Sveiki!

Varbût kâds zin kâ atbrîvoties no kuòìa dedzinâðanas ( paaugstinâta skâbe). man pateica, ka no tâ âtri var dabût vçzi, ko darît? Varbût kâds var kaut ko ieteikt nevis îslaic;igai dedzinâðanas nomâkðanai, bet ârstçðanai, varvût ir kaut kas izòemot tabletes. Man ilgi nebija dedzinâðanas, bet nu vasarâ nolçmu novâjçt un pusdienâs kâ arî vakariòâs çdu pa 2 ðíivî tomâtu. Pusduenâs uz tukðu kuòìi vairâkas dienas tikai tomâtus, nu vakarinâs drusku kartupeïu vai no tâ var bût? Cik ilgam laikam jâpiet, lai viss normalizçtos, ja skâbu centîðos neçst?

Oiii, ka cilvekiem patik mazohizms ))

1. Normalizet dietu
2. Aiziet pie gimenes arsta, lai suta uz Helikobakteriju testu.
3. Ja tas zarazas ir - arstejes pec arsta noteiktam shemam.
4. Ja ne ka nebus - jums teiks ko darit.

Lai jum veicas un nemociet sevi. )))
Ja gribiet notievet dariet to veseliga veida. Gala + darzeni normala kvantuma un krasi mazinat (nevis izslegt!) visu kas satur oglhidratus (cukurs, vispar saldumi, makaroni, maizes izstradajumi (ipasi baltmaise) kartupeli u.t.t.) + pa virsu tam visam fiziskas aktivitates. Nadaudzz vairak skidruma. Ja ar veselibu ir viss ok tas bus garantetais veids notievet veseliga veida. Ja, si metode prasa ilgaku laiku un piepules. Ap pus gadu. Toties rezultats noturigs.
Nedomaju ka skasti izskatas ada ar kauliem. Presitei jabut un dibentinam muskulotam nedaudz ari )))))



Ziòojums rediìçts (05-09-2005 11:20)

Helikobakteriju

Paldies! Jûs tieðâm esat ïoti jauks. Man iedeva jau norîkojumu uz Heliobakteriju testu, ieðu ðonedçï.

Varbût vçl kâdam ir ko teikt?

Pret dedzinaashanu paliidz sodas uudrns. Apm. pus teejkarote sodas uz kruuzi uudens. Dzert maziem malcinjiem kad saak dedzinaat. Der arii saarmains mineraalis ka piem. Bonaqua gaazeetais. Negaazeetais nav saarmains! No paaugstinaata skaabuma veezis nemetas.

Man mamma ir teikusi,ka labs lîdzeklis ir medus.
Neatceros,kâds variants Tev vajadzîgs,jo mûþîgi sajûk.
Viens variants ir,ja skâbes par daudz,otrs,ja skâbes par maz.
Medus ar aukstu ûdeni,vai medus ar siltu ûdeni.Izmçìini abus,tad redzçsi,no kura Tev paliek labi.Ja nemaldos,jâdzer katru rîtu tçjkarote
medus ar daþiem malkiem ûdens (izðíîdini ûdenî).
Man paðai ir mazliet par daudz skâbes,izlasîju,ja ir vçlçðanâs çst skâbas ogas,skâbus kâpostus,tad jâuzvâra auzu tume,jâizdzer viena krûzîte un
skâbos produktus var droði çst.Un tâ katru reizi pirms kaut kâ skâba çðanas.

Dedzinaashanu oakruutee var pastiprinaat dazi eedieni-shokolaade, piparmeetru teeja,apelsiinu sula, kafija, kakao, tomaati-shie produkti stur vielas, kas atslaabina to muskuli, kas nosleedz atveri pie kung aieejas, kaa rezultaataa kunga skaabe paceljas augstaak un izraisa dedzinaashanas sajuutu- to sauc par gastroezofageaalo refluksu.
Taapeec jaaizvairaas no mineetajiem produktiem, gaazeetiem dzeerieniem, jaaeed biezaak un pa nelielaam porcijaam.

ess
Paldies, mçìinâðu.

paldies visiem kas centâs palîdzçt. varbût vçl kâds ko ieteiks.

Kuòìa bieds vasarâ – tomâti un âboli, i nevajag nekâdu helikobaktçriju, lai gastrîtu dabûtu. Protams, var arî sakrist viss reizç, gan tomâti (nç, nu bûtu tak kauè burkânus grauzusi), gan baktçrija.

Neviens nav minçjis- tak neraizçjies tik ïoti!!!!! Kuòìim tas ïooooti nepatîk. Padzer buldurjâòus vai ko citu.

pamegjini auzu pârslu tumîti (uz ûdens) vai vienkârði auzu pârslas , iepriekðçjâ vakarâ aplietas ar ûdeni, un izmçrcçtas brokastîs.Çd mazâk, bet bieþâk, neko ceptu un eïïainu (kartupeïus ceptus vai frî). Izvairîties no trekniem çdieniem (piem. keèups). Ekstrçmos gadîjumos, kad dedzina ðausmîgi - var palîdzçt ar Histak tableti (nekâdi Renniji un tâs lielâs, kas lîdzîgas sapresçtam sienam, tabletes un Megan Forte, nelîdzçja). No pieredzes droði, ka jâçd noteiktos laikos un tâ lai visu laiku kuòìî bûtu kaut kas iekðâ (badoties nedrîkst) un jâzin, ko nevar likt tukðâ kuòìî - kafiju, tos paðus tomâtus, âbolus, ssaldumus, svaigus pîrâdziòus.