Nesaprotu kas ar mani notiek. Pirms vizitem pie psihoterapeita jutu milzigu uztraukumu. Apmeram tadu pasu ka piem. pirms darba intervijas, eksamena vai svariga randina, par kuru loti gribas lai tas izdotos, vai - ka kadreiz pirms auto vadisanas, kad vel biju slikta autovaditaja. Objektivi nemot man nav par ko uztraukties, ko ari sev visu laiku saku. Bet tas diez ka nelidz. Ari pec terapijas biezi jutos slikti. Esmu neizpratne - kapec? Izskatas, ja tas ta turpinasies, psihoterapija man parvertisies par mocibam. Kadi ir Jusu viedokli par manu problemu?

viedoklis - aprunâties par to ar terapeitu. îstâ tçma. kâ lai mçs zinâm tavas problçmas.

Tur jau ta lieta, ka man neka slepjama vai tada par ko negribetos stastit terapeitam nav. Problemas ir vairak vai mazak apzinatas, tagad esam terapijas faze. Tiesi tapec vel jo vairak nesaprotu par ko man butu jastreso.

Piekrîtu Beskam, par to jârunâ ar savu psihoterapeitu. Ir kaut kas neapzinâts, tâpçc to vajadzçtu uzreiz atrisinât, citâdi visa tâ terapija sâks buksçt. Man bija lîdzîga situâcija, kad sapratu, ka nevaru kaut ko izstâstît psihoterapeitam un tâlâkai terapijai bez ðîs izstâstîðanas vairs nebija jçgas. Saòematies drosmi un tik runâjiet part to, tâpçc taèu veltat savu laiku un naudu terapijai. Lai veicas!

ta ari nesapratu - Sabine, tu esi terapeitam pastistijusi par konkrçto satraukumu un stresu, vai nç? jeb tu domâ, ka jâstâsta tikai par reâliem notikumiem un nevis ðâdâm sajûtâm?

Esmu teikusi terapeitam, ka man pec terapijas klust sliktak, pie kam sie sliktumi pieaug ar katru nakamo reizi. Terapijas sakuma stresa pirms vizitem man nebija, tas ir paradijies pedeja laika, un tiesi sodien ir sasniedzis mega apmerus, tapec sodien ari par to runasu. Velreiz uzsveru - no terapeites neko neslepju, tapec saku domat - varbut tas saistits ar konkreto terapeiti jeb terapiju ka procesu? Varbut mans organisms tam visam neapzinati pretojas?

es tikai gribçju teikt - tieði tas ir galvenais sarunu temats, ðis stress. no kâ tu baidies utt.
vispâr mani ïoti izbrîna ðîs tçmas, kur forumâ cilvçki apsprieþ ar terapiju saistîtas lietas, ij neiedomâjoties tâs apspriest ar terapeitu. ïoti, ïoti dîvaini.

Varbut tas saistits ar to, ka terapeite man par katru cenu grib uzspiest 2 vizites nedela, lai gan es gribu tikai vienu? Un vel - jau terapijas sakuma man tika pateikts, ka mana gadijuma terapijas ilgums bus aptuveni 4 gadi, pie biezuma 2 reizes nedela. Atzisos, man tas radija negativas emocijas. Varbut sie ari ir tie faktori kas man izraisa stresu?

... terapeite man par katru cenu grib uzspiest 2 vizites nedela...

...un par cik ta reize :)??

...slaucama govs esi, vai :)??

arî es jûtu stresu pirms terapijas. ne lielu. domâju, ka tas ir tâpçc, ka sajûtu zinâmu atbildîbu par to, lai mçs runâtu par kaut ko man svarîgu, ka visam jâbût pa îstam, un ka varbût es kaut ko svarîgu sev uzzinâðu. ðo stresu izlietoju, lai apdomâtu pçdçjâ nedçïâ notikuðo un izdomâtu sarunu tematus. viss.
tavâ gadîjumâ - cik ilgi jau tev ir terapija un vai esi ko nozimigu sev guvusi? vai atzisti, ka tava problema ir tik smaga, ka vajadzigas 2 reizes nedela utt.

tik skaidri jau terapijas garumu pateikt nevar.
Man bija 5 gadi x 3 reizes nedçïâ, a no skata - nepateiksi. Terapeite piedâvâja, pateica savu motivâciju un es piekritu.

...pateica motivâciju...nu, nu...

Mana problema ir vegetativa disfunkcija nu jau 4 gadu garuma. Zalu terapija ta isti nav lidzejusi, tapec griezos pie psihoterapeita.

Madcynics -

Maksa par viziti ir LVL 25. Ne, neesmu slaucama govs, tapec jau laikam ari stresoju.

Bernadeta -
Vai ari Tev jau sakuma pateica, ka bus janak 5 gadus, 3X nedela?

http://www.hipnoze.lv/info.htm

...manâ uztverç noteikti iedarbîgâka ðtelle...:))

un cik ilgi jau apmeklç? tu ârstei pateici, ka baigi daudz pelni, vai kâ? un vai ðo ârsti izvçlçjies tâpçc, ka viòa unikâli kompetenta tavâ jautâjumâ (n publikâcijas utt), vai tâ nejauði?

Vai tâ gadîjumâ nav Lâce?

Jeeee - 25 lati... Nav slikti prieksh aarsta, ja nu veel 2 x nedeeljaa... A tu pasaki VINJAI, ka negribi iet pie vinjas 2 x nedeeljaa, jo [ievieto savu tekstu] un tas maksaa paaraak daargi [vai nu tev tas ir pienjemami un taa nav probleema].
Raadaas man, ka aarsteeshanas gaitu un ilgumu nevar pateikt pirmajaas reizees, satiekoties ar pacientu. Diivaina tev taa aarste shkjiet.

Man arî liekas, ka 25 LVL ir tomçr par traku!
Nu nevar ârste paðâ sâkumâ jau zinât, cik ilga terapija bûs nepiecieðama. Turklât lçmums katram pacientam ir jâpieòem paðam, cik bieþi apmeklçt... ârsts var tikai ieteikt.

PAR LATVIEÐU GARÎGO (NE)IZTURÎBU

Ðad un tad ieejot tîmekïa medicîniska rakstura forumos (dr.lv, woman.delfi.lv/forum…u.c.) un palasot tur rakstîto, tîri vai mati sâk celties stâvus – nepaiet ne diena, kad kâds (bieþâk gan kâda) nesûdzçtos par galîgi sûdîgu juðanos, ko atrisinât varçtu vienîgi kâds ïoti labs psihiatrs (arî psihologs, psihoterapeits…utt.), tâpat nepârtraukti notiek pieredzes apmaiòa par antidepresantiem, kâdus nu kurð tos ir lietojis un, no kuriem nâk lielâks kaifs. Neviïus sâk rasties iespaids, ka teju jau katrs 3. vai 4. latvietis(-e) ir ar psihiskâm novirzçm vai pat kïuvis jau par sava veida narkomânu, kas nevar vairs izdzîvot bez t.s. psihzâlîtçm. Reâlâ situâcija, protams, nav tik traìiska, jo, kâ zinâms, lielâkajai Latvju tautas daïai Internets joprojâm nav pieejams, bez tam, kâ paruna saka, mçsli vienmçr uzpeld virspusç. Un tomçr ðâdu personu, kas publiski lielâs ar savu garîgo nenosvçrtîbu ir kïuvis pietiekami daudz, lai par to vajadzçtu sâkt uztraukties.
Kâds tad ir iemesls ðai augstâkminçtajai parâdîbai? Viens otrs varbût teiks – Latvieðu grûtais dzîves stâvoklis Tçvzemç un ârpus tâs. Daïçji var piekrist, ka Latvieðiem ðobrîd tieðâm neklâjas labi, bet jâjautâ – kad tad tas ir bijis savâdâk? Pat izslavçtajos “Ulmaòa laikos” tâpat bija gan trûkumcietçji, gan, diemþçl, arî politiski represçtie (atcerçsimies “Pçrkonkrustieðus”!). Par Latvieðu tautas piedzîvoto abu pasaules karu, kâ arî gadsimtiem ilgâs vâcu un krievu okupâcijas laikâ vispâr, domâju, nav lieki jâatgâdina. Un tomçr, neskatoties uz daudzajâm fiziskajâm un morâlajâm cieðanâm, ko mûsu senèiem ir bijis jâpiedzîvo, viòu absolûtais vairums spçja saglabât veselo saprâtu un garîgo lîdzsvaru. Palasot izsûtîjumâ un nâves nometnçs pabijuðo ïauþu atmiòas, redzams, ka viòi cieta gan no bada, gan sala, gan uzraugu òirgâm, taèu vismaz man ne reizi nav gadîjies lasît, ka kâdam bût bijis nepiecieðams psihiatrs un antidepresanti. Çdiens un apìçrbs – lûk, par ko sapòoja ðie nelaimç nokïuvuðie ïaudis. Un tieðâm tâ arî ir – kad cilvçkam patieðâm klâjas grûti, viòam nav laika depresoties, bet jâdomâ, ka izdzîvot. Bet bagâtam, izlutinâtam, bezkaunîgam slaistam, kurð no pârâk labas dzîves ir aptaukojies kâ tieðâ, tâ arî pârnestâ nozîmç, nereti pat saulîte vairs nespîd pietiekami spoþi un zâle nav pietiekami zaïa, un te nu, protams, var lîdzçt vienîgi “labs psihiatrs un labi antidepresanti”, ko tik neatlaidîgi pieprasa daþi internetportâlu pastâvîgie apmeklçtâji. Protams, tie nav trûcîgi cilvçki, ja jau viòiem ir regulâri pieejams dators ar tîmekïa pieslçgumu. Un tai pat laikâ, cik man zinâms, valsts viòiem ja ne pilnîbâ, tad vismaz daïçji kompensç zâlîtes, no kurâm pelçkâ pasaulîte sâk râdîties roþainâka. Saprotams, ka tas notiek uz trûkumcietçju – pensionâru, bezdarbnieku, fizisko invalîdu rçíina. (Interesanti, vai, vadoties pçc ðî paða principa, drîzumâ nesâks vai bomþiem par velti izsniegt krutku, vai tîòiem pie ieejas disenç izdalît Extasy tabletes?)
Dabiski, ka pie tik labvçlîgiem apstâkïiem psihslimnieku (gan patieso, gan arî iedomâto) skaits arvien pieaug, vçl jo vairâk, ka no ðâ gada 1.maija par psihiatra apmeklçjumu un ârstçðanos traíenç vairs nav jâmaksâ – toties par ârstçðanos parastajâ slimnîcâ jâmaksâ 5 Ls diennaktî, bet par ârsta-speciâlista apmeklçjumu 2 Ls; lûk, no kurienes rodas nauda psihu sponsorçðanai! Savu artavu psihiatru un psihzâlîðu popularizçðanâ dod arî daudzi saziòas lîdzekïi, skandinot, ka, lûk, Rietumu zemçs psihiatru uzskaitç esot vidçji katrs 7. cilvçks, bet pie mums – “tikai” katrs desmitais, tas gan neliecinot par mûsu tautas vairuma garîgo veselîbu, bet par to, ka ïaudis kautrçjoties un baidoties iet pie psihiatriem, bet to gan nevajagot darît, jo bût psihslimniekam esot pilnîgi dabiski un normâli, ârzemçs katram cilvçkam esot ja ne personîgais psihiatrs, tad vismaz psihologs, tâpat antidepresantus laiku pa laikam esot jâlieto teju katram cilvçkam – nu gluþi vai kâ aspirînu, kuòìa pilienus vai medicînisko ogli. Nezinu, vai tieðâm Rietumu zemçs tâ ir, ja nu tâ ir taisnîba, tas liecina tikai to, ka ðo valstu iedzîvotâju liela daïa ir kïuvuði par gara tizleòiem, no kuriem, protams, Normâlam Latvietim nekâdâ gadîjumâ nebûtu jâòem piemçrs. Skaidrs, ka ðâda psihzâlîðu un ïauþu garîgâs nenoturîbas slavinâðana ir pilnîgâ saskaòâ ar pasaulç valdoðâ cionistu-masonu reþîma plâniem padarît cilvçces vairumu par fiziski un garîgi tizliem, manipulçjamiem robotiem, kuriem nav savas gribas un politiskâs pârliecîbas. Un tieðâm – nu nekïûs taèu tâds cilvçks, kurð regulâri lieto daþâda veida antidepresantus un nevar pat mçnesi nodzîvot, neaprunâjoties ar psihiatru (vai, sliktâkajâ gadîjumâ, psihologu), par Nelokâmu Cînîtâju, savas Rases un Tautas politisko un ekonomisko intereðu aizstâvi, jo ðâdai rîcîbai obligâti nepiecieðama ir liela gan fiziskâ, gan, it seviðíi, garîgâ izturîba. To labi zina mûsu ienaidnieki, tâpçc viòi visiem spçkiem cenðas mûs sagraut sâkumâ garîgi, labi zinot, ka drîz pçc tam sekos arî fiziskais sabrukums. Un sâkas tas ïoti nevainîgi – “vai, cik sûdîgi es pçdçjâ laikâ jûtos, jâaprunâjas ar kâdu psihspeciâlistu, varbût ieteiks padzert kâdas tabletîtes!”. Lûk, tâdejâdi ïaudis kïûst par atkarîgiem – no cigaretçm, no alkohola, no tabletçm…
Katram Latvieðu Patriotam, kam nav vienaldzîga savas tautas un valsts nâkotne, bûtu jârûpçjas, lai viòa lîdzcilvçki nekïûtu par ðâdiem psihiski manipulçjamiem monstriem. Tâdçï mums jâbût labâ nozîmç neiecietîgiem pret garâ tizliem ïaudîm. Ja mçs dzirdam jaunu, spçcîgu cilvçku gauþamies, ka viòð nespçj noiet kâdus 3 km kâjâm, vai uznest 5.stâvâ 20 kg smagu mugursomu, no mûsu puses parasti seko pamatotas nievas un izsmiekls. Taèu pret GARÎGU tizlumu mçs bieþi vien esam nepamatoti iecietîgi, salîdzinâjumâ ar fizisko. Ja mçs katram psihzâlîðu un psihspeciâlistu lûdzçjam tîmeklî atbildçtu strikti: “Beidz d…ties, vecît (vecenît), ej labâk paòem lâpstu un paroc zemi, tas tavu depresiju momentâ izârstçs labâk par visiem medikamentiem!” un tamlîdzîgi, tad, esmu pârliecinâts, garîgi tizlo latvietîðu skaits âtri vien krietni samazinâtos. Mûsu senèi vienmçr ir kautrçjuðies publiski izrâdît savu gara vâjumu, pat tuvinieku bçrçs ir atturçjuðies (atðíirîbâ no daþâm kaimiòtautâm) no skaïas vaimanâðanas, arî uzzinot, ka viòiem ir piespriests nâvessods vai piemeklçjusi smaga, neârstçjama slimîba, pratuði godam saglabât garîgo izturîbu lîdz pat “finiðam”. Arî mûsdienu Latvieðiem ir jâbût tieði tâdiem paðiem, tikai tad Latvieðu tautai un Latvijas valstij bûs vieta nâkotnes Cilvçces vçsturç.
Kaunçsimies bût vâji kâ miesâ, tâ, it seviðíi, garâ !!!

PAR GARÎGI VESELU UN STIPRU LATVJU TAUTU
CÎ ÒAI SVEIKS !!!

21.10.2005. blaa

Vai nav tâ, ka psihoterapeiti ir mâcîjuðies arî hipnozi? Un viòi tad sâkumâ iehipnotizç: Tu nâksi un maksâsi, jo citâdi uz pekâm netiksi...un tad nâk, un maksâ un brînâs, bet tik un tâ iet un maksâ un neredz nekâdu izeju, kâ tikai psihoterapeitu...

Aha, Zemen, kaa ieiet kabinetaa pie aarsta, taa shis ar bomipa pieri un viss - saak hipnotizeet...

Starp citu, pa pieri nemaz nevajag dot, hama:) Es sen sen atpakaï biju aizgâjusi lîdzi pie kâdas dziednieces un pçc kâda laika jutu, ka slîgstu transâ. Viòa tikai runâjâs.

Offtopic - ja sanaak iespeeja, iesaku paskatiities "Little Britain" seerijaas atteeloto hipnotistu :))

Dziednieceem (ne visaam) ir kaads dabas dots speeks, psiho-aarsti to iemaacaas (arii kontroleet).

Lai vai kâ tas bûtu, hama, neizskaidrojama ir cilvçku bezpalîdzîba. Un ðeit tâ vçl tiek atbalstîta. Vai tieðâm nevienam nav citu ideju, kâ palîdzçt paðam sev?

ir. ðo ideju jau sen aprakstîja barons minhauzens. viòð bija iekritis berdrç, paòçma pats sevi aiz matiem un izcçla ârâ :)

Jau agraak esmu ievaakusi zinjas shur tur arii aarpus Latvijas -- nedabuuju info, ka kaads ietu biezhaak kaa 1x ned. (arii taadi, kas zaales lieto, taatad ne tik veseli), ka kaadam tiktu prognozeeti gadi, ka kaut ko meegjinaatu pierunaat. Kaut kas te nav. Psihoterapeita klients pac shito visu ir tiesiigs izlemt. Liidziigas zheelabas forumaa jau bija....

Minhauzens arii ziemas laikaa bija uzkaapis kokaa, no kura netika lejaa. Tad vinjsh nochuraaja taadu kaa liikni liidz zemei un pa to noshljuuca lejaa :)

Minhauzena padomi, starp citu, ir ljoti labi - tieshi taa arii ir jaadara (protams, ne burtiski :), bet tikai tad, ja cilveeks pats to speej apzinaaties.
Ja nespeej - nu ko, tad liksim visus Aptiekas ielaa? Vai varbuut tomeer ir veerts par cilveeku un vinja praatu paciiniities?... (tas gan principaa ir retorisks jautaajums)

Strawberry, luc uzraxti vienu ideju... Vot shitajaas psihoterapijas teemaas, kuraas Tu skalji vaimanaa, ka nekaa nevienam nav -- nu, ja Tev ir, liec galdaa.

Stress pirms psihoterapijas ir normâla parâdîba. Shito lietu esmu peetiijis. Stresu rada tas, ka apzinja neapzinaati gatavojas "darbam ar sevi". Terapija ir slodze. Taapeec arii strees.

Par biezumu.
Muusdienaas vairs neizmanto biezhaaki par vienreiz nedeelaa. Agraak psihoanaliizee terapeits ar klientu tikaas katru dienu. Piemeeram, taa dariija Freids.

Hama, ja saprot, ka cilvçks ir vçl kaut kas bez prâta, tad uz visu var paskatîties arî citâdi.