VÎRIETIS UN SIEVITE NEVAR BÛT TIKAI DRAUGI!

Aizsāka brâlis 

Mç viens otram bijâm gâjuði garâm, satikuðies un runâjuði... Bet tajâ pavasarî...! Mçs ðûpojâmies kaisles un neprâta viïòos....



Es nekad nebiju iedomâjies, ka starp mums varçtu bût kas vairâk. Jâ, mçs bijâm tuvi draugi, lieliska garîgâ saderîba un tâ tâlâk, bet lai es kâdreiz iedomâtos... Skaista viòa nebija, arî neglîta ne... Nu tâ — pa vidam... Tâda, ka brîþam izskatîjâs tîri pievilcîga, bet tad atkal — nepavisam ne.



Tajâ vakarâ biju ieskrçjis pie Andas tçju padzert un papïâpât. Tâpat vien. Bet pietika viòai atvçrt durvis, lai es dabûtu kâ ar mietu pa pieri: vienmçr kârtîgi atpakaï atsukâtie un neredzamâm sprâdzçm sastiprinâtie mati brîvi krita pâr kailajiem pleciem, neuzkrîtoðâ sejas krâsojuma vietâ — sarkanas lûpas, melnas skropstas iepriekð tikko jauðamo vietâ, noslçpumains tonçjums ap acîm... Turklât tâs mirdzçja tâdâ kâ pacilâtâ satraukumâ.


— Ko tu tâ skaties? — Anda mulsi iesmçjâs. — Es izskatos pçc íçma, vai ne?


— Nç... — es pârsteigts nogrozîju galvu. — Tu izskaties...


— Pçc prostitûtas?


— Ja nu vienîgi pçc izcilas.


— Neko nevar darît... — viòa sçrîgi nopûtâs. — Trâpîjâs pielûdzçjs. Pats saproti, manos gados tâdu negribas garâm laist. Nejauði satikâmies... nokritizçja mani no galvas lîdz kâjâm... Tad nu es pacentos. Laikam esmu pârðâvusi par strîpu. Pateiksi, ko te lai noòemu nost?


— Pagaidâm neko, — es papurinâju galvu un ar apbrînu pievçrsos viòas izaicinoðajâm krûtîm, ko lîdz ðim kaut kâ nebiju pamanîjis, tad skatiens noslîdçja lejup uz melnajâs zeíçs tçrptajâm kâjâm.


— Neskaties uz mani kâ... — Anda atmeta ar roku. — Nâc iekðâ! — Un pagriezusies devâs uz istabu.


Man viss intelekts pazuda, kâ nebijis. Dzîlçs pamodâs primitîvs dzîvnieks, kas savaldzinâts sekoja mâtîtei, nespçdams atraut skatienu no apspîlçtajiem svârkiem, zem kuriem tik aicinoði kustçjâs pavedinoðâs puslodes.


Tçju dzçru kâ nemaòâ. Un, par ko runâjâm, neatceros. Neticami âtri pienâca laiks, kad vajadzçja celties un iet.


— Tu man tâ arî nepateici, — Anda satraukti ierunâjâs jau priekðnamâ. — Vai es drîkstu ðâda râdîties uz ielas?


— Viss kârtîbâ, — es pasmaidîju. — Ðâda tu viòu piesaistîsi nesaraujamâm saitçm. Un arî daudzus citus pa ceïam.


— Tu domâ? — viòa apjukusi pavçrâs manî.


Un pçkðòi viss, ko iepriekð pret Andu biju jutis, sajaucâs ar pamodinâto iekâri. Spilgti uzliesmoja neganta greizsirdîba. Es nespçju paciest, ka viòa sevi tagad aiznesîs kâdam citam.
— Tu esi neatvairâma, — izmantodams sena drauga tiesîbas, satvçru Andu aiz pleciem un pievilku cieði sev klât.


— Trakais, ko tu dari! — viòa pârsteigta novaidçjâs.


— Ja tu vçlreiz man ðâda parâdîsies... — izgrûdu drûmi caur zobiem, — es tevi izvaroðu bez brîdinâjuma!


— Tieðâm? — Anda parâvâs atpakaï un neticîgi ieskatîjâs man acîs.


Nudien starp mums dzirksteles paðíîda. Viòas sarkanâ mute atradâs sprîdi no manis. Pieliecos un iekodos tajâ ar zobiem. Ne jau sâpîgi, protams. Andas lûpas atsaucâs skûpstam, mana mçle ielauzâs viòas mutç, viòas mçle izskrçja pretî mançjai, jutu zem plaukstâm Andas dreboðo muguru, ïâvu rokâm noslîdçt lejup un ieíerties lielajos, saldajos kalnos zem tâs. Pirksti burzîdami vilinâja augðup svârkus, tikuði lîdz to apakðmalai, sajuta kailu miesu. Anda ieelsojâs. Piespiedu viòu pie mçteïiem un pogâju vaïâ draudzenes blûzi, skûpstîdams maigâs ausis un kaklu.


Aizlavîjuðâs lîdz krûtîm, plaukstas glâstîdamas brînîjâs par atradumu, taustîja stingros galiòus, no augðas palîgâ piesteidzâs lûpas, tad aizslîdçja lejup pâr vçderu...


— Varbût iesim uz gultu? — noèaukstçja kluss priekðlikums.


— Tik tâlâ ceïâ tev varçtu rasties izdevîba aizmukt, — es papurinâju galvu. — Turies pie pakaramâ.


Kad viòa paklausîja, atrâvu Andas kâjas no zemes. Sievietes acis iepletâs. Beidzot sâkâs tas, kam varbût jau sen vajadzçja starp mums notikt.
Pakaramais drîz salûza, trâpîdams man pa galvu, taèu es to tikpat kâ nejutu. Mçteïi noslîdçja zemç, izveidodami ne pârâk çrtu, toties pietiekami mîkstu guïvietu. Drîz vien jau kustçjâmies un elpojâm vienotâ ritmâ, lîdz nespçjâm vairs pâr to valdît.


— Piedod, — kad mûsu sajûsmas kliedzieni apklusa, atvainojos. — Manis dçï tu nokavçji randiòu.


— Vai tu to noþçlo?


— Nç, es noþçloju tik nepilnvçrtîgi aizvadîtos mûsu ilgâs draudzîbas gadus.


— Bûtu zinâjusi, kâdu iespaidu uz tevi ðâds apìçrbs atstâj... jau sen bûtu tâdu uzvilkusi... Nevarçji pats pateikt?


Paliku atbildi parâdâ.


Nudien nezinu, cik ilgi tas pielûdzçjs Andu tovakar gaidîja. Droði vien minûtes 10 — ne vairâk, jo nabags jau nenojauta, ko îsti gaida. Bet es lîdz ðai dienai esmu viòam pateicîgs. Un liktenim, kas ïâva man pagût vçl pçdçjâ brîdî.
jeee! nu malaèi! es arî saku, ka vîrietis un sieviete nevar bût tikai draugi...
NEVAR BÛT, jâ, jo nekad nevar zinât, kas vîrietim ienâks prâtâ!
arii vinjai var ienakt galvaa, karoch - neticu :))
Nu smuki Ievas stâsti pârdrukâti.

Kâds tad bija jautâjums?
Re: VÎRIETIS UN SIEVITE NEVAR BÛT TIKAI DRAUGI!
03.05.2006 09:43
þults, gribçju teikt tieði to paðu. bet tam, ka sieviete ar vîrieti (pareizi orientçtu vîrieti) nevar bût tikai draugi, kâda no pusçm tâpat kâdreiz iemîlçsies, un ja ðie draugi saies kopâ un pçc tam izðíirsies, tad draudzîbai ir beigas uz mûþu.
To jau esam praksç pârbaudîjuðas. Tad jautâjumi vçl ir?
:)))nu kadi var but jautajumi?
viss skaidrs - draudzîba nav iespçjama, vai arî ïoti retos izòçmuma gadîjumos.
Re: VÎRIETIS UN SIEVITE NEVAR BÛT TIKAI DRAUGI!
03.05.2006 10:01
ïoti ïoti retos izòçmuma gadîjumos!
NU, pçc vçtrainâm, bet jaukâm attiecîbâm ir iespçjama jauka draudzîbu, ar nelielu koíetçðanas devu:)
Ko nu lai es domâju par to savu bariòu vîrieðu kârtas draugiem?!?!
Ka visi viòi alkst seksuâlas attiecîbas?Domâju, ka ne.Un es arî absolûti nç.Tad kas tas ir?
Copy oga.
Tieshaam vareetu domaat, ka visi mani draugi (un to ir ne mazums, sievieshu gan taa pamazaak manaa draugu pulkaa) to vien domaa, kaa ievilkt gultaa. Marasms.
Var buut draudziiba, neatkariigi no dzimuma. Tad jau arii 2 sievietes nevar buut draudzenes - ja nu otra ir sleepta lesbiete?
Nu kâpçc ta nevar bût draugi, var gan bût....tikai, ja neinteresç sexuâli....
Draugi nevar bût tie, kur dzîvi vada kaili instinkti. Arî brâlis un mâsa vai brâlçns un mâsîca ir vîrietis un sieviete, bet kâ zinâms vairumam cilvçku pat prâtâ neienâk skatîties uz radinieku kâ uz iekârojamu objektu Tâda doma pat prâtâ neienâk, ne ar apziòas sîkâko stûrîti. Vairumam cilvçku prâtâ ir kaut kâda fîèa, kas pat izslçdz tâdu iespçju. Tâpat ir ar draugiem, draudzeòu vîriem, vairumâ gadîjumu - ar kolçìiem, utt. Bet ir cilvçku kategorija, kuru rîcîbu vada nevis saprâts, bet - nezinu, kas tas ir - instinkti, emocijas, kaut kâda pilnîgi cita lîmeòa dzinçjspçki (un to es saku bez kâda îpaða nosodîjuma). Ir cilvçki, kas gatavi ATÏAUT PIEDZIMT ar saprâtu nepieòemai kaislei un ïauties tai. Kaut vai tas ir asinsgrçks vai sagrauj cita cilvçka dzîvi.
Bet savukârt runâjot par ðo konkrçto gadîjumu - ja divi cilvçki ilgstoði bijuði labi draugi un atbalsts viens otram, ja abi ir brîvi un viòu vidû pçkðòi notiek kâds "klikðíis" - kas var bût vçl fantastiskâks, tâdas attiecîbas ir celtas uz klints (tas jau citâtes no klasikas - no Dâvidu Koperfîlda:)))
Draugi nevar bût tie, kuru dzîvi vada kaili instinkti.
Arî brâlis un mâsa vai brâlçns un mâsîca ir vîrietis un sieviete, bet kâ zinâms vairumam cilvçku pat prâtâ neienâk skatîties uz radinieku kâ uz iekârojamu objektu Tâda doma pat prâtâ neienâk, ne ar apziòas sîkâko stûrîti. Vairumam cilvçku prâtâ ir kaut kâda fîèa, kas vienkârði izslçdz tâdu iespçju. Tâpat ir ar draugiem, draudzeòu vîriem, vairumâ gadîjumu ar kolçìiem, utt. Bet ir cilvçku kategorija, kuru rîcîbu vada nevis saprâts, bet - nezinu, kas tas ir - instinkti, emocijas, kaut kâda pilnîgi cita lîmeòa dzinçjspçki (un to es saku bez kâda îpaða nosodîjuma). Ir cilvçki, kas gatavi ATÏAUT PIEDZIMT ar saprâtu nepieòemamai kaislei un nedomâjot ïauties tai. Kaut vai tas ir asinsgrçks vai sagrauj cita cilvçka dzîvi.
Bet nu, runâjot par ðo konkrçto gadîjumu - ja divi cilvçki ilgstoði bijuði labi draugi un atbalsts viens otram, ja abi ir brîvi un viòu vidû pçkðòi notiek kâds "klikðíis" - kas var bût vçl fantastiskâks, tâdas attiecîbas ir celtas uz klints (tas jau citâts no klasikas - no Dâvida Koperfîlda:)))
Ktru klinti var sadrupinât ar ûdens pili (1 uz sekundi).
Izdraaz labi un buusiet akal drauki!
stulbenji!nevar buut iisteni draugi!!var buut kaut kaadi pazinjas,kaa vairumaa gadiijumu, bet taa, ka naak regulaari ciemos,kopiigas briivdienas utt,un abi briivi,tas nevar buut!!vieniigi ja viens no 'draugiem" vai abi ir galiigi nepievilciigi un nelaimiigi, tad arii viens otru neiekaaro,bet visos citos gadiijumos - agri vai veelu viss gaisiis!kautvai tad,kad vienam no draugiem uzradiisies 2.puse. tas jau ir pats galvenais miilaa- gariiga tuviiba,ar laiku saprot,ka fiziskais ir nekas,saliidzinot ar gariigo schtimmeeshanu, njem i apprecaas!!!
Re: VÎRIETIS UN SIEVITE NEVAR BÛT TIKAI DRAUGI!
05.05.2006 01:00
tieði tâ, jaka.
jaa un brrivs cilveeks jebkuru buutni uzluuko kaa potenciaalo partneri, ja vinjs atrod kaadu,ar ko laba gariigaa tuviiba, agri vai veelu nonaak pie domas PAMEEGJINAAT, zinu kaareiz 1 paariiti,kas bija beerniibas draugi un pirms kaada laika saaka draudzeeties
turklaat par draugiem cilveeks izveelas taadus,kas tiktieshaam patiik
ar draugiem es saprotu cilveekus,ar kuriem ir lot personiigas sarunas un kuriem var zvaniit nakts mellaakajaa stundaa,nevis to cilveeku barus,kas ikdienaa spieto apkaart un par kuriem tikvien zinaams,kaa sauc
Man savukârt liekas, ka jûs jaucat jçdzienus: paziòa, kolçìis, draugs, mîïâkais.
Nez kâdçï par draugiem tagad sauc arî potenciâlos mîïâkos( kurus vçl tikai cenðas iekarot) arî esoðos un pat tâ saucamos "civilvîrus"
Es zinu daudzas, kam pat ir bçrni no "drauga"
Tâtad - ðobrît viedokïi dalâs par to, ko mçs saprotam ar ðo jçdzienu.

Vismaz man ir vîrs un vairâki, uzticami gadiem pârbaudîti draugi, ar kuriem nav un nekad nebûs sex

Un vçl- man ir priekðstats( varbût kïûdos), ka ir sievieðu tips, kas nemaz neprot draudzçties ar vîrieðiem bez sex.
njaa,staasts bija superiigs,taa iegrimu tajaa, un kaartiigi naacaas apdomaat savu attieksmi pret draugiem viirieshiem! es arii uzskatu,ka draudziiba starp sievieti un viirieti,kuriem ar seksualitaati viss ir kaartiibaa, nav iespeejama. tieshaam,agraak vai veelaak vismaz vienam no vinjiem rodas iekaare pret to otru "draugu"! jo taa nu tas ir dabaa iekaartots,ka preteejie dzimumi viens otru iekaaro lai veidotu gjimenisku(?) savieniibu.. es taa domaaju
sakiet luudzu kaadeelj nevar vienkaarsji buut labi draugi?
zâlîte îstâ
Re: VÎRIETIS UN SIEVITE NEVAR BÛT TIKAI DRAUGI!
06.05.2006 07:09
Kas par draugoðanos ? Pat tikai laipni parunât ir bîstami. Uzreiz kaut ko sadomâjas tie veèi :)
Es ar sçtnieku (onku pçc 65) pâris reizes laipni parunâju un tagad beigas. Kâ ierauga mani, tâ bïauj pa visu pagalmu : Nâc pie manis, es tev visu savu naudu atdoðu !

:)
NORMALA sieviete un NORMALS virietis- var but tikai draugi, loggiski tacu.
Es jau nospriedu, ka laikam nenormâla esmu, jo man ir draugi vîrieði.
tad kaadeelj : viirietis un sieviete nevar buut tikai draugi? aa, tas laikam personiskaak domaats, ja?
es domaaju: temata nosaukumu

Var bût tikai draugi. Protams, tas neattiecas uz tiem çrzeïiem, kurus interesç tikai sekss. Protams arî uz tiem ne, kuri ir iemîlçjuðies sievietç. Un ne tikai gejiem var bût draudzenes, normâliem vîrieðiem arî.
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 6 pieskaita 21?
Ziņa: