kâ neziòa - tâ histçrija un apâtija

Aizsāka Interese 

Jaa, interesanti, alko. Kaut ko var no taa piemeerot, kaut ko nee. Es arii lelleem njeemu aaraa rokas un kaajas, lai redzeetu, kas tur pa mehaanismu. Ja neizdevas salikt kopaa kaa ieprieksh, taada zjeeluma man nav bijis, lielaakoties nee, drizaak bailes, ko teiks, ka esmu taa tiishupraat salauzusi. Un tai pashaa laikaa neatceros, ka mani kaads buutu iipashi sodiijis. Jociigi vai ne? Ha-ha, bet izzinjas gars manii ir dziivs, veel joprojaam meegjinu liidz lietu buutiibai nokljuut neklausoties autoritaatees:)
Bailes no saapeem- to es biezji esmu dzirdeejusi un lasiijusi psihoterapeitu sarunaas. Tachu man liekas, ka tas nav iistais apziimeejums. Driizaak bailes no taa, ka notiks kaut kas neparedzeets un nekontroleejams. Bet varbuut taa ir mana interpretaacija:)
Ka notiks kaut kas nekontrolçjams - ir kaut kâda taisnîba tajâ. Tâpçc rodas tieksme viskauko kontrolçt, jo kas nav kontrolçjams tas atnes kaut ko sliktu.

Par tâm zivtiòâm, kuras mirs ja nepaçdîs. Var mçìinât apskatît zivtiòu un barotâjas attiecîbas. Zivtiòa ir pilnîgâ barotâjas varâ - atkarîga no viòas noskaòojuma un labâs gribas.

Ja tu bûtu ðî zivtiòa, kâ tu stâdies priekðâ ðîs attiecîbas ar barotâju? Kâda tad ir tava barotâja? Pçc rakstura utml? Ko jûs gaidat viena no otras?
Savaa zinjaa mees visi esam shaadas zivtinjas. Kaa ir ar tevi, alko, vai nekad nejuuties kaa zivtinja?
Bet, ja nu reiz es buutu iekljuvusi iistas zivtinjas statusaa es, protams, gribeetu, lai barotaaaja nodroshina man vislabaakos apstaakljus:-))) Akvaariju ar visaam eertiibaam, uzturu laikaa, kaadu zivtinju draudzeni vai draugu(draugu labaak, draudzenes ir baisaas pljaapas),nu un arii ekskursijas un eksotisko juuru droshaakajaam vietaam (kur mani neapeestu).
Bet barotaaja gaida no manis, lai es labi izskatos, lai atsaucos uz vinjas klauveejieniem pie sienas, nu, vairaak jau no zivs neko navar gribeet.
Un tu, alko? Ko tu gribeetu, ja buutu zive?:-)))
Tad neparko negribçtu nonâkt akvârijâ... negribu barotâju no kuras bûðu atkarîga. Gribu bût brîva zivs...... mâcçt pati sev sameklçt barîbu ko sagâdâjusi mâte daba okeânu plaðumos vai upju dzelmçs.

Nav sanâcis man piepildît to ko no manis gribçja barotâja. Atsaukties atsaucos uz klauvçjieniem bet prasîbas auga... man nebija pa spçkam. Tâ nu esmu izsviesta no akvârija....
...nuja, pati jau to gribeeji. Bet tev tur palika draugs un mazaas zivtinjas, tavi beerninji. Nevelk atpakalj, sirsninja nesaap???
Akvârijâ biju izstumtâ. Ne tur drauga ne bçrniòu. Draudzîbu izbaudîju tikai okeâna plaðumos. Atpakaï negribas neparko. Redzu ka visi tur òemas un draudzçjas bet mana vieta tur nav. Ar garîgu cietumu man tâ vieta saistâs.

Un kâ tev? Vai tevi tur piesaista zivtiòas-draugi un bçrniòi, vai bez tâ ir vçl kas?
Ja biji izstumtaa, tad , protams, kaapeec niikt akvaarijaa, ja ir okeaana plashumi?
Patiesiibaa akvaarijs man diez ko nepatiik, ierobezjotiiba, atkariiba...tachu zinaama droshiiba tur ir vai ne? Un visi maneejie ir tur- akvaarijaa, arii zinaamaa droshiibaa...
Nu, ja ir droði, tad nekas netraucç dzîvot akvârijâ.
Tomçr brîvîbâ labâk..
Patieshaam esi briiviibaa, alko? Neesi sev uztaisiijusi akvaariju, tikai mazliet lielaaku?
Pilnîgâ brîvîbâ, domâju, nemaz tâ nevar bût. Vienmçr no kaut kâ cilvçks ir atkarîgs, kaut vai no veiksmes. Bet tagad tâ brîvîba daudz lielâka jo varu dzîvot ciknecik saskaòâ ar sevi, ne vairs vainâ un bailçs ka to ko darîðu bûs nepareizi. Varçtu to nosaukt - ko daru to daru ar pârliecîbu, un zinot ka man ir tiesîbas tâ darît. Akvârijâ jâpilda citu noteikumi, kas daþkârt izrâdîjuðies kâdu slimu smadzeòu (vai nepareizu priekðstatu) auglis.
Alko, es palasiiju, ko ieprieksh dazjaadaas teemaas esi rakstiijusi, taada interese radaas. Izskataas, ka garu celju esi nogaajusi.
Par akvaariju- man shkjiet, ka taa ir arii muusu ieksheejaas briiviibas pakaape, kas nosaka, kaa mees varam dziivot akvaarijaa. Jo ir labi dziivot ciknecik saskanjaa ar sevi, ja ieprieksh vispaar taa nav izdevies, bet ciknecik- tas ir par maz- vajadzeetu buut pilniigaa saskanjaa.
Varu jau teikt ka dzîvoju pilnîgâ saskaòâ ar sevi. Tomçr ir taèu situâcijas kur jâiet kompromisâ ar pasauli un tad jâatrod tâda izvçle lai neietu pret sirdaspziòu un tâ. Jo katrs no kâda ir atkarîgs, tai paðâ materiâlâ zîòâ nevar bût neatkarîgs - daudz ko nosaka darba devçji, sakari, veiksme utml. Citâdi jau jâiet dzîvot meþa bûdiòâ un jâpârtiek no sçnçm un ogâm, kaut kâ tml. Bet vienalga tad gribçtos atpakaï cilvçkos. Ir jau zinâmas grûtîbas saskarsmç protams, bet nu, tas ir ceïð.
Kompromisaa ar pasauli, neiet pret sirdsapzinju un saskanjaa ar sevi - tas laikam ir celjsh:)

Es veel paarlasiiju sho teemu un nodomaaju, ka tu esi liela gudriniece,alko. Atgriezjoties atkal pie zivtinjaam.
Tu rakstiiji:

"Bet gadi iet, un katru dienu ierastajâ laikâ ir klauvçjiens kam seko barîba. Bailes ir izgaisuðas.
Te kâdu dienu ir klauvçjiens, peldu uz to pusi, bet barîba nebirst! Un no senas zemapziòas izlien tas notikums"

Man ir notikums, kam sho var labi pielaagot. Bija taads notikums, peec tam par to vairs nedomaaju, bet tad cita sakaraa sapratu, ka tas manii ir atstaajis sekas panisku bailju veidaa. Kaadu laiku es nemaz nesapratu, kas ar mani notiek, tad saaku domaat, tad pamazaam kaut ko lasiit un shobriid es varu teikt, ka taadu panisku bailju vairs nav, jo es sapratu, ka tas ir saistiits ar manu attieksmi pret naavi.

Bet ir arii cita veida bailes. Es zinu , ka man kaadaa situaacijaa nav par ko uztraukties, bet nemiers aug, es sev saku, johaidii, tur tachu nekaa taada nav, bet tas nepaliidz. Reiz es to pastaastiiju kaadam netradicionaalam aarstam. Interesanti, ka skaidrojums bija liidziigs kaaa ar taam zivtinjaam, bet ieteikums bija darboshanaas ar energjijaam. Es taa arii daru, visumaa tas paliidz, bet tomeer ne vienmeer. Un tad es saaku domaat, kam ir jaanotiek, lai es dotos pie psihoterapeita. Varbuut es vienkaarshi padariishanai, ko sauc par psihoterapiju, neesmu kaa laacim paargriezusi veederu, un taapeec taa iisti neticu shai metodei?:-)))
Par to tevis pieminçto notikumu - varçtu vçl rîkoties ðâdi (nezinu vai tas nav bîstami psihei): iedomâties, ka tas kas atrodas tajâ bîstamajâ vai nepatîkamajâ situâcijâ, ir nevis tu bet zivtiòas. Un tad fantâzijâ ïaut risinâties notikumam lîdz galam. Piemçram - zivtiòas beigâs aiziet nâvç.... :( Un izjust visu - sâpes, bçdas, apraudâðanu - par ðo notikumu.
Man tâ gadIjâs risinât kâdu savu notikumu..... draudzene atsûtîja tâdu bçdîgu pasaku (kur varones lomâ atpazinu sevi.....) kurâ varone iet bojâ visu pamesta un atstumta. Pirmâ reakcija bija baigâs dusmas (ka draudzene gribçjusi vienkârði par mani paòirgâties atsûtot tâdu stâstu), vçlâk kaut kas vilka atkal un atkal atgriezties un pârlasît sâkuma daïu (kur viòa ir laimîga,naiva un cerîbu pilna); tad pârkâpu kaut kâ tieksmei izbçgt no sâpçm un pârlasîju atkal lîdz beigâm (no vietas kur viòai nodara pâri lîdz beigâm kur viòa iet bojâ pavisam, neviena nesaprasta); izbimbâjos lasîdama... Un pçc pâris reizçm jutu ka man nokrituðas tâ kâ vaþas, tas sasprindzinâjums kas bijis; izjutu kâ lîdz ðim esmu sev un apkârtçjiem noliegusi kâ man nodarîts pâri.

Psihoterapija kâ metode ir laba; tikai ja gadâs uztrâpît uz kâdu ârstu ar pavirðu attieksmi, var bût vilðanâs. Tâ ka baþâm savs pamats ir. Bet labu p.t. ir diezgan daudz. Man liekas ka Ansis J.Stabiòìis varçtu bût ar sakarîgu attieksmi, sprieþot pçc tâ ko raksta te forumâ daþâs tçmâs.
Ar to notikumu bija savaadaak, zivtinju variants tur nederees, pie tam, es to jau esmu daudz maz atrisinaajusi.
Man skjiet, ka beegshana no saapeem (un shis trakteejums mani kaitina, ka vienmeer tiek uzsveerts, ka cilveeks beeg no saapeem)tas nav tas, kas man piemiit- es driizaak esmu taada mazohiste, kas ieliidiis atpakalj situaacijaa, izbaudiis visu liidz mieleem un peec tam veel paraudaas, cik tas(vinjsh, vinja)
bija briesmigi:)
Jaa, esmu lasiijusi, ko raksta Ansis:)
Bet par Maari Santu, nezini kaads vinjsh ir psihoterapeits?
Nezinu, bet ir attiecîbâ uz M.Santu tâda vçlçðanâs par viòu ko uzzinât - kas lâcîtim vçderâ. Jo apbrînoju drosmîgus cilvçkus, un viòð laikam tâds ir ja neslçpj savu pârliecîbu.
Jaa, to es arii iedomaajos, ar vinju bija arii videochats apollo, man patika. Jo visaa visumaa par psihoterapeitiem ir maz informaacijas. Ja katrs no vinjiem kaut vai psihoterapija.lv uzrakstiitu nu kaut vai kaut ko par savu pasaules uzskatu un intereseem, tad vareetu vieglaak kaut ko izdomaat.
"draudzene atsûtîja tâdu bçdîgu pasaku (kur varones lomâ atpazinu sevi.....) kurâ varone iet bojâ visu pamesta un atstumta. Pirmâ reakcija bija baigâs dusmas (ka draudzene gribçjusi vienkârði par mani paòirgâties atsûtot tâdu stâstu), vçlâk kaut kas vilka atkal un atkal atgriezties un pârlasît sâkuma daïu (kur viòa ir laimîga,naiva un cerîbu pilna); tad pârkâpu kaut kâ tieksmei izbçgt no sâpçm un pârlasîju atkal lîdz beigâm (no vietas kur viòai nodara pâri lîdz beigâm kur viòa iet bojâ pavisam, neviena nesaprasta); izbimbâjos lasîdama..."

Taads interesants staastinjsh, man kaut kas liidziigs ienaaca praataa:-)))

Bet kaa tu nonaaci liidz taadiem secinaajumiem :

"Un pçc pâris reizçm jutu ka man nokrituðas tâ kâ vaþas, tas sasprindzinâjums kas bijis; izjutu kâ lîdz ðim esmu sev un apkârtçjiem noliegusi kâ man nodarîts pâri."

un veel vairaak, nometi vazjas?
Kâ nonâcu? Nu, tas stâstiòð aizskâra mani ïoti personiski, jo tâdas bçdîgas lietas ar mani dzîvç bija notikuðas. No citiem attieksme par ðîm lietâm bija vai nu þçloðana vai uzbrukumi ka es nepareizi dzîvoju. Tâpçc tâdas smagas lietas biju paturçjusi sevî; iekðâ dzîvojâs tâds kâ protests vai pretestîba, lai neviens man nelien klât ar savâm pamâcîbâm un attieksmi. Tas ir kâ - nest sevî tâlâk smagu akmeni.
Kad draudzene to atsûtîja - man bija dusmas, jo pirmâs sajûtas bija ka esmu atmaskota; viòa diezgan daudz zin par manu dzîvi; un domâju ka tas viòai ir veids kâ rafinçti òirgâties.
Bet kaut kas vilka lasît atkal un atkal tos notikumus; sanâk ka tâdâ veidâ atgriezos pati savas dzîves notikumos, kas kâ sâpîgs augonis bija nobâzti stûrî. Un tad nâca kaut kâda apjausma par to visu - kas vispâr ar mani bija noticis - ka man nodarîts pâri, bet citi vçl kolektîvi mani par to nosoda.
Tas ka nometu vaþas - izpaudâs tâ, ka sapratu ka ðî draudzene ir atðíçlusies no tâ kolektîva (kurð nosoda) un nostâjusies manâ pusç; ka saprot cik man grûti; un no tâ brîþa man nokrita tas sasprindzinâjums ka visu laiku iekðçji jâdzîvo aizsardzîbas pozîcijâs. Jo es vairs neesmu viena bet kâds jau ir lîdzâs manâs bçdâs. Kaut kâ tâ.
Bet patiesiibaa jau tu isti nezini, ko draudzene domaaja, atsuutot shaaadu staastinju. Tu tikai caur savas attieksmes mainju atradi izeju. Tev arii nevajadzeetu to izdziivot caur asaraam, tu vareetu ar praatu izdomaat, ko tas viss iisti noziimee. Vismaz man taa ir, tikko man izdodaas atrast logjisku pamatojumu, kaapeec kaads ir kaut ko dariijis sliktu (apvainojis, pieshmaucis , pasmeejies, atradis vaajaako vietu un tad uzkaapis pietiekoshi stipri utt.), es varu piedot un aizmirst. Vai pat vispaar nereagjeet, jo zinu, ka taa vinjsh/vinja dara.
Ir veel viens labs veids, kaa atguut dveseles liidzsvaru- atrast kaadu, kas shajaa jautaajumaa domaa taapat kaa es. Ne jau velti darba koleegjes runaa par visaam tanteem, patiesiiba jau es arii reizeem ieciklojos uz kaut, atrodu piemeerotu kanditatuuru un tad mees abas sashutushas varam sho teemu apspriest:-))) Nemaz nevari iedomaaties, cik daudz man bija liidziigi domaajoshie un saprotoshie, kas man bija veeleeshanaaas visus psihoterapeitus izberzeet pa zemi. Tagad man tas ir paargaajis:-))) Tagad es tieshi otraadi saaku piedomaat, varbuut buutu veerts pameegjinaat. Jau ar tevi te runaajoties, es veel kaut ko prieksh sevis atklaaju (un tev laikam ir liela pieredze ar psihoterapeitiem. Pie kaa iisti gaaji?)
Nu, man dzîvç notiek citâdi nekâ lîdzîgi domâjoðie uzskata kâ bûtu jâdzîvo. Tâpçc nav viegli. Tad man bûtu jâatsakâs no savas pârliecîbas un jâdzied lîdzi citiem. To arî daru, taèu tâ nav izeja - iekðâ vienalga kaut kas notiek citâdi nekâ bûtu jânotiek pçc lîdzîgi domâjoðo domâm.
Ko draudzene domâja, zinu diezgan labi, jo sarakstamies diezgn ilgi gan pirms gan pçc tam.
Tev arî nevajadzçtu visu apsvçrt ar prâtu, bet tur kur prasâs asaras, laist tâs vaïâ.

"atradis vâjâko vietu" - tas jau ir mûsu un p.t. uzdevums - tikt klât savai vâjajai vieti, saprast, kâpçc tâ ir tik vâja, un caur dziedinâðanu (apzinâðanos lîdz galam; asarâm, citâm jûtâm) padarît ðo vietu stipru!

Pie kâ gâju, negribu publiski sacît, jo negribu ka kâds mani var pazît..
Par to, ko uzrakstiiji, pakomenteeshu veelaak, man pashlaik nav laika, bet ko tu domaa par sho:

Viens cilveeks njem un apeed vienu konfekti un vinjam pietiek, bet otrs apeed kilogramu un vinjam nepietiek un vinjsh skrien pakalj uz veikalu peec veel?
Tam var bût daþâdi iemesli. Viens iemesls ir ja organismam vajag to vielu kas ir konfektç; cits - ja konfekðu çðana ir veids kâ risinât/nejust/aizbçgt no kâdas citas problçmas. Kad çd tâs konfektes kaut gan organismam nemaz viòas nevajag.
Taa ir taada milziga pretruna. Ir kaut kaads priekshstats, kaa ir pareizi, kaa jaadziivo, kas jaadara, kas jasasniedz. Bet domaaju, ka liela dalja sajuut, ka tas nav tas, kas vajadziigs, ka gribeetu dziivot citaadi. Bet kaut ko lauzt arii ir gruuti, taapeec cilveeki uzliek maskas un dziivo ar taam. Maska citiem, bet sava paarlieciiba nosleepta vai tiek dariita zinaama tikai liidziigi domaajoshiem. Pat nevajag nekaadu milziigu starpiibu uzskatos, lai kaads saaktu briiniities. Un tas ir tik apgruutinoshi kaadam saakt skaidrot, kas un kaa. Tas kaut kaadaa veidaa atsaucas arii uz emociju paushanu/nepaushanu. Ja man peekshnji kaut kas ienaak praataa un man sagribas paraudaat, bet kaads tai pashaa briidii staasta priecigu notikumu, nu, ko lai daru? Es apspiezju to, ko tajaa briidii juutu, un priecaajos otram liidzi. Bet raudaat es varu un to arii daru, tikai citaa laikaa. Patinu filminju atpakalj un rulleju:)

Par konfekteem taads jautaajums tika uzdots vienaa citaa forumaa un taa arii palika karaajoties gaisaa. Man vienkaarshi ienaaca praataa doma, ka kaads taas konfektes ir dabuujis pietiekoshi un taapec vinjam pietiek ar vienu, bet kaadam citam kaut kad (beerniibaa) taas ir bijushas par maz, taapeec vinjam vajag tik daudz un vinsh nekad nepieeediisies. Man liekas, ka taa tas ir arii ar daudzaam citaam lietaam. Un jautaajums: Vai tikai apzinoties, kas radiijis taadu tieksmi peec konfekteem ir pietiekoshi, lai riishanu paartrauktu?
Laikam vajag ne tikai apzinâties bet arî atgriezties tajâ senajâ situâcijâ un izrisinât to lîdz galam. Viena lieta ko iedomâjos ðajâ sakarâ ir psihodrâma. Tâs laikâ var atgriezties pie senâ notikuma un pateikt nepateikto; un arî uzzinât atbildi un tâdâ veidâ saprast pârçjâs iesaistîtâs personas. Tâ patieðâm ir iespçjams atlaist neatrisinâto notikumu.

Tas ka konfekðu trûkums radîjis ðâdas smagas sekas varçtu bût apmâns. Jo cilvçkam nav vis tâ vajadzîgas materiâlâs lietas kâ cilvçcisko attiecîbu siltums. materiâlâs lietas ir aizvietotâjs un apmâns.
Es rakstiiju "konfektes", bet domaaju kaut ko citu. Nu taa, kaut kas ir pietruucis- miilestiibas, siltuma, uzmaniibas, varbuut veel kaut kaa, un tad cilveeks to meklee turpmaakaa dziivee un kaut kaadaa veidaa ir nepiesaatinaams. Pat, ja vinjam tas viss ir, vinjam liekas par maz.
Man ir radies priekshstats, ka psihodraama ir kaut kas liidziigs teaatrim. Galiigi neliekaas man kopaa, kaa kaut kas taadaa veidaa var atrisinaaties. Pie tam notikumu cilveeka dziivee ir daudz. Tas var izveersties kaa bezgaliigais staasts.
Nu jâ, tâs konfektes ir arî kaut kas cits. Arî man tika kâda vajadzîga lieta atòemta un pçc daudziem gadiem tas sâka izpausties slimîgi - var teikt nepiesâtinâmi, pie tam slçpjot no sevis un visiem ka ar mani tâ notiek.

Psihodrâma ir tâ kâ lomu spçles jeb tieðâm teâtris kur savâs situâcijâs ieliek dalîbniekus no grupas. Laikam uzreiz cilvçks nemaz tâ nav gatavs grupu terapijai - atklâties vairâkiem sveðiem cilvçkiem. Droðâk laikam vispirms ja terapija ir divatâ ar p.t. Bet gan jau kâ kuram. Kad pirmo reizi biju pie p.t. tad protams divatâ.

Tas stâsts nebût nav bezgalîgs, pailgs gan varbût. Bet pienâk arî laiki kad viss ir atrisinâts. Un tad pçc kâda laika atkal nâk kâda situâcija, ka saproti ka ir vçl tâda un tâda vâja vieta. Un risina tad to. Bet - jau ar skaidrâku sapraðanu kâ tas darâms.
Taatad ir kaut kaada cilveeku grupa. Katrs ar savaam probleemaam? Bet man ir saveejaas. Teiksim es skaidri esmu dazjas apzinaajusi un es gribeetu zinaat, kaapeec man taas ir un kaa es varu tikt no taam valjaa? Kaadaa veidaa risinaas maneejaas? Vai taas nav tomeer kaada noteikta veida probleemas, kas piemiit visiem shiem cilveekiem grupaa? Un liidz ar to tas, kas tieshi man buutu svariigs, shaadaa veidaa nekaa nerisinaas?
Tik smalki nezinâðu pateikt, vai vienâ grupâ var bût tikai cilvçki ar viena veida problçmâm. Bet manuprât tomçr visiem kas ðâdu palîdzîbu meklçjuði, problçmas ir psiholoìiskas! Jo tâs problçmas kâ saremontçt autombîli vai kur iegâdâties televîzoru, nerisina p.t.
Psihodrâmas grupas veido uz ilgâku pastâvîgu laiku - kâdu pusgadu vai gadu. Tad ir pastâvîgi jâapmeklç - apm.divreiz- èetrreiz mçnesî. Grupu parasti veido stabilu, bez dalîbnieku mainîbas, lai saglabâtos savstarpçjâ uzticîba (jo pçkðòa jaunpienâcçja klâtbûnç nav viegli atvçrties). Dalîbnieku skaits var bût no 3 lîdz padsmit, a varbût mazâk. Gadâs protams ka daþi pârstâj nâkt un atkrît. Vai pieòemt jaunus dalîbn.,prasa piekriðanu grupai.
Apmçram tas notiek tâ, ka ar meditâcijas palîdzîbu katrs iztçlojâs sevi kâdâ piedâvâtajâ situâcijâ; arî izstâsta par to; un tad izvçlas kura cilvçka situâciju izpçtîs sîkâk (kurð vçlas; ja vairâki, tad grupa izvçlas kuru no viòiem). Nu, un tad viòð stâsta par to situâciju, ko redz, ko saka; p.t.-ta vadîbâ lomâs ieliek grupas biedrus, un tâ apmçram tâ izrâde notiek. Tâ var nonâkt pie negaidîtâm atklâsmçm par savu dzîvi.
kaa cilveeks var zinaat, ka vinja probleema ir psihologjiska?
Es aprakstiishu vienu savu probleemu. Teiksim man ir kaut kur jaadodaas (varbuut uz kaadu valsts iestaadi, varbuut pie zobaarsta utt) Es zinu, ka kaut kaadam stresam vispaar nav pamata, bet juutu, man paaugstinaas asinsspiediens. Taatad es uztraucos. Es apdomaaju to, ko es saprotu ar psihologjiskiem ceelonjiem: kaadreiz kaadaa tamliidziigaa situaacijaa man ir bijushas kaut kaadas nepatikshanas shaadaa situaacijaa taapeec satraucos...varbuut es tiecos visu paaraak kontroleet un shis situaacijas tomeer ir mazkontroleejamas..varbuut veel kaut kas? Bet varbuut man vienkaarshi ir osteohondroze, muskulji saraujas (neliels satraukums tachu ir normaals?) asisnsvadi tiek saspiesti un organisms reagjee celjot asinsspiedienu? Un man drizaak buutu jaadodas pie kada adatu terapeita, lai atbriivo kanaalus, lai vareetu pluust viss, kam jaapluust?
Un ko sheit var liidzeet psihodraamas grupa?
Es saprotu, ka tu pati esi gaajusi uz psihodraamu?
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 4 pieskaita 11?
Ziņa: