Vakar satiku draudzeni, galîgi nokreníçjuðos un izmisuðu. Ârsts izrakstîjis it kâ ïoti stipras zâles HALOPERIDOLU, a pamâcîbâ rakstîtas ïoti smagas diagnozes, kad to lietuo a viòai it kâ nervu sistçmas funkcionâli traucçjumi un grib piesiet anoreksiju. Nu un problçma tagad tâda, ka tik stiprus medikamentus lietojot, viòa nevar strâdât, jo tâs blakus parâdîbas tâdas, ka cilv. pârak mazreaìîgs paliek un bremzîgs un vçl visâdi sliktumi tur var but. Par to protams iepriekð neviens nebrîdinâja. Nu un zaudçjot to darbu, viòa nonâk pilnîgâ vîra finansiââ atkarîbâ. un ðis protams dusmîgs. Vai pacientam ir tiesîbas izvçlçties nedzert tâs zâles, vai vismaz ko ar mazâkâm sekâm lietot. Jo, cik ilgi tâs zâles bûtu jâlieto , ârsts nav varçjis pateikt, vismaz vairâki mçneði it kâ. Tâtad cilv. sataisa problçmas ar to tagad saviem ìim. locekïiem, jo ar vîra naudu vien tikai izdzîvot ir utopija. Tâ nu vîòa nezin ko iesâkt. Jo ðis pateicis, ka neieðot jau nu viòu vadât uz darbu. (Darbs saistîts ari ar autobraukðanu.) Bezceris.

Pacients ir tiesîgs atteikties no dajebkuras ârstniecîbas metodes, kas tam nepatîk, tai skaitâ no zâlçm.
Man tik nav saprotams aiz ko tad tai meitenei nedeva slimîbas lapu, ja jau pastrâdât nevar. Un tas vîrelis ar diez ko iejûtîgs neliekas, nav brînums, ka sievai nervi èupâ.

Es dzeru Haloperidolu, un man laikam ir tâs trakâs diagnozes ar grûtîbâm, bet mâcos maìistratûrâ.

Oooooo..nepiemini man to haloperidolu. Man loti negativa pieredze. Un galvenais, ka man to izrakstija neirologs (ja arstejos no anoreksijas, ari epilepsijas kaut kada sakotneja forma vai ka ta), bet mani nepabridinaja, ka jo ipasi pirmaja reize reakcija bus tada - nu iedomajies- es to iedzeru, un tad man bija jaaiziet lidz vietejam veikalam (kadi 200 metri varbut). Es to celu gaju ka piedzerusies (ne, patiesiba tada ssmiga man nekad nav bijusi. Es taisni nevareju noiet!!!! Un pie tam (uz manu svaru) deva bija nieciga - ja nemaldos 2 pilieni laikam. Kad tiku lidz veikalam, es nevareju normali parunat, man valoda raustijas, sirds klapejas ka traka. Pardeveji gribeja atros saukt, varbut vajadzeja, bet es tada stavokli aizklunkureju majas, apgulos, pazvaniju arstam velak, pateicu ka bija, si tikai - ak ta, nu ja, tad laikam jusu organismam tas zalites nederes. Sausmas. Pec tam man nomainija uz kaut kadam citam, ja nemaldos - Halogen (domaju, vai nebus glluki, ne nebija), tas panesu daudz normalak. Kadu menesi vai 3 nedelas palietoju, tad pateica, ka nervu sistema nostabilizejusies (nu apmeram doma tada). Es nomainiju arstus :-)

.



Edited 1 time(s). Last edit at 26.08.2006 14:23 by Runcene.

Tu par sevi, savu viru, vai ne?

Visas anoreksijai aprakstîtas pazîmes viòai ir, novâjçjusi baigi, tikai tâ pretruna tâda, ka viòa, cik atceros, çdelîga ir bijusi vienmçr. Nav bijusi tâda problçma, ka negribçtu çst vai uztrauktos par lieko svaru vai pârçðanos. Vienmçr tieði visi ir domâjuði, ka viòa baigi maz çd. Pat ârsti- vai tad jûs nemaz neçdat un tâdâ garâ. vienkârði tieva vienmçr bijusi, bet nu ar visu savu tievumu toèno baigi izkritusies. Bet apetîte kâ vilkam un vienmçr ir gribçjusi normâlâka apaïuma tieði gribçt.
A ar vîru ir tâ, viòð sâkumâ visam piekrît, a ta ka vajag ðai biðíi ko piepalîdzçt vai aizvest kaut kur (ar auto), tad pasaka nav mana problçma... tie tavi darbi. A slimîbas lapu viòa nevar tâpçc dabût, ka darbs nav diendienâ, bet lîgumdarbu veidâ, katreiz ar citu klientu u.t.t. Kad pasûtîjums ir un tamlîdz.
Tâpçc jau prasîja ìim. ârstei cik ilgi tâ zâïoðanâs varçtu bût, bet viòa neko konkrçtu nav varçjusi atbildçt, kad bûðot vesela, tad nevajadzçðot. Viòa domâja, ja kâdu mçnesi vai divus, tad varçtu vçl atïauties nestrâdât tâdu laiku. A ar to veci ir tâ, ka viòð ir ar mieru ka viòa nestrâdâ, apçc tam abiem kaðíis mâjâs, ka pietrûkst finanses. Un baigâs psiholoìiskâs problçmas ar muteri, tâpçc viòa grig saglabât vismaz kaut kadu nelielu finansiâlu neatkarîbu, lai nebûtu no viòa atkarîga. jo viòs'tâds tips, kam bez datora un sava darba nekas vairâk neinteresç. Jo ja braukt pati nevar, tad viòai tâ arî mâjâs bûs jâtup, piedevâm bez iespâjs strâdât...

Re: par anoreksiju
Autors: A.R.
Datums: 17-02-2006 19:43

http://ana.times.lv/anoreksija.htm




http://ana.times.lv/bulimija.htm



SALIDZINI! Belissima - ne gluzi.

.



Edited 1 time(s). Last edit at 26.08.2006 14:23 by Runcene.

neesmu aarsts, bet man liekas ka haloperidolu izraxta sagiem gadiijumiem... un anorex. ar ssitaadiem liidzeklliem, 100% neizarstees, tikai notrulinaas meitenes praatu- a vinnai veel visa dziive priekssaa :(((

protams, dokam tak vieglaak ir izkakstiit stipras ripas nevis aarsteet beernu, izzinot kur sleepjas slimiibas ceelonni..... fui taadiem aarstiem- FUI!!

drausmiigs meikaments, drausmiigas blakusparaadiibas... un meedz izrakstiit arii tad, kad vareetu iztikt(mana pieradze), vai pameklaat kaut ko jaunaaku un vieglaaku.

Nu vispâr jau to arî izrakstîis psihiatrs, bet jâuzrauga ìim. ârstam. Vçl arî Lexotanil. Vadotieskâdas izjûtas pâròçma jau sâkumâ, viòai tâ arî licies, ka cilvçks kïûst par "dârzeni". Bet darbiòð saistîts arî ar intelektu.
Principâ visa izmekl;çðana sâkâs no gremoðanas traucçjumu viedokïa, tur it kâ puslîdz normâli (endoskopijas u. c. izmeklçjumi).
Nu nav jau nekâda jaunâ meitene, gadiòi 35. Par to psihoterapiju jau vviòa arî pati sen ðtukoja, bet neiznâk galîgi tâs finanses. Tad viòai nopelnîtais pa nullçm. Interesanti bûtu zinât, vai ir kâda alternatîva, tieði zâïu ziòâ? Vai ir kâds psihiatrs ar kuru tâ atklâti varçtu to izrunât? Vai ir iespçjams, ka ar to psihoterapiju varçtu tikt lielâkâ jçgâ? Vai nevar bût, ka zemapziòâ viòu nospieþ atkarîba no vîra, jo viòa vienmçr ðkrobçjâs, ka viòas ienâkumi ir noþçlojami, blakus viòa un viòð vienmçr atgâdnot, ka pçdçjos desmit gadus visus komunâlos maksâjums u. c. veic viòð un viòai tâpçc jâklusç par visu citu. (Viòa drusciò bçrnam gâdâ un iespçju robeþâs saimniecîbai kaut ko, bet nu tas tâdâ naudas izteiksmç ir stipri, stipri mazâk). Mana versija ir tâda, ka tas viòai ir izraisîjis hroniskus mazvçrtîbas kompleksus, jo pârtiku pârsvarâ arî viòð finansç. Daudzkârt viòa man ir sûdzçjusies, ka jûtas kâ parazîts un kreníçjas, ka nedabû tâdu darbu, kur justos pilnîgâ finansiâlâ neatkarîbâ no vîra. Esmu pati dzirdçjusi, kâ viòð saka, "ko ta nedabû labâku darbu un kur ta tu t;adu vari dabût?" Vai tas varçtu bût problçmas cçlonis tâ tîri psiholoìiski òemot, tâ teikt skats no malas?

es tiesaam pilniigi neko nezinu par anoreksiju, bet runaajot par psihiatriem un zaaleem ir taa, ka nevajag kautreeties aarstam teikt, ka zaales neder, ka ir loti lielas blakusparaadiibas, un prasiit alternatiivu. tagad ir daudz jaunu zalu, tikai taas ir daargas(ja nav iespeejams tos dabuut bezmaksas). ja arsts nepatik, vajag pamekleet kaut ko citu. Mana pieredze ar psihiatriem ir bediiga, bet esmu dzirdeejusi labas atsauksmes par Mâru Jumeju, manuprat pieneema Rîgas rajona poliklinikaa Lacpleesa iela. veel ir Sandra Puuce, arii ir teikti labi vaardi. seit foruma daudziem patiik Biruta Kupèa.
Neesmu arsts, nesaprotu so diagnozi, bet ir jabut alternatiivai Haloperidolam.

haloperidols ir laba veca zâle, tâ mçdz labi palîdzçt, bet ir cilveki, ka vecos neiroleptiíus vnk nepanes.
protams, aizstâjçji ir, un ne mazâk efektîvi, maksâ gan dârgi, jo dârgi, bet ja var atïauties, pie tam ja kaut kâda dg uzstâdîta, tad daïu kompensç.
un, kâ jau iepriekð teikts - ârstam ir jâsaka, ka konkrçtu zâli nepanesat.
lai Jums veicas!

.



Edited 1 time(s). Last edit at 26.08.2006 14:24 by Runcene.

alternativa - elektrokonvulsiva terapija - 20 seansi ! (Elektrosoks)

vairs neizmanto elektrosoku....

...

Alternativa grutniecem un veciem cilvekiem kas nepanes neiroleptikus.

Paldies par padomiem, mçìinâðu viòu uzmundrinât, ieteikt , lai vçlreiz aiziet pie ârsta, jeb tieðam aprunâties ar kâdu citu psihiatru. Viòa stâstîja, ka tas psihiatrs uzdevis kâdus 5-7 jautâjumus un pati vizîte bijusi ïoti îsa, apm. nepilnas desmit minûtes. Gribçjies tâ íâ lielâku skaidrîbu, bet saruna tâ kâ beigta no ârsta puses un vçl daudz pacienti rindâ gaidîjuði.
Nu ar muteri attiecîbas tieðam sareþìîtas un drausmîgas viòai, jo mutere vienmçr izdomâ, kas viòai jâdara vai nav jâdara, un tad zvana un apciemo tikmâr, kamçr piespieþ viòasprât labâko rezultâtu izdarît. Un ko lîdz viòa tam sâk pretoties, tâ atgâdina, ka meitas dçï tik daudz ir darîjusi un ziedojusi un ka meita ir vienkârði nepateicîga ( ja neïaujas spiedienam). (Un ilgâs negulçtâs naktis tiek pieminçtas, kad bçrnîbâ slima ir bijusi un tâdâ garâ...)
Tagad viòi dzîvo citâ dzîvoklî un jauno adresi mâtei nestâsta, par ko mâte baigi ârdâs tagad un apgalvo, ka mâtai ir visas tiesîbas par meitu zinât visu, jo viòa taèu viòu laidusi pasaulç.
A par vîru runâjot, kopdzîves sâkumâ bija otrâdi, viòa bija tâ galvenâ un pamatâ ìimenes uzturçtâja finansiâli un viòam tâ kâ nebija darbs. Piedevâm pati arî studçja augstskolâ neklâtienç paralçli darbam. Un veica dzîvokïa remontu tîri fiziskâ veidâ, jo viòð vienkârði apgalvoja, ka tâdi darbi viòam nepatîk un neinteresç. Un abu kopdzîves laikâ esmu ievçrojusi, ka ðis nu bija treðais dzîvoklis, ko viòa ar saviem fiziskajiem spçkiem centâs uzfriðinât. Krâsoja sienas, grîdas, ðpaktelçja, funktierçja, mçza u.t.t

es ieteiktu vinnai nokaartot probleemas ar saviem tuviniekiem, un tad arii visa probleemas atkritiis..... nav jaabojaa neatgriezeniski sava veleliiba ar kaut kaadiem neiroleptikkiem.

lietot nervuzaales, tas jau ir peedeejais salminnss, nervuzaales taa ir leena un mokossa passizniicinaassanaas :((

.



Edited 1 time(s). Last edit at 26.08.2006 14:24 by Runcene.

Paldies par padomiem! sarunâjâm vizîti pie cita psihiatra, pçc nedçïas var jau pieòemt. Cerams, ka izdosies noskaidrot kaut ko vairâk, par ârstçðanâs ilgumu un zâlçm un visu citu, kas interesç. palika tîri priecîga, ka palîdzçju izlemt pieteikties un sarunât pie tâ ârsta. Tad jau redzçs, kâ bûs tâlâk!

cik zinu galaperidolu vienu nelieto, bet kopA ar zâlçm ,kas nomAc blaknes ,ja nemaldos ar cikladolu.Tas jûsu ârstsgalîgi ferict.mainiet ârstu.

Vispaar siis zaales tiesaam jalieto kopa ar cikladolu, vai arii kaadu citu krampju nomaacosu liidzekli. Bet nav teikts, ka no taa vienmeer visas blaknes pazuud. un ciklodols arii nav nekaada dieva davana:))

Izklausâs diezgan drausmîgas prognozes. Vai tieðâm nemedikamentozi nevarçtu ar to tikt galâ? Teikðu, lai aprunâjas ar to ârstu, ko vînð saka. Cilvçks galîgi ïunkans un bremzîgs taèu no tâm zâlçm paliek.

Ðaubos, vai kâds darba devçjs, tâdu cilvçku, ar blâvu nozâïotu acu skatu, vispâr òems par pilnu... Tur jau tas sliktums.

ir visadi gadijumi. Man ir zinami gan slikti, gan labi piemeeri. Bet pie jebkuraam zaaleem buus japierod, un jarekinaas, ka var arii nepierast un jasak buus no sakuma mekleet citas zales. un ir juutiigaki organismi un mazak juutigi. Vieniigi nevajag iesliigt taa saucamaja muzigaja aplii-tipa dzeru zales, slikti, nedzeru slikti, straadat nevar utt. jameklee variants, kameer var buut kaut cik formaa un dziivot pilnvertiigu dziivi.

.



Edited 1 time(s). Last edit at 26.08.2006 14:24 by Runcene.

Paldies, Runcene, man jau arî klusîbâ liekas', ka tâ arî varçtu bût kâ tu saki. Un tie padomi vietâ. Faktiski viòa pati jau pasen runâja par to, ka vajadzçtu iet pie psihoterapeita. Man personîgi arî liekas, ka tas ko viòa piedzîvojusi bçrnîbâ (nejaukas lietas no mâtes puses)(un nevienam neuzdroðinoties stâstît, kas mâjâs noticis bçrnîbâ, jo ìim. skaitîjusies baigi labâ), ritîgi viòai iedragâjis skatu uz dzîvi. Ap gadiem divdesmit man ðkîet viòa bija tuvâk risinâjumam, jo bija izlçmusi pilnîbâ norobeþoties no muteres, lai neiespaidotos no viòas "labajiem" padomiem un kontroles. Bet tad viòa arî sacçla baigo haju, tâ teikt meita neliekas par viòu nezinis. Zvanîja uz viòas darba vietu bieþi un pat brauca pie viòas uz darbu, lai gan darbs atradâs citâ pilsçtâ (tjipa, muterei tur arî kaut kâdas darîðanas, pa ceïam, u.t.t.)
Vienkârði viòai liekas, ka mutere viòu sameklçs un atkal èakarçs visu.Jo iepriekðçjâ dzîvoklî tâ bija. Bija nejauði ieraudzîjusi, kur ðiem maðina stâv pagalmâ pie mâjas untikmçr tupçja lejâ pie viòu logiem, kamçr n;acâs ielaist dzîvoklî iekðâ un tad jau miera nebija. Tad viòai bija visâdi iemesli gandrîz katru otro dienu, lai it kâ iebrauktu pie viòas.
Jo satiekot nejauði mâtes darbabiedrenes-vakars uz ezera, pârmetumi un tâdâ garâ! Tgad praðòâ visiem pazîstamiem, vai nezinot, kur viòa dzîvo, jo meita pati redz vairâk nestâstot, uz kurieni pârcçlusies! Man ar mçìinâja izspiest, bet es teicu, ja viòa pati nestâsta, tad es arî neteikðu kur.

.



Edited 1 time(s). Last edit at 26.08.2006 14:25 by Runcene.