Bet varbūt viņa domāja, ka Tev, Ilze, tiešām ir šizofrēnija. Mums nav zināms, kāpēc viņa tā domāja, bet viņai tam noteikti bija kāds pamatojums, jo to vajadzēja izklāstīt bāriņtiesā, ja jau viņa tur devās.
Forumā mums ir cilvēki, kas sirgst ar šo kaiti, un tā sākas dažādi. Mēs viņus neapsaukājam par "šizo", tas nav glīti, viņi jaut tāpat cīnās ar smagu slimību.
Psihiatrijas diagnozes un ārstēšanas taktiku var apstrīdēt konsīlijā. Te jau piemērs tika minēts. Tev bija visas iespējas. Ārsti pieļauj kļūdas arī bez kāda ļauna nodoma -- tāpat kā visi citi cilvēki.
Un es Tev jautāju, kāpēc vīrs pie viņas aizgāja, kas tur notika. Notikumā nav visu ainu.
Lai vidējais aritmētiskais Latvijas vīrietis ietu pie sievas psihoterapeites -- nu es atvainojos, viņai tad būtu jāizdara kaut kas pilnīgi neiedomājams -- jārīko smaga histērija, jādauza trauki, mēbeles vai logi, līdz nemaņai kādu nedēļu jāpiedzeras, es pat nezinu... Pieļauju, ka pat tad viņš neietu, jo, ja sieviete tā rīkojas, tad viņa grib panākt kaut ko savu. Tur var drīzāk dabūt kaklā policiju vai ātro palīdzību. Vēl ir variants, ka var atstāt sievieti mierā, lai viņa visu izdemolē un pēc tam tiek ar šo notikumu galā, kā nu prot. Vīrieši ir dažādi, no neatliekamās palīdzības prakses zinu vairākus atšķirīgus piemērus.
Un katrs, kas te kaut ko labu pateiks par psihoterapeitiem, ir psihoterapeits vai tāds, kam ir samaksāts? Un tad Tu brīnies, ka Tevi uztver kā ne visai adekvātu personu? :D
Man kā klientei ir bijusi ilgāka saskare tikai ar vienu psihoterapeitu (dažus "testa braucienus" es nerēķinu), ar pārtraukumiem, mēs esam debatējušas un strīdējušās tā, ka logi dreb, ne jau viss tur tā maigi notiek.
Man drīzāk šķiet, ka ir cilvēki, kam vienkārši nevajadzētu iet pie psihoterapeita, bet to, manuprāt, jau var saprast diezgan ātri.
Ikdienas dzīvē pazīstu dažus psihoterapeitus, psihologus un psihiatrus, ne ļoti tuvu, bet diezgan ilgi, un zināmā mērā varu spriest par šo specialitāšu ļaudīm, man ir arī radi, paziņas un kolēģi, kas ir strādājuši psihiatrijā. Daži pacienti rīko tādas operu ārijas, ka pilnībā saprotu mediķu reakcijas uz to visu. Pacienti, protams, ir neapmierināti, jo viņiem neļāva izpildīties.
Mūsu forumam nav nekādas iespējas ietekmēt likumdošanu vai nedēļām nodarboties ar vienas personas "slikto" psihoterapeitu. Par ko tas viss tagad ir pārvērties? Tu, Ilze, faktiski esi "nozagusi" forumu. Tu tiešām nejūti, ka Tu manipulē? :D Oi, tas ir interesanti.
Man ir bijusi gana plaša privātā sarakste šeit forumā ar cilvēkiem, pārsvarā sievietēm, kas ir apmēram 20 līdz 60 gadus vecas. Un visur psihoterapija ir devusi kādu labumu. Citas lieto arī zāles, citas nē. Tāpat ar vīriešiem, un arī viņiem ir veicies. Kur tad liksim šo cilvēku pieredzi? Miskastē? Nu piedošan'... Mēs daudz esam savstarpēji bagātinājušies, esmu pat pārsteigta, kā cilvēki spēj sevi mainīt, jo to tiešām dara viņi paši, psihoterapeits ir tikai kā asistents, pavadonis un apstāšanās vieta, kur šo to papildināt, līdzsvarot un saprast no jauna.
Un tagad man vajadzētu piekrist, ka psihoterapija nelīdz, ka visi psihoterapeiti ir slimi, melo un manipulē?
Esmu diezgan ļaužu te redzējusi, un man jau sākumā bija redzamas dažas lietas, tāpēc arī sāku dzēst, un pareizi vien bija.
Tas viss, ko Tu te, Ilze, raksti, galvenokārt ir Tava privātā lieta, kas arī privāti jārisina, bet Tu to neatzīsti. Turklāt esmu minējusi vairākus ceļus, kā vienkārši var risināt šādus konfliktus ar esošajām iespējām. Tu to neesi pat mēģinājusi. Interesanti -- kāpēc?
Tu pieprasi kaut kādus stingrus, agresīvus likumus, bet jau tagad ir skaidrs, ka psihoterapijā tie nedarbosies, jo ne sevišķi darbojas citviet pasaulē. Psihoterapijā ir jābūt savstarpējai uzticībai un sadarbībai. Ja ir šie divi faktori, tad bez jebkādiem likumiem psihoterapija darbojas. Vismaz es negribētu neko ierakstīt savās sesijās.
Un, ja kāda draugs vai draudzene ir sācis dzert pēc psihoterapeita apmeklēšanas, tad, manuprāt, vajadzēja turpināt rakšanu. Kaut kas ir uzurdīts un nav pabeigts. Tikpat labi varēja nospļauties, piecelties, aizvērt durvis un to visu aizmirst.
Psihoterapeits nav persona, kam nedrīkst iebilst, vismaz man tā nekad nav bijis.
Tas, kas no Tevis, Ilze, vējo, ir paniskas bailes. Bet tās ir milzīgas un senas, jo ar lielām dusmām tiek uzprojicētas katram, kas nerunā tā, kā Tu gribētu. Tev vajag vainīgo tepat un šodien, tagad, kaut Tavas problēmas un konflikti sākās un risinājās kaut kur citur, turklāt vēl pirms visiem psihoterapeitiem. Tagad Tu to visu esi atnesusi šeit. Mums katram ir savas vajadzības, un mēs pārsvarā tās risinām paši -- veiksmīgāk, neveiksmīgāk, bet mācoties no kļūdām.
Ja tas viss, kas te tagad ir noticis, ir kalpojis katra sarunas dalībnieka dziļākām pārdomām, tad ok, bet bieži cilvēki tiek ievilkti citu problēmās, jo šiem citiem ir ļoti liela atkarības ievelkošā enerģija. Man šķiet, ka mēs tagad esam vai riskējam būt tādā situācijā.