Vai var veikt kadu kopigu analizi, lai noteiktu, vai ir vezis? Kur un cik tas maksaa?
Man mammas abi vecakinomira ar vezi, tapec loti velos regulari parbaudiites, bet apiet reizi gadaa VISUS aarstus ir diezgan nereaali...

nu vispâr nav 1 vienotas analîzes, jo vçþi ir ïoti daþâdi.

vaik tik tavas mammas vecaki nav vecvecaki?

Labs rebus.

dace000 - a kas viòiem bija par vçþiem un cik gados saslima?

Nomira vinji, pusmuuzhaa buudami. Vecteevs-ar smaganu veezi, vecmaaminja-ar nieru veezi. Vai tie varetu but riska orgaani man??

Varçtu bût.
Mutes dobuma audzçji bieþi ar smçíçðanu saistîti.

spec.asins analîze ir tikai uz prostatas vçzi. Ir vçl dazi specifiski vçþu maríieri asinsainâ-bet ne uz izplatîtiem vçþiem. Tavs ârsts labâk zinâs!

Maniem vectçvam un vecmammai pa tçva lîniju bija plauðu un aizkuòìa dziedzera vçzis (vectçvs daudz dzçra un smçíçja kâ tvaikonis, bet vecmamma vnk ielaida slimîbu, neejot laicîgi pie ârsta un atsakoties no operâcijas). Vecmammai pa mâtes lîniju bija vçzis dzemdç, atklâts agri un veiksmîgi izoperçts, bet nav piedabûjama iet uz staroðanu. Man savukârt atklâja tâ saucamo asins vçzi. Nedomâju, ka ir kâda saistîba.

nu ðobrîd ir aprakstîta kautkâda saistîba starp aizkuòìa, olnîcu un resnâs zarnas vçzi (gçns, es domâju)- bet tad vienmçr jâskatâs kad saslimis. ja saslimuði ir jauni (es te par solîdajiem audzçjiem runâju, ne par asins), tad visticamâk ka kâda mutâcija par to dalçji var bût atbildîga (plus nezinâmi ârçjâs vides faktori). Ja saslimst teiksim pçc 50 -60, tad tas visticamâk nav pârmantojamais, bet ir radies citu iemeslu dçï. Tâpçc ja asinsradinieki ir slimojuði ar ðito sçrgu jauni, ir jâpievçrð pastiprinâta uzmanîba savai veselîbai.