Un galvenais jau ir tas, ka ne no kā nav jabaidās. Tas viss ir ļoti dabiski un droši.

sveika! Te par so temu savacies vesels klubins,tas labi! Man bija tiesi tapat kaa tu aprakstiji par sevi. Visa ta iziesana un lidinasanas,bet pats galvenais ka ari tu juti kadas butnes klatbutni un gaismu aiz loga... es velak ari saku dazadi experimentet...Vispar jau par sito temu vajadzetu savakties kopa un paterzet! Butu interesanti!-ka pati doma? Varbut ja nav slinkums atsuti sms un varetu sazvanities...20313296-Maris

Man šie sapņi, jeb stāvokļi.... gadās ik pa laikam.
sāku jau domāt,ka kaut kas ar prātiņu man nav kārtībā.
Bet šodien uzduroties šai diskusijai vismaz tik ļoti vairs nebaidos.

:)

Man tādi gadījumi nereti gadās. Ja jūtu, ka tikko sākas, ar pēdējiem spēkiem mēginu pakustināt kājai pirkstu, ja tas izdodas, paralīze uzreiz pāriet. Tad es apēdu kaut ko saldu un nekas vairāk neatkārtojas. Un, ja neizdodas izkļūt no situācijas, bailes gan ir, taču zinu, ka nekas traks nenotiek un pēc brīža viss beigsies. Kādreiz vēl pirms tam ir sajūta, ka gribas ēst un istaba ir ļoti nepatīkama. Pēc tam viss pāriet. Turu pa rokai kaut ko saldu, jo tas nez kāpēc palīdz.

Nez es mēģinu pakustināt, bet nesanāk nekas, un vispār nesaprotu kāpēc mēs mēģinam no šī stāvokļa piecelties, laikam tas no mūsu bailēm, kas notiek:)

Tas nav no bailēm, tas ir dabīgs process tikai ačgārni. Vispirms vajag iemigt un tad iestājas paralīze, bet gadās arī citādi, vispirms iestājas paralīze, cilvēks paliek nomodā vai pusnomodā un tad sākas panika, staigāšana pa istabu un visas iespējamās darbības, ko prāts piedāvā problēmas risināšanai.

Jā baismīgi!

wow, wow ,wow!
Tiesaam, liidz pat sitai dienai domaaju, ka esmu izredzeetais saatanjdeemonjmeerkis. :) Ha, izraadaas viss ir stokos un jaassaak lidinaaties. o, jopcik. Cik daudzi mes tomer esam :) Nakosais limenis ir , ka sapnu staigataji un lidotaji satiksies viens otra sapnos ;)
Moska saadus sapnus var piedaavaat cilveekiem, kuri ir patiesam paralizeeti. Nu, lai vismaz miegaa izskraidaas :)

tra lal lā..... agrāk šādi piedzīvojumi bija reti, bet nu jau gandrīz katru trešo dienu.... Labākais, ka sajūtas ir tik reālas, ka liekas, tešām, ka esmu pamodusies, bet tad sapnī notiek kas tāds, ka liekas, ka tiešām esmu par tālu aizgājusi baidos nepamosties, un cīnos, lai tiktu atpakaļ, ka rezultātā, pamostos, bet izrādās, es joprojām guļu un esmu atkal pamodusies sapnī. Izklausās lakam murgaini :) Interesanti, ka reāli pamostoties pat galva nenormāli norebst, it kā nez no kurienes būtu atlidojusi, truklāt miegs ir tik stiprs, ka laizot atpkaļ miega un tad atkal viss no jauna.... Bet es domāju, ka šie sapņi iespējams ir ļoti vērtīgi, es domāju, ka tajos, mēs varam jautāt un iegūt atbildes.... Savādi ir arī tas, ka parstos sapņus parasti neatceras, bet šos ļoti spilgti, jo ir tiešām tā 3d sajūta, ka tu vari visu, gan staigat, gan redzēt ko vēlies, tikai man personīgi bailes ir par stipru vēl pagaidām.... neesmu vēl pieradusi.... labprāt paexperimentētu, ja man blakus kāds sēdētu un uzmanītu elpošanu uz sirdsdarbību:D

Ak jeeezin, es jutos atvieota sava zinaa, ka atradu so teemu iegogleejot... ar mani kas tads notika pirms gadiem 4-5... un vel tagad atceroties reizem ir bail iemigt vai ari bail atrasties vienatnee mājās...
tas ari notika divas dažádás vietás... pirmá reize bija drauga dzivokli.. ak Dievs pat bail atcereties... nevareju ne pakusteties neatvert acis ne pakliegt, pilnigi neko nevareju... dzirdeju tadus pretigus solus... it ka kads kems ar slapjam kajam naktu... (fuj es nevaru... man pat zosada uzmetas par to atceroties), tad dzirdeju ka vinjsu nerkst un uzleca man virsu likas ka es nomirshu saku kligt, bet nesanaca tikai klusi, klusi... likas ka man sirds parsprags no atras puksteshanas un bailem... tas bija drausmigi, pretigi... pec tam tas atkartojas vel kadas 3 reizes bet tik sausmigi ka toreiz nebija... tas laiks man bija briesmigs emocionala zina, varbut tadel ari viss sakas... pati esmu loti jutigs un emocionals cilveks... bet ka jau mineju tas viss notika pirms gadiem 4-5...