Xe zb. Varbut, varbut. Nu ok, 200 milj. cilveku var saluzt pa gabaliem, bet Afrikaa cik tur milijoni mirst badaa. Blin maize un zals kartupelis nav ko apest. A mes te spriezam kadu velaspulveri piebert klat savaam bagatajaam vakarinam.

vinni, varbut tev ir dati, kur varetu salidzinat osteoporozi latvijaa un zviedrijaa?
jab varbuut labaak salidzinat vietas ar lidzigam medicinas tradicijaam - daanijaa (diezgan kalkaina) un zviedrijaa (skaaba)?
tas mums viestu reaalu skaidriibu par to, vai dzeramaa uudens kalkainumam ir nozime osteoporozes izplatiibaa.
ja pasaulee osteoporoze, kaa tu raksti, ir otraa izplatiitaakaa, tad vai taa ir arii Latvijâ? cik esmu dzirdejusi, tad latvijaa cilvekus visvairak apdraud ar treknumu eðanu saistîtas sirds un asinsvadu slimîbas.

un no kaa rodas asinsvadu pârkaïíoðanâs?

vinis
Un ko tu gribi teikt? Ka tava Japânas baltâ þïurga ir tieði osteoporozei domâta un ir vislabâkais lîdzeklis? :)))

Izrâdâs ka kalcija tad tur ir tikai 34,6% - tâtad nekas labâks par austeru kalciju nav. Ar visâdiem piemaisîjumiem un citâm drazâm. nu nav tie 69 mikroelementi nekaitîgi

Gribi kaut ko normâlu palasît par osteoporozi? http://www.emedicine.com/med/topic1693.htm - nopieti un vçrâ òemami.

Gribat palasît par to mçslu no Japânas?
http://www.coral-club.com/catalog/additive/index.wbp?&item-id=e3317656-e575-46c4-b6e2-da8ce9b9e35c
es gandrîz no sola nokritu.
1) lapa krieviski ar .com palaðinâjumu - tas jau kaut ko parâda
2) Lietot bez ierobeþojauma. Arî pie D vitamîna saindçðanâs var un pie citâm hipercalciçmijâm? Vareni! Tikai ja es to ieteiktu kâdam ðâdam pacientam - varçtu sçdçt cietumâ.
3)askorbinskâbe (C vitamîns) pieskaitîts pie mikroelementiem :) Un deva 5 mg - na vairâk kâ vienâ âbolâ
4)Ir jau 70 mikroelementi :) Tikai neaizraujies - cik apstijos Mendeïçjeva tabulâ - nu nesanâk!!! Nu jâskaita tad vçk klât arsçns un svins utt, un radiaktîvie arî.

Labi pietiks - korâïïisti viekârði nav spçjîgi apzinât to ka paði tiek muïíoti. Izsaku lîdzjûtîbu!



Ziòojums rediìçts (09-11-2005 18:29)

daþu nozaru pârstâvji vispâr arsçnu un svinu nepieskaita pie mikroelementiem, jo tie ir vçl daudz, daudz mazâkâs koncentrâcijâs nekâ mikroelementi. tie ir pçdelementi - trace elements.
taa ka nu bûs vçl grûtâk salasît 70 mikroelementus :)

man ar pârsteidza, ka uz CCI inets tikai krievu un radniecîgus saitus met ârâ, neko no "civilizçtâs pasaules"

....:
viss ir perfekti sagatavots vieteejo smadzenju skaloshanai ar koraljuudeni :)

Vot ðitais labs

Как действует Коралловый кальций Алка-Майн и можно ли его принимать постоянно?
Коралловый кальций Алка-Майн в пересчете на материальный кальций не покрывает суточную потребность взрослого человека в кальции. Но, ощелачивая внутренние среды организма, он способствует более полному усвоению веществ. Для удовлетворения полной потребности в кальции зачастую приходится применять и другие препараты (кальций меджик, кальций жевательный с витаминами C и D и т.д.).

òemts no http://www.coral-club.com/faq/#10 - tâtad nekâda osteporozes ârstçðana nesanâk :)

sanaak - tikai jaapiepeerk veel dazhi preparaati :)

> zb

iipashi paarliecinoshs preparaats = "кальций меджик" :)

Dzîvoju mazpilsçtâ. Pavasarî mâtei (76 gadi bûs) noteica diagnozi - osteoporoze. Trîs nedçïas atpakaï salauza kâju. Mâte, kâ jau vecâks cilvçks, jau trîs gadus regulâri lieto Calcigran, pa reizei arî olu èaumalas. Mûsu pilsçtâ ir divi íirurgi, no kuriem viens iesaka lietot Calcigranu, otrs savukârt saka, ka dzert jau var, bet labuma tâpat nekâda nav, tikai izdota nauda. Tad kuram lai tic, varbût tiem paðiem korallistiem, kas saka, lietojot alka - mini pie dzeramâ ûdens, kas mûsu organismâ kaut ko atjaunos. Jûs varbût visi esat jauni. Man ir jau pâri 40, mâtei 76 un osteporoze klât. Aptiekâs zâïu pâr pârçm, tâpat kâ ðobrîd pârtikas veikalu plaukti lûzt no pârpilnîbas (visur E vielas, citur pat trîs un èetras), bet to arî var teikt par cilvçku veselîbâm - slimîbu vairâk kâ vajag.

Bet kapec vajag censties par katru cenu sevi nosargat no neizbegamaa-no naves. Var tacu censties speciali nekaitet organismam, bet nekad tacu tapat nevar paredzet, kas bus ta mana vajaa vieta, kad klusu vecaka. Mana mamma ari dzer calcigran, kaut gan pat arsts to vinai nav ieteicis. Un kapec? Da velnsvinu zin kapec. Lasiju rakstu zurnalaa, kur tantina stasta arstam, ka vairs nespej visas taas ripas apest, ko tagad pa tv reklamejot. Vajpraats.

el
Iespçjams ka ja mâte nebûtu dzçrus Calcigran - tad lûzumi bûtu âtrâk. Bagâtâs valstîs var atïauties dot bifosfonâtus - reâli palîdz - bet Latvijâ daudzi cilvçki to nevar atïauties. Tad nu ja ðitâda ðaize ja sanâkusi - kalciju kâdus 2 gramus dienâ + D vitamînu. Tikai ne ðitos kraïïus - gan dârgi, gan neefektîvi.

A un vçl - terapeits ir tas kas nodarbojas ar osteoporozes profilaksi un arî ârstçðanu, nevis íirurgi.

íirurgiem vispâr ir tendence domât, ka kas nav grieþâms tas nav ârstçjams. Daïçja taisnîba jau ir, bet tikai daïçja ;-)

Nç - íirurgi ir OK, strâdîga un prâtîga tauta - vienîgi viòiem nav laika noòemties ar ðitâdâm "blçòâm" .

A es ta par ko?

to es - e

Dzeramâ ûdens kaïíainumam nav nekâdas saistîbas ar osteoporozi,jo ûdenî esoðais kalcijs ir neorganiskos savienojumos, ko mûsu organisms nespçj uzòemt un izmantot. Tieði ðâds ûdens ar daþâdiem neorganisko minerâlu savienojumiem veicina daþâdu sâïu veidoðanos organismâ un arî asinsvadu apkaïíoðanos ( tâdi pat nosçdumi kas veidojas katliòa dibenâ, veidojas arî mûsu organismâ ). Ar neorganiskiem mikroelementiem bagâtu ûdeni nedrîkst lietot ilgstoði. Diemþçlarî liela daïa aptiekas piedâvâto kalciju ir neorganiskas izcelsmes un osteoporozes profilaksei nederçs.

to Rix
Kâ apgalvo paði mediíi, tad labâkais lîdzeklis cîòâ ar ðo slimîbu ir profilakse un par to jâdomâ jau jaunîbâ.
Profilaksei iesaka kalcija preperâtus un D3 vitamînu. Ja slimîba jau ir ielaista, tad gan pasaulç izmanto pieminçtos biofosfâtusplus kalcija preperâtus un D3 vitamînu ikdienâ.
'Mûsu senèi ðo slimîbu praktiski nepazina. Kâpçc - jo osteopores cçloòi pçc mediíu domâm ir tâdas lietas kâ
smçíçðana, alkohols, kafijas - kas izskalo no organisma kalciju ( senèi maz lietoja ðîs lietas );
mazkustîgs dzîvesveids ( kurð no mûsu senèiem pa 8 un vairâk stundâm sçdçja darbâ un pçc tam vçl mâjâs pie televizora );
nesabalansçts uzturs ( vai senèi pazina visus ðos âtrâs çðanas produktus, ko mçs lietojam ikdienâ un kas organismam nedod pilnîgi neko no vajadzîgajâm barîbas vielâm + vçl bagâtina to ar daþâdiem íîmijas sasniegumiem E )
Koraïïu kalcijs ir viens no piedâvâtajiem osteoporozes profilakses lîdzekïiem, ðobrîd ïoti plaði lietots pasaulç. Tas nav brînumlîdzeklis. Sak dzerðu tagad koralli un neko nedarîðu. Ir jâcenðas novçrst arî pârçjie slimîbas cçloòi.

to ....

Par CCI info jûs tieðâm atradîsiet tikai pamatâ krievu valodâ, jo CCI piedâvâ koraïïu kalciju Alka-Mine Krievijâ un Eiropas reìionâ.
Citur pasaulç ar to nodarbojas citas kompânijas ( ASV tas ir Kingsway ). Alka - Mine iegûst Japânâ CoralBiotech un raþo Zviedru koncerns Ericssons Preventive Medical Group, ar kuru tad
Coral Club Int. ir lîgums par produkcijas pârdoðanu.
Koraïïu klubs piedâvâ arî citu kompâniju , pamatâ Royal Body Care dabas produktus un íermeòa kopðanas lîdzekïus.

Tiem, kas vçlas palasît par Alka-Mine angliski - info ir daudz
labs saits ir http://coralcalcium.net
vai arî Kingsway lapas kingsway-global.com/coral.asp
daudz arî japâòu un zviedru mçlç, jo tur korallis ir ïoti atzîts un lietots.

vinis

Atkal tu muldies!

Kurð tad teica ka ûdens kaïíakmens ir tas kas nodroðina cilvçku ar kalciju? Kaut gan ja kaut mazliet piedomâtu tad saprastu ka kuòìî nonâkot jebkâds kalcija karbonâts (arî tas kas kaïíakmenî) rodas sekojoâs reakcija:
2HCl+ CaCO3 ->CaCl2 + H20 + CO2 respektîvi veidojas kalcija hlorîds kas labi disociç un uzsûcas, kâ arî rodas parasts ûdens un ogïskâbâ gâze. Nav svarîgi organisks kalcijs vai neorganisks - salskâbe reaìç ar visiem karbonâtiem. Nav tâda organiskâ kalcija!!!!

Cik reize tev var teikt ka katlakmenis tavâ ûdens varîtâjâ nav NEKÂDA sakara ar aterosklerozi jeb tauktâ saukto aterosklerozi. Je nezini - tad turi muti - savâdâ tava nekompetence veïâs arâ pa visiem galiem.

Par senèiem :) Baigs gudrîts! Bet vai tev neliekâs ka tai laiks cilvçki dzîvoja îsâku mûþu? + piens/piena produkti tika lietosts daudz + fiziskâ aktivitâte.
Ir pierâdîts ka dienas kalcija devu var nodroðinâts 1L parasta piena, ko tavs koraïïu mçsls nevar :)

Diemþçl man ir daudz nâcies strâdât ar pacientiem kam ir osteoporoze un tâs sekas un nâcies arî daudz lasît par ðito lietu - nu nevienâ vietâ nçesmu atradis ieteikumu lietot ðito koralli kâ kalcija avotu. Runa iet par nopietnu medicînisku literatûru. Varbût ka mans ârsta diploms jâmet ârâ - neçsmu mâcijies no pareizâm grâmatâm - viesiem dodam koraali un dzîvojasm zaïi?

Vârdu sakot - kârtçjo reizi izgâzies kâ veca sçta. Man tieðâm kauns ka latvieðu vidu ir tâdi idiòi. :(



Ziòojums rediìçts (10-11-2005 12:34)

nerâjies, rix, tas stâsts par kaïíainajiem ûdeòiem dçï manis. arî jautâjums par aterosklerozi bija no manis.

es vçl aizvien nesaprotu, kâ atðíiras vietçjais kalcija karbonâts gruntsûdeòos un no koraïïiem izðíîdinâtais kalcija karbonâts.
tas kalcijs, kas ir olu caumalaas uc - vins ir kaut kâdâ citâ karbonâtâ?

(atsauces uz senciem man arî nepatîk; bçdîgi lasît tâs vecâs biogrâfijas, kur gimenç piedzima 6 bçrni, no kuriem 1 izdzîvoja, un tas nevienu neizbrînîja)

Zini, man nepatîk strîdçties par tik elementârâm lietâm un kaut ko pierâdît.
Òem un palasi ne tikai vecas grâmatas, bet centies dzîvot lîdzi laikam un iepazîties ar mûsdienu tehnoloìijâm un pçtîjumiem.
Un nekad akli nenoliedz to, ko nepazîsti un par ko tev vienkârði nav informâcijas.
Paskaties uz pasauli plaðâku un brîvâku skatu.

Bet to, kas ir labs un kas ir slikts parâdîs laiks. Labais parasti ir labs un dzîvo ilgi un dod labus rezultâtus, pârçjais vienkârði ar laiku tiek aizmirsts un pazûd.

Man nav skaidrs kâdçl visu laiku tiek uzsvçrts tas baisi nesabalansçtais uzturs âtro uzkodu veidâ? ïautiòi Jûs tieðâm ik dienu no hamburgeriem un hotdogiem vien pârtiekat virsû uzdzerot kolu?

Kâ tad lai es nebaros - ja kaut kâds laiku vecis tagad uzstâja medicînas forumâ un runâ blçòas par atreosklerozi, osteoprozi un to profilaksi?

Austeru kalcijs arî ir organismu savâkts - veidojot austeru vâkus - tad ar laiku sagulsnçjas un gatavs. Íîmiski kalcija karbonâts ir kalcija karbonâts tur nav nekâdu îpâðu atðíirîbu.

Senos laikos bija citas problçmas: infekcijas un rahîts.

vinis
- kuras ir tâs vecâs grâmatas ko es lasu? Man vecas skaitâs zem 2000 gada. Ðaubos ka tu vispâr kaut ko no medicînas sajçdz. Toè UB firma nozombçjusi tevi.
Jautâjums - ko tu lasi? Ja 100% kalcijs tiek ieteikts çðanai, ka ateroskleroze rodas no kaïíu izgulsnâm un iesaki koralli osteoporozes profilaksei tai laikâ kad paða koraïïu mâjas lapa skaidri pasaka ka kalcija korollî ir par maz.



Ziòojums rediìçts (10-11-2005 13:06)

paldies par izturîbu, vini.
kaut arî es vçl aizvien neticu, ka tu liki uz mçles lakmusa papîru,
tomçr atzîðos, ka ðî lieta - kaïíaina dzeramâ ûdens un ar kalcija preparâtiem bagâtinâta dzeramâ ûdens salîdzinâjums - mani ir ieinteresçjis.
no Rixa saprotu - darbîba lîdzîga, tikai koncentrâcijas nenozîmîgas,
no tevis - iedarbîbas pilnîgi pretçjas.
redzi, man gribçjâs zinât, vai kaïíains ûdens akâ ir kaitîgs - pçc jaunâkajiem uzskatiem un pamatojumiem.

Man atbilde :)

Kaïïkains ûdens nav kaitîgs. Redz - zarnâs elektrolîti (Nâtrijs, kalcijs, kâlijs, hlors u.c.) uzsûcas atseviðíi , pârsvarâ ar speciâlu "pumpju" palîdzîbu. Pirms tam izejot cauri kuòìim notiek daþâdu sâïu - skâbju reakcijas kas atbrîvo saistîtos elektrolîtus (piem kalcija karbonâts CaCO3 ir ûdenî neðíîstoðs, pçc reakcijas kalcija hlorîds CaCl2 - ðíîstoðs, var sadalîties jonos Ca2+ un 2Cl-, kas labi uzsûcas). Kâ jau teicu sâlskâbe reaìç ar visiem karbonâtiem kas gadâs pa rokai un gala rezultâts ir vienâds.

Un svarîgs ir D vitamîns (tâ defecîts izraisa lielâko daïu rahîtu) - tas uz tievâs zarnas sieniòas (izmantojot sareþìîtu mehânismu) rada receptoru kas izzvejo kalciju no barîbas un ielaþ to organismâ, kâ arî D vitamîns palîdz mazâk zaudçt kalciju ar urînu. Bez D vitamîna kalcija preperâti ir nonsens. Mazliet D aktîvâ vitamîna rodas saules staros âdâ, bet mûsu platuma grâdos labâk to lietot papildus - profilaktiski.

paldies!
bet kâpçc tad cilvçkiem jâdzer tas austeru kalcijs vai olu èaumalu kalcijs vai kaut vai koraïïu kalcijs, ja pietiktu pagrauzt kaïíakmeni, krîtu vai dolomîtu?

Rix , mçs tieðâm skatamies katrs no sava skatu punkta un lasam atðíirîgu literatûru- tu redzams esi tîrs mediíis un nevçlies paskatîties uz procesiem no citâm pusçm .

No fizikas - ir daþâdas minerâlu formas : metâliskie minerâl ( visbieþâk sastopamâ forma dabâ, ðeit tie ir ar pozitîvu elektrisko lâdiòu). Metâliskâs formas minerâlus cilvçka organisms spçj absorbçt tikai lîdz 10 %.
Ir aminohelâtu formas minerâli ( minerâlu savienojumi ar aminoskâbçm ) - absorbçjas 40-50 %.
Koloidâlâ forma ( pamatâ sastopama augos, kas fotosintçzes procesâ noârda metâlisko minerâlu lîdz elementârdaïi'òâm - koloîdiem.) Ðâdâ veida minerâlus organisms spçj uzòemt un izmantot par 98 %, tie ir negatîvi lâdçtu un tâpçc ar lielu enerìçtisko potenciâlu.
Koloidâlie minerâli var ekstrahçties un sadalîties jonu veidâ parastâ ûdens vidç, atdodot ûdenim mikroelementu jonus.
Korallis ir ðâda veida minerâls un nonâkot saskarç ar ûdeni atdod tam savus 70 mikroelementus, arî Ca ++.
Tieði ðâdâ jonu veidâ visi mikroelementi arî atrodas mûsu organisma vidç.

Tâ ir vienkârða fizika+ bioloìija.
To neizdomâju es, ir daudz nopietnâki veèi, kas ar ðîm minerâlu lietiòâm nodarbojas.
Var jau visu apstrîdçt, arî to ka Zeme riòío ap Sauli, bet vai vajag....

aizlasiijos tikai liidz tiiram kalcijam, taalaak netiku, uznaaca msiekls :DDD mohs ka tiiru dzelzi arii pi shiem var iegaadaat?:DDD grauziishu dienu un nakti :DDDDDDDDD

es-e

Dolomîts neder - tâ íîmiskâ formula ir MgCO3 - CaCO3 - Magnijs ir laba lieta - tomçr lietojot devâs kas nodroðina ar kalciju var iestâties magnija toksiskie efekti.

Krîts - jâ - kâ tad tur bija tai kûtîs ar krîtu? Govis çda kâ trakas (jo viòâm tas kalcijs ir vçl vairâk vajadzîgs - piens!), ak jâ noteikti ka kas bija slikts un govij pa otru galu bira neuzsûcies kalcija karbonâts. :)


Vinis

>>>metâliskie minerâl ( visbieþâk sastopamâ forma dabâ, ðeit tie ir ar pozitîvu elektrisko lâdiòu). Metâliskâs formas minerâlus cilvçka organisms spçj absorbçt tikai lîdz 10 %.
Ir aminohelâtu formas minerâli ( minerâlu savienojumi ar aminoskâbçm ) - absorbçjas 40-50 %.
Koloidâlâ forma ( pamatâ sastopama augos, kas fotosintçzes procesâ noârda metâlisko minerâlu lîdz elementârdaïi'òâm - koloîdiem.) Ðâdâ veida minerâlus organisms spçj uzòemt un izmantot par 98 %, tie ir negatîvi lâdçtu un tâpçc ar lielu enerìçtisko potenciâlu.

:)
-ja vien bûtu mazliet iedziïinâjies ði tçmâ - tad zinâtu ka lielâkâ daïa daþâdu minerâlu izgulsnçjumu ir organiskas pârstrâdes rezultâts. Tavâ tekstâ ir kaut kâds savârstîjums no vârdiem kuru nozîme ir skaidra man, bet liekas ka miglaina tev paðam. Vai tev ir nojausma kas ir helâts, koloîds un fotosintçze? Baidos ka ne. Jo ja saprastu - tad nokaunçtos par to ko esi sarakstîjis.

Jâ un vçl - moð uzraksti to "gudros veèu" vârdus un uzvârdus un rakstus kur ðitiem murgi sarakstîti. Man te blakus sçþ augstas klases fiziíis - kas tieði nodarbijas ar koloidâlo fiziku/íîmiju - mçs kâdu vakaru varçtu uzsmieties lîdz paìîbumam.

viòam jau nevajg, lai tu smietos, viòð ir paskatîjies uz pasauli no citas puses un tagad ir pârsteigts!

`
rix, paldies par informaciju.
jaa, vai gruutnieceem neliek dzert krîta vai kaïía tabletes, vismaz agrâk. un daþkârt bçrni grauþ krîtu no apmetuma.

kas attiecas uz vinis tekstu - nu jau klust pavisam traki. vini, tev nav pamatzinasanu, un tu tikai lasi tekstus, kurus jau ir uzrakstijusi cilveki bez pamatzinasanam. tavi teksti ir tikpat absurdi, ka, piemeram - augi, piemeram, govis, ir metaali, kas lido pa naktîm, un noârda molekulâro skâbekli lîdz aminoskâbçm. daudzus cilvçkus ðis teksts arî pârliecinâtu, ja vietçjos vârdus aizstâtu ar sveðvârdiem.

koloidi ir kas cits.
fotosinteze nav sadalisana. ta ir sinteze, ka jau nosaukums raada - no neorganiskam vielam taisa organiskas. pameklee ieks liis.lv, tur notaikti ir izskaidrots.
un kads tam sakars ar koralliem. koralis nav augs, tas ir zarndobumainis, preciizaak - zarndobumainu kolonija. jeb tu doma, ka korallis ir augs, kas fotosintçzç noârda vielas?