Dalieties SAVÂ pieredzç par psihoterapeitu darbu LV:
1. KÂ Jûs izvçlçjâties Sev psihoterapeitu?
2. Kâda ir JÛSU pieredze sadarbîbâ ar psihoterapeitu?

Psihoterapija LV ir salîdzinoði jauna joma un, iespçjams arî tâdçï, kïuvusi moderna-populâra. Lîdz ar to, darbojoties ðajâ jomâ, ir jaunas iespçjas nopelnît. Tâdçï pieïauju, ka daudzi, kuri darbojas kâ psihoterapeiti, ðai kvalifikâcijai nemaz îsti neatbilst!

Tikko lasîju, ka daþi ârsti ir saòçmuði Eiropas Psihoterapeitu Sertiikâtu, kurð dod iespçju viòiem strâdât konkrçtâs ES valstîs, bet nesakârtotâs likumdoðanas dçï, neïauj legâli strâdât ðajâ jomâ Latvijâ.

Lîdz ar to nesaprotu, KÂDAS izglîtîbas speciâlistiem ir tiesîbas strâdât kâ psihoterapeitiem Latvijâ?! Un loìiski rodas jautâjums, KAM ir izdevîgi nesakârtot tiesîbu aktus ðajâ jomâ? Varbût liela vai lielâkâ daïa LV ðobrîd legâli praktizçjoðo psihoterapeitu, tiesîbu aktu sakârtoðanas dçï- vairs neatbilstu psihoterapeita kvalifikâcijai?!

divi varianti:

1. ârsts > + psihoterapeita sertifikâts
2. prof. psihologs + psihoterapijas sertifikâts.

Latvijâ paðlaik neatzîst otros, kaut gan visâ pasaulç un EU tâ ir normâlâ parâdîba

ja apskatâs to sertificçto sarakstu kaut vai sadaïâ www.psihoterapija.lv, tur var redzçt ïoti maz no tiem, kas reâli praktizç un strâdâ un pie kuriem cilvçki arî labprât iet. Kapçc tâ, îsti nezinu, bet nu vismaz med izglîtîbai jâbût stabili.

Ridaika
1. Vai psihoterapeita sertifikâtu Latvijâ abiem variantiem ir "tik grûti" iegût, ka ârsti izvçlas to iegût citâs ES?! Jo kâ noprotu, LV ir atzîti TIKAI Latvijas izdoti psihoterapeita sertfikâti.
2. Vai kritçriji psihoterepeita sertfikâta iegûðanai Latvijâ ir augstâki, kavlitatîvâki nekâ tie ir noteikti ES?

asa
Nosauci lûdzu tos psihoterapeitus, pie kuriem labprât cilvçki iet.
Vai tas nozîmç, ka kritçriji saskaòâ ar kuriem cilvçki labprât izvçlas psihoterapeitu, neatbilst apzîmçjumam: sertificçts? :)

man domât, ka daudzi brauc mâcîties EU, jo tur mâcîbu spçki ir pieredzçjuðâki, izvçle lielâka. latvijâ tas ir samçrâ jauns terapijas veids, arî speèi maz, jo pieprasîjums nav tik liels, ko nosaka visp. soc. un finans. stâvoklis valstî. pie mums psihoterapeiti tomçr vairâk darbojas ar t.s. "mazo psihiatriju", jo tas kontingents, kas ârstçjas slimnîcâs, t.i. "lielâs psihiatrijas" klientûra - nav sociâli un finans. nodroðinâti, bet psihoth ir dârgs prieks, jo process ir ilgstoðs, un pat ja tâ nav ârstçðanas pamatmetode, bet kâpapildinâjums farmakoterapijasi - tâpat cilvçki to nevar atïauties.

Autors: A.G-cs
Datums: 17-01-2006 10:59

PAR LATVIEÐU GARÎGO (NE)IZTURÎBU

Ðad un tad ieejot tîmekïa medicîniska rakstura forumos (dr.lv, woman.delfi.lv/forum…u.c.) un palasot tur rakstîto, tîri vai mati sâk celties stâvus – nepaiet ne diena, kad kâds (bieþâk gan kâda) nesûdzçtos par galîgi sûdîgu juðanos, ko atrisinât varçtu vienîgi kâds ïoti labs psihiatrs (arî psihologs, psihoterapeits…utt.), tâpat nepârtraukti notiek pieredzes apmaiòa par antidepresantiem, kâdus nu kurð tos ir lietojis un, no kuriem nâk lielâks kaifs. Neviïus sâk rasties iespaids, ka teju jau katrs 3. vai 4. latvietis(-e) ir ar psihiskâm novirzçm vai pat kïuvis jau par sava veida narkomânu, kas nevar vairs izdzîvot bez t.s. psihzâlîtçm. Reâlâ situâcija, protams, nav tik traìiska, jo, kâ zinâms, lielâkajai Latvju tautas daïai Internets joprojâm nav pieejams, bez tam, kâ paruna saka, mçsli vienmçr uzpeld virspusç. Un tomçr ðâdu personu, kas publiski lielâs ar savu garîgo nenosvçrtîbu ir kïuvis pietiekami daudz, lai par to vajadzçtu sâkt uztraukties.
Kâds tad ir iemesls ðai augstâkminçtajai parâdîbai? Viens otrs varbût teiks – Latvieðu grûtais dzîves stâvoklis Tçvzemç un ârpus tâs. Daïçji var piekrist, ka Latvieðiem ðobrîd tieðâm neklâjas labi, bet jâjautâ – kad tad tas ir bijis savâdâk? Pat izslavçtajos “Ulmaòa laikos” tâpat bija gan trûkumcietçji, gan, diemþçl, arî politiski represçtie (atcerçsimies “Pçrkonkrustieðus”!). Par Latvieðu tautas piedzîvoto abu pasaules karu, kâ arî gadsimtiem ilgâs vâcu un krievu okupâcijas laikâ vispâr, domâju, nav lieki jâatgâdina. Un tomçr, neskatoties uz daudzajâm fiziskajâm un morâlajâm cieðanâm, ko mûsu senèiem ir bijis jâpiedzîvo, viòu absolûtais vairums spçja saglabât veselo saprâtu un garîgo lîdzsvaru. Palasot izsûtîjumâ un nâves nometnçs pabijuðo ïauþu atmiòas, redzams, ka viòi cieta gan no bada, gan sala, gan uzraugu òirgâm, taèu vismaz man ne reizi nav gadîjies lasît, ka kâdam bût bijis nepiecieðams psihiatrs un antidepresanti. Çdiens un apìçrbs – lûk, par ko sapòoja ðie nelaimç nokïuvuðie ïaudis. Un tieðâm tâ arî ir – kad cilvçkam patieðâm klâjas grûti, viòam nav laika depresoties, bet jâdomâ, ka izdzîvot. Bet bagâtam, izlutinâtam, bezkaunîgam slaistam, kurð no pârâk labas dzîves ir aptaukojies kâ tieðâ, tâ arî pârnestâ nozîmç, nereti pat saulîte vairs nespîd pietiekami spoþi un zâle nav pietiekami zaïa, un te nu, protams, var lîdzçt vienîgi “labs psihiatrs un labi antidepresanti”, ko tik neatlaidîgi pieprasa daþi internetportâlu pastâvîgie apmeklçtâji. Protams, tie nav trûcîgi cilvçki, ja jau viòiem ir regulâri pieejams dators ar tîmekïa pieslçgumu. Un tai pat laikâ, cik man zinâms, valsts viòiem ja ne pilnîbâ, tad vismaz daïçji kompensç zâlîtes, no kurâm pelçkâ pasaulîte sâk râdîties roþainâka. Saprotams, ka tas notiek uz trûkumcietçju – pensionâru, bezdarbnieku, fizisko invalîdu rçíina. (Interesanti, vai, vadoties pçc ðî paða principa, drîzumâ nesâks vai bomþiem par velti izsniegt krutku, vai tîòiem pie ieejas disenç izdalît Extasy tabletes?)
Dabiski, ka pie tik labvçlîgiem apstâkïiem psihslimnieku (gan patieso, gan arî iedomâto) skaits arvien pieaug, vçl jo vairâk, ka no ðâ gada 1.maija par psihiatra apmeklçjumu un ârstçðanos traíenç vairs nav jâmaksâ – toties par ârstçðanos parastajâ slimnîcâ jâmaksâ 5 Ls diennaktî, bet par ârsta-speciâlista apmeklçjumu 2 Ls; lûk, no kurienes rodas nauda psihu sponsorçðanai! Savu artavu psihiatru un psihzâlîðu popularizçðanâ dod arî daudzi saziòas lîdzekïi, skandinot, ka, lûk, Rietumu zemçs psihiatru uzskaitç esot vidçji katrs 7. cilvçks, bet pie mums – “tikai” katrs desmitais, tas gan neliecinot par mûsu tautas vairuma garîgo veselîbu, bet par to, ka ïaudis kautrçjoties un baidoties iet pie psihiatriem, bet to gan nevajagot darît, jo bût psihslimniekam esot pilnîgi dabiski un normâli, ârzemçs katram cilvçkam esot ja ne personîgais psihiatrs, tad vismaz psihologs, tâpat antidepresantus laiku pa laikam esot jâlieto teju katram cilvçkam – nu gluþi vai kâ aspirînu, kuòìa pilienus vai medicînisko ogli. Nezinu, vai tieðâm Rietumu zemçs tâ ir, ja nu tâ ir taisnîba, tas liecina tikai to, ka ðo valstu iedzîvotâju liela daïa ir kïuvuði par gara tizleòiem, no kuriem, protams, Normâlam Latvietim nekâdâ gadîjumâ nebûtu jâòem piemçrs. Skaidrs, ka ðâda psihzâlîðu un ïauþu garîgâs nenoturîbas slavinâðana ir pilnîgâ saskaòâ ar pasaulç valdoðâ cionistu-masonu reþîma plâniem padarît cilvçces vairumu par fiziski un garîgi tizliem, manipulçjamiem robotiem, kuriem nav savas gribas un politiskâs pârliecîbas. Un tieðâm – nu nekïûs taèu tâds cilvçks, kurð regulâri lieto daþâda veida antidepresantus un nevar pat mçnesi nodzîvot, neaprunâjoties ar psihiatru (vai, sliktâkajâ gadîjumâ, psihologu), par Nelokâmu Cînîtâju, savas Rases un Tautas politisko un ekonomisko intereðu aizstâvi, jo ðâdai rîcîbai obligâti nepiecieðama ir liela gan fiziskâ, gan, it seviðíi, garîgâ izturîba. To labi zina mûsu ienaidnieki, tâpçc viòi visiem spçkiem cenðas mûs sagraut sâkumâ garîgi, labi zinot, ka drîz pçc tam sekos arî fiziskais sabrukums. Un sâkas tas ïoti nevainîgi – “vai, cik sûdîgi es pçdçjâ laikâ jûtos, jâaprunâjas ar kâdu psihspeciâlistu, varbût ieteiks padzert kâdas tabletîtes!”. Lûk, tâdejâdi ïaudis kïûst par atkarîgiem – no cigaretçm, no alkohola, no tabletçm…
Katram Latvieðu Patriotam, kam nav vienaldzîga savas tautas un valsts nâkotne, bûtu jârûpçjas, lai viòa lîdzcilvçki nekïûtu par ðâdiem psihiski manipulçjamiem monstriem. Tâdçï mums jâbût labâ nozîmç neiecietîgiem pret garâ tizliem ïaudîm. Ja mçs dzirdam jaunu, spçcîgu cilvçku gauþamies, ka viòð nespçj noiet kâdus 3 km kâjâm, vai uznest 5.stâvâ 20 kg smagu mugursomu, no mûsu puses parasti seko pamatotas nievas un izsmiekls. Taèu pret GARÎGU tizlumu mçs bieþi vien esam nepamatoti iecietîgi, salîdzinâjumâ ar fizisko. Ja mçs katram psihzâlîðu un psihspeciâlistu lûdzçjam tîmeklî atbildçtu strikti: “Beidz d…ties, vecît (vecenît), ej labâk paòem lâpstu un paroc zemi, tas tavu depresiju momentâ izârstçs labâk par visiem medikamentiem!” un tamlîdzîgi, tad, esmu pârliecinâts, garîgi tizlo latvietîðu skaits âtri vien krietni samazinâtos. Mûsu senèi vienmçr ir kautrçjuðies publiski izrâdît savu gara vâjumu, pat tuvinieku bçrçs ir atturçjuðies (atðíirîbâ no daþâm kaimiòtautâm) no skaïas vaimanâðanas, arî uzzinot, ka viòiem ir piespriests nâvessods vai piemeklçjusi smaga, neârstçjama slimîba, pratuði godam saglabât garîgo izturîbu lîdz pat “finiðam”. Arî mûsdienu Latvieðiem ir jâbût tieði tâdiem paðiem, tikai tad Latvieðu tautai un Latvijas valstij bûs vieta nâkotnes Cilvçces vçsturç.
Kaunçsimies bût vâji kâ miesâ, tâ, it seviðíi, garâ !!!

PAR GARÎGI VESELU UN STIPRU LATVJU TAUTU
CÎ ÒAI SVEIKS !!!

Vai psihoterapija ir ârstçðana?!
Runâjot par finansçm: ðîs metodes pamatâ ir regulâri psihoterapeita apmeklçjumi, t.i. vçlami- 1x nedçïâ. Kâdas ir vidçjâs izmaksas 1 apmeklçjuma reizei LV un, pamatojoties uz praksi, cik ilgs laiks (gadi) VIDÇJI tomçr nepiecieðams, lai cilvçks Sevi bûtu sakârtojis.

protams, tâ ir ârstçðanas, ja gribi - palîdzîbas - metode.
izmaksas variç - no ~ 10 ls lîdz - ....
par laiku - tas ir ïoti daþâdi, atkarîbâ no problçmas, terapeita, pacienta, utt - no mçneðiem lîdz gadiem.

Lasiet!
Saprâtîgâk bûtu, ja Tu atbildçtu uz konkrçto jautâjumu.
Saprotamâk bûtu, ja Tu îsi izteiktu, ko vçlçjies pateikt!
No Tevis teiktâ, sapratu tikai to, ka TEVI PAÐU kaut kas nomoka.

ja jau terapeiti strâdâ, tas nozîmç - ka ir cilvçki, kas iet! nav loìiski? Mans psihoterapeits, piem., nav tajâ sarakstâ, ko var atrast internetâ. Es arî ðaubos, vai tieðâm Latvijâ ir tik maz terapeitu, kâ norâdîts sarakstâ internetâ?! Vçl òemot vçrâ, ka daudzi strâdâ citu terapeitu uzraudzîbâ.

Paldies "ridaika" un "asa", ka atbildçjât.
Es vairs ðo tçmu neturpinâðu.
Vçlçjos uzzinât par citu cilvçku personîgo pieredzi, kuri sadarbojas ar psihoterapeitu. Bet, kâ saprotu, vai nu par to cilvçki nevçlas runât, jo- piekrîtu, tâ ir personîga lieta vai arî es meklçju- nepareizâ vietâ. :)

Latvijâ ir divas psihoterapeitu asociâcijas/biedrîbas, kas savâ starpâ diezgan asi karo. Tajâ lapâ ir tik vienas asociâcijas pârstâvji.

tad kâpçc visi tâ piesauc to lapu katru reizi, kad tiek lûgts ieteikt psihoterapeitu? un kâpçc netiek publicçti citi saraksti?

Tâpçc, ka to lapu ir atraduði un labâk kaut kas nekâ nekas.
Var jau bût, kaut kur tîmekïa dziïumos atrodami arî pârçjie, bet tiem vçl neesmu uzdûrusies.

...



Edited 1 time(s). Last edit at 16.08.2006 13:27 by Runcene.

' ' '
Tomçr vçl atgriezos.
Vienas psihoterapeitu asociâcijas/biedrîbas mâjas lappusi "asa" jau nosauca: psihoterija.lv
Uzraksti lûdzu otras asociâcijjas/biedrîbas mâjas lappuses adresi.

Kâds iemeesls ir ðo abu asociâciju nesaskaòâm?
Kâ tas ietekmç psihoterapijas attîstîbu LV?!!
Vai tas neatsaucas uz "pacientiem" (labprât minçtu citçtu vârdu, bet nenâk prâtâ)?!

Nesaki viss. Manir ïoti laba pieredze akurât ar ðâdu izbijuðu Padomju psihiatru, nu psihoterapeitu. Pa manam- labâkâ kombinâcija no iespçjamâm.

Tâ ierobeþoðana baigi atbilst manam priekðstatam par lietu kârtîbu- òemot vçrâ, ka netiek mums "distoniíi uc" vienmçr somatiski labi izmeklçti, dr tomçr kaut kâda nojçga vçl bûtu saglabâjusies, lai pçc sûdzîbâm vien saprastu, kad nervi pie vainas un kad tomçr varbût somatika. Kaut kâ ðaubos par ðâdu izpratni nemediíim. vet varbût katram sava klientûra un problçmu loks. Jo pasaulç tâ tieðâm nav.

Tas organizâciju dalîjums nav îsri mediíos/nemediíos. Tâ vairâk ir cîòa par varu.

nezinu otras adresi :-(
nesaskaòas- pçc kuluâru ziòâm elementâra cîòa par varu. Ceru, ka praktizçjoðu specu attiecîbas ar klientu tas neietekmç.

...



Edited 1 time(s). Last edit at 16.08.2006 13:28 by Runcene.

bet inetersants tomçr ir fakts, ka patiesa un plaða info par p-terapeitiem tomçr nav pieejama pat internetâ. Tad sanâk, ka notiek konkrçtu ârstu lobçðana, jo tâs adreses, ko zin visi -
psihe.lv
psihiatrija.lv
psihoterapija.lv

ir principâ viens un tas pats ar vienâdu info un vienu sarakstu par p-terapeitiem. Arî, starp citu, dr.lv ârstu reìistrs dîvainâ kârtâ neizmet daudzus praktizçjosus ârstus, tai skaitâ, p-terapeitus.

Tâtad jautajums paliek - kâ tikt pie info par pârçjiem? protams, var iet pie konkrçtâ ârsta un jautât, lai liek galdâ info, bet tas nu bûtu jâzin jau, pirms vçrt kabineta durvis, vai ne tâ? ;)

Hm, kas ir tas, ko Tu gribi zinât?

sorry, bet www.psihe.lv ir tâ pati pirmâ liste ;)

ko es gribu zinât? neko îpaðu. Man vair nekas nav jâzin. Man ir savs dr. Bet tîri interesei tiem, kas vçl meklç un tiem, kas vienâ balsî skandina iepriekð minçtâs lapas!

Nu, man teiksim butu dziïi vienalga, ka kaut kur Rîgas nomalç ir kâda mistiska, nedzirdçta dr par kuru nav nekâdas informâcijas. Nu lai nav. ieðu pie tâda, par ko ir, vai kurð tuvâk atrodams.

...



Edited 1 time(s). Last edit at 16.08.2006 13:28 by Runcene.

vçl ir www.kpa.lv - klînisko psihologu asociâcijas lapa. daþi no tiem arî psihoterapijâ sertificçti. nav îpaði daudz info, bet varbût noder.

Paldies, runcene.
Domâju, ka daudzi pârpratumi, neizpratne rodas arî neprecîzi skaidroto, tulkoto terminu un sabiedrîbâ "iegâjuðo"-pieòemto skaidrojumu dçï! Tie tiek jaukti, krustoti utt.
Domâju- ïoti daudziem, arî man, nav skaidrs priekðstats par to: kas ir psihiatrija, psihoterapija, psiholoìija un lîdz ar to attiecîgi, kas ir: psihiatrs, psihoterapeits, psihologs.

Paldies par minçtajâm lappusçm.
Acîmredzot psihoterapeita izvçli nosaka:
1. sajûta, intuîcija- pârskatot piedâvâtos novirzienus un to pârstâvjus.
2. otra ieteikums no savas vai citu pieredzes.
3. varbût kâdu arî- reklâma, raksti u.tml.

Es personîgi visvairâk spçtu uzticçties psihoterapeitam, kuram pamatâ ir klasiskâ, medicîniskâ izglîtîba un vismaz 10 gadu pieredze darbâ slimnîcâ, bet- ne psihiatrijas jomâ.

Jautâjums: vai tâ mçdz notikt, ka veicot psihoterapeita izvçli pçc info Internetâ, pirmajâs tikðanâs reizçs pçkðòi atklâjas, ka man nepatîk ðis psihoterapeits un es nevçlos konkrçti ar viòu turpinât sadarbîbu?!

Domâju, ka noteikti mçdz.
Ðíiet, ka tâdu ar 10 gadu pieredzi citâ specialitâtç LV bûs gana maz. Radies priekðstats, ka no ârstiem tieði psihiatri vairâk ðo jomu izvçlçjuðies. Un pâris ginekologi.