Nesen gulçju slimnîcâ, arstçju bronhus. Tajâ laikâ atklâja, ka man ir nedaudz paaugstinâts spiediens 140/80 (man 26 gadi). Daktere slimnîcâ izrakstîja zâles, jau vairs neatceros kâdas. Spiediens tâpat turçjâs 130-140/80. Pamainîjâm tâs zâles uz ACCUZIDE. Nâcâs pârtraukt, jo man alerìija uz vienu no sastâvdaïâm. Ìimenes ârsts konstatçja, ka spiediens uzkâpis lîdz 150/100 , kamçr bija pârtraukums un izrakstîja NORVASC. Sâku lietot pagâjuðajâ 1dienâ - vakarâ izdzçru vienu tableti. Tâ kâ daktere teica, ka jâdzer varbût dienâ divas, ja slikts spiediens, egâdâjos pat aparâtu mçrîðanai. 2dienas vakrâ uznâca ìibonis, kopð tâ vakara prakstiksi visu laiku ir slikta dûða un reiboòi, nu jau naktîs pat vairs nevar pagulçt. Spidiens lçkâ. No rîta tas ir ap 120, varbût pat zemâk, ar apakðçjo spiedienu, jo 65-78. Pulss no rîtiem ir lîdz 90, taèu pçc kâdas stundas spiediens jau ir virs 140. Iedzeru norvasku, nekas nemainâs - tik un tâ vakarâ mçdz bût pat virs 160, kas agrâk nav bijis. Un arî apakðçjais spiediens kâpj virs 100. Pulss praktiski visas dienas garumâ zem 90 nemçdz bût, turâs uz 99, ik pa brîdiem lielos sliktuma brîþos ir pâri par 100. Vakar jau bija 117.
Pie Norvasc blaknçm ir rakstîts, ka var bût slikta dûða, reiboòi, zems/augsts spiediens, paatrinâta sirdsdarbîba. Kad saku ârstam, man atbild - tas nav no tâ, bet no kâ tad, man spiediens paliek vçl lielâks? mainâs, lçkâ un sirds mokâs un pulss tik liels? Bail, ka ja turpinâðu dzert, vienkârði nobeigðos. Domâju, ka jâpârtrauc, taèu gribçju dzirdçt kâda speèuka viedokli, varbût tieðâm tas nav no tâ?

ak jaa.. leikociiti ir par daudz, varbuut no iekaisuma kaada tas viss vareetu buut? bet man jau liekas diivaini, ka tieshi ar Norvascu man saakaas..
pat gruutnieciibas analiizes taiisiju, bet nu nav

Vairogdziedzeri pârbaudi.
No Norvaska tomçr vibieþâk ir sejas,kâju tûska.Citas blaknes ir retas(bet var bût)

bija doma, ka vairogs pie vainas, bet nekaa - panjeema analiizes uz kaut kaadiem diviem raadiitaajiem (neatceros uz kaadiem) - viss kaartiibaa. Taa vismaz saka mana gjimenes daktere, pati neesmu redzeejusi un arii diezvai ko saprastu.
Kas veel vareetu buut pie vaina?

aizej pie kardiologa.

kardiogrammu taisiija nesen, 3 nedeeljas atpakalj, teica, ka ideaala. Var taa buut, ka peekshnji kaut kas? Analiizes arii uz kaadu tur sirds iekaisumu vai ko njeema, viss labi.
Nee nu jaanjem laapsta un jaarok bedre, kameer zeme nav sasalusi :DD

Nu nezinu, man vinjsh reti zem 160 nokriitas bet kad ir pie 200 tad reaali saak tas troksnis ausiis besiit bet citaadi nekas.

Nu ku!, jâârstçjas. Ar zâlçm vai koraïïûdeni vienalga, bet jâârstçjas ir. Lai ir zem 140/90.

Nu katram jau individuaali, cits arii pie 180 juutas normaali......
A man taas muuzhiigaas galvassaapes riebj, tapeec gribu izaarsteet, un ja veel reibonji no taa visa.. Vispaar nu jau otro dienu malziet jeediigaak, shonakt pat guleeju, nelabumi vairs nav tik izteikti, mosh pieradu pie zaaleem :D vai kas cits..vvz...

Tas,ka jûtas normâli pie 180 neko nenozîmç. Tas pat ir lsikti, k ato spiedineu nejût- tâ nemanot atrausies insultu.

nu ta jau labi, ka es juutu, vismaz nemanot tas viss nepienaaks...
tik vot man bishku nepatiik, ka pa dienu es pat ar 2 Norvasc tableteem nevaru dabuut nost, toties no riita jams ir pazeminaats. Kaut gan uzlec atkal augshaa pa stundu