Nepietika spçka izlasît visu diskusiju, taèu izskatâs, ka neviens nav aizrâdîjis, ka pârtikas piedevas un UB nav viens un tas pats. Pârtikas piedevas ir tâ saucamâs E vielas, ko pievieno produktiem, lai uzlabotu to organoleptiskâs îpaðîbas, palielinâtu glabâðanas termiòu u.c. Tas jau nu nav bûtiski, sîkums, tâpat saprotam par ko ir runa. Bet man kâ filologam-terminologam tas tomçr duras acî, un bûtu es tas nutriciologs - durtos vçl trakâk.

Dârgie mediíi!
Vai zinat kâdu institûciju kur varçtu rakstît iesniegumu par ðâdas UB izplatîðanas metodes çtiku?

Nav mums tâdu institûciju. Var sûdzçties par kvalitâtes trûkumu/kaitîgumu. Par neefektivitâti un morâles traucçjumiem sûdzçties nevar.

Varbût ir kâda institûcija (vçlams represîva) kas ir spçjîga izvertçt ðarlotânismu, nodarboðanos ar ârsta praksi bez attiecîgas izglîtîbas, licences ...?
Jeb klupðanas akmens ir tai apstâklî, ka uztura barâtinâtâjs netrâpa zem ðî termina - medikaments?

UB nav medikaments, UB bîdîtâji ir vai nu konsultanti vai nutriciologi un nekâdas juridiskas sekas uz viòiem neattiecas. kurð grib ir tiesîgs "ârstçties" pie dziednieka, nutriciologa utt. pats uz savu risku.

atvainojos, ka izstâjos no diskusijas - pârâk neizpratnes pilni bija daþi komenti. tomçr pienâktos atbildçt uz qwerty jautajumu.
darbs man diezgan sçdoðs un nestresains, bet es mâjâs vingroju.
patiesîbâ no stresa vairos, cik varu, bet tik un tâ bezjçdzîgi stresoju par katru sîkumu. bezmiegojos par katru termiòu, ja arî iemesla nav.
man ir veìetatîvâ distonija un iedzimta depresija. bet ne tâdâ stadijâ, lai nevarçtu dzîvot.

vitiron mâjas lapâ teikts:
Vitiron® lieto tâdos gadîjumos, kad ir vitamînu vai minerâlu trûkums organismâ: hroniski stresogçni slimîbu stâvokïi, ...

tâtad ir kaut kâds man nezinâms links starp kâdu vitamînu vai minerâlvielu un stresa seku mazinâðanu.
vai tas bûtu B vitamîns, kurð daudzdienu dozâ ir enerìijas dzçriennos?

Nav nekâda linka :) Ja çd normâlu pârtiku - maizi (vçlams rupjo), augïus/dârzeòus, arî nedaudz gaïu - nekam nevajadzçtu trûkt organismâ. Protams ja ir kaut kâdas iedzimtas lietas - vitamîni var lieki palîdzçt.

Liela daïa multivitamînu darbojas stimulçjoði - itkâ jau labi, bet kad nestimulç - tad "paìiras" ir daþkârt nepatîkamas.

paldies par informâciju, Rix
tad iznâk, ka cilvçkam var rasties tâds kâ pieradums uz multivitamîniem :)

lietotaja:
palabo mani, ja tagad teikshu kautko nepareizi:
Vitiron ir eljljas shkjiidumaa... (vai kautkaa liidziigi)... taas devas kas ir Vitiron kapsulaas attieciibaa pret to cik ljoti labi shie vitamiini absorbeejas, ir LIELAS. Tie ir vieni no speeciigaakajiem bezrecepshu vitamiinu preparaatiem... neesmu dzirdeejis, ka aarsti kaadam bez nu ljoti iipashas vajadziibas ieteiktu to dzert ilgaak par 1 meenesi...

Es pats izveelos peec treninja ogljhidraatu proteiinu kokteili, kuraa ir arii vitamiini un mineraalvielas (kaadu dzeru neteikshu, jo nereklameeju), ne treninju dienaas dzeru tiiru proteiinu ar vitamiiniem mineraalvielaam. Devas gan vitamiiniem te ir mazas, jo uzsvars tomeer uz proteiiniem (suukalu, kazeiin, olu, sojas) un ogljhidraatiem. Es skaidri zinu kaadeelj es tos lietoju-nu nevaru es tik daudz apeest, lai nodroshinaatu savu organismu ar nepiecieshamo, bet starptreninj sezonaas neko papildus needu...

Ja runaajam par atsevishkjiem vitamiinu preparaatiem: mellenju extraxts-antioksidanti un bishu maize... tas arii viss... domaaju, ka praatiiga izveele.

Ja juutu ka nogurstu un neatiet nogurums... padzeru nedaudz vairaak proteiinu (kuru ariidzan lietoju tikai 4meeneshus gadaa pamiishus), iedzeru paaris dienas arii mellenju extraktu vairaak vai liidz 0.5g Cvit (vairaak nedzeru lai nieres netraumeetu)... un kaartiigi izguljos... parasti paliidz jau 2 dienu laikaa! Ja slidze (fiz vai emoc) pa lielu, to jaasamazina nevis jaameklee veids kaa sevi stimuleet :)

( ... ) kad tu beidzot atbideesi? caurkritushaa vision izplatiitaaja?


Autors: ...
Datums: 02-11-2005 10:18

sesam vision:

neko Tu nezini! Vienkaarsi pati esi sapinusies sajaa melu kantorii un viss!
Visiem izplatiitaajiem ir "sapoteets" viens un tas pats. Tad nu staigaa, kaa taadi sarijusies narkotikas, un saklo smadzenes citiem leettticiigajiem ljautinjiem.

Saki man, vai Tev arii ap roku ir gumija, kaa tai vienai vaajpraatiigajai, kad es pati veel biju visionaa? :)))

Autors: ...
Datums: 04-11-2005 18:16

Eu, sentpçteri a prièom man visions? Mans nekad tur nav bijs!


Autors: ...
Datums: 31-10-2005 10:07

Tur nekas neatbilst! Ne cena, ne kvalitâte! Tas ir krâpnieku kantoris! Tici man, zinu, ko runâju, jo pati tur esmu pabijusi un arî lietojusi ðos mçslus! Nekâda labuma. Vari paskatîties meklçtâjâ, daudz ir apspriests par vision.

Sen zinâms, ka te apgrozâs vairâki "...". Tâ ka viens par otra grçkiem un maldiem nu nekâdi atbildçt nevar.

nu tad lai pieregjistree savu niku, jo taa nav pirmaa diskusija, kur ir apstiprinaata sadarbiiba ar vision un naakamaa jau noliegta...?
izklausaas palnt, ka esi ljoti labi informeets/a par notiekosho.... un tas kaut kaa saak mest aizdomu eenu uz tevi...
man personiigi nekaash juusu neaugliigaas peripeetijas, bet nafig tautai smadzenes chakareet?

st.pçteris
Kâ redzi es rakstu ar sen piereìistrçtu niku. No medicînas saprotu tikai tik daudz, cik atïauj veselais saprâts, tâpçc tçmas, kas saistîtas ar slimîbâm nekomentçju. Sen atpakaï ðis forums bija daudz sakarîgâks un daudzi cilvçki, kas tagad te iegrieþas tikai epizodiski, toreiz komentçja visai daudz. Skumjâkais ir tas, ka "aizgâja" tieði ârsti un padomu kvalitâte nu ir kïuvusi so so. Viens no "...", kad rakstîja ar savu niku, man likâs sakarîgs un atsaucîgs cilvçks, kam ir savs argumentçts viedoklis. Tagad tos komentus atðíiru pçc stila. Tâ ka viss ir ïoti vienkârði.

piedod par aizdomaam.
domaaju, ka aarsti aizgaaja, jo saakaas neaugliiga "aplikshana" .
zinu, ka ir ljoti labi aarsti, kas paraleeli iesaka gan homeopaatiju, gan ub. un to zinu tapeec, ka man ir alergjija uz dazhiem medikamentiem, pareizaak sakot , uz to sastaavdaljaam. un pareizi , iistajaa briidii un vietaa pielietoti ub dod tikai labumu.
jaaatrod taa infa par shtatiem(asv) tur esot laikam 9 shtati, kur aarsts nevar praktizeet ja vinjam nav nutriciologa sertifikaats.

st.pçteris

Kas par sviestu? Kâdi 9 ðtati ASV? Kâdi nutriciologi? To nutriciologa nosaukumu paði netradicionâlie sev arî ir pielikuði. Jo normâli dietologi viòi nevar bût - izglîtîba krietni pa îsu.
Ârsta labumu nosaka ne jau tas vai viòð iesaka UB vai homeopâtiju - cik saprotu íirurgs vispâr maz zâles izraksta - bet iespçjams ka palîdz cilvçkam daudz vairâk.
UB nedod nekâdu labumu - ja nu vienîgi izplatîtâjiem - pilnas kabatas. To vielu paðizmaksa ir niecîga, lîdzekïi ieguldîti izpçtç tuvinâs nullei - jautâjums kâpçc tie UB ir tik dârgi? A tâpçc - ka kâds vârâs, konkrçti. Uz cilvçka stulbuma.

st.pçteris
Pilnîgi Tev piekrîtu. Arî es gribçtu atrast ârstu, kam ir zinâðanas Tevis pieminçtajâs jomâs. Sistçmiskas zinâðanas nevis mârketinga plâns.

Rix, runa ir par citu. Ârsts pârzin cilvçka organismu kâ sistçmu ( nu tâ vienkârðoti). Jûs taèu mâcîjâties bioíîmiju, laikam farmâciju, zinat procesus, kas notiek organismâ. Zinat par DAUDZÂM slimîbâm, varat noteikt cçloòsakarîbas. Es saprotu, ka kâdreiz ârstç sekas, jo cçloòi nav zinâmi. Bet ârsts var tomçr zinât arî par cçloòiem. Tad, kad cilvçks atrodas riska grupâ, tuvojas robeþai, kad saslimðana tomçr uzrodâs, ârsts varçtu pateikt, kam ir jâpievçrð uzmanîba. Nu nevar tâ bût, ka ar uzturu un dzîves veidu kaut ko nevar koriìçt. Es te nerunâju par daþâdâm katastrofâm un nelaimçm. Cilvçki ir ðausmâs no vçþiem, hepatîtiem.... Bet var bût pastâv kaut kâdi dzîves noteikumi, kas ïautu, ja ne izvairîties, tad vismaz samazinât slimîbu graujoðo spçku. Par to gribçtos uzzinât no ârsta, nevis kaimiòa, kas izplata UB. Var bût murgaini rakstu, bet ðíiet doma skaidra.



Ziòojums rediìçts (08-11-2005 13:46)

Klausies, st.pçteris!
Ko Tu te mçtâjies ar debîliem pieòçmumiem?!?!
Kâdi vel 8 ðtati un nutriciologa sertifikaati?!? Tu esi pie pilna prâta - pats sajçdz kâdas stûlbîbas gvelz?

Kas izsniedz ðo, tâ dçvçto, sertifikâtu - nutriciologs?

Koraïïu klubs pçc nedçïas kursiem un, ka tik nesamelotos, 258 dolâru un 10 latu samaksâðanas. Vismaz tâ bij reklâmâ rakstîts. Bet ar ðito ar laikam krâpjas, jo beigâs daudz vairâk jâsamaksâ un jâiet klausîties, lai to papîru tomçr dabûtu, vismaz tâ Inâra te aizstâvçjâs par tiem nedçïas kursiem.

plants

Ai nu labai ar Tevi - es runâju par meitu, Tu kleitu :)
Tas iekðçjas faktors ir viela kas izdalâs no kuòìa un palîdz uzsûkties B12 vitamînam tievâs zarnas paðâ galâ. Parasti tâs trûkums ir pie atrofiska gastrîta, kas starp citu rodas no Helikobaktçrijas, vai arî ir autoîmûnas dabas vai arî kad kuòìi izgrieþ. Tas B12 kas neuzsûcas - aknâs pietiek gadiem 3, tad parâdâs pazîmes kas liecina par saslimðanu. Ja Tev tieðâm liekas ka UB var palîdzçt - dzert tâs, bet es izrakstîtu pâris B12 injekcijas mçnesî un ðî kaite tevi netraucçtu. Vçl pieteiktu ka bieþâki jâizmeklç kuòìis - jo kuòìa vçþa risks ir palielinâts pie atrofiskiem gastrîtiem.
Vienu esmu sapratis - pacientiem kas savâ domâðanâ ir mistiíi patîk arî ârsti mistiíi :)

To: ...
Tâ bija atbilde kur izsniedz tos nutriciologu sertifikâtus?

to Imants1

jâ

to Rix
nav man gastrîta un to baktçriju, bet kuògis ir savâ vietâ, arî ar veìetârismu neaizraujos. UB sakarâ ar B12 trûkumu nav ne dzerti ne arî taisos to darît. Katru mçnesi ðpricçju sev B12. Un lasîju, ka aknâs tie krâjumi ir 7 - 8 gadiem. Neglorificçju savas problçmas, vismazâk gaidu kâdu atklâsmi te forumâ. Nejûtu nekâdas veselîbas problçmas un vispâr mana dziesma bija ar citiem vârdiem.

Nutriciologs pec nedçïas kursiem, bez priekðzinâðanâm????
Nu bïâviens, man nav ko teikt!

Pat ðeit pamanâs no saviem tirgoòiem uzvârîtes, no katra par 260 dolâriem!:O
Un tie ïautiòi ir spiesti ðos savus ieguldijumus atpelnît izmantojot jau nâkamâs iepotçtâs vienpusçjâs, nepilnîgâs "zinâðanas"! Un atkal tâs paðas piramîdas paplaðinâðanai....!

Vai tas nav drausmîgi?!?

paldies, Mateus, par derîgo informâciju
(kaapeec gan taa tik gruuti uz savu roku atrodama)
no sodienas beidzu to vitiron un drizuma piesakos pie psihoterapeita
(deel manas paarmeeriigaas kaares stresot bez iemesla, un vispaareeja noguruma)

Nutriciologa sertifikâtu izsniedz ïoti daudzâs ASV, Kanâdas, Lielbritânijas, Krievijas utt. valstu augstskolâs.
Pamatâ visâs attîstîtâs valstîs nutriciologa specialitâte pastâv jau ilgu laiku un ir apgûstama gan medicînas augstskolâs, gan citâs akreditçtâs augstskolâs, kuras piedâvâ ðâdu kursu.
Tikai mûsu gudrie speciâlisti ir absolûti neinformçti un nezinoði par ðo medicînas specialitâti. Iesaku iepazîties ar nutricioloìiju ( nutritional, nutritionist ) internetâ ir ïoti daudz info ( pamatâ gan angliski ) un tikai tad izdarît spriedumus un vçrtçjumus.
Ja ir vçlme lasît varu pat ieteikt saitus, kur meklçt.

amerikaa vinji saucas dietitian, un lai par taadu kljuutu ir jaamaacaas krietni vairaak kaa nedeelju:

What Type Of Training Is Required To Become A Registered Dietitian?
A person must first complete a baccalaureate degree that satisfies the undergraduate academic requirements established by the Commission on Accreditation / Approval for Dietetics Education of The American Dietetic Association. Next they must complete an internship from an accredited program in order to qualify to take the National Registration Exam for Dietitians required to practice as a Registered Dietitian. Most states, including North Carolina, now require that dietitians become licensed also. Once registered, a dietitian must complete a minimum of 75 hours of continuing education every five years in order to maintain current credentials.

no: http://eahec.ecu.edu/telehealth/career1.html


praktiski iistos dieetistus nevar ne tuvu saliidzinaat ar vieteejiem "nutriciologiem"

Nu, pie mums uz dietitian varbût var kandidçt ïautiòi, kuri mâcâs RSU Veselîbas skolâ vai kâ tur- 4 gadus studç "baroðanos" un saistîtas lietas dr. Neimanes virsvadîbâ. Varbût viòi ir gana kompetenti spriest par ðo, bet noteikti ne nutriciologi, kurus apmâca viena konkrçta kompânija savâm vajadzîbâm.