2. nodaïa. Hipertireozes klîniskie simptomi
Hipertireoze attîstâs, ja ir vairogdziedzera hormonu T4 un/vai T3 pârprodukcija. Sievietçm to vçro 5-10 reizes bieþâk nekâ vîrieðiem. Visbieþâk hipertireoze rodas pie Greivsa slimîbas (skat. tâlâk), vai aktîvu mezglu gadîjumâ.
Hipertireozei raksturîgi sekojoði klîniskie simptomi:
Svara zudums – lielâkâ daïa cilvçku strauji zaudç svaru, jo paâtrinâs vielu maiòa. Kalorijas sadeg âtrâk nekâ tâs spçj uzòemt. Starp citu, daþi indivîdi ïaunprâtîgi lieto vairogdziedzera hormonus, lai samazinâtu svaru, taèu sekas varbût ïoti nopietnas (sîkâk skat. 10. nodaïâ).Uzsâkot ârstçðanu parasti svars stabilizçjas. Citreiz hipertireoze rada arî stipru apetîtes pieaugumu, kas pârsniedz vielmaiòas âtrumu, tâdçï, lai izvairîtos no liekâ svara, jâkontrolç sava çdienkarte.
Karstuma nepanesîba – paâtrinâta metabolisma gadîjumâ íermenis rada papildus enerìiju un siltumu. Viena no tipiskâkajâm sûdzîbâm ir svîðana. Rodas vçlçðanâs nçsât vieglu apìçrbu, regulâri vçrt vaïâ logus, lai gan citi sûdzas par aukstumu.
Dusmas un nesavaldîba – aktivizçjas nervu sistçmas impulsi.Rodas saspringums, trauksme, nervozitâte. Bieþi traucç nenozîmîgi sîkumi, ir grûti atslâbinâties, ir slikts miegs.
Sirds problçmas- sirds sitas straujâk un rodas sirdsklauves. Smagâkos gadîjumos izmainâs sirds ritms. Ja jau ir iepriekð esoða sirds slimîba, hipertireozes gadîjumâ tâ parasti pasliktinâs. Ilgstoðas slodzes rezultâtâ, sirds palielinâs izmçros, var pieaugt asinsspiediens. Sirds ritma traucçjumi var bût bîstami dzîvîbai, tâpçc ârstçðana jâuzsâk nekavçjoties.
Seksualitâte – vîrieði ar ilgstoði neârstçtu hipertireozi var kïût impotenti. Var nedaudz palielinâties krûðu dziedzeri. Ðîs problçmas saistîtas ar hormonâlâ lîdzsvara zudumu. Abu dzimumu pârstâvjiem raksturîgs libido zudums, var rasties fertilitâtes problçmas. Par laimi tas ir atgriezeniski: ârstçjot vairogdziedzeri, viss nostâjas savâs vietâs.
Âdas izmaiòas – hipertireozes gadîjumâ âda kïûst silta un mikla, jo pastiprinâs svîðana. Retâk, parasti vecâka gada gâjuma cilvçkiem, gluþi pretçji âda kïûst sausa un niezoða. Citreiz uz apakðdelmu iekðçjâm virsmâm veidojas balti plankumi. Tos sauc par vitiligo un tâ ir zîme, ka vairogdziedzera slimîbai ir autoimûna daba – tas nozîmç, ka pats íermenis cînâs pret saviem audiem, kâ pret sveðíermeni.
Pirkstu un nagu izmaiòas – nagi pakâpeniski atslâòojas no nagu gultnes, izmainâs to struktûra. Ðo procesu sauc par oniholîzi jeb Plammera nagiem.
Matu izkriðana – mati kïûst plâni un trausli. Pie autoimûnas hipertireozes jeb Greivsa slimîbas, mati izkrît vairâkos galvas âdas laukumos. Ðo simptomu sauc par alopecia areata.
Trîce – ïoti bieþs simptoms, parasti trîc rokas. Arî tas ir pârejoði, uzsâkot ârstçðanu, trîce izzûd.
Nogurums – hipertireozei raksturîgs muskuïu vâjums, galvenokârt tas skar plecu un augðdelmu muskuïus, tâdçï ir grûti pakârt dvieli, izíemmçt matus. Ilgstoði neârstçtas hipertireozes gadîjumâ muskuïi atrofçjas.
Menstruâlais cikls – rodas menstruâlâ cikla traucçjumi, parasti cikla garums saîsinâs, taèu asiòoðana ir vieglâka.
Osteoporoze – tas nozîmç, ka kauli kïûst trausli, var lûzt pie mazâkâ kritiena. Parasti ðî problçma attîstâs ar vecumu, taèu neârstçta hipertireoze to paâtrina.
Kuòìa zarnu trakta traucçjumi – hipertireozes gadîjumâ bieþi ir caureja. Retâk varbût arî vemðana.
Acu problçmas – autoimûnas tireotoksikozes jeb Greivsa slimîbas gadîjumâ lielai daïai pacientu novçro izmaiòas acîs. Tâs izraisa autoimûns iekaisums(sîkâk skat. 5. nodaïâ) muskuïos, kuri lokalizçjas aiz acs orbîtas. Ðî iekaisuma rezultâtâ rodas tûska un eksoftalms. Acis izskatâs ïoti lielas, tâs mçdz asarot, îpaði vçjâ un aukstâ laikâ. Rodas grauðanas sajûta acîs, samazinâs redzes asums, smagâkos gadîjumos attîstas dubultoðanâs.
no www.vairogdziedzeris.lv