tik daudzi cilveeki man staasta ka antidepresanti ir slikti, neko nepaliidz, pasliktinaas libido..tb pazuud, veel visaadas plakusparaadiiibas, veel nevar nokaapt no tableteem..un veelaak bez tableteem nav iespeejams normaali dziivot, veel cilveeks paarveershaas par daarzeni..
vai kaadam ir pozitiiva pieredze ar kuru vareetu luudzu padaliities. Man ir izteikta trauksme...un nesavaldiiba (+maajaas mazulis uz kura esmu gandriiz noraavusies) un psihoterapeite man ieteica lietot antidepresantus

Fû, nu tâ te ir izmalta ðitâ tçma. meklçtâjâ uz vârdu antidepresanti bûtu jâbût gana daudz informâcijai

nu nav jau nemaz tik daudz...es aprotu ka jums vienalga..bet vai tad tieshaam nevar uzrakstiit kaadu poz pieredzi..ja taada ir.

nu laaab. vienu beiidi dzeeru , kaut kadus uz Ex.... nu neatceros to nosaukumu, un it kaa epresija pargaja, bet sakas baigaa maanija, prieks par visu, darbigums, runaties gribeejaas utt. beigaas gandriz praataa sajuku:))) nemaaceeshu pateikt ka tiku no taa visa aaraa, jo tas bija ilgs un gruuts posms. mana pieradze arii taada, nekaada.... bet ir dzirdets, ka cipralex ir labs, ja tik es atkal kaut ko nejaucu nosaukumaa:)))) bet nu arsts to4 zinas labaak par mani:)))

ezitis - un taa 'maanijas' sajuuta tev deelj zaaleem sakaas????

Ir jaameklee alternatiiva... Kjiimijai-nee!

Kjiimijai pashai par sevi nav ne vainas bet ar taam kjiimijaam kas aizvieto vielas ko razho pats organisms vajag uzmaniities jo tur ir divu veidu nepatikshanas.
Pirmkaart tiiri psihologhiskas jo tad kad taas tabletes vienreiz ir paliidzeejushas taa tikliidz gruzons naaks taa nebuus nekaadas iespeejas no taam attureeties. Jo depresija peec buutiibas ir rakstura pavaajinaashanaas.
Otrkaart organisms taa arii neiemaaciisies razhot pietiekamaa daudzumaa truukstosho vielu. Pat otraadaak, vinjsh samazinaas razhoshanu jo konstatees ka vielas liimenis ir palielinaajies.

ku! Kjiimijai pashai par sevi nav ne vainas bet ar taam kjiimijaam kas aizvieto vielas ko razho pats organisms vajag uzmaniities jo tur ir divu veidu nepatikshanas.

Nu bet kas tad antidepresantu sastaavaa ir, ja ne tas, par ko Tu pats raksti.......;)

Taapeec jau arii rakstu:)

Es dzçru Amitriptalînu kâdu pusgadu pret depresiju palîdzçja ïoti labi tagad jau vairâkus mçneðus tos nelietoju. Esmu mçìinâjis arî jaunâkus preperâtus taèu Amitriptalîns palîdzçja vislabâk.

Tieshi taa, no zalem, varbut par stipru tie mlgrami bija, man izrakstija stiprakas iespejamas no tam ex...? Nu varbut ne manija, bet pastiprinats mundrums, loti labs garastavoklis, bet tads nedabigs.

Jâ man ir 100% pozitîva pieredze, bet
1) bija superdakteris, kas visu kontrolçja (tas mani pat kaitinâja ðis ikdienas atskaites) un koriìçja;
2) pie smaga stâvokïa nebija jâlieto lielas zâïu devas, tika piemeklçtas, kas man labi palîdz t.i. nevis pçc nedçïas vai mçneða;
3) daktera vadîbâ arî pârtraucu lietoðanu un tas negâja ilgi.
Nelaime ir tâ, ka parasti terapeiti visiem izraksta jaunâs paaudzes antidepresantus, trankvilizatorus vai miega zâles bez lielas iedziïinâðanâs, jo viòiem tâdu pamatîgu zinâðanu nav.

...



Edited 1 time(s). Last edit at 16.08.2006 13:24 by Runcene.

Varu arî no savas puses piebilst,ka Cipralex ir tieshaam man paliidzeejis!!

PAR LATVIEÐU GARÎGO (NE)IZTURÎBU

Ðad un tad ieejot tîmekïa medicîniska rakstura forumos (dr.lv, woman.delfi.lv/forum…u.c.) un palasot tur rakstîto, tîri vai mati sâk celties stâvus – nepaiet ne diena, kad kâds (bieþâk gan kâda) nesûdzçtos par galîgi sûdîgu juðanos, ko atrisinât varçtu vienîgi kâds ïoti labs psihiatrs (arî psihologs, psihoterapeits…utt.), tâpat nepârtraukti notiek pieredzes apmaiòa par antidepresantiem, kâdus nu kurð tos ir lietojis un, no kuriem nâk lielâks kaifs. Neviïus sâk rasties iespaids, ka teju jau katrs 3. vai 4. latvietis(-e) ir ar psihiskâm novirzçm vai pat kïuvis jau par sava veida narkomânu, kas nevar vairs izdzîvot bez t.s. psihzâlîtçm. Reâlâ situâcija, protams, nav tik traìiska, jo, kâ zinâms, lielâkajai Latvju tautas daïai Internets joprojâm nav pieejams, bez tam, kâ paruna saka, mçsli vienmçr uzpeld virspusç. Un tomçr ðâdu personu, kas publiski lielâs ar savu garîgo nenosvçrtîbu ir kïuvis pietiekami daudz, lai par to vajadzçtu sâkt uztraukties.
Kâds tad ir iemesls ðai augstâkminçtajai parâdîbai? Viens otrs varbût teiks – Latvieðu grûtais dzîves stâvoklis Tçvzemç un ârpus tâs. Daïçji var piekrist, ka Latvieðiem ðobrîd tieðâm neklâjas labi, bet jâjautâ – kad tad tas ir bijis savâdâk? Pat izslavçtajos “Ulmaòa laikos” tâpat bija gan trûkumcietçji, gan, diemþçl, arî politiski represçtie (atcerçsimies “Pçrkonkrustieðus”!). Par Latvieðu tautas piedzîvoto abu pasaules karu, kâ arî gadsimtiem ilgâs vâcu un krievu okupâcijas laikâ vispâr, domâju, nav lieki jâatgâdina. Un tomçr, neskatoties uz daudzajâm fiziskajâm un morâlajâm cieðanâm, ko mûsu senèiem ir bijis jâpiedzîvo, viòu absolûtais vairums spçja saglabât veselo saprâtu un garîgo lîdzsvaru. Palasot izsûtîjumâ un nâves nometnçs pabijuðo ïauþu atmiòas, redzams, ka viòi cieta gan no bada, gan sala, gan uzraugu òirgâm, taèu vismaz man ne reizi nav gadîjies lasît, ka kâdam bût bijis nepiecieðams psihiatrs un antidepresanti. Çdiens un apìçrbs – lûk, par ko sapòoja ðie nelaimç nokïuvuðie ïaudis. Un tieðâm tâ arî ir – kad cilvçkam patieðâm klâjas grûti, viòam nav laika depresoties, bet jâdomâ, ka izdzîvot. Bet bagâtam, izlutinâtam, bezkaunîgam slaistam, kurð no pârâk labas dzîves ir aptaukojies kâ tieðâ, tâ arî pârnestâ nozîmç, nereti pat saulîte vairs nespîd pietiekami spoþi un zâle nav pietiekami zaïa, un te nu, protams, var lîdzçt vienîgi “labs psihiatrs un labi antidepresanti”, ko tik neatlaidîgi pieprasa daþi internetportâlu pastâvîgie apmeklçtâji. Protams, tie nav trûcîgi cilvçki, ja jau viòiem ir regulâri pieejams dators ar tîmekïa pieslçgumu. Un tai pat laikâ, cik man zinâms, valsts viòiem ja ne pilnîbâ, tad vismaz daïçji kompensç zâlîtes, no kurâm pelçkâ pasaulîte sâk râdîties roþainâka. Saprotams, ka tas notiek uz trûkumcietçju – pensionâru, bezdarbnieku, fizisko invalîdu rçíina. (Interesanti, vai, vadoties pçc ðî paða principa, drîzumâ nesâks vai bomþiem par velti izsniegt krutku, vai tîòiem pie ieejas disenç izdalît Extasy tabletes?)
Dabiski, ka pie tik labvçlîgiem apstâkïiem psihslimnieku (gan patieso, gan arî iedomâto) skaits arvien pieaug, vçl jo vairâk, ka no ðâ gada 1.maija par psihiatra apmeklçjumu un ârstçðanos traíenç vairs nav jâmaksâ – toties par ârstçðanos parastajâ slimnîcâ jâmaksâ 5 Ls diennaktî, bet par ârsta-speciâlista apmeklçjumu 2 Ls; lûk, no kurienes rodas nauda psihu sponsorçðanai! Savu artavu psihiatru un psihzâlîðu popularizçðanâ dod arî daudzi saziòas lîdzekïi, skandinot, ka, lûk, Rietumu zemçs psihiatru uzskaitç esot vidçji katrs 7. cilvçks, bet pie mums – “tikai” katrs desmitais, tas gan neliecinot par mûsu tautas vairuma garîgo veselîbu, bet par to, ka ïaudis kautrçjoties un baidoties iet pie psihiatriem, bet to gan nevajagot darît, jo bût psihslimniekam esot pilnîgi dabiski un normâli, ârzemçs katram cilvçkam esot ja ne personîgais psihiatrs, tad vismaz psihologs, tâpat antidepresantus laiku pa laikam esot jâlieto teju katram cilvçkam – nu gluþi vai kâ aspirînu, kuòìa pilienus vai medicînisko ogli. Nezinu, vai tieðâm Rietumu zemçs tâ ir, ja nu tâ ir taisnîba, tas liecina tikai to, ka ðo valstu iedzîvotâju liela daïa ir kïuvuði par gara tizleòiem, no kuriem, protams, Normâlam Latvietim nekâdâ gadîjumâ nebûtu jâòem piemçrs. Skaidrs, ka ðâda psihzâlîðu un ïauþu garîgâs nenoturîbas slavinâðana ir pilnîgâ saskaòâ ar pasaulç valdoðâ cionistu-masonu reþîma plâniem padarît cilvçces vairumu par fiziski un garîgi tizliem, manipulçjamiem robotiem, kuriem nav savas gribas un politiskâs pârliecîbas. Un tieðâm – nu nekïûs taèu tâds cilvçks, kurð regulâri lieto daþâda veida antidepresantus un nevar pat mçnesi nodzîvot, neaprunâjoties ar psihiatru (vai, sliktâkajâ gadîjumâ, psihologu), par Nelokâmu Cînîtâju, savas Rases un Tautas politisko un ekonomisko intereðu aizstâvi, jo ðâdai rîcîbai obligâti nepiecieðama ir liela gan fiziskâ, gan, it seviðíi, garîgâ izturîba. To labi zina mûsu ienaidnieki, tâpçc viòi visiem spçkiem cenðas mûs sagraut sâkumâ garîgi, labi zinot, ka drîz pçc tam sekos arî fiziskais sabrukums. Un sâkas tas ïoti nevainîgi – “vai, cik sûdîgi es pçdçjâ laikâ jûtos, jâaprunâjas ar kâdu psihspeciâlistu, varbût ieteiks padzert kâdas tabletîtes!”. Lûk, tâdejâdi ïaudis kïûst par atkarîgiem – no cigaretçm, no alkohola, no tabletçm…
Katram Latvieðu Patriotam, kam nav vienaldzîga savas tautas un valsts nâkotne, bûtu jârûpçjas, lai viòa lîdzcilvçki nekïûtu par ðâdiem psihiski manipulçjamiem monstriem. Tâdçï mums jâbût labâ nozîmç neiecietîgiem pret garâ tizliem ïaudîm. Ja mçs dzirdam jaunu, spçcîgu cilvçku gauþamies, ka viòð nespçj noiet kâdus 3 km kâjâm, vai uznest 5.stâvâ 20 kg smagu mugursomu, no mûsu puses parasti seko pamatotas nievas un izsmiekls. Taèu pret GARÎGU tizlumu mçs bieþi vien esam nepamatoti iecietîgi, salîdzinâjumâ ar fizisko. Ja mçs katram psihzâlîðu un psihspeciâlistu lûdzçjam tîmeklî atbildçtu strikti: “Beidz d…ties, vecît (vecenît), ej labâk paòem lâpstu un paroc zemi, tas tavu depresiju momentâ izârstçs labâk par visiem medikamentiem!” un tamlîdzîgi, tad, esmu pârliecinâts, garîgi tizlo latvietîðu skaits âtri vien krietni samazinâtos. Mûsu senèi vienmçr ir kautrçjuðies publiski izrâdît savu gara vâjumu, pat tuvinieku bçrçs ir atturçjuðies (atðíirîbâ no daþâm kaimiòtautâm) no skaïas vaimanâðanas, arî uzzinot, ka viòiem ir piespriests nâvessods vai piemeklçjusi smaga, neârstçjama slimîba, pratuði godam saglabât garîgo izturîbu lîdz pat “finiðam”. Arî mûsdienu Latvieðiem ir jâbût tieði tâdiem paðiem, tikai tad Latvieðu tautai un Latvijas valstij bûs vieta nâkotnes Cilvçces vçsturç.
Kaunçsimies bût vâji kâ miesâ, tâ, it seviðíi, garâ !!!

PAR GARÎGI VESELU UN STIPRU LATVJU TAUTU
CÎ ÒAI SVEIKS !!!

Runcene, zinot kâ ârsti izraksta citas zâles, es nebûtu tik optimistiska. Es redzu, ka ârstiem mçdz bût tâdi blociòi, ar kâda medikamenta nosaukumu. Parasti to viòi arî izraksta.

A.G-cs
neizlasiiju visu (paaraak gari un neinteresanti.)
tagad man veel buus jaakaunaas par savu pashsajuutu, veel pasaki ka invaliidiem arii jaakaunaas, ka shamie..nevar kaut ko..?!
es luudzu pozitiivu piemeeru..nevis tavu apcereejumu par teemu....taa ir tava dariishana no kaa tu kaunies. lai tev veicas.

...



Edited 1 time(s). Last edit at 16.08.2006 13:26 by Runcene.

...



Edited 1 time(s). Last edit at 16.08.2006 13:25 by Runcene.

Tikai pozitîva pieredze ar cipramilu un seroxatu pirms daudziem gadiem un cipralexu tagad.
Visas reizes, kad simptomi no jauna atsâkâs, bija vainîgs mans dzîves veids, reþîms un neparedzams stress.
Tagad esmu atradusi savas zâles un pie tâm pieturçðos vismaz gadu, savâdâk atkal var atsâkties trauksme.
Mana ìimenes ârste païaujâs uz maniem ieteikumiem, jo es pati vislabâk jûtu, kuras zâles palîdz, kuras nç.
Bet iedarbîba sâksies 2 nedçïu laikâ. Uzreiz rezultâta nebûs. Tikmçr parasti paraksta trankvilzatorus, lai var dzîvot. Pârbaudîti varianti: lexotonils, Xanax, Alprazolams - vislçtâkais. Visi var sâkumâ dot baigo miega efektu. Pie zâlçm jâpierod, bet trankvilizatori var dot atkarîbu, ja dzer nekontrolçti.

Mans dakteris pukojas, ka ìimenes ârsti vieglu roku "uzsçdina" pacientus uz lexotonil un no tâ esot grûti tikt vaïâ. Man viòð no trannkvilizatoriem (miegam) deva 1/2 fenazepam un to paðu fiksi "atòçma".

Nus, ìimenes ârstam tas ir vienîgais risinâjums. Jo ar citâm metodçm jams nav mâcîts strâdât. A ðitâ dod fiksu labu rezultâtu.
Pacienti negrib strâdât paði- Tu jau vari ieteikt baseinu un pastaigas meþâ, bet- nav laika, nav vçlmes, nav lîdzekïu. bet slikta juðanâs ir.