Pret masam man neka nav. Vienkarsi bija precidenti un es to problemu esmu redzejis dzive. Kaut kads disbalanss rodas. Vienkarsi tos arsta paligus zem arstiem nemt negrib, bet pabaza zem v.masas. Bet taam tas attieksmes limenis dazads. Ja nu jau ari arsta paligs vares iegut augstako izglitibu, kapec tiem neiedot ari stradat attieciga amata. Pie tam arsta paliga profesijas apraksta skaidri un gaisi teikts - darbs uznemsnas nodalas. T.i. tie (mes) tiek speciali apmaciti darbam uznemsanas nodala. Bet cik zinu masinas - ne. Tad ari darba specifiku arsta paligi izprot nedaudz no cita aspekta ne ka masas. Tas ir bez augstakminetiem iemesliem.

Nu ja gribet, so kartibu var mainit. Un atri. It ipasi ja turesies pie koncepcijas - uznemsanas nodalu stiprinasanai. Jo atras palidzibas dienests tomer vissu laiku klust vajaks un vajaks.



Ziòojums rediìçts (01-04-2006 02:22)

Mâsâm jau ar tagad daudzâm ir augstâkâ ;-)

Vispaar es uzkjeru, par ko Raimonds runaa -- feldshera un kaadas vecaakaas maasas sastapshanaas ir abpuseeji interesants notikums.... ;)

Tikpat interesants kâ vecâkâs un studenta vai vecâkâs un rezidenta ;-) Reti kad ðiem izdodas mierîgi sadzîvot. Viens izrâda savu varu kamçr var, otrs pçcâk paaugoties atriebjas...

sanâk vecâkâs tâdas raganas vien ir.. ;)

Nu vispaar par vinjaam zinaama mutvaardu dailjrade cirkulee..........

Amats jau ar uzliek savus pienâkumus. Bet kopumâ- cilvçcîgi sakarîgas reti manîtas. Nezinu kâpçc...

îpaði vecâkajâm mâsâm patîk texts: mâsiò, ievçrojiet subordinâciju.

Baigaas probl. bija tad, kad paraadiijaas pirmaas akadeemiski sagatavotaas. A nodaljaa straadaa kruta maasa ar 20 gadu pieredzi, kas var aizsietam aciim veikt savas manipulaacijas. Un tad shii akadeemiskaa taa pa taisno top par vecaako, un biida Noelas mineeto textu......

Tâs akadçmiskâs (daþas) man vispâr ...
0 dienu praktiskâ darba pieredze, bet mâca tâs ar stâþu kâ pareizi jâdzîvo. Daïâ jautâjumu jau taisnîba viòâm ir (teorçtiski), tik vot ja vçl reâlo dzîvi paostîtu...

Jaa, ar shito kaut kas bija ljoti saputrots... Pavisam jauns cilveeks jau gluzhi dabiski domaa, ka visu zina labaak, un, ja veel varu iedod... Nu gauzhi neveseliiga atmosfeera...

Paldies Dievam tagad jau viòu tik daudz, ka visas par galvenajâm netiek...
Bet galvenâs gan laikam visas mâcâs (aiz bailçm zaudçt vietu). Un tad pasniedzçjas (tâs paðas mâsas, tik âtrâk beiguðâs un ar 0 pieredzi) sûdzâs, ka mâcâs bez intereses un runâ pretî. Mûþîgie konflikti starp pasniedzçjas KÂ VAJAG un audzçkòu KÂ IR. Kâda tur interese, ka tik papîru vajag..

Oi, bozhe, kas notiek.... Man pat medskolaa tikai vienu priekshmetu maasa maaciiju, visus paareejos -- kaartiigi stradu dakteri....

Bet viòas jau tur nemâcâs medicînu, cik nu man ir stâstîts- visâdas statistikas, aprûpes, psiholoìijas un ko vçl ne. Es tâ esmu sapratusi, ka medpriekðmetu tur tikpat kâ nav.

Tas jau ir tas trakâkais, ka darba algas pielikums neko îpaði nemainîs, un arî pacienti tieðâ veidâ neko nevar ietekmçt, bet paliek par politiíu un medicînas darbinieku íîlniekiem. Esmu pateicîga, ka vispâr ir cilvçki,kas spçj strâdât un strâdâ medicînâ. Es ar lielâko prieku daïu no kultûrais izsistâs naudas (piem., bibilotekai) tomçr dotu medicînai, jo ja esmu slima man nevajag ne operu, ne bibilotçku, un es nevaru iet uz darbu un pelnît naudu arî tam paðam valsts budþetam.
Tomçr es kâ pacietnts vçlos saòemt kvalitatîvu pakalpojumu. Es pavisam nesen uz savas âdas izjutu pavisam it kâ vienkarða lietâ. Devos uz procedûru kabinetu, lai man veic injekciju (Diphereline). Pati jau biju izlasîjusi instrukciju un varçtu perfekti sagatavot injekciju, bet manu laimi, ka paspçju ieraudzît, ka mâsiòa to taisa nepareizi. Sâku protestçt un tikai tad viòa paòçma rokâ instrukciju. Tâds sîkums, tikai viena pote, bet pârâk nopietna.

to zelonka
Tas ari taja pasa problema ieksa (daleji protams) cilveki strada vairakos darbos. Nogurst. Nemacas (tikai to obligato minimali nepieciesamo) jo laika nepietiek. Jo ir gimene, citas lietinas. Nevar tacu vissu savu dzivi nodot darbam. Pie tam kurssi makas naudu, kuras nav. Tapec ari sanak ka kriviski runajot - ТУПЕЮТ.

Parslodzes rodas no ta, ka algas mazas un jastrada vairakos darbos. Bet ja krasi palielinat algas - cilveki pametis kadu darbu (no tiem 3), bet esosa personala liela trukuma delj, tas vel stiprak paasinas nepietiekoso cilveku skaitu un nespeju aizpildit vissas esosas slodzes. Bet taja pasa bridi necelot (krassi) algas medikiem, medicina neiet jaunie. Vai pastrada biskinj un aiziet kur tik var. Paslaik ta ari notiek. Bet tas nozime - medicinas leno agoniju. Vissi to saprot, bet uznemties to vissu un sakartot neviens negrib.

Apburtais aplis.



Ziòojums rediìçts (01-04-2006 17:04)

Lai ârsts normâli ârstçtu viòam ir vajadzîgs laiks, kad atpûsies un galvenais lai lasîtu un DOMÂTU.
Pie paðreizçjâs situâcijas medicînâ, ir laiks tikai strâdât 3 vietâs.

Vakar pa tv Kinca atkal labu tekstu norunâja ...ja ârste bût savlaiciigi....utt
JA sievietes krûts vçþa skrîningu laikam tikai 2,8% iziet - kurð vainîgs - tikai ârsti.

Sveicinâti! Vçlos uzdot jautâjumu par ðekojoðu tçmu:
Mammai 2 gadus atpakaï veica ìinekoloìijas operâciju (izgrieza olu un trubiòu). Ðodien 12 maijâ kad mana mâte bija pie ìinekologa vizîtç ir secinâts, kâ íirurgs ir pieïavis kïûdu - viòð nebija izgriezis dzemdes kaklu. Lîdz ar to laikam viòai bûs jâveic vçl vienu operâciju. Mâtei ir 58 g.v. Ko ðinî situâcija var veikt? Vai tas ir bistâmi?
Ar cieòu,
Diâna Graèova (meita)

-------------------------------------------------------
> Ðis aizmirstais Hipokrata zvçrests
> Karina Bçrziòa, Jânis Âboltiòð, «Rîgas Balss»
> Piektdiena, 31. marts (2006) 09:35
>
> «Slimniekiem, cik spçðu un pratîðu, es doðu tikai
> labas pamâcîbas, kas nestu svçtîbu un nedarîtu
> viòiem nedz netaisnîbu, nedz ïaunumu... Ja es
> zvçrestu stingri pildîðu, tad lai man tiek
> pieðíirta laime dzîvç un darbâ un slava laiku
> laikos pie visiem cilvçkiem!» Laikam jau bûtu
> naivi cerçt, ka Hipokrata zvçrests varçtu bût
> godprâtîga darba stimuls, drîzâk jau tâ ir vienîgi
> skaista tradîcija.
>
> Toreiz un tagad
>
> Nez vai ðo zvçrestu pirms gadiem divdesmit
> atcerçjâs Rîgas 1. slimnîcas uzòemðanas nodaïas
> personâls, kas grûtnieci Zani ar temperatûru 41,2
> pameta vairâk par stundu salt ðîs nodaïas boksâ,
> pat kârtîgi nesasedzot. Laiku pa laikam kâds
> ielûkojâs telpâ un tad nozuda savâs gaitâs. «Kâ pa
> murgiem atceros, ka dzirdçju karotîti ðíindam pret
> krûzîtes malu, laikam jau tika dzerta kafija, bet
> man nebija spçka pat pasaukt kâdu. Skançja
> smiekli, bet es tostarp vairâkkârt zaudçju samaòu.
> Domâju, ka nomirðu tepat mediíu degungalâ,» tâs
> tâlâs dienas atminas Zane. Daudz laika pagâjis,
> tomçr ne visos gadîjumos var apgalvot, ka mediíu
> attieksme pret cilvçkiem mainîjusies uz labo pusi.
> Lûk, daþi patiesi atgadîjumi no ne tik senas
> pagâtnes.
>
> Trîsgadîgais Artûrs marta sâkumâ paklupa ar
> skrûvgriezi rokâs un iedûra sev netâlu no acs.
> Vecâki no Juglas mazuli cauri visai Rîgai veda uz
> Bçrnu slimnîcu Vienîbas gatvç. Taèu izrâdîjâs, ka
> viens acu ârsts ir operâciju zâlç, bet otrs —
> mâjâs, jo vçl neesot sâkusies deþûra.
>
> «Kâ var nebût acu ârsta vienîgajâ Rîgas bçrnu acu
> traumu punktâ? Un kâpçc tik lielâ pilsçtâ ir tikai
> viena vieta, kurp vest bçrnu, ja gadîjusies
> nelaime ar acîm? Tepat blakus ir «Gaiïezers», bet
> viòiem nav ðâda pakalpojuma,» bçrna tçtis Mârtiòð
> ir neizpratnç. Pçc stundas ârste bijusi klât un
> sniegusi palîdzîbu, bet vai kâdam rûp tâs sâpes,
> kas mazulim bija velti jâcieð veselu stundu?
>
> Savukârt Aivars ieradâs uz plânveida operâciju P.
> Stradiòa klîniskajâ slimnîcâ 8.00 no rîta. Taèu
> izrâdîjâs, ka nepiecieðams norîkojums no slimnîcas
> konsultatîvâs poliklînikas. 11.00 Aivars tika
> anesteziologa kabinetâ, pçc tam puisim nâcâs
> gaidît vçl vienâ rindâ pie poliklînikas mâsas.
> Laimîgi ticis pie norîkojuma, puisis atgriezâs
> reìistratûrâ, bet tur viòam lika pagaidît vçl
> stundiòu, kamçr tika nodaïâ. Pçc garâ «riòía
> danèa» gribçjies pagulçt, bet — nekâ! Palâtâ brîvu
> vietu nav. Esot vçl jâpagaida, kad kâds tiks
> izrakstîts un atbrîvosies gultasvieta. Tâ nu
> gaitenî sçdçjis un gaidîjis lîdz pçcpusdienai. «Ja
> jau plânota operâcija, tad kâpçc man nav vietas
> palâtâ?» brînâs Aivars.
>
> No priekðniecîbas bîstas
>
> Arî Andis tika nogâdâts P. Stradiòa klîniskajâ
> slimnîcâ — ar neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas
> auto. Puisim bija uztrûcis augonis, tâpçc stipri
> asiòoja gurns. Uzòemðanas nodaïâ jauneklis
> stâvçjis kâjâs vairâk par stundu, bet vienîgie,
> kas painteresçjâs, kâ viòð jûtas, bija kolçìi, kas
> beigu beigâs zvanîja slimnîcas vadîbai un draudçja
> sûdzçties augstâkâm instancçm, tâdçjâdi glâbjot
> puisi no vçl ilgâkas nîkðanas. Tad nu personâlam
> uzreiz atradâs laiks veltît visu uzmanîbu Andim.
>
> Astoòdesmitgadîgâ Anitas kundze ar smagu
> saindçðanos tika nogâdâta Latvijas Infektoloìijas
> centrâ. Tur omîte nosçdinâta uz íeblîða uzòemðanas
> nodaïâ — lai gaidot ârstu, kas apskatîs! Bet
> mediíiem t. s. «piecminûte» (jeb rîta sanâksme)
> ievilkusies pâris stundu garumâ... Sievietei, kas
> slimo ar smagu cukura diabçtu un Pârkinsona
> slimîbu, kïuvis aizvien sliktâk. Meita, redzot, ka
> mâte ir tuvu nesamaòai, neizturçjusi un
> piedraudçjusi, ka zvanîs paðai slimnîcas
> direktorei. Tikai tad medmâsa sazvanîjusi ârsti un
> izsaukusi uz uzòemðanas nodaïu. Iespçjams, ja
> palîdzîba bûtu sniegta momentâni, izpaliktu arî
> infarkts un reanimâcijas pasâkumi...
>
> Sadala pçc stâvokïa smaguma
>
> Rîgas 1. slimnîcas uzòemðanas nodaïas vadîtâja
> Nora Jurjâne RB paskaidro, ka ðajâ ârstniecîbas
> iestâdç pacienti var saòemt palîdzîbu gan naktî,
> gan brîvdienâs. Uzòemðanas nodaïâ rindas veidojas
> regulâri, tâdçï visus pacientus nâkas sadalît
> atbilstoði veselîbas stâvokïa smagumam. Ja
> cilvçkam steidzami nepiecieðama palîdzîba, tad
> viòu vienmçr uzòem un aprûpç pirmo. Vislielâkais
> cilvçku pieplûdums ir brîvdienâs un pirmdienâs.
> Brîvdienâs uz slimnîcu dodas cilvçki, kuri bûtu
> varçjuði apmeklçt savu ìimenes ârstu, tomçr darba
> nedçïas laikâ to nav izdarîjuði, tâpçc apmeklç
> slimnîcu poliklînikas vietâ. Ðâdi apmeklçtâji
> visbieþâk sûdzas par ilgo gaidîðanu, jo ar
> neatliekamo palîdzîbu atvestos vienmçr apskata
> pirms viòiem. «Cilvçki ir pieraduði kâ veikalâ —
> saka: es biju pirmais rindâ. Uzòemðanâ ðis
> princips nedarbojas,» skaidro N. Jurjâne. Minçtâs
> kategorijas pacientiem jârçíinâs ar to, ka rindâ
> viòi var palikt pçdçjie, gaidît divas stundas un
> samaksât lielâku pacientu nodevu. Ja viòi
> apmeklçtu ìimenes ârstu, bûtu jâmaksâ divi lati,
> bet slimnîca no viòiem iekasç septiòus. «Diemþçl
> tas tâ ir, bija un bûs,» konstatç nodaïas
> vadîtâja. Savukârt pirmdienâs lielâks ïauþu
> pieplûdums uzòemðanâ ir tâdçï, ka ierodas cilvçki,
> kas gâjuði pie ìimenes ârsta un saòçmuði
> norîkojumus. Uzòemðanas nodaïâ ir atseviðís
> kabinets katram speciâlistam, taèu arî ðiem
> pacientiem var nâkties gaidît, ja attiecîgais
> ârsts ir aizòemts.
>
> Pâris stundu — tas nav ilgi
>
> Latvijas slimnîcu biedrîbas prezidents Jevgeòijs
> Kalçjs apstiprina ðo skaidrojumu. Viòð uzsver, ka
> pacientiem, kuru dzîvîbai briesmas nedraud,
> jârçíinâs ar to, ka var nâkties gaidît, ja mediíi
> ir aizòemti. Savukârt, ja pacienta dzîvîba ir
> briesmâs, par to slimnîcai ziòo neatliekamâs
> palîdzîbas dispeèers, un tad viòam tiek
> nodroðinâta «pavisam cita uzòemðana». Neviens ðâds
> slimnieks bez palîdzîbas nepaliekot. «Slimnieku ir
> daudz, ârsti ir noslogoti. Ja jâgaida viena vai
> divas stundas, tad tas vçl nav ilgi. Ja ðie
> cilvçki, kas gaidîjuði divas stundas, saòçma
> palîdzîbu un varçja piezvanît uz laikrakstu
> pasûdzçties, tas tikai apstiprina, ka nekas
> nopietns viòiem nav draudçjis,» saka J. Kalçjs.
> Viòð arî apstiprina, ka vislielâkâs rindas
> sestdienâs un svçtdienâs rada tie cilvçki, kuri
> netiek pie sava ìimenes ârsta. Lai uzlabotu
> situâciju, slimnîcas ieteikuðas organizçt ìimenes
> ârstu deþûras stacionârajâs medicînas iestâdçs.
>
> Latvijas Infektoloìijas centra direktore Baiba
> Rozentâle RB paskaidro, ka slimnîca pacientus
> uzòem uzreiz pçc ieraðanâs, ja ârsts ir brîvs.
> Slimnieks var ierasties arî ar savu transportu, ja
> raduðâs aizdomas par infekciju, âtrâ palîdzîba
> obligâti nav jâsauc. Arî norîkojums obligâti nav
> vajadzîgs, jo nedrîkst pieïaut slimîbas tâlâku
> izplatîbu. Ja atvestais cilvçks ir smagâ stâvoklî,
> viòu uzreiz, nekavçjoties ar uzòemðanas
> formalitâtçm, ievieto intensîvâs terapijas nodaïâ.
> Situâcijâ, kad ârsti ir aizòemti, slimniekiem ar
> vieglâkiem simptomiem var nâkties pagaidît. Tomçr
> rindas veidoðanâs vai stundâm ilga gaidîðana
> praktiski neesot iespçjama.
>
> Çrèu sakostie var pagaidît
>
> Izòçmuma gadîjums var bût tad, ja atnâk cilvçks,
> kam piesûkusies çrce. Tad var nâkties pagaidît,
> kamçr mediíi apkalpo visus citus pacientus. Çrces
> sakostajam ir vienalga, vai to noòems un
> imunoglobulînu ievadîs pusstundu, stundu vai pat
> divas stundas vçlâk, stâsta B. Rozentâle.
> Saspringtâka situâcija var veidoties, ja
> izcçluðies lielâki vai mazâki infekcijas
> uzliesmojumi, piemçram, atvesti uzreiz desmit
> slimi karavîri. Tomçr arî ðâdos gadîjumos
> «sastrçgumam» nevajadzçtu veidoties, jo palîgâ
> uzòemðanâ tiek saukti visi nodaïu ârsti.
> Jâpiebilst, ka Infektoloìijas centrâ uzòemðana
> notiek divâs plûsmâs. Tie pacienti, kuru slimîbas
> izplatâs pa gaisu ar pilieniem, tiek izolçti
> uzreiz, lai neapdraudçtu pârçjos. Savukârt otrâ
> plûsmâ tiek novirzîti cilvçki ar «netîro roku»
> slimîbâm, hepatîta vîrusu un citâm infekcijâm,
> kuri viens otru aplipinât nevar.
>
> Medicîniskâs aprûpes un darbspçjas ekspertîzes
> kvalitâtes kontroles komisijas vadîtâja Aija
> Meþsarga RB informç, ka saòemta viena sûdzîba par
> pârâk ilgu slimnieka turçðanu uzòemðanas nodaïâ.
> Slimnieks ar âtro medicînisko palîdzîbu atvests
> pulksten 17.45 un noturçts nodaïâ lîdz pusnaktij.
> A. Meþsarga atzîst, ka tas ir ilgs laiks, taèu
> pârbaudç konstatçts, ka pacientam veikti arî
> vairâki izmeklçjumi. Viòa tomçr uzskata, ka
> Stradiòa slimnîcai pacientu uzòemðana sagâdâ
> problçmas, jo par to regulâri tiek saòemtas
> mutiskas un anonîmas sûdzîbas. Tâdas ir arî par
> citâm slimnîcâm, taèu ievçrojami mazâk.
> Speciâliste arî piekrît, ka pacientiem ðâdos
> gadîjumos ârstu vainu pierâdît ir ïoti grûti, jo
> laika limits tieðâm nav noteikts un atstâts mediíu
> izvçrtçðanai.
>
> ***
>
> VIEDOKLIS
>
> Ainârs Èivès, Veselîbas ministrijas Sabiedrîbas
> veselîbas departamenta direktors:
>
> — Pacientu uzòemðanas kârtîbu nosaka katras
> slimnîcas iekðçjais reglaments. Atbilstoði
> Ârstniecîbas likumam palîdzîba jâsniedz noteiktâ
> laikâ, bet nav teikts, vai tâs ir 5 minûtes, 10
> minûtes vai stunda. Personâlam ir jâizvçrtç katra
> pacienta situâcija un savas iespçjas. Ja,
> piemçram, divi íirurgi operç, bet viens
> neatliekami vajadzîgs uzòemðanâ, viòu var atsaukt
> arî no operâcijas. Ðis lçmums ir ârsta vai
> uzòemðanas atbildîba, un tam jânodroðina palîdzîba
> nepiecieðamajâ laikâ. Salîdzinot ar citâm valstîm,
> mçs esam pat labâ situâcijâ. Amerikâ es esmu 22
> stundas gaidîjis uzòemðanâ. Protams, vienmçr
> gribas, lai palîdzîbu sniegtu âtrâk un
> kvalitatîvâk, bet ne vienmçr tas ir iespçjams.
> Tâdçï ârstiem ir dota ðî izvçles iespçja —
> nodroðinât palîdzîbu atkarîbâ no diagnozes.

1) iesaku atveert jaunu teemu
2) pienjemot, ka ola un trubinja ir olniicas un olvadi, veel jaanjem veeraa, kaada veida operaacijas un kaapeec tika veikta. Ne vienmeer reizee ar olniicaam un olvadiem iznjem arii dzemdi un, ja arii iznjem, tad ne vienmeer visu dzemdi. Ir tehnikas un situaacijas, kad dzemdes kakls tiek atstaats.

Ðî tçma joprojâm ir aktuâla!
Tendenciozus rakstus þurnâlisti raksta par jebkuru nozari, ne tikai par ârstiem vien! Galvenais ir sensâcija, jo par to maksâ!
Latvijâ bûtu jâizðíiras, vai:
A) veidot maksas medicînas sistçmu ar sakarîgu privâto apdroðinâðanu.
Algas mums daudziem ir par mazu, lai 100% medicînas izdevumus segtu. Bez sakarîgas apdroðinâðanas sistçmas mçs te visi kâ muðas kritîsim!
B) turpinât lielâko daïu medicînas izdevumu segt no valsts budþeta.
Diemþçl budþets ðai valstij tâds plâniòð, visiem nepietiks.
Mums tâda "gudra" valdîba- Pasaules bankas un Eiropas Savienîbas ekspertus klausa, visu RAÞOÐANU LIKVIDÇJA. Çdam ârzemju pârtiku,velkam ârzemçs raþotas drçbes, pirktas ârzemniekiem piederoðos lielveikalos un ar peïòu pabarojam ârzemniekus. Pçc tam brînamies, ka valsts budþetâ naudiòas trûkst?
Tad, kad Latvijâ bûs normâli attîstîta raþoðana, peïòa paliks ðajâ valstî,cilvçkiem lielâkas algas bûs, tad arî medicînai, kultûrai, izglîtîbai un policijai pietiks lîdzekïu.
Pagaidâm izskatâs, ka vçl atlikusî raþoðana mçrítiecîgi tiek iznîcinâta. Tiem tur, Eiropâ, vajag tikai lai mçs labi daudz çdam viòu Danone,Rama,unttjpr., lietojam viòu raþotâs preces un netraucçjam ar konkurenci. :)
Tâ ka, nebûs tev dakter, nebûs tev mâsiò, un man arî normâlas aldziòas nebûs! :(
Nu vismaz tikmçr nebûs, kamçr raþoðanai Latvijâ nebûs zaïâ gaisma iedegta.

Eh, piedodiet par oftopiku bet vienkârði sirds sâp par to rûpniecîbas iznîcinâðanu... nu kâ kaut ko tik stulbu varçja izdarît... darbagaldus toreiz izveda uz Poliju, elektroniskos mçraparâtus uz Taivânu... un tagad to paði perkam to ko viòi saraþojuði...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Un Godmanis, kas tajâ laikâ bija Ministru Padomes priekðsçdçtâjs, atkal ir atgriezies. Laikam tâpçc, lai izpârdotu to, kas vçl palicis ir :(((

jaa, man zinaams cilvis Straumee toreiz straadaaja... bija pienjeemis pirmos elektroniski hmm... darbinaamos vai kaa tur, pie psrs uzstaadiijis, apguvis, sauca vinju nakts laikaa, ja kas nopliisa, bet peec gadiem pats arii dabuuja monteet nost un vest uz Poliju. staigaaja kaadu pusgadu pilniigaa bietee no krenjkjiem. a tagad tur laikam linoleju utml. tirgo. kakas jau taa Straume razhoja, bet, ja pacenstos... oi, mani shitas arii besii. necenshos domaat....