidīdams pa psterapeitiem, kuri slauks nabagu kartīgi...
...athodņaks no surogātnarkotikām ilgst ne jau mēnesi vai pāris...gadu stabili smadzenes ir putrā...un nekas nevar palīdzēt šo procesu paātrināt...ripas, ar ko nabagu baro patlaban, tikai paildzina šo procesu, jo smadzenes nerod iespēju attapties no ķīmijas, tām grūž pa jaunu virsū visādus sūdus...
...enfuego, kunkulīt, viss ir Tavās rokās un nekāds terapists Tev nepalīdzēs reāli, tika sajās galvu vēl vairāk...līdz Tev pašam nepieleks, ka Tu esi Tu pats...nevis abstrakts pacients, kurš iet uz seansiem un rij saujām nekam nevajadzīgus sūdus....