Internetâ klausîjos konferenci ""Mediji un demokrâtija". Daþi bûtiski temati tomçr izpalika, tâpçc mçìinâðu tos ðeit atgâdinât. Atceroties padomju laika masu medijus un nepârtraukto jebkuru ziòu politizçðanu, daþâdas informâcijas noliegðanu un nemitîgu padomju pilsoòa audzinâðanu varbût ir nepieòemami tas, ka medijam tomçr nedaudz, pavisam nedaudz vajadzçtu mediju patçrçtâju IZGLÎTOT.
Un proti, ja reiz raksta par inflâciju, tad paanalizçt, kâ tâ rodas, kâ bijis citâs valstis, kâdas ir prognozes, ko var darît valsts, bankas un katrs patçrçtâjs. Tâpat rakstot par izglîtîbu vajadzçtu paðíirstît 10 gadus vecas avîzes un paanalizçt, kas un kâ noticis. Ja mediju patçrçtâjs, kas, iespçjams, neko citu, kâ masu medijus nepatçrç, tomçr saòem zinâmu daudzumu domât rosinoðas barîbas, tad, iespçjams, varçtu pamazâm tikt pie tâlâ mçría, proti, ka masu mediju patçrçtâjs PÇRK UN PATÇRÇ KVALITATÎVU, ANALÎTISKU ÞURNÂLISTIKU, NEVIS DZELTENUMU. Kâdâ veidâ panâkt, lai vidçjo pilsoni ieinteresçtu domât - tas nu varçtu bût pat valsts pasûtîjums valsts medijiem.
Konferencç izskançja arî doma, ka jâraþo tas, ko pçrk. Ko pçrk lielie reklamdevçji un ko pçrk skatîtâjs, klausîtâjs, lasîtâjs. Tomçr nesaprotu, kâs traucç blakus tîrajai komercijai kâ obligâtu piedevu kaut vai vieglajâ valodâ publicçt izsmeïoðus analîtiskus rakstus vai veidot raidîjumus. Protams, pieprasîjums pçc labâ un ïaunâ cîòas un skaidras norâdes uz ïaunajiem bija, ir un bûs, bet blakus ðâda veida produktam, kas mudina pirkt un skatîties ðo produktu, varçtu bût arî kas labâks. Ja tagad valstî ir kaut kâdas problçmas ar darbaspçku, inflâciju, izglîtîbu, tad lîdzîgas problçmas ir bijuðas citâs valstis, tâs ir kaut kâ risinâtas vai nerisinâtas, tam ir kaut kâdas sekas, tas ietekmç citas lietas, un ir kaut kâdi lçmumi un rîcîba, kas kâ cçlonis ir jâanalizç.
Ðâdas mediju politikas trûkums ir tieðs cçlonis pozitîvisma kampaòu efektivitâtei, par kuru tomçr ir tâds satraukums tajos paðos medijos, kas ar ðâdu saturu pârâk neizceïas. Piemçram, runâjot par to paðu inflâciju un valsts tçriòiem - ir jau patîkami, ka daþâs pilsçtas top jauki parki, stâvvietas auto un infrastruktûra tiek sakârtota, bet ðie pasâkumi tieði ietekmç inflâciju un ir jâatðíir ieguldîjumi apkures sakârtoðanâ, kas gadiem ietaupîs rçíinus par apkuri, eksakto mâcîbu kabinetu iekârtoðanâ, kas varbût ierosinâs kâdus 100 jaunus topoðos speciâlistus, no smukiem celiòiem, soliòiem un puíîtçm.
Un ðeit jau parâdâs masu medija iespçja apgaismot potenciâlo velçtâju, kurð pasâkums ir ilgtermiòa, un kurð nç, bet tiek veikts, lai izpatiktu vairâkumam. Kas attiecas uz izpatikðanu - atceroties kâ kâds mudinâja gludinât bikses un mâcîties angïu valodu, izteikumus par muïíu valsti, renìçdâjiem un pûli, tad pamats dialogam ar vairâkumu par to, ka ne viss arî tautas paradumos ir labs - ðis pamats dialogam nav nekâds labais. Un politiíis jau nu neteiks, ko vajadzçtu vidçjam pilsonim mainît savos domâðanas un darbîbas paradumos. Bet, vai tieðâm, ja to mçìinâtu mediji, vai tad uzreiz tos vairs nepatçrçtu?
Konferencç izskançja domas par to, ka medijam jâcînâs par auditorijas laiku un arî par to, ka medijs pievieno vçrtîbu, proti, raþo kaut ko jaunu, ko var izmantot. Lai gan precîzi netika pateikts tas, ka dzeltenumam ir lielâks noiets, nekâ kvalitatîvai analîtiskai þurnâlistikai. Tad jau vajag skaidri arî pateikt - vajag to kvalitâti vai nç un vai pirks to kvalitâti vai nç un vai vispâr ir iespçjams rosinât tautu tiekties pçc gara gaismas vai ne. Tika pieminçts, ka medijs pârstâv savu patçrçtâju un ataino tâ domas un viedokïus. Protams, ka tas arî veido viedokïus. Interesants ir jautâjums, vai medijs apmçram stâsta patçrçtajam to, ko tas grib dzirdçt, jeb arî kaut ko vçl, rosinot domât? Stâstot to, ko apmçram cer sagaidît, iespçjams vairâk pârdot, tâtad arî reklâmu, piesaistît lielos reklâmu pircçjus. Bet ja nu lielais patçriòð varbût reizçm nemaz nav vajadzîgs un – atkal – tieði izraisa inflâciju, kas spieþ tçrçt vçl vairâk, jo bûs vçl dârgâk??? Tad sanâk, ka mudinot domât, reklâmists nodara pâri sev!!!!
Laikam jau ir jâbût kaut kâdam balansam starp îslaicîgu peïòu no labas reklâmas un ilglaicîgu mediju produktu, kas mudina tomçr ilglaicîgi stabilâ vidç raþot augstâku pievienoto vçrtîbu, bet ðis patçrçtâjs jau pieprasîs kvalitâti, un kvalitâte maksâs vairâk un bûs jâattîstâs!
Vçl kâds gauþâm maz skarts temats konferencç ir mediju reakcija uz notikumiem vai proaktîva darbîba. Medijs, aptverot lielas auditorijas tomçr ir spçjîgs bûtiski ietekmçt daudzu procesu notikðanu vai nenotikðanu.