Man periodiski uz pâris dienâm parâdâs asas sâpes vagînas apvidû (ârpusç) un tagad tâ sâpe pâriet uz kâju - jûtiga augshstilba aizmugure, kad pieskaras un ik pa brîdim asi dûrieni. Pie pârbaudes apjautâjos ginekologam, viòa saka, ka neko aizdomigu neatrod, attiecîgajâ jomâ viss kârtîbâ, analîzes labas. Varçtu bût, ka esmu apsaldçjusi kâdu nervu? Kaut gan ìçrbjos silti... Un tas atkârtojas vismaz reizi mçnesî. Kâdas pârbaudes ðâdos gadîjumos varçtu ieteikt?
Bûðu pateicîga par ieteikumiem...

Pret ðo ligu mugurâ bûtum ïoti laba metode saplûkt puðíi ar Urtica ceae lakstiem (uzmanîgi, lietot cimdus) lai veidotos nelielas sçtnieka slotas vai pirtsslotas izmçra bunte. Ar to vainîgâ vieta jâper apmçram 10-15 minûtes. Drîkst savienot ar pirts procedûrâm (bet nav obligâti). Efekts ir gan ar adatiòu indi saistîts - tîri ârstçjoðs pret iekaisuma procesu, karsçjoðs kâ sinepju plâksterim lai iekaisumu izklîdinâtu, un vçl iekaisuðo nervu paralizçjoðs lai nesâpçtu. Pârdozçt ir prakstiski neiespçjami, taèu PAR MAZ nodozçðanas gadîjumâ bûs blakne - nieze. Princips ir tâds, ka katrs dzçliens padara nejutîgu apmçram 2 mm aplîti sev apkârt. Niez perimetrs. Ja tajâ iekïaujas nâkamais dzçliens - tad nieze nav iespçjama. Apmçram 1 no 10 000 cilvjiem var bût alerìisks pret ðo ârstniecîbas veidu, neesmu gan tâdus saticis bet teorçtiski ir- nu bet tad jau bûs arî citas plaða spektra alerìijas. Nu tad beidzot - Urtica ir nâtre. Jâlieto lielâ dzeïoðâ, jo vecâka un tumðâka jo labâka. NEVAJAG baidîties - bîstams ir viens lîdz 10 dzçlieni, bet desmittûkstoð dzçlieni ir vairs tikai patîkami. To esmu praksç pârbaudîjis desmitiem reiþu us sevi un simtiem uz citiem. NAV iemesla bailçm.

Nu tiesa, dzimumorgânu apvidus ir seviðís - par to man prakse ir mazâka. Zinu tikai ka reiz mani pirtiòâ sapçra mazliet ðíîbi tâ ka trâpîja pa vîriðko lepnumu, un lai neniezçtu tad izlçmu nopçrt to visu - nu... stipri palielinâjâs izmçros un jutîgumâ uz pâris dienâm, citâdi nekâda vaina.

Paldies, protams, par ieteikumu, bet tpmeer izklausaas paaraak drakoniski...