Labdien!
Man ginekologje ljoti, ljoti iesaka sho lietu- hormonaalo plaksteri. Cik palasijos, tad tas ir tas pats, kas oraalaas kontracepcijas tabletes. Bet nespeeju saprast, kapec daktere man to taa iesaka. Ir tachu tik daudz iespejamo blakusparadibu- hormonalas problemas, svara pieaugums, ir dzirdeeti gadiijumi, kad sievietes peec triis gadu OK tableshu lietoshanas nevar palikt stavoklii, jo saveejie hormoni vairs neizstraadaajas pietiekoshaa daudzumaa.
Un tik daudz medikji man kaa toposham medikjim ir silti ieteikushi nelietot hormonaalo kontracepciju, ka esmu tagad apjukusi, ka daktere man to iesaka. Plus veel lieta taada, ka es ar viiru reti miileejos, 3-4 reizes menesii(jo parejaa laikaa mees neredzam viens otru, stradaajam), un bernu planojam tikai peec kaadiem 3 gadiem.
Kaadas ir juusu atsauksmes par sho kontracepcijas veidu un pieredze???

Hormonaalaa kontracepcija ir droshaakais kontracepcijas veids neskaitot pilniigu attureeshanos no seksa. Plaaksteru formaa eertaak taam sievieteem, kas nevar attcereeties par tableti katru dienu.Tagad plashi rekomendee plaaksteri, jo firma pie taa ir krietni piestraadaajusi (pie reklaamas). Probleemas ar gruutnieciibu ir kaa hormonus lietojushaam, ta anelietojushaam sievieteem. Noteikti hormonaalaa kontracepcija nav veseliigaakaa lieta pasaulee, bet kas gan taads ir? Un kopumaa- taas ljaunums noteikti ir paarspiileets, kaut gan dalja taisniibas tajaa visaa protams ka irAborti, paartraukatsi dzimumakts? Mana pirma aizvelee noteikti ir prezervatiivi bet lielai daljai tie ljoti trauceejot utt. Tad nu hormoni man shkjiet sapraatiiga izveele. bet pie 3-4 reizeem meenesii var buut arii cits dereetu (tie pashi prezervatiivi). Lokaala akontracepcija man shkjiet absoluuti nedrosha. Paartrauktais- nesaprotu kaada tad jeega vispaar to procesu saakt. bet katram savs.

Mees ar viiru arii nospriedaam- vai ir jeega deelj dazhaam reizeem meenesii lietot hormonus vai staigaat visu laiku apliimeetai ar plaaksteri? Un tie plaaksteri maksaajot 7-9 Ls menesii.
Smaidinj, bet kapeec uzskati, ka lokaalaa kontracepcija nedrosha? Tu domaa taas ziedes un rinjkjus?

Rinjkjis ir hormonala sliidzeklis, taapat ka atabletes un plaaksteri. A lokaalaa- nu ir tai pieraadiita zema efektivitaate.

Esot arii taads sievieshu prezervatiivs cik esmu dzirdeejusi.

...tie plaaksteri var buut arii naaveejoshi.....:(Lasi vairaak INFO I-netaa...!

abc, es lasiiju par naveem ASV, bet tas neesot pieradiits

Tachu nespeju saprast ginekologji. Vinja ir gjimenes, taa teikt- pazinja, vai tieshaam grib pat uz pazinjaam uzvaariities?

Un vai pirms hormonaalo liidzeklju ieteikshanas nevajadzeetu paarbaudiit manu hormonu liimeni kaa taadu? Man ljoti biezhi kaveejas meneshreizes. var var bez parbaudeem taa uzreiz ieteikt hormonus?

1) nevienas analiizes nenoteiks, kuras vispiemerotaakaas, tikai pameegjinot+ no pieredzes
2) kaapeec netici, ka konkreetaa aarste pati uzskata hormonalao kontracepciju par labu esam?
3) arii dzimumakts par par sevi var buut naaveejoshs- spiediens paaugstinaas->insults->naave. Reaali no dziives.

kikinja:

nav nekas nekaitîgâks par lokâlo kontracepciju!

manuprât, pat ja tev bûtu nevis 3-4, bet 30-40 dzimumakti mçnesî, vienalga labâk izmantot lokâlos lîdzekïus.

vienas manas paziòas vîram, piemçram, ir alerìija gan uz lateksu, gan uz farmateksa sastâvdaïâm. nu tâdâ gadîjumâ es vçl saprotu, kâpçc cilvçki lieto OK. bet brîvprâtigi...

Farmatex attaisno sevi situâcijâs, kad bebi apzinâti netaisîs, bet nu ja gadâs ar nav pasaules gals. Citâdi- gauþi jau zems tas Perla indekss jamam. Jo aborts ir slepkavîba.

paliek vçl vecais labais prezis...

Es jau iepriekð teicu, ka prezervatîvi rullç :-)

Plaksterim salidzinajuma ar OK ir dazi plusi tas nekairina kungi (tu nedzer ka tabletes), tas neiet cauri aknam (netiek bojatas). Tapec ari tas tiek uzskatits labaks par OK. Salidzinajuma OK man plaksteris labak patika. Tikai es nedrikstu lietot jo man tas ietekme venas (tas nav visam sievietem, man tas izradas ir iedzimts).

Jaa, es lasiiju, ka plaksteri nedriikst lietot sievietes ar veenu probleemaam un taas, kuras ciesh no migreenas.

Pa manam- aktiivaa viela no plaakstera taapat uzsuucaas asiniis, taatad taapat iet caur aknaam. Un arii kungji dazha labaz aalju viela (nezinu konkreeti par OK, bet principaa) ietekmee jau caur asiniim, nevis pa tiehso nonakaot kunjgjii. Taa kaa dalja apgalvojumu neshkjiet ticami