vai mâsiòâm jâzina latv.val??? Vai viòâm ir tiesîbas ar manu bçrnu sarunâties kriviski, ja mançjais nesaprot???

valoda jâzin. jâsarunâjas bçrnam saprotamâ valodâ.

Kam jâatbild par to, ja tâ nenotiek?

a fig viòu zin - droði vien jau ka mâsu tieðajam priekðniekam - virsmâsai?

Nu man jau arî tas liekas par traku, ja slimnîcas personâls nezina valsts valodu!! Uzzini gan, kur pasûdzçties... normâli tas nav :(

Virsmâsa arî manî tâ stulbi blenþ, liekas ka pusi nesaprot, ko jautâju, bet es principâ nerunâðu ar viòu krieviski. Un kas atbild par virsmâsu?

es pati esmu krievu tautîbas, bet man arî liekas biðk pa traku, ja nevar tâ mâsiòa pacientam pieejama valodâ aprunâties, it îpaði jau pediatrijâ.
a iedomâjies, kas notiek, kad kâds ârzemnieks gadâs - tâ vien ir traìikomçdija :))

bet nu a vispâr nodaïâ galvenais ir nodaïas vadîtâjs. Jûsu gadîjuma, ja nemaldos, tas ir dr. Riþovs, vai Riþkovs, vai kâ viòu tur :)

Bet ja es sûdzçðos, vai tiks pieòemti kâdi mçri? Tur visi nav uz vienu roku, jo tâs aldziòas ir tik mazas...Bet tas nedod tiesîbas neievçrot likumu.

diez vai jau kaut kas mainîsies, nu varbût salamâs to mâsiòu, bet... kâ jau te milzums reiþu teikts - ja stâvetu rindâ jauna mâsiòu paaudze, kas gribçtu strâdât, tad varbût ko radikalu arî darîtu. bet tâs rindas nav, it îpaði jau tik specifiskâ nozarç, kâ psihiatrija, pie tam bçrnu.

Eiropas cilvçktiesîbu birojam
viòi pieòems lçmumu, ka mâsai jârunâ latviski, ðo mâsu, kas nemâk, atlaidîs, viòa aizbrauks uz Iriju, jo angïu droði vien mâk un slimnîcâ vairs nebûs vispâr mâsas.
Tad aicinâsim mâsas no Baltkrievijas, kuras atkal latviski nemâk, un rakstîsim atkal sûdzîbu Eiropas cilvçktiesîbu birojam.

spçkâ esoðs no 00.09.01. Publicçts:Vçstnesis 428/433 99.12.21.
Saeima ir pieòçmusi un
Valsts prezidents izsludina ðâdu likumu:
Valsts valodas likums

3.pants. (1) Latvijas Republikâ valsts valoda ir latvieðu valoda.

(2) Latvijas Republikâ ikvienam ir tiesîbas vçrsties ar iesniegumiem un sazinâties valsts valodâ iestâdçs, sabiedriskajâs un reliìiskajâs organizâcijâs, uzòçmumos (uzòçmçjsabiedrîbâs).

6.pants. (1) Valsts un paðvaldîbu iestâþu, tiesu un tiesu sistçmai piederîgo iestâþu, valsts un paðvaldîbu uzòçmumu, kâ arî to uzòçmçjsabiedrîbu darbiniekiem, kurâs lielâkâ kapitâla daïa pieder valstij vai paðvaldîbai, jâprot un jâlieto valsts valoda tâdâ apjomâ, kâds nepiecieðams viòu profesionâlo un amata pienâkumu veikðanai.

26.pants. (1) Ðâ likuma ievçroðanu Latvijas Republikâ pârrauga Valsts valodas centrs.
(2) Valsts valodas centrs ir Tieslietu ministrijas pârraudzîbâ, tâ nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
---------------------------------------------------------------------------


Ministru kabineta noteikumi Nr.202
Rîgâ 2005.gada 22.martâ (prot. Nr.15 13.§)
Valsts valodas centra nolikums
Izdoti saskaòâ ar Valsts pârvaldes iekârtas likuma 16.panta pirmo daïu


I. Vispârîgie jautâjumi
1.Valsts valodas centrs (turpmâk — centrs) ir tieslietu ministra pârrau­dzîbâ esoða tieðâs pârvaldes iestâde.
2.Centra darbîbas mçríis ir îstenot valsts politiku attiecîbâ uz normatîvo aktu ievçroðanas uzraudzîbu un kontroli valsts valodas lietoðanas jomâ.
II. Centra funkcijas, uzdevumi un kompetence
3.Centram ir ðâdas funkcijas:
3.1.veikt normatîvo aktu ievçroðanas uzraudzîbu valsts valodas lietoðanas jomâ;
3.2.aizsargât valsts valodas lietotâju tiesîbas un intereses;
3.3.noteikt valsts valodas lietojumu valsts un sabiedriskâs dzîves jomâs normatîvajos aktos noteiktajos gadîjumos;
3.4.sekmçt valodas kultûrvides sakârtoðanu, îpaði veicinot valstij raksturîgo vietvârdu atjaunoðanu un aizsardzîbu.
4.Lai izpildîtu ðo noteikumu 3.punktâ minçtâs funkcijas, centrs veic ðâdus uzdevumus:
4.1.izstrâdâ un iesniedz Tieslietu minis­trijâ priekðlikumus par valsts valodas normatîvo aktu pilnveidoðanu;
4.2.organizç ar Valsts valodas likuma ievçroðanu saistîto metodisko un informatîvo materiâlu izstrâdi un izdoðanu;
4.3.pârrauga Valsts valodas likuma un citu ar valsts valodas lietoðanu saistîto normatîvo aktu izpildi;
4.4.veic pasâkumus, lai aizsargâtu valsts valodas lietotâja tiesîbas un intereses, ja tiek pârkâpts Valsts valodas likums un citi valsts valodas lietoðanu regulçjoðie normatîvie akti;
4.5.sniedz ekspertu atzinumus par vietvârdu pareizrakstîbu.
5.Centrs atbilstoði kompetencei:
5.1.sadarbojas ar valsts, paðvaldîbu un citâm institûcijâm, kas nodroðina valsts valodas funkcionçðanu;
5.2.normatîvajos aktos noteiktajâ kârtîbâ sadarbojas ar citu valstu iestâdçm un starptautiskajâm organizâcijâm informâcijas un pieredzes apmaiòas jomâ;
5.3.informç sabiedrîbu par centra darbîbu.
6.Centram ir ðâdas tiesîbas:
6.1.ârçjos normatîvajos aktos noteiktajos gadîjumos pieprasît un bez maksas saòemt no privâtpersonâm centra funkciju izpildei nepiecieðamo informâciju;
6.2.slçgt lîgumus ar privâtpersonâm par konkrçtu darbu izpildi centra darbîbas nodroðinâðanai;
6.3.normatîvajos aktos noteiktajâ kârtîbâ veikt iepirkumus centra darbîbas nodroðinâðanai;
6.4.normatîvajos aktos noteiktajâ kârtîbâ un apmçrâ sniegt mâcîbu un metodisko materiâlu realizâcijas un izziòu sagatavoðanas maksas pakalpojumus;
6.5.atbilstoði kompetencei pârstâvçt Latvijas Republiku starptautiskajâs organizâcijâs un pasâkumos, kâ arî darboties nacionâlajos un starptautiskajos fondos un projektos, kas saistîti ar valsts valodu;
6.6.kontrolçjot normatîvo aktu izpildi valsts valodas jomâ, apmeklçt valsts pârvaldes iestâdes, komercsabiedrîbas un organizâcijas, tikties ar to amatpersonâm, darbiniekiem un paðnodarbinâtajâm personâm;
6.7.pieprasît, lai tiktu novçrsti ar valsts valodas lietoðanu saistîtie pârkâpumi;
6.8.pieprasît, lai tiktu uzrâdîts valsts valodas prasmes apliecîbas vai pamatizglîtîbas sertifikâta, vai vispârçjâs vidçjâs izglîtîbas sertifikâta oriìinâls;
6.9.pârbaudît valsts valodas prasmes apliecîbas îstumu;
6.10.normatîvajos aktos noteiktajos gadîjumos un kârtîbâ iesniegt pârbaudes materiâlus kompetentai tiesîbaizsardzîbas iestâdei;
6.11.piedalîties valsts valodas prasmes pârbaudes komisiju sçdçs (novçrotâja statusâ);
6.12.normatîvajos aktos noteiktajâ kârtîbâ uzaicinât personas ierasties Valsts valodas centrâ, ja ir konstatçti Valsts valodas likuma un citu valsts valodas lietoðanu regulçjoðo normatîvo aktu pârkâpumi;
6.13.normatîvajos aktos noteiktajâ kârtîbâ sastâdît administratîvo pârkâpumu protokolus un uzlikt administratîvos sodus;
6.14.normatîvajos aktos noteiktajos gadîjumos izdot administratîvos aktus.
III. Centra struktûra un amatpersonu kompetence
7.Centra darbu vada centra direktors. Centra direktoru pçc attiecîgâs kandidatûras apstiprinâðanas Ministru kabinetâ ieceï amatâ tieslietu ministrs. Centra direktoru atbrîvo no amata tieslietu ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lçmumu.
8.Centra direktors veic Valsts pârvaldes iekârtas likumâ noteiktâs tieðâs pârvaldes iestâdes vadîtâja funkcijas, kâ arî:
8.1.bez îpaða pilnvarojuma pârstâv centru;
8.2.pilnvaro centra amatpersonas vai darbiniekus pârstâvçt centru valsts un paðvaldîbu institûcijâs, kâ arî attiecîbâs ar nevalstiskajâm un starptautiskajâm organizâcijâm;
8.3.iestâdes funkciju veikðanai izveido centra pastâvîgâs komisijas un citas komisijas un apstiprina to nolikumus;
8.4.paraksta komisiju lçmumus un atzinumus.
9.Centra direktors veido centra iekðçjo organizatorisko struktûru.
10.Centra amatpersonas ir centra direktors, direktora vietnieki, struktûr­vienîbu vadîtâji un inspektori.
11.Centra amatpersonas atbilstoði kompetencei ir tiesîgas:
11.1.bez îpaðas atïaujas, maksas un citiem ierobeþojumiem netraucçti apmeklçt çkas, telpas, teritorijas un citas vietas, kur notiek publiski pasâkumi, tirdzniecîba un/vai tiek sniegti pakalpojumi, un pildît ðajos noteikumos un citos normatîvajos aktos noteiktos uzdevumus valsts valodas lietotâja tiesîbu un intereðu aizsardzîbas jomâ;
11.2.pieprasît un saòemt no valsts un paðvaldîbu institûcijâm centra funkciju un uzdevumu izpildei nepiecieðamo informâciju un dokumentus;
11.3.pieprasît un saòemt no personâm, kuru profesionâlo un amata pienâkumu veikðanai atbilstoði normatîvo aktu prasîbâm jâprot un jâlieto valsts valoda, valsts valodas prasmes apliecîbu apliecinâtas kopijas ðo dokumentu îstuma pârbaudei;
11.4.normatîvajos aktos noteiktajâ kârtîbâ pârbaudît amatpersonu, darbinieku un paðnodarbinâto personu valsts valodas lietojuma atbilstîbu normatîvajos aktos noteiktajâm prasîbâm;
11.5.ârçjos normatîvajos aktos noteiktajos gadîjumos pieprasît un bez maksas saòemt no raþotâjiem, izplatîtâjiem, pârdevçjiem, pakalpojumu sniedzçjiem, pasâkumu rîkotâjiem vai to pilnvarotajiem pârstâvjiem informâciju, kas nepiecieðama, lai izvçrtçtu preèu vai pakalpojumu atbilstîbu normatîvo aktu prasîbâm valsts valodas lietoðanas jomâ, vai centra funkciju vai amatpersonas amata pienâkumu pildîðanai;
11.6.noteikt raþotâjiem, izplatîtâjiem, pârdevçjiem, pakalpojumu sniedzçjiem, pasâkumu rîkotâjiem vai to pilnvarotajâm personâm termiòu, kurâ jâsniedz rakstiska atbilde par patçrçtâja iesniegumâ vai sûdzîbâ minçtajiem apstâkïiem vai jânovçrð konstatçtie normatîvo aktu pârkâpumi;
11.7.sastâdît pârbaudes aktus un administratîvo pârkâpumu protokolus, izskatît administratîvo pârkâpumu lietas un uzlikt administratîvos sodus;
11.8.ja nepiecieðams, pieaicinât tiesîb­aizsardzîbas iestâþu darbiniekus konkrçto jautâjumu risinâðanâ.
12.Centra amatpersonas, pildot amata pienâkumus ârpus darba (dienesta) telpâm, uzrâda centra direktora apstiprinâtu dienesta apliecîbu.
IV. Centra darbîbas tiesiskuma nodroðinâðana un darbîbas pârskats
13.Centra darbîbas tiesiskumu nodroðina centra direktors. Centra direktors ir atbildîgs par iestâdes iekðçjâs kontroles un pârvaldes lçmumu pârbaudes sistçmas izveidoðanu un darbîbu.
14.Centra direktoram ir tiesîbas atcelt centra amatpersonu pieòemtos lçmumus un izdotos iekðçjos normatîvos aktus.
15.Centra direktors pieòem lçmumu par privâtpersonas apstrîdçto centra amatpersonu izdoto administratîvo aktu vai amatpersonas un darbinieka faktisko rîcîbu. Centra direktora pieòemto lçmumu persona var pârsûdzçt tiesâ.
16.Centra direktora izdotos administratîvos aktus un faktisko rîcîbu persona var apstrîdçt Tieslietu ministrijâ. Tieslietu ministrijas lçmumu var pârsûdzçt tiesâ.
17.Centrs ne retâk kâ reizi gadâ vai pçc pieprasîjuma iesniedz Tieslietu ministrijâ pârskatu par centra darbîbu un tâs rezultâtiem.
V. Noslçguma jautâjums
18.Atzît par spçku zaudçjuðiem Minis­tru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumus Nr.293 “Valsts valodas centra nolikums” (Latvijas Vçstnesis, 2000, 302.nr.; 2001, 17., 162.nr.; 2002, 49.nr.; 2003, 168.nr.).

Direktors:
Agris Timuðka
Kontaktinformâcija:
Adrese : Meríeïa ielâ 13 – 400, Rîga, LV-1050
fakss : 7221258
E-pasts: lrvvc@delfi.lv

Protams ka sakuma sarunajaties ar vadibu un meginiet skaidros so situaciju. Neaizmirstiet ka masinu trukst un tai masinai ari ir berns. Tiesi tads pats ka jusejais. Bet nu likumu jaievero.



Ziòojums rediìçts (03-09-2005 13:27)

:)

Veelaak vinjas beernam var par to atriebties.........:(

Protams ka maasinjaam buutu jaarunaa latviski bet droshi vien ka maasinjas truukst un taapeec ir taadas kaa ir. Es beerna labad nesaaktu tur kasiities kameer beerns ir slimniicaa.

otto , ja kas... ))))))))))))))
ku! - ir jau ta ka ir. Ja runat ka reali mums Latvija pastav ap 14 gadiem bet diplomus cilveki ieguvusi pat 30 gadus atpakalj un vairak, bet to reiz bija cita valsts un valoda... ari reali ir 50 / 50 % latviesvalodigo un krievvalodigo... Ka tadas dominances nav. Paslaik no likuma puses nav ipasi godigi pret tiem citiem 50%, tomer jabut 2 oficialam valodam. Bet nu te sakas politika.
Jaievero un jaciena esoso likumdosanu. Un esmu parliecinats ka ta masina nolika valodas sertifikacijas eksamenu....



Ziòojums rediìçts (03-09-2005 14:33)

Jâ mâsiòâm ir jârunâ latvieðu valodâ............. Kâ panâkt....... Uzrakstît sûdzîbu uz Valsts valodas centru, kurð iet pârbaudç uz minçto slimnîcu un nodaïu, pârbauda valodas apliecîbas - vai nav viltotas, runâ ar mâsu, ja nesaprot maksâ sodu un nosaka laiku lîdz kuram ir jânokârto vai jâatkârto latvieðu valoda, reâlais laiks 3 mçneði, ja mâsat o nespçj, tad jâraksta atlûgums. Ïoti labi zinu mâsu attieksmi pret latvieðu valodu - manipulatîva un spekulatîva - atlaist jau neatlaidîs, jo kas tad strâdâs. ak jâ ðis pats valodu centrs organizç bezmaksas latvieðu valodas kursus, bet mâsas tos nereti ignorç....

ieteiktu tomçr neklusçt un nedomât par to, ka ðo mâsu atlaidîs no darba, sûdzîbu ir jâraksta atbilstoðai instancei, jo slimnîcu vadîba neretipiever acis uz ðîm situâcijâm....

Par speciâlistu trûkumu - nu nav vairs patiesîba - mâsu alga ðobrîd ir samçrâ laba, darbu ir pagrûti atrast, jâ nu rindâ jau nestâv, bet nav tâ,ka cilvçkus grûti atrast un arvien vbairâk jaunâs mâsas tomçr iet strâdât un nebût neskrien uz ârzemçm, reâli skrien tie, kuri nezin ko paði grib..... un par mâsu nevienu ârzemçs jau strâdât neòem, tikai par mûsu leksikâ par sanitâru.

Paldies Dr.asist. Raimondam par info., tieði ðodoen meklçju internetâ likumdoðNU Pr ðo tçmu, bet neveiksmîgi. Paldies!

man no nodâlas pçdçjâ 1/2 gada laikâ aizgâjuðas 3 mâsas
1 Îrijâ, 1 zobârsta privâtpraksç, 1 velns viòu zin kur
tâ kâ runas nebût nav spekulatîvas
pavasarî atnâca 2 jaunas, abas pçc mçneða pârbaudes laika (pirmâs algas) lîgumu neslçdza

Oponeeshu Raimondam par 2valsts valodaam- tad atgrieziisimie spie taa, ka krievvalodiigie liela dalja latviski nerunaas. Un cietiis latvieshu pacineti. Jo krieviski jau nu tomeer gandriiz visi vairaak avi mazaak ruunaa. Bet latviski gan gadaas probleemas.

raimond, tev ar galvu viss kaartiibaa??? KAADAS 2 OFIC VALSTS VALODAS???Kas nav tasiniigi??? tu dziivo latvijaa vai krievijaa?? psc!!!!

Raimonds dziivo Somijaa :-)

... kur ir somu un zviedru, tâpçc droði vien tâdas analoìijas :)

puce ))) un vel to zviedru seit ir (pat precizi neteiksu), kaut kas zem 10%..., paies laiks, varbut mainisies domasana, sabiedriba demokratizesies un kas zin, kas zin, varbut ari Latvija bus vairakas oficialas valodas (labi butu vel anglu valoda) )))))

Latvijas republikaa laikam jau ne valoda ir primara, bet gan iedzivotaju labsajuta un socialais uzplaukums. Valsts dzivo prieks cilvekiem, nevis otradi. Bet patriotizms, ta nav maksla blaut visos kaktos par to, bet gan laikam speja cinities par savas valsts un iedzivotaju drosibu, varbut ari ar ierociem. Bet valoda - tas ir tikai komunikacijas veids )))) Un jo vairak to valodu sabiedribaa ir, jo labak.



Ziòojums rediìçts (05-09-2005 07:57)

b*****s! s****a mums, vienkârðiem letiòiem dzîve! Nu ko lai saka, ja vien atkal to paðu, b******s!!! Uj, kâ man tas piegriezies, vçl jo vairâk tâpçc, ka neredzu citu izeju, kâ zagt, zagt, zagt........ Man jau ir de'presSoS no ðitâdas dzîves!!!

Nu kas ir!!!

'z**c!

visur, kur vien skaties, visur vieni vienîgi s**i, baigie s**i!!!!!!!!!!!!!

Raimonds

Tu pats saproti ko raksti!???
Protams, tu esi krievs un par to arî pastâvçsi!
Un vispâr, cik profesionâli kvalificçts bûs tâds personâls, kas nav spçjîgs iemâcîties valsts valodu?:( Man tâds nav vajadzîgs...lai tad brauc tie Otto pieminçtie baltkievi, tie , droði, ka iemâcîsies latvieðu valodu!

Otto

Kâpçc nemaksâ mâsiòâm cilvçka cienîgu algu?:) Nestrâdâ tachu maz finansçtâ mazpilsçtas slimnîciòâ!? Padalies, tad nebûs jâraud !

to Mona
esmu pase - latvietis, pilsonis. ))) Bet pec asinim 50% soms, bet citus 50% sastada 2 x Polija + Latgale + Zemgale )))))))))))))))))
Un loti labi saprotu ko rakstu. Radikalisms nekad, ne pie kada labuma nebija aizvedis. Un cilveki, paldies dievam, to sak saprast. Domaju ka sajas velesanas TB/LNNK Saima neieklus vispar (vai atkal 5,1%))) un ari BITTES mazak balsus dabus. Sabiedriba pakapeniski libiralizejas un stagnejas. Sasupotas glazes sindroms pariet )))))) Beidzot



Ziòojums rediìçts (05-09-2005 13:31)

Otto uztraucas pamatoti. Valsts valodas likuma neievçroðana ir nopietns pârkâpums un par to atbild slimnîcas vadîba, kuru savukârt var sodît.
Negribas jau galvenajiem maksât adekvâtas algas mâsiòâm ( paðiem gribas naudiòu). Tâpçc jau ðîs mâsas arî strâdâ medicînâ, jo arî citur bez valsts valodas zinâðanâm neòem.

nav runa par radikaalismu vai paarspiileetu un greizi izprastu patriotismu. tas viss ir garaam un kaitina visus domaajoshus cilveekus. Bet Latvija ir Latvija un valsts valoda ir latvieshu un nav jaabuut 2 valsts valodaam, vienalga, cik % krievu. Latvijaa nav taada situaacija, lai vareetu atljauties 2 valsts valodas, shii nav Somija. Latvijas krievi gadu desmitiem nevar iemaaciities latvieshu valodu!! ja maaceetu un to dariitu, varbuut-tikai varbuut- tad varetu buut runas par 2 valodaam. bet ne shaadaa situaacijaa. Lai iemaacaas latviski. UN TO NEKAD NEIZDARIIS, JA BUUS 2 OFICIAALAAS VALSTS VALODAS. Un saaksies atkal marasms izgliitiibas , mediciinas uc jomas. Un vispaar tas ir cilveeku stulbums vai klaja necienja ( kas gjimenee ieaudzinaata ) pret to zemi un valsti, kur dziivo, ja n-tos gadus nevar iemaaciities taas valodu???

Man patika sitas, ka par 50% suoms, tas SUoms ir labs vardins.
Bet cilveki jau pamaz Somija zina to zviedru valodu, un skolas maca labi ja no 7as klases.

raimond, ej tu ar savu kosmopoliitismu un stagnaaciju... tu tachu reaali esi viens stagnaats, gribaas atpakalj soviet union? nebuus tev latvijaa 2 valsts valodas, seedi vien somijaa!