Vai tieðâm ir tâ, ka ja pirmo rudens saslimðanu ârstç ar antibiotikâm, tad arî visas turpmâkâs saslimðanas rudens/ziemas periodâ bûs jâdod ab?
Bçrns sâka iet bçrnu dârzâ, pirmâ saslimðana - iesnas, klepus divas nedçïas, ar sîrupiòiem un homeopâtiju labâk nepalika, tâpçc tagad jâdod esot antibiotikas.
Skaidrs, ka pirmo gadu dârziòâ saslimðanas bûs gana daudz, vai man rçíinâties, ka vienmçr bûs jâlieto antibiotikas?!

skiet ka esi manjticiiga:)

Stiprini beerna organismu!
Kaa to dariit ieteiks aarsts. Antibiotikas nav laba lieta, bet labs risinaajums kaa izaarsteet nopietnu slimiibu, ja mazulis netiek galaa saviem speekiem!
Tu tachu negribi lai iesnas un klepus buutu hroniskas?
Peec savas pieredzes zinu ka vienkaarshaam iesnaam antibiotikas neraksta!
Varbuut var taadaa laikaa (rudens/ziema) dod vairaak vitamiinus, kjiplokus, aflubiinu, ramantadiinu??
Biezhi lietojot antibiotikas var sabeigt organismu un to var izdariit arii vasaraa, taadeelj ja ir taada vajadziiba aarsts maina antibiotika grupu.

Divas nedçïas klepus un iesnas... nebûs vis vienkârðas iesnas. nedomâju, ka AB lietoðanai ir sezonâls raksturs. nedomâju, ka to lietoðana ir atkarîga no tâ, kâ ârstçja iepriekðçjâ reizç.

Kâda mâòticîba!
Par to jau es arî prasu, ka "lietoðana ir atkarîga no tâ, kâ ârstçja iepriekðçjâ reizç". Ja iepriekðçjâ reizç bijuðas antibiotikas, tad arî nâkamajâ bez tâm nevarot iztikt, jo organisms jau ir saèakarçts. Òemot vçrâ to, cik bieþi bçrnu dârzâ pirmajâ gadâ slimo, tad loìiski, ka organisms nedçïas laikâ nevar atgûties no ab un saviems spçkiem tikt galâ ar nâkamo saslimðanu.
Vismaz tas ir tas, ko es esmu dzirdçjusi par ab lietoðanu. Gribçju, lai kâds kompetents speciâlists pasaka vai man ir taisnîba vai nav?

Ab lietoshana ir atkariiga no saslimshanas izraisiitaaja (bacilis vai viiruss), nevis no ieprieksh lietotaam zaaleem.

Varbuut pameìjini aizvest pie homeopaata... Vai arii - prasi aarstei - kad vien iespeejams, kaada ir alternatiiva antibiotikaam. Varbuut paintereseejies arii par imunitaati stiprinosaam poteem (Pneumo 23). Biezi lietot ab gan nevajadzeetu. Bet gudri aarsti jau to parasti saprot.