Raimondam1

mani noveerojumi iz dziives - cilveeki, kas datoraa plikshkjina tik garus tekstus, ir lieli runaataaji, un lielie runaataaji, atvaino, nav dariitaaji.
bet katram likumam ir iznjeemumi:)


P.S. piekriitu taviem praatuljojumiem ~ 75% :)



Edited 1 time(s). Last edit at 22.07.2007 10:26 by inka1.

atgâdinaðu, ka, diemþçl Latvija izcelas ar vienu no zemakajiem darba razîgumiem Eiropâ, ta kâ varbût paris slinki inovatori ir vertigâkui par tûkstoðiem rabotjâgu :)))))))))u

Vakar LTV1 programmâ bija tâds raidîjums ""Ðeit un Tagad"", kur daþâdi ciemiòi ar raidîjuma vadîtâju runâ par dzîvi, psiholoìiju un cilvçku attiecîbam. Tâ kâ biju pamanîjis, ka raidîjuma ir uzlikta laika aizture starp zvanu reâlajâ laikâ un tâ ""tieðâ çtera"" pârraides laiku, bet nereti vadîtâji samulsuðajiem zvanîtâjiem, kas savu tekstu pa tieðo nedzird skaidro ar sliktajiem sakariem, atïâvos pajautât, ka ðis 4 sekundes ietekmç raidîjuma vadîtaju paðapziòu. Vektere un uzaicinâtais Stabiògis izrâdâs, nemaz i nezinâja, par ko ir runa. Tas liek padomât par manipulâciju lîmeni ar sabiedrisko domu un iesaistîto personu kompetenci.

Raimond, es dzirdçju tavu jautâjumu. Patiesîbâ gan es arî nesapratu, ko var ietekmçt 4 sekundes, vienîgi ir jûtams, ka jautâtâji reizçm ir apmulsuði un nesaprot, vai viòus dzird vai nç.

4 sekundes dod iespçju , ja kâds nobrçcas - ejiet visi... vai arî es Jûs ...utt, kas aizòem mazâk laika par tam 4 sekundçm, savlaicîgi atslçgt un çterâ neparâdâs nekas
to var izmantot arî cenzûrai, atsijâjot neçrtus jautâjumus
ja par to, ka tieðais çters nav tiesais çters nezina raidîjuma vadîtâjs, tad vinð vispirms ir pats maldinâts un maldina skatitajus, jo tas isti nav tieðais çters.

P.S. Kâpec nevar nosûtit komentu bet 3 x jâpââraksta kods?

ejiet visi... arii vajag cenzeet. kaadeelj visai Latvijai jaazina, ka vienam tobriid ir augstas pakaapes gruutiibas ar sevi... tas ir vakara raidiijums... nav jaamaitaa cilveekiem oma

gan jau ka raidiijuma vadiitaajs zina, par ko ir runa.

Dzirdçju vienâ raidîjumâ, kâ zvanîtâjs sâka gânît pastâvoðo iekârtu. Pârraide bija pavisam no citas operas. Raidîjuma vadîtâjs nevarçja viòu apklusinât, beigu galâ vienkârði to zvanu izslçda. Vadîtâjs bija izsists no lîdzsvara, kâdu laiku stostîjâs, nezinâdams, kâ lai izlîdzina to situâciju. Domâju, ka tas bija viòam stress. Klausîjos râdio, intervçja kaut kâdus Krievijas ðovmeòus, kad klausîtâju jautâjuma vietâ, atskançja ieteikums, viòiem aizvçrties un lasîties. Mûsu diktors apjuka, bet tas ðovmenis noteica, ka tas ir neprofesionâlas raidîjuma veidotâju komandas nopelns. Ka pirmajam ar tiem zvanîtâjiem jârunâ normâlam psihologam, kas âtri spçj atkost, kas ir vada otrâ galâ un ko no viòa var sagaidît un ka viòu raidîjumos, tâ nemçdz gadîties. Vajag cenzûru.

""Ka pirmajam ar tiem zvanîtâjiem jârunâ normâlam psihologam, kas âtri spçj atkost, kas ir vada otrâ galâ un ko no viòa var sagaidît un ka viòu raidîjumos, tâ nemçdz gadîties. Vajag cenzûru.""

normaïam psihologam, kurð nespçja atkost, ka vin''a raidîjuma tieðai çtera laiks ir nobîdîts, kuram neviens pat nav uzskatîjis par vajadzîgu to pateikt :)))))))))))
nedomâju, ka te aizstâvçs cenzûru
un kaut vai delsos rteizçm komentçtâjis pasaka gudrâkas domas, nekâ pats raksta autors --- gan tikai 1/50

Raimond, kârtçjo reizi, man nav pârliecîbas, ka kaut ko sapratu no Tava teksta.
Bet katram gadîjumam - es SAVAS domas par ðo jautâjumu neizteicu. Es uzrakstîju to, ko dzirdçju sakarâ ar ðo tçmu. Tâ ka SAVAS pretenzijas vari adresçt Krievijas radio un televîzijâ iedibinâtai kârtîbai.

Katram sava zinâðana, kaut kadam tur raidîjuma vadîtajam vai pasihoterapetiam nekas nav jâzin par kaut kadiem tur paranoiskiem faktiem.

Zurnâlisti ir viengie pareizie, kuri nav palnjuði ne kritiku, ne savas darbiibas analiizi. Viòi ne tikai nekâdi neiespaido politku, bet ar nemaz nav vainojami pie videja mçdiju patçretaja izgliitibas liimeòa.

ja kâds medijs cenzç notiektus tekstus, kas satur aicinajumus uz rasu naidu vai varmaaaciibu, tas ir labi, Ja medijam ir ipaðnieki, kas noteiktus sarunu tematus neveelas, piemeram, kaut vai par ârzemju padomu kvalitati, tad tas varbût nav tik labi, bet ir saprotams un pieòemams, jo pretçjas puses medijs ðo info iedos. taèu, ja satrp mçdiju produktu un skattaju vai lastaju ir treðais, kas izlemj, kadi virzieni bus atttâmi un kâdi ne, bet abi pârçjie NEZIN, KAS NOTIEK, tad tas ir kaut kas lidzgs situâcijai, ka pûlii kâds no aizmugures baksta blakusstâvçtâju un dara visu, lai tas domatu, ka vaings ir kads cits.

Internetâ klausîjos konferenci ""Mediji un demokrâtija". Daþi bûtiski temati tomçr izpalika, tâpçc mçìinâðu tos ðeit atgâdinât. Atceroties padomju laika masu medijus un nepârtraukto jebkuru ziòu politizçðanu, daþâdas informâcijas noliegðanu un nemitîgu padomju pilsoòa audzinâðanu varbût ir nepieòemami tas, ka medijam tomçr nedaudz, pavisam nedaudz vajadzçtu mediju patçrçtâju IZGLÎTOT.

Un proti, ja reiz raksta par inflâciju, tad paanalizçt, kâ tâ rodas, kâ bijis citâs valstis, kâdas ir prognozes, ko var darît valsts, bankas un katrs patçrçtâjs. Tâpat rakstot par izglîtîbu vajadzçtu paðíirstît 10 gadus vecas avîzes un paanalizçt, kas un kâ noticis. Ja mediju patçrçtâjs, kas, iespçjams, neko citu, kâ masu medijus nepatçrç, tomçr saòem zinâmu daudzumu domât rosinoðas barîbas, tad, iespçjams, varçtu pamazâm tikt pie tâlâ mçría, proti, ka masu mediju patçrçtâjs PÇRK UN PATÇRÇ KVALITATÎVU, ANALÎTISKU ÞURNÂLISTIKU, NEVIS DZELTENUMU. Kâdâ veidâ panâkt, lai vidçjo pilsoni ieinteresçtu domât - tas nu varçtu bût pat valsts pasûtîjums valsts medijiem.

Konferencç izskançja arî doma, ka jâraþo tas, ko pçrk. Ko pçrk lielie reklamdevçji un ko pçrk skatîtâjs, klausîtâjs, lasîtâjs. Tomçr nesaprotu, kâs traucç blakus tîrajai komercijai kâ obligâtu piedevu kaut vai vieglajâ valodâ publicçt izsmeïoðus analîtiskus rakstus vai veidot raidîjumus. Protams, pieprasîjums pçc labâ un ïaunâ cîòas un skaidras norâdes uz ïaunajiem bija, ir un bûs, bet blakus ðâda veida produktam, kas mudina pirkt un skatîties ðo produktu, varçtu bût arî kas labâks. Ja tagad valstî ir kaut kâdas problçmas ar darbaspçku, inflâciju, izglîtîbu, tad lîdzîgas problçmas ir bijuðas citâs valstis, tâs ir kaut kâ risinâtas vai nerisinâtas, tam ir kaut kâdas sekas, tas ietekmç citas lietas, un ir kaut kâdi lçmumi un rîcîba, kas kâ cçlonis ir jâanalizç.

Ðâdas mediju politikas trûkums ir tieðs cçlonis pozitîvisma kampaòu efektivitâtei, par kuru tomçr ir tâds satraukums tajos paðos medijos, kas ar ðâdu saturu pârâk neizceïas. Piemçram, runâjot par to paðu inflâciju un valsts tçriòiem - ir jau patîkami, ka daþâs pilsçtas top jauki parki, stâvvietas auto un infrastruktûra tiek sakârtota, bet ðie pasâkumi tieði ietekmç inflâciju un ir jâatðíir ieguldîjumi apkures sakârtoðanâ, kas gadiem ietaupîs rçíinus par apkuri, eksakto mâcîbu kabinetu iekârtoðanâ, kas varbût ierosinâs kâdus 100 jaunus topoðos speciâlistus, no smukiem celiòiem, soliòiem un puíîtçm.

Un ðeit jau parâdâs masu medija iespçja apgaismot potenciâlo velçtâju, kurð pasâkums ir ilgtermiòa, un kurð nç, bet tiek veikts, lai izpatiktu vairâkumam. Kas attiecas uz izpatikðanu - atceroties kâ kâds mudinâja gludinât bikses un mâcîties angïu valodu, izteikumus par muïíu valsti, renìçdâjiem un pûli, tad pamats dialogam ar vairâkumu par to, ka ne viss arî tautas paradumos ir labs - ðis pamats dialogam nav nekâds labais. Un politiíis jau nu neteiks, ko vajadzçtu vidçjam pilsonim mainît savos domâðanas un darbîbas paradumos. Bet, vai tieðâm, ja to mçìinâtu mediji, vai tad uzreiz tos vairs nepatçrçtu?

Konferencç izskançja domas par to, ka medijam jâcînâs par auditorijas laiku un arî par to, ka medijs pievieno vçrtîbu, proti, raþo kaut ko jaunu, ko var izmantot. Lai gan precîzi netika pateikts tas, ka dzeltenumam ir lielâks noiets, nekâ kvalitatîvai analîtiskai þurnâlistikai. Tad jau vajag skaidri arî pateikt - vajag to kvalitâti vai nç un vai pirks to kvalitâti vai nç un vai vispâr ir iespçjams rosinât tautu tiekties pçc gara gaismas vai ne. Tika pieminçts, ka medijs pârstâv savu patçrçtâju un ataino tâ domas un viedokïus. Protams, ka tas arî veido viedokïus. Interesants ir jautâjums, vai medijs apmçram stâsta patçrçtajam to, ko tas grib dzirdçt, jeb arî kaut ko vçl, rosinot domât? Stâstot to, ko apmçram cer sagaidît, iespçjams vairâk pârdot, tâtad arî reklâmu, piesaistît lielos reklâmu pircçjus. Bet ja nu lielais patçriòð varbût reizçm nemaz nav vajadzîgs un – atkal – tieði izraisa inflâciju, kas spieþ tçrçt vçl vairâk, jo bûs vçl dârgâk??? Tad sanâk, ka mudinot domât, reklâmists nodara pâri sev!!!!

Laikam jau ir jâbût kaut kâdam balansam starp îslaicîgu peïòu no labas reklâmas un ilglaicîgu mediju produktu, kas mudina tomçr ilglaicîgi stabilâ vidç raþot augstâku pievienoto vçrtîbu, bet ðis patçrçtâjs jau pieprasîs kvalitâti, un kvalitâte maksâs vairâk un bûs jâattîstâs!

Vçl kâds gauþâm maz skarts temats konferencç ir mediju reakcija uz notikumiem vai proaktîva darbîba. Medijs, aptverot lielas auditorijas tomçr ir spçjîgs bûtiski ietekmçt daudzu procesu notikðanu vai nenotikðanu.

Te lielaa meeraa visu nosaka kas par ko maksaa... un taa kaa par tautas izgliitoshanu neviens nemaksaa tad tas arii nenotiks... Visu nosaka pasuutiitaajs...

Inflaaciju juut lielaakoties pirceejs... jo lielaakai daljai paardeveeju peljnja ir tik liela ka ka vinjus tas neuztrauc... tachu dzirdot par inflaaciju vinji arii savai precei pacelj cenu - jo kam gan negribas veel vairaak naudas...

Bet eksakto maaciibu kabineti jau ir tiira kaitnieciiba tirgotaaju zemee... pasarg Dievs, veel saaks kaut ko razhot... un vispaar no straadnieku vidus allazh ir ceelushies tie kas valdiibai grib sadot pa galvu...

Stâsts par inovâciju feat Debra Amidone""Pasaka par inovâciju""
Bija Latvijâ gudri un zinoði ïaudis gan viduslaikos, gan vçlâk, gan nesenajâ padomijâ, lai gan tâ viòu gudrîba pârsvarâ padomju valstij militârismam un padomju sasniegumu demonstrçðanai, ne latvju tautas labumam domâta bij. Bet tad nâca atmoda, tauta gâja uz barikâdçm un laimîgi atguva savu valsti. Ïaunas mçles gan melsa, ka pârkrâsojusies komunisti visos svarîgâkajos valsts amatos vai vismaz par padomdevçjiem salîduði, lai gan sev labumu gûtu, gan privilçìijas paturçtu, gan pret tautas interesçm darbotos. Bet ârzemju latvieði patieðâm daudz bija darîjuði, lai domu par kâdreiz brîvu Latviju uzturçtu, un bija atgûtajai valstij draugi un padomdevçji, kas pârsvarâ laikam tomçr labus padomus deva. Tikai vienu gan ne. Vispâr jau divus - par to banku ar. Nu un par to, ka bçrns 14 gados var par savu stundu sarakstu lemt. Nu par to, ka var matemâtiku, fiziku un íîmiju nemâcîties. Un nemanîja to ne paði mâcâmie, ne mâcîtâji, ne tauta, lai gan bija jau piektais gads. Nu, 95- tais gads. Un kâdai vecâkai skolotâjai, kad tâ skolas datora dâvâtâjam un kolçìiem ieminçjâs, ka vajag arî ðîs gudrîbas mâcîties gandrîz kâ padomju biedru tiesâ kauninâta tika par atpalicîbu un nedemokrâtisku domâðanu. Jo raugi, vajag domât par to, ko pieprasa, nevis kaut ko uzspiest. Vajag pârsvara komunicçt un socializçties un tusçt. Un kâds skolmeistaru gans no ministrijas pat sestajâ, nu jau 2006-tajâ gadâ teica, ka tagad viòs darîtu tâpat. Nu, demokrâtiju stundu sarakstâ atïautu. Bet vai tâ maz bija, tak rakstos tas neparâdîjâs. Un tad kâdi it kâ draugi nopirka íîmijas patentu par tûkstoðiem simts un pârdeva par miljoniem desmit, jo atgûtâ valsts nu nespçja lîdzçt. Bet ðis gan rakstos parâdîjâs. Jo laikam pârkrâsotie vai dumie, bet modrie nebija tikuði klât vai gulçjuði. Vai varbût varu turçja ne tâ partija - kas zina, bet rakstos tas bija gan. Bet tad pçkðòi tauta sâka braukt uz îru zemi dârzeòus vâkt un mâjas stutçt. Jo tâ kâ par maz gudru lietu latvis vidçjais raþot spçja no tâ ar naudas daudz tam nebija. Un te nu skolas slinkums atkodâs spçcîgi. Jo komunicçt , tusçt un diskutçt ta ðis prata, bet Oms , Vats, Pitagors, Òûtons un Ampçrs jau sen kâ miruði un ar tiem kaut kâ komunicçt nebija iznâcis. Nu vismaz ar viòu domâm. Vai par viòu domâm ar skolas biedru, vai vismaz tç vç. Un tamdçï tâs inovâcijas kaut kâ neieviesâs katrâ lauku sçtâ, nu vismaz katrâ pilsçtâ. Un sapûst varçja tam visu ko - gan to, ka nafta pie cukuriem skaitâma, gan to, ka tik kilovatus astoòus vidçji katrs mçnesî tçrçjam, gan to, ka slimnîcas ìenerators bez seðâm nullçm nav atrodams, gan..gan gan... gan vçl apmçram simts muïíîbu. Un tâ kâ komunicçjis ar augðminçtajiem kungiem latvis nebija, tad kâ liels pârsteigums runas par skolu programmmas maiòâm tam bija gan. Un gausi tâs inovâcijas ieviesâs. Lai gan latvis ne vidçjais bija pirmais pasaulç iegriezis zemes magnçtu, un visi brînîjâs, ka tik maza valstî tik gudri ïaudis var bût, maz kuru tas interesçja, bet aktrises treða vîra ceturtâ mîla gan. Jo ðito var labâk pârdot, kâ kaut kâdu Rîgas dinamo, kur kaut kâdi dîvaiòi metâlu kausç un sûknç un grieþ.
Nu tagad ir latvis vidçjais pamodies un lçnâm savas kïûdas sâk labot un inovâciju piemin un labas preces raþot grib un gudrs palikt vçlas - tad vçlçsim veiksmi sev.!!!

Raimonds1 -tu tai teltî arî savu inovâciju stendu izliki, vai viss atkal tev notiek "ðûnu lîmenî"?

Jaa, nonjemu cepuri Raimonda priekshaa... Kaadreiz dzirdeeju kaadu cilvi no jauno kristieshu rindaam sakam ka demokraatija ir no velna... Un atklaati sakot man nav shaubas par to... jo tauta jau nesaprot ka vinja pati darbojas kaa Krilova fabulaa par gulbi, veezi un liidaku... kaa rezultaataa "tautas valdiishanas" rezultaats ir vienaads ar nulli... ko veikli izmanto visaadi valdiibas ljauzhi... un ja veel njem veeraa ka cilvis kas atstaats savaa valjaa neko praatiigu neizveeleesies...

Kaads cits izlika labaaku un demonstreeshanai pieejamaaku par manu, taa kaa doma, ko gribeeju tur demonstreet, tika paarstaaveeta.
Ne gluzhi pie velna, bet humanitaaristu kvotas vajag.
Fragments no Amidones:
Un tagad mana ideja teerpaas visaas varaviiksnes kraasaas..
unparaadiiju visiem gantiem kurus pazinu, gan nepazinu..
visi applaudeeja un teica - jaa, lieliska ideja

Raimonds1 - nu tâtad "ðûnu lîmenî".

Un veel es izdomaaju, ka analizeejot Amidones graamatinju konkreetajaa laikaa no manis inovaaciju problemaatikas apjausmai buus vairaak labuma. Paldies par kafiju ! Kas attiecas uz manu inovaaciju, konkreetajam formaatam - proti - paarsvaraa 10-12 gadiigajiem tas otrs projekts bija pienjemamaaks un saprotamaaks - proti programma darbgalda vadiibai ar animaaciju. Manam bija tikai dazhi dzelzi un vienkaarsha elektronika, kur maz ko atraktiivu atrast interesentiem bez prieshzinaashanaam.
Kas attiecas uz shuunu liimei- shajaa jomaa atrodot kaadus faktus par geenu ekspesiju shuunaas iespeejams kaadai manai teorijai izdosies atrast truukstosho posmu :) Proti - pietruukst savienojoshaa posma teorijai par anabolo procesu regulaaciju miegaa.

nu tad tik raxti pieteikumu gçnu expresijas pçtîjumiem - tâ mûsu laikos nav problçma, ja ir ideja.

Jaapadomaa. Interesee noteikt, kuri geeni aktiivi pie depresijas dazhaadaam formaaam un ko vinju aktivitaate veel nosaka un kaadu biokjiimijas procesu ar endorfiiniem, substanceem un mediatoriem nosaka.

nu tad tik uz priekðu - tik tâs ir darbîbas ar pelîtçm - cilvçku smadzeòu biopsijas tev domâju ka neviens neïaus taisît :D

Raimonds meklee briivpraatiigos...

Tâ gluþi nav, gan jau kâds kaut kur rakstu publicçjis, tik citu ideju sakarâ, jâpameklç un jâinterpretç dati, depresijas pçtîjumi varçtu bût aktuâli arî gçnu ekspresijas testiem, gan jau materiâla internetâ pietiek..

nevis depresijas pçtîjumi var but svarîgi gçnu ekspresijas testiem, bet depresijas pçtîjumiem svarîgi ir gçnu ekspresijas testi, uzsvars nav pareizais.
tik tu atkal par citiem un interneta materiâliem - tevi konkrçti kâdi gçni interesç un kuros audos to ekspresija interesç depresijas gadîjumâ? ja jau sâki par to, turpini. Citâdi ïerïerïer par to, kas skaisti skan - "gçnu ekspresijas tests".

raimond, tev tomçr vajag atpûsties ! varbût vairâk seksu ? padomâ!!!

pompinjak, ar nekvalitatiivu seksu veel vairaak "sachakaresies" :D

atvainojos par offtopic :)

osis Wrote:
-------------------------------------------------------
> atvainojos par offtopic :)

reiz spçlçju rokasbumbu-parupju spçli un sanâca visu laiku atvainoties uz laukuma- beidzot apnika un vnk sâku stâvçt vârtos.Bija labi.

osi- varbût labâk arî Tu neatvainojies, bet patâvi vârtos... :D
tie offtopiki bija, ir un bûs

Es pieïauju, ka tiem, kas 1995. gadâ atïâva vai pieïâva lielo kïûdu, bija daudz kvalitatîva seksa. tâpçc tagad daþiem ir sekss Îrijâ :)

kaads vispaar lasa shitos murgojumus, nu jaa daljai jau es ar piekriitu bet te smagi jaadomaa liidzi kam ticeet kam nee....
labaa palasiit uzticamu informaaciju :
http://www.burzs.com/edit/?reg=1&ref=31842
http://www.burzs.com/edit/arg.php?id=31842