...



Edited 1 time(s). Last edit at 16.08.2006 13:29 by Runcene.

protams, ka ar sapratni vien nepietiek, bet, kad es konstatçju, ka manî parasti rodas nepamatota vainas sajûta, es varçju sâkt rîkoties - sâkt nejusties vainîgs kad, piemçram, kâds uz mani skatâs ar ïaunu aci. Varbût tev liekas, ka es vienkârði esmu stulbs, ja reiz iepriekð pats to nespçju saprast, bet tas tieðâm nav tik vienkârði, cik izskatâs no malas. Vairums cilvçku, kad sastopas ar sociofobiíiem, domâ, ka viòiem vienkârði pietrûkst paðpârliecinâtîbas, bet paðpârliecinâtîba ir tikai viens no posmiem, viena no problçmâm. Un iegût paðpârliecinâtîbu, kad tâs trûkst, ir GRÛTI

Runcene, paldies, tu trâpîji naglai uz galvas. Es neprotu domas tik labi ietçrpt îstajos vârdos...

Runcene, es nepukojos, es mçìinu tikt lîdz saknei:-)))
(Kâ man patîk tavs niks!:))

Bono, es saprotu, ko tu stâsti. Bet tâ jau cilvçks pats iet pa dzîvi, mçìinâdams saprast nesaprasto:)

Mellene, jâ, tikai vairumam cilvçku nav daudz tâdu lietu, kas jâsaprot, nav jârisina problçmas, kas izraisa psiholoìisku diskomfortu, bailes, trauksmi, paniku. Ir daudz cilvçki, kas dzîvo un priecâjas, un viòiem pat visïaunâkajos murgos nerâdâs tâdas problçmas, kâdas ir jâpiedzîvo sociofobiíiem. Tâ nav nekâda mâksla - bût ar labiem gçniem, piedzimt un uzaugt psiholoìiski veselâ ìimenç.

Bono, es saprotu, ka ir daïa cilvçku, kam nav citu variantu, kam sliktâk bût vairs nevar, un viòð dodas pie psihoterapeita. Par sevi es varu teikt, ka es nepiederu pie tâs daïas. Tomçr ikkatram no mums dzîvç ir visâdas situâcijas un visâdi sareþìîjumi. Patiesîbâ mani interesç, kâ tad îsti psihoterapeits var palîdzçt. Taèu, tikko mçìinu lîst dziïâk,- atduros kâ pret sienu, kâ runcene rakstîja: "Tiklîdz Tu piebrauc lietiòai drusku par tuvu, tâ Tu saòem netieðus mâjienus -- aizej un nopçrc". Viss taèu tiek reklamçts, visu var aplûkot, aptaustît, uzzinât, bet ðeit: stop! Es par to visu interesçjos ne tikai ziòkâres pçc. Daþkârt forumos (îpaði) vai citur sarunâjoties pâr mani ir nâkuðas tâdas atklâsmes, kaut kas tâ saliekâs kopâ, fantastiski. Es tâ iedomâjos, ka var bût ar psihoterapeita palîdzîbu var tikt pie ðâdâm atklâsmçm âtrâk. Bet pamazâm nonâku pie slçdziena , ka nç. Lai to noskaidrotu, aizejot vienu reizi pie psihoterapeita , man ar to nepietiks, vai ne? Varbût nekam tâdam viòð arî nav domâts? Tomçr ziedot tam, lai noskaidrotu, ïoti daudz laika un naudas es arî neesmu gatava:)

Mellene, ar vienu apmeklçjumu var pietikt tad, ja tev ir viena ne îpaði nozîmîga problçma, bet "hronisku" slimîbu gadîjumos, kâda ir sociofobija, ir nepiecieðama ilgstoða ârstçðana. Tas var bût pus gads, gads, pieci gadi vai pat vairâk. Un, jo âtrâk sâk ârstçt, jo âtrâk parasti izveseïojas. Tâ tas ir gandrîz ar jebkuru slimîbu, ne tikai ar psiholoìiskâm slimîbâm.

Mçìinâðu mazliet ieviest skaidrîbu sarunas vidû izskançjuðos jautâjumos:

Likumi:
Latvijâ psihoterapija valstiskâ lîmenî NETIEK regulçta. Tiek regulçta ârstniecîba, bet ne psihoterapija. Ârstu biedrîba sertificç "ârstus-psihoterapeitus" atbilstoði "ârsta-psihoterapeita" specialitâtes nolikumam. Latvijas Psihoterapeitu Biedrîba sertificç vienkârði "psihoterapeitus", atbilstoði saviem nolikumiem un standartiem.

Organizâcijas:
Latvijâ ir vairâkas psihoterapeitu organizâcijas - asociâcijas.
Viena - Latvijas Psihoterapeitu Biedrîba (LPB) ir jumta organizâcija, pârstâvot 7 daþâdu virzienu asociâcijas. LPB savâ rîcîbâ vadâs pçc Strasbûras deklarâcijas par psihoterapiju, kas nosaka to kâ brîvu profesiju (t.i. - tâ nav ârstniecîbas apakðspecialitâte), kurâ izglîtîba ir iegûstama ar daþâdâm sâkotnçjâm izglîtîbâm (ârstiem, psihologiem, u.c.). Mâjas lapa : www.psihoterapija.lv

Otra - asociâcija, kas juridiski nav dibinâta (Lursoftâ nav reìistrçta), bet figurç ar nosaukumu "Latvijas Psihodinamisko Psihiatru un Psihosomatiskâs Medicînas Ârstu Asociâcija" jebðu "Latvijas Psihoterapeitu Asociâcija" - pârstâv vienu psihoterapijas novirzienu, un aiztâv domu, ka psihoterapija ir ârstniecîba, lîdz ar ko ar psihoterapiju drîkst nodarboties tikai ârsti. Atseviðíos gadîjumos - arî klîniskie psihologi. Psihoterapijas virzienus neuzskata par virzieniem, bet par "metodçm".
Mâjas lapas: www.psihe.lv, www.psihiatrija.lv, www.psihoterapeiti.lv (reâli tas ir viens un tas pats resurss).

Eiropâ:
Eiropâ psihoterapija, tâpat kâ Latvijâ, nav centralizçti regulçta - lîdz ar to katra valsts ðo regulâciju veic pa savam. Jâsaka, ka valsts, kurâ psihoterapija bûtu ekskluzîvi medicîniska, Eiropâ nav. LPB ir biedrs Eiropas Psihoterapijas Asociâcijâ, pârstâvot tajâ Latvijas psihoterapiju un otrâdi - Eiropu pârstâvot Latvijâ. LPB atbilstîbu Eiropai apliecina pirmie Eiropas Psihoterapeitu Sertifikâti (ðobrîd Latvijâ - 8 gab. 3 ârsti, 5 ne-ârsti).

Ðobrîd LPB jau ilgâkus gadus cenðas kaut ko darît likumdoðanas sakârtoðanâ. Bet darbs vedas ïoti gausi un ieinteresçtîbas no valsts puses ir ïoti minimâla (lai neteiktu skarbâk).



Ziòojums rediìçts (17-01-2006 20:38)

Ansis

Lai tev veicas, Bono:)

Par atðíirîbâm:
Psihologs ir cilvçks, kurð ieguvis izglîtîbu psiholoìijâ. Parasti - kâdâ Universitâtç. Psiholoìija ir zinâtne par psihes darbîbu. Lietojums ðai zinâtnei - visplaðâkais. Iepirkðanâs paradumi, bçrnu audzinâðanas padomi, pusaudþu problçmas, mâjas lapas izveidoðanas dizains, maiòu darba laika ietekme uz produktivitâti, terorisma psiholoìiskie aspekti utt. Tai skaitâ arî - psiholoìiskâ konsultçðana - psiholoìiska veida palîdzîba cilvçkiem (individuâli vai grupâs) daþâdu grûtîbu gadîjumâ.

Ðis ir ïoti tuvu psihoterapijai, kas arî ir psiholoìiska palîdzîba cilvçkam.
Ja paskatîtos vienas labas konsultâcijas ieraksta fragmentu, tad neðaubos, ka 90% gadîjumos skatîtâji nevarçtu pateikt, - vai tâ ir "psihoterapeitiska" vai "psiholoìiska" palîdzîba. Atðíirîbas ir vçrojamas ilgtermiòâ un darba dziïumâ, bet citâdi ðîs abas jomas to praktiskajâ izpausmç ir ïoti tuvas, ar ïoti lielu pârklâjumu.

Psihoterapeits:
Speciâlists, kurð pçc pirmâs augstâkâs izglîtîbas (medicînâ, sociâlâs vai humanitârâs zinâtnçs) ir ieguvis specifisku izglîtîbu un pieredzi psihoterapijâ. Pçc Eiropas Psihoterapijas Asociâcijas prasîbâm - tâs ir vismaz 1600 stundas, vismaz 4 gadu garumâ.
Izglîtîba psihoterapijâ sevî ietver (1) psihoterapijas virziena teoriju, (2) personisko terapiju (paðterapiju) un (3) darbu pârraudzîbâ (supervîzijas).
Psihoterapijas teorija sevî ietver izpratni par (1) psihes funkcionçðanu, (2) traucçjumu raðanos un (3) izmaiòu (paðas terapijas) darbîbu.
Daþâdas psihoterapijas teorijas brîþiem ir radikâli atðíirîgas. Kaut vai - ne visas teorijas atzîst un lieto tâdu konceptu kâ "zemapziòa".

Psihiatrs:
Viennozîmîgi ârsts, kurð ârstç psihiskas dabas slimîbas un traucçjumus.
Ârstçðanas metodes: pârsvarâ farmakoloìiskas, reizçm - psihoterapeitiskas (tâdas vai citâdas).

Pie kâ griezties:
1) katrs to izvçrtç pats, atbilstoði savam priekðstatam par savu grûtîbu/traucçjumu/slimîbu dziïumu, izcelsmi un savâm paða spçjâm tikt galâ.
2) ja aiziesi pie "nepareizâ", tad - îsts speciâlists vienmçr ieteiks savu kolçìi - atbilstoðo, kâ arî pastâstîs sava darba specifiku, savas spçjas un - galvenais - savus ierobeþojumus. Neprofesionâls to nedarîs, bet mçìinâs tikt galâ pats.

Tas par atðíirîbâm.



Ansis

Ansi

"Ja paskatîtos vienas labas konsultâcijas ieraksta fragmentu..."

Tâdi kaut kur ir redzami vai dzirdami?

Njaaa,,,,,,, reaala pieredze.... Neviens no shiem nerullee ... :(

Mellenei:

Studiju ietvaros ir ne tas vien redzams/dzirdams. :)



Ansis

Ansi
Es domâju - vienkârðs mirstîgais kâ to var redzçt/dzirdçt?

Vienkârðs mirstîgais îsti nevar.

Ja nu vienîgi - nopirkt kâdus mâcîbu materiâlus par tçmu - ir filmas ar meistaru konsultâciju ierakstiem (paraugdemonstrçjumiem).
Gan jau ka kaut ko tâdu var dabût arî ârpus mâcîbu institûcijas sienâm...



Ansis

Ansim un citiem, kuri var atbildçt uz mani interesçjoðiem jautâjumiem

Paldies, Ansi, par konkrçto, paskaidrojoðo info. Izpratu daudz neskaidru lietu.
Kâ saprotu, Tu mâcies ðajâ jomâ?
Lîdz ar to, vai Tu vari izteikt Savu viedokli par ðâdiem jautâjumiem:

1. Kâ sapratu, Tu pats atzîsti Latvijas Psihoterapeitu Biedrîbas pamatnostâdnes psihoterapijâ. Izsaki îsi lûdzu savu motivâciju tam- salîdzinâjumâ ar Latvijas Psihoterapeitu Asociâcijas pamatnostâdnçm.

2. Kâdi, tavuprât, ir iemesli valsts neieinteresçtîbai tiesîbu aktu sakârtoðanâ?
Ko tieði LPB vçlas mainît tiesîbu aktos? To, ka psihoterapija nav ârstniecîba un lîdz ar to visu tam pakârtojoðos?!

3. Tu minçji, kas jâveic speciâlistam, lai saòemtu psihoterapeita sertifikâtu saskaòâ ar Eiropas Psihoterapijas Asociâcijas prasîbâm. Kâdas prasîbas pastâv ârsta- psihoterapeita sertifikâta saòemðanai saskaòâ ar "ârsta- psihoterapeita" specialitâtes nolikumu?!

4. Vai psihoterapiju var uzskatît par biznesu? Ðâds viedoklis arî izskançja mûsu sarunâs.

5. Vai oficiâli ir apstiprinâts Psihoterapeitu çtikas kodekss?
Vai sapratu pareizi, ka sertificçti ârsti- psihoterapeiti darbojas saskaòâ ar Ârstu çtikas kodeksu, lîdz ar to sertificçtiem psihoterapeitiem vajadzçtu darboties saskaòâ ar- Psihoterapeitu Çtikas kodeksu?!

6. Kâds ir Tavs viedoklis par sertificçtu psihoterapeitu, ârstu- psihoterapeitu reklâmu, publicitâti medijos?

7. Bija izteikts viedoklis, ka ir radies priekðstats, ka par ârstiem- psihoterapeitiem pârsvarâ ir kïuvuði bijuðie psihiatri. Neesmu pârliecinâta, ka bijuðais psihiatrs- bûs arî labs psihoterapeits. Pagaidâm man grûti motivçt ðo sajûtu. Kâ Tu domâ?

8. Un vçl- kas ir klîniskie psihologi? Ja tie ir psihologi, kas strâdâ slimnîcâs vai LPA nostâjâ pret psihoterapijas pamatnostâdnçm nav pretruna?

Par psihologu un psihoterapeita darba lîdzîbu un pârklâjumu- intuitîvi vçlos Tev oponçt.
Domâju, ka pçc bûtîbas tâs ir atðíirîgas jomas. Tâpat kâ Nepiecieðamâ Izglîtîba- katrai konkrçtajai specialitâtei!!

Kâ es saprotu, vienkârði runâjot- psihologs atbilstoði savai izglîtîbai un zinâðanâm, nodarbojas ar „âtrâs psiholoìiskâs palîdzîbas sniegðanu”- izrunâjoties, uzklausot, konsultçjot, iesakot, sniedzot padomu, jûtot lîdzi. Un iespçjams, paði psihologi- neprofesionâli pârkâpj robeþas un iekâpj „ne savâ lauciòâ”, tâdçjâdi radot kârtçjo sajukumu cilvçku priekðstatos par psiholoìiju un psihoterapiju!!

Savukârt psihoterapeits, manuprât, nodarbojas ar „dziïo psiholoìiskâs palîdzîbas sniegðanu”- sadarbojoties ar klientu ilgstoðâ laika posmâ un ïaujot viòam paðam apzinât un atrisinât savas problçmas.

Papildinâjums iepriekð teiktajam.

Taisnîbas labad jâmin, ka, iespçjams, tâdu pat sajukumu cilvçkos rada arî paði psihoterapeiti, ârsti- psihoterapeiti, novienkârðojot sadarbîbu ar klientu.

Nekur jau nav izmçrâma psihoterapeita vai psihologa kvalifikâcija.

Vai, vai- vçls. Un domas sâk jau "meþìîties". :)

Oi, cik daudz jautâjumu.
Baidos, ka nepaspçðu uz tiem visiem atbildçt ðodien no rîta...

1. îsi - psihoterapija nav ârstniecîba - atðíirîba ir konceptuâla. Ârsta/pacienta attiecîbas paðos pamatos ir citâdas, nekâ psihoterapeita/klienta attiecîbas (varas un zinâðanu jautâjumâ). Bet ðis ir ïoti plaðs temats. Starp citu, paði LPA vadoðie ârsti-psihoterapeiti ir mâcîjuðies no ne-ârstiem.

2. Valstij (ierçdòiem) vispâr neinteresç sakârtotîba. Viòiem ir alga, amats, bet kas reâli darâs praksç - stingri pie vienas vietas, kamçr tas neskar viòus personîgi. LPB vçlas valstiski regulçtu psihoterapeita profesiju - specialitâtes nolikumu, uzraudzîbu, reìistru, sertifikâciju, utt.

3. LPTA savas prasîbas ne-publicç (iemeslus man neprasi). Apskaties www.psihtoerapija.lv sadaïâ raksti - par LPTA ârsta-psihoterapeita specialitâtes nolikumu. Starp citu, tur ir arî daþu LPTA skolotâju komentâri par ðo dokumentu.

4. Vai psihoterapiju var uzskatît par biznesu? - îsti nezinu, ko ðoreiz saproti ar vârdu "bizness". Psihoterapeiti par savu darbu saòem naudu. Tâpat kâ krâsotâji, frizieri, ârsti, u.c. Vai tas ir bizness?

5. Çtikas kodekss. Jâ. Katrai virziena asociâcijai ir savs. Un pâri visiem ir LPB - savçjais. (arî publicçts mâjas lapâ). Ðis ir saskaòots ar Eiropas Psihoterapijas Asociâcijas çtikas kodeksu.
Par Latvijas ârstu - psihtoerapeitu çtikas kodeksu nezinu. Pçc manas sapraðanas, darbîba tomçr ir atðíirîga, tâpçc viòiem vajadzçtu bût tieði psihoterapeitu kodeksam. Vai tâds ir - nezinu.

6. Bet kâ vajadzçtu bût?

7. Kâ lai es motivçju Tavu sajûtu? :)))
Labi - vçlreiz: ârstçðana un psihoterapija ir konceptuâli atðíirîga mijiedarbîba starp ârstu/psihoterapeitu un pacientu/klientu. Tâs katra prasa savu pieeju un sava veida domâðanu. Ðíiet, ka vienam cilvçkam apvienot tâs abas ir grûti, ja ne neiespçjami.
Bet ir visâdi. Ir labi psihiatri, kas ir labi psihoterapeiti. Ir labi psihiatri - slikti psihoterapeiti. Ir labi psihologi - slikti psihoterapeiti. Ir slikti. Ir visâdi.

8. Klîniskie psihologi? - psiholoìijas apakðnozare, vistuvâkâ pçc rakstura un darboðanâs veida psihoterapijai. Strâdâ arî slimnîcâs, veic psihodiagnostiku - psihisko procesu izpçti (psihoterapeitiem to nemâca)

Vispâr - katrs no ðiem jautâjumiem ir krietna raksta vçrts. (par vairâkiem pat ir sarakstîtas grâmatas). Tâpçc ðeit ir ïoti virspusçjas, âtra un seklas atbildes.



Ansis

Paldies, Ansi.
Liels prieks lasît konkrçtu, noformulçtu info, kura pamatojas uz zinâðanâm.
Ir prieks lasît arî jebkuru viedokli, bet- noformulçtu. Ir vieglâk tad saprast.
Kaut gan- ikvienu atbildi, ja tâ nav "koíetçðana" vai "òemðanâs" ne par tçmu, ir interesanti lasît.
Ðobrîd nav iespçjas iedziïinâties un uzdot jaunus sevi interesçjoðus jautâjumus, bet sâkotnçja izpratne ir radusies.

Vçl par klînisko psihologu konsultâciju un psihoterapiju:

Parastâ atbilde par atðíirîbâm ir tâ, ka psiholoìiskâ konsultçðana ir vairâk virspusçja, âtrâka, îstermiòa un orientçta uz tagadni, kamçr psihoterapija ir dziïâka, ilgâka, un orientçta uz pagâtni.
Tomçr - tâ robeþa ir ïoti ïoti izplûdusi. Sâkotnçjâs izglîtîbas atðíirîbas ir skaidras, bet praksç darbîba ir ïoti lîdzîga.

Saldîzinâjums var bût lîdzîgs kâ mâjas iekârtoðanas jautâjumos - interjerists un arhitekts. Abi var konsultçt par to, ko un kur un kâ labâk likt, bet arhitekta tvçrums, iespçjams, bûs dziïâks un fundamentâlâks. Tomçr - nevajag noniecinât arî psihologus, viòu zinâðanas un spçjas. Cilvçka psihes izpratnç psiholoìiskâs teorijas ir krietni tâlu tikuðas - îpaði to var just salîdzinot psihoterapeitus, kas nâk no psihologiem - viòi psihi izprot labâk. Ârsti - labâk izprot "somu" - íermeni, fizioloìiju un tâdas lietas, bet reizçm nezin elementârus psihiskus procesus.

Daudzâs valstîs sekmîgi darbojas psiholoìiskie konsultanti - tieði tâpat, kâ pie mums psihoterapeiti. Psihologu organizâcijas un prasîbas ir ne mazâk nopietnas, kâ psihoterapeitiem. Bet - saku vçlreiz - robeþas praktiskajâ darbîbâ ir ïoti pârklâjoðas.

Un vçl ir viena profesija, kura ir tepat blakus, bet Latvijâ vçl nopietni nav ienâkusi: tâ saucamie "counsellors". (iespçjams, dçï tâ, ka latviski grûti viòus kaut kâ nosaukt - Konsultanti?) Dara to paðu - psiholoìiska rakstura palîdzîba cilvçkiem. Izglîtîba specifiska, utt, bet saturs - tas pats.

Ja lasi angliski, paskaties googlee "counselling".

veiksmi!



Ansis

Paldies, Ansi.
Nebiju cerçjusi, ka tik îsâ laikâ iegûðu sâkumam pietiekami informatîvu un paskaidrojoðu info par psihoterapiju LV.
Man paveicâs, jo Tu iesaistîjies sarunâ.
Tu minçji daudzus dokumentus, kurus vçlos- arî izlasît. Iespçjams, tad radîsies- nâkoðie jautâjumi.
Paldies par veltîto laiku izskaidroðanai un konkrçtâm atbildçm uz dotajiem jautâjumiem.