Runcene
ko lai es rakstu ??? tu raksti to ko es domāju.
peikam mani jaunākie zinātniskie atkaljumi noved pie neapgāzāmiem secinājumiem
ka peimēram ēdot 500g burkānu dienā manāmi uzlabojās dzīves kvalitate
to var just pec dažām dienām... joki vai nē bet... pamēģīni
Burkāni satur: cukurus, nedaudz olbaltumvielu, organiskās skābes, minerālvielas – kāliju, kalciju, magniju, dzelzi, fosforu, nātriju, dzelzi, hloru, jodu; vitamīnus – B grupas, C, E, K, daudz karotīna un PP vitamīnu, folijskābi; šķiedrvielas, nelielā daudzumā taukus, ēterisko eļļu un citas bioloģiski aktīvas vielas.
tie ir lēti un garšīgi...
beztam pirms ēsanas kādu pusstundu jāapēd gabls rupjmaizes, vēlams bez rauga vai no dabiskā ierauga ka saka
un vel labāk ja ieād kauko kā vērmeles ingveru nu kautko no šītiem kas stimulē kuņģa darbību
http://www.fitoterapija.lv/lv/fitoterapija-vajas-gremosanas-stimulessanai.php
tad viss sagremojās utt.
un tas b 12 vitamīns ko nevar dabūt jo
B12 vitamīna trūkuma izpausme ir perniciozā anēmija — mazasinība, kuras izpausme ir palielināti, nenobrieduši, ar dzelzi pārbagāti eritrocīti.
Parasti B12 vitamīna trūkuma cēlonis ir nevis tā nepietiekamība uzturā, bet gan, īpašā mukoproteīda trūkums. Šī iemesla dēļ uzņemtais B12 vitamīns neuzsūcas. B12 vitamīna deficīts mukoproteīda trūkuma dēļ visbiežāk tiem, kuriem ir atrofisks gastrīts vai kuri pārcietuši kuņģa operāciju.
Sarežģījumi ar B12 uzņemšanu var būt vegāniem, jeb stingrajiem veģetāriešiem, kuri nelieto pilnīgi nekādus dzīvnieku izcelsmes produktus. Tomēr B12 vitamīnu var uzņemt, arī ēdot svaigus, nemazgātus zaļumus, dārzeņus, augļus un ogas (vitamīns tiek uzņemts ar baktērijām, kas atrodas uz augiem) un dzerot svaigu akas vai avota ūdeni, kā arī ar dažiem raugiem un ieraugiem. Vegāni šī vitamīna papildus uzņemšanai lieto arī bagātinātu sojas pienu, brokastu pārslas un citus produktus.
Iespējams, ka daļu B12 vitamīna organisms uzņem no zarnās esošās mikrofloras
a vienkārši sakot vaig baktērijas vēderā un rudzu maize bez rauga ir ideāla tam
a ja ir bvitamīni tad ir
B12, jeb cianokobalamīns. Rekomendējamā diennakts deva: 2-4mkg B12 ir vienīgā uzturviela, kas satur mikroelementu kobaltu, kurš ir nepieciešams mūsu veselībai. Viens no B12 uzdevumiem ir metionīna, kas atbild par prieka, mīlestības un labestības sajūtām, producēšana. Trūkums rada pastāvīgu nervozitāti, nogurumu, stostīšanos, kāju un roku tirpšanu, sāpīgas menstruācijas. Avots: liellopu aknas, siļķe, forele, sardīnas eļļā.
un visa dpresija
B vitamīns atbild par ādas, matu saglabāšanu labā stāvoklī, nervu sistēmas funkciju uzturēšanu, organisma normālu augšanu, atmiņas saglabāšanu un citām funkcijām. Bieži vien, lai papildinātu savu organismu ar svarīgo B vitamīnu, mēs lietojam dažādus aptiekā nopērkamus vitamīnu kompleksus, taču ne visi zina par to, kādas ir katra B vitamīna rekomendējamās diennakts devas un ko nozīmē katrs no tiem.
B1, jeb tiamīns. Rekomendējamā diennakts deva: 2-3mg. Vitamīna trūkums organismā var novest pie hipovitaminozes, kas izpaužās kā depresija, nogurdināmība, slikta atmiņa, apetītes trūkums, roku un kāju tirpšana. B1 vitamīns pozitīvi ietekmē nervu sistēmu un garīgās spējas. Avots: maize, putraimi, klijas, alus raugs.
B2, jeb riboflavīns. Rekomendējamā diennakts deva: 2-3mg Vitamīna trūkums izpaužās kā augšanas traucējumi.Tas var izraisīt arī acu, ādas un gļotādas bojājumus, sāpes kājās, rokās, lūpu kaktiņu iekaisumu, matu izkrišanu. B2 organismā sekmē tauku un ogļhidrātu pārstrādāšanu enerģijā. Avots: graudaugi, olas, alus raugs, nieres, aknas.
B3, jeb PP vai nikotīnskābe. Rekomendējamā diennakts deva: 16-18mg Vitamīna trūkuma gadījumā rodas kuņģa-zarnu trakta un nervu sistēmas traucējumi, āda kļūst sausa, lobās, niez. B3 pozitīvi ietekmē gremošanas sistēmu, vajadzīgs ādas veselīga izskata nodrošināšanai, mazina iekaisumu. Avots: rupjmaize, putraimi, gaļā, alus raugs.
B4, jeb holīns. Rekomendējamā diennakts deva: 500-900mg B4 vitamīns ir lecitīna sastāvdaļa. Trūkums var izraisīt atmiņas traucējumus. Vitamīns samazina holesterīna līmeni, izvada toksīnus no organisma, piedalās nervu impulsu pārvadē, kas ir ļoti svarīgi smadzeņu darbībai, uzlabo atmiņu. Avots: kviešu dīgsti, graudaugi, alus raugs, zemesriekstu eļļā.
B5, jeb pantotēnskābe. Rekomendējamā diennakts deva: 10-15mg Par vitamīna trūkumu liecina matu izkrišana, nervozitāte, bezmiegs, ekzēma, paātrināta sirdsdarbība, pazemināts asinsspiediens. B5 vitamīna funkcijas: piedalās vielmaiņā, sekmē brūču dzīšanu, novērš novecošanos un grumbu rašanos. Avots: alus raugs, siļķe, aknas, rieksti, saulespuķu sēklas.
B6, jeb piridoksīns. Rekomendējamā diennakts deva: 1.5-3mg Šis vitamīns var daļēji sintezēties arī cilvēka zarnu traktā mikroorganismu darbības rezultātā.
Vitamīna trūkums organismā negatīvi ietekmē smadzeņu funkcijas, sekmē dermatīta, diatēzes rašanos, nervu sistēmas funkciju traucējumus. B6 spēlē svarīgu lomu hemoglobīna producēšanā. Vitamīns labi tiek galā ar toksikozi grūtniecības laikā, cīnās ar sliktas dūšas simptomu. Tik pat labi to var lietot pie jūras slimības. Avots: spināti, burkāni, puķkāposti, zemenes, tomāti, apelsīni.
B7, jeb H vitamīns vai biotīns. Rekomendējamā diennakts deva: 50mkg Vitamīna deficīts sastopams ārkārtīgi reti, jo zarnu baktērijas mūsu organismā parasti to sintezē virs rekomendējamās dienas devas.
B7 palīdz izvadīt ogļskābo gāzi, uzturēt normālu cukura līmeni asinīs. To bieži rekomendē, lai uzlabotu matu, ādas un nagu struktūru. To iekļauj daudzu kosmētisku līdzekļu sastāvā. Avots: olas, aknas, pākšaugi, sēnes, spināti, meža zemenes un mellenes lapas.
B8, jeb inozīts. Rekomendējamā diennakts deva: 500mg Cilvēkam šī vitamīna deficīts nav aprakstīts. Medicīnā to pielieto pie muskuļu distrofijas. Nereti iekļauj kosmētisko līdzekļu sastāvā, kas galvenokārt domāti matu barošanai. Avots: sēnes, kartupeļi, aknas, gaļa.
B9, jeb Bc vai folskābe. Rekomendējamā diennakts deva: 400mkg; grūtniecības un laktācijas periodā 800mkg. Folskābe nepieciešama jaunu šūnu veidošanai, nodrošina produktīvu smadzeņu darbību, uzlabo aknu darbību, nodrošina normālu augumu, labu apetīti, matu veselību. Avots: spināti, olu dzeltenums, alus raugs, klijas, liellopu gaļa.
B10, jeb paraaminobenzoskābe. Rekomendējamā diennakts deva: 100mg Tas piedalās asinsradē, normalizē vairogdziedzera darbību, palīdz izstrādāt pienu barojošām māmiņām, nodrošina matu un ādas veselību. Avots: nieres, rīsi, burkāni, rieksti, zivis, alus raugs.
B11, jeb karnitīns. Rekomendējamā diennakts deva: 300mg Karnitīns ir viens no visplašāk pielietojamajiem „tauku dedzinātājiem”. Tas spēlē galveno lomu tauku metabolismā, mazina tauku uzkrāšanos muskuļaudos, līdz ar to sekmē svara samazināšanos un muskuļu veidošanos. Karnitīnu rekomendē arī pie ”hroniskās nogurdināmības sindroma”, jo tas dod enerģiju un uzlabo darbaspējas.
B11 deficīts izsauc nogurumu, pieņemšanos svarā, sirdsdarbības traucējumus. Avots: piena produkti, gaļa.
B12, jeb cianokobalamīns. Rekomendējamā diennakts deva: 2-4mkg B12 ir vienīgā uzturviela, kas satur mikroelementu kobaltu, kurš ir nepieciešams mūsu veselībai. Viens no B12 uzdevumiem ir metionīna, kas atbild par prieka, mīlestības un labestības sajūtām, producēšana. Trūkums rada pastāvīgu nervozitāti, nogurumu, stostīšanos, kāju un roku tirpšanu, sāpīgas menstruācijas. Avots: liellopu aknas, siļķe, forele, sardīnas eļļā.
B13, jeb orotāts. Rekomendējamā diennakts deva: 300mg Medicīnā to izmanto kā pirmslaika dzimušo bērnu augšanas stimulātoru, bojātu orgānu reģenerācijas procesa paātrinātāju( pie miokarda infarkta, muskuļu distrofijas). Vitamīna trūkums cilvēkam nav novērots, taču augošam organismam B13 ir ļoti nepieciešams. Avots: aknas, piena produkti, alus raugs.
Rekomendējam izlasīt arī šo r
visur ir alus vai ,maize
bet alus nav labi jo apiņi un mieži nu būtība tie ir uzŗīndzenoši un hormonāli
alus vederi rodas no apiņīem kas ir izteikts hormons pretējs stroīniem ko lieto
sortisti un veiksmi gribošie utt
B-kompIeksa vitamīni
B-kompleksa vitamīni cits citu papildina un ir savstarpēji atkarīgi. Alkohola lietošana, stress un medikamenti var veicināt šo vitamīnu sagraušanu. Pie B-kompleksa pieder B1 ,B2, B3 , B6, pantotēn- un folijskābes.
vot ADti sagrauj b vitamīnus un saka ka nu ir labi a vitamīna nav...
vot kā ira
vienkārši
abals rupjmaizes ingvers pēc pusstundas pusdienas
un kad nav ko darīt grauz burkānus...
un visa medicīna
ka var ar kautkādiem benzopirēniem aizvietot vitmaīnu trūkumu organismā
kur vaig tikai burkānu maizi gaļu
a holesterīns no olām vai kotur kas rauj asinsvadus un ir bieds visiem ir lab amanta tikai bez
E vitamīna viņs nepārstŗadajās un tapēc kad ēd gāļu un olas jalieto tjipa nerafinēta saulespuķu eļļa
vai jakošļā sekliņas tad arī holesterīns būs normā nevis tapec ka viņa nav, bet tāpec ka viņš tiek
parstradāts un holesterīna pārstrādes rezultātā rodas dzīvei ļoti nepieciešamais
šitie ko iesaka navis samazina holesterīnu bet veicina ta pārstŗādi nu bez šitiem vīņš salien taukos vai kurtur
E vitamīns kavē "sliktā" holesterīna līmeņa celšanos un trombu veidošanos,
a īstenībā e vitamīns ir vajdzīgs lai holestreīns pēc sava pienāķuma partaptu par
no holesterīna sintezējas daudzi hormoni organismā – testosterons, progesterons, estrogēni, virsnieru hormoni u.c. – un žultsskābes, ar kuru palīdzību organismā spēj uzsūkties uztura tauki un tiek izvadīti daudzi vielmaiņas blakusprodukti
vo ti visa psihiatrija
a e vietamīns ir arī auglības un mūžīgas mīlestības vitamīns
un miers virs zemes un no eeeles atpakalj paradīzē kā 16 gados kad paplatāks grāvis
likās kā maza kalnu upe pilna ar romantiku pavasari un zivīm
vot ā