Man sîcim jau 2.nedçïu laikâ otro reizi larengîts, esam 1gadu veci. Lietojam antibiotikas, taisam inhalâcijas. Bet varbût varat padalîties pieredzç ko jûs darât un kur tâdu zvçru var saíert?

Parasta saauksteeshanaas mazam beernam it biezhi kompliceejas ar laringiitu balsenes anatomijas iipatniibu deelj.

vop:))

Tâ nav atbilde-"balsenes anatomija", bet bçrns mokâs.
Necentieties to mazuli nozâïot ar antibiotikâm, vçl jo vairâk tâpçc, ka nepalîdz.
Tâ ir baktçrija, kura jâaizvâc: ir Koloidâlais sudrabs- spricç kaklâ, un jâceï imunitâte(arî ir dabîgi lîdzekïi ). To visu esmu devusi savai mazmeitiòai (1.7g) no dzimðanas brîþa-absolûti droði.
Margaritaangel@inbox.lv

Bet kâpçc bçrniem ir, bet pieauguðajiem nav?

Didi
Datums: 13-09-2005 22:37

Bet kâpçc bçrniem ir, bet pieauguðajiem nav?


Kaa nav?
Absurds.=)

autoram
Pirmajâ reizç netika lîdz galam izârstçts un nonâca saskarç ar jauniem vîrusiem vai baktçrijâm, vai arî pieaukstçjât klât. Tad slimîba varçja atkârtoties.
Mazus bçrnus jâtur mâjas saudzîgâ reþîmâ daþas dienas ilgâk, pat ja simptomi ir pazuduði.
Un vîrusus mâjâs var atnest jebkurð pieauguðais.
Man savulaik daktere ïâva bçrnus vest ârâ "vçdinât", ja tik nav temperatûra. Bet tad gan parkâ, meþâ, kur neskraida vîrusaini pilsoòi.

Sorry, bet Inaara ir reaali debila. Un sho nepakautreeshos teikt kaut aci pret aci. Ne bakteerija vainiiga, jo pieaugushiem ar ir, bet ANATOMIJA (pieljauju nutriciologi par to nav dzirdeejushi), kuras rezultaata iekaisums (tiesa baktriaals) izpauzhas taa, kaa izpauzhas. Un aarstee to ar antibiotikaam (tie, ko var suudzeet MADEKKI atshkjiriibaa no tiem, kas nekaadu atbildiibu nenes). Punkts.

Musu mazajam laringits bija 3 gados. Bet peksni un smaga forma, nakti knapi paspejam atros izsaukt . Berns jau zils palika, un gandriz vairs nekustejas. Un tad nu mus arsteja slimnica. Un viens kas bija, visu nakti uz karstas plitinas katlins ar man skiet kumelisu teju , telpa tada veida tika mitrinata. Bet tas gan bija krietni pasen, tagd jau varbut ir jaunas metode, ka atvieglot berna elposanu. Bet nu kops ta laika sapratu, ka ar so slimibu nav joki. Un arsti man paskaidroja, ka kartigi neizarstejot, si slimiba atkartojas.

Mçs elpojâm caur inhalâciju aparâtiòu adrenalînu un vçl kaut kâdas zâles. Toties mâjâs mums ieteica mitrinât telpas ar tvaiku, ja jût kakls iet ciet.

Vai dieniò, vai tieðâm tik traki???:)))
Lasu medicînas rokasgrâmatu feldðeriem: Laringîts...- iespçjamais izraisîtâjs- streptakoks (baktçrija!)- izraisa spçcîgu toksikozi...,
Ârstçðana:..., tvaika inhalâcijas- sârmainas vai ar mentola piedevu (dabîgâk nav iespçjams!)..., gïotâda periodiski jâapzieþ ar SUDRABA NITRÂTA ðíîDUMU!!!...,antibiotikas- stipri specifiskas, ideâlajâ variantâ bûtu jâpietestç ar uzsçjuma palîdzibu laboratorijâ.KURÐ TO DARA???

KOLOIDâLAIS SUDRABS- universâls antibakteriâls lîdzeklis ar plaðu darbîbas spektru. Ir pieradîts (zinâtniski), ka tas ir efektîvs pret vairâkiem simtiem infekcijas slimîbu izraisîtâjiem, turpretî plaði pielietotâs zinâmâs antibiotikas ir aktîvas pret 5-10 baktçrijâm. Koloidâlais sudrabs iznîcina ne tikai slimîbu izraisîtâjus (pie kam pret to neveidojas rezistence), bet arî to izdalîtos toksînus.
Nesapratu, par ko autors"..." apvainojâs????:))))))

iesaakumam pret to, ka tieshi ANATOMIJA nosaka to, ka beernam laringiits ir biezhi, bet pieaugushiem izteikti reti

Croup, the most common form of acute upper airway obstruction, is caused primarily by VIRUSES. Secondary bacterial infection is rare.
(c)Nelson textbook of pediatrics 16th edition, 2000.

Nez no kuriens mums taadas probleemas ar bakteeriju rezistenci, kaa ne no taa, ka LIELAAKAA dalja ab ir PLASHA spektra (tas nenoziimee 5-10 bacilji), ka sbuutu pat labi.
Un ja bakteriaals- Juus gribeetu 3 dienas gaidiit liidz nosaka jutiibu smagas slimiibas gadiijumaa vai labaak plasha spektra, kas der visiem biezhaakajiem izraisiitaajiem?

Bet kur tâds mazais var saíert tâdu vîrusu? Un kâ ðis vîruss izplatâs?

Bçrnam normâli ir daudz pilnasinîgâkas gïotâdas un vispâr bçrns ir daudz ''sulîgâks'' nekâ pieauguðais.Tâpçc arî uz iekaisumu reaìç ar tûsku.Tâ ir ''normâla''atbildes reakcija uz iekaisumu,lai kas arî to bûtu izsaucis.
...-Arî pieauguðajiem ir laringîti,kas izpauþas ar balss aizsmakumu vai zudumu.Tikai bçrniem anatomijas,fizioloìijas dçï tam visam pievienojas arî smakðana(diemþçl).
Didi-Pareizi ir-jâmitrina telpâ gaiss,jâdod daudz dzert un visâdi citâdi jâpilda ârsta norâdîjumi.Tâ nav problçma,kas bçrnu pavadîs visu atlikuðo dzîvi.Bçrniem pçc 3-4 gadu vecuma tas parasti neatkârtojas.

OK, par to pieaugusho laringiitu nepreciizi izteicos.

Paldies Jums visiem par izsmeïoðâm atbildçm un komentâriem! :)

Inâras rokasgrâmata droði vien ir 1959. gada tirâþa :)

mans mazais sakera laringitu, kad vinu -28 grados no rita vedam uz bd, mazais saelpojas auksto gaisu, un tad slimiba sakas ar 38,5, un kakla sapem, un nakti peksni sakas spazmas, peksnu elpas trukumu, berns palika zilgans, un vinam pat tuskas del asinis drusku saka no kakla saka paradities, jasaka paldies atrajai palidzibai, kas ieradas 5 min.