nu tas ir savaadi.... manaa acu priekshaa ir pazinjas beerns, kas arii ir kopaa saudz bijis ar vecmammu, un varbuut mazaak, kaa tu staasti, tomeer vinjsh jau kopsh 3 gadu vecmuma noteikti vecmammu uzskata par gimenes locekli, un dazaados veidos liek to maniit - pajautaajot - kad vecmamma naaks, utt...

Es savus òçmu lîdzi. Bçrni uztvçra visu pilnîgi dabiski un nekâdu traumu nav. Tikai svarîgi ar bçrniem runât un izskaidrot visu nesaprotamo bçrçs un atbildçt uz jautâjumiem. Tâdçï ïoti, ïoti svarîgi, cik mamma pati ir gatava par dzîvîbu-nâvi ar bçrnu runât, un kâ mamma pati attiecas pret notiekoðo.
Ðeit ir padaudz viedokïu:
http://berni.calis.lv/calenciklopedija/b/berns-un-beres/

Es arî daudz ko atceros no ïoti agra vecuma. Mamma brînijâs par tâm daudzajâm lietâm. Neatceros, cik gadiòos bçrçs biju pirmoreizi, tik zinu, ka dikti ilgi par to domâju, ilgi bija skumji un ilgi nespçju ieiet atpakaï normâlâ dzîvç. Toties zinu, ka biju tieðâm ïoti maziòa, kad apciemojâm vienu onkuli, kas bija uz nâves gultas, manâ acu priekðâ daudzi pieauguði sieviðíi un vîriðíi nesa viòu uz tualeti un mazgât uz vannu. Es viòu nepazinu, bet ilgi, ilgi man bija neaprakstâma sajûta. Bieþi murgos viòu redzçju, bieþi vçlâkos gados tâ aina bija acu priekðâ. Priekð manis tas viss bija baiss pârdzîvojums.

Un ar mani ir pilnîgi tâpat kâ rakstija essss pçdçjâ rindkopâ par tâm sâjûtâm, kâ ir kad aiziet kâds tuvs cilvçciòð vai dzîvnieciòð. Kad man nomira suns, es raudâju stundâm, vçl ilgi jo ilgi nespçju runât par viòu, kad kamols sakrâjâs kaklâ un acis palika mitras. Arî ðobrîd to atceroties. Es negribu iedomâties, kas bûtu, ja nomirtu kâds tuvs cilvçks - es sajuktu prâtâ!! Un pats galvenais, par ko es uztraucos, ka sunîts varçja nebût laimîgs, ka pârâk daudz viòam neveltiju laiku, ka daþreiz sabâru, ka bija cilvçki, kas pret viòu izturçjâs cietsirdîgi, ka viòam dzîvîtç ir gâjis visâdi. Es neraudâju tik daudz par to, ka viòu vairâk neredzçðu, bet par to, ka nebiju darijusi visu, lai viòð bûtu laimîgs. Ja kâds ir nodzîvojis pilnvçrtîgu, laimîgu dzîvi, tad nav svarîgi, cik gados viòð aiziet, ir svarîgi, cik daudz no dzîves tas ir ieguvis.

Atgrieþoties pie tçmas, es savu bçrniòu noteikti nevestu uz bçrçm. Es pati gribçtu pagriezt daþus mirkïus no savas dzîves atpakaï. Pilnîgi noteikti!

beerees mani liidzi nneema, kad veel skolaa negaaju.

mann veel jo projaam acu priekssaa staav ainas no beereem. zaarkos gulossie liikki, vinnu baali dzeltenaa aadaskraasa brrr...

atceros, ka bija lloti lielas bailes no ssiem nedziivajiem "cilveekiem" taadeell beeru laikaa pie sevis dungoju dziesminnas un leekaaju. to dariiju, lai aizbiedeetu netiikamaas emocijas.

kopss beerniibas uz kapiem es neeju, man taa vieta liekas atbaidossa. bet nez kaapeec savos murgos es redzu nebeizdami plassus kapus.

Man bij 6 gadi, kad nomira vecmaminja.. biju beerees.. redzeeju kaa raud mans teetis, laikam pirmo reizi un no taa es jutos neomuliigi.. visi cilveeki staaveeja kaplichaa ap atveertu zaarku, es tikai staaveeju un skatiijos, daudzi gaaja noglaastiit vecmaaminjai pieri, un man arii piedaavaaja!!! Tas man likaas pilniigi nepienjemami un nevajadziigi taapee atteicos.. Domaaju ka tam nav nekaadas jeegas un ka tas nebuus patiikami... To kaa vinju apraka neatceros.. Visumaa pienjeemu visu normaali - pashsaprotami... Vispaar mani beerniiba bij gruuti saraudinaat

Bçrnu uz bçrçm var òemt tikai tad, kad ar viòu ir izrunâts, kas ir nâve un bçres, un kas bçrçs notiks. Tas noteikti nav agrâk kâ 7 gadi. Bet ir jûtîgi bçrni, kurus arî 15 gados labçk neòemt.

Uzskatu, ka vajadzçtu gan òemt lîdzi, lai bçrns zin, kas ir nâve. Ja agrâk katrâ miestiòâ visi piedzîvoja kaimiòu nâvi, tad ðodien viss tiek slçpts - itseviðíi no bçrnu acîm, un nostâdîts kâ kaut kas ðausmîgs utt. Vai tad tas ir pareizi?

Nâve ir kas dabisks, un nevajag to nostâdît kâ kaut ko ïoti traìisku, bet jâmâca tâ pieòemt. Un kas par to, ka bçrni jûtîgi? Pârdzîvos tâpat.

Venta Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nâve ir kas dabisks, un nevajag to nostâdît kâ
> kaut ko ïoti traìisku, bet jâmâca tâ pieòemt. Un
> kas par to, ka bçrni jûtîgi? Pârdzîvos tâpat.

Ïoti atvainojos, bûðu kaut kâ pârskatîjusies, bet to rakstîju es un biju domâjusi adresçtu Ventai :D.

Mani vecâki arî domâja, ka bçrnam ir jâzin, kas ir nâve (kâ teikt - dzîves realitâte!). Neko ne skaidroja, ne teica - tâ vienkârði precîzi 4 gados paòçma lîdzi uz vectçtiòa bçrçm. A es tâda hiper jûtîga gadîjusies. Atceros visas detaïas, drausmîgo brûno zârka vâku, kuram stâvçju blakus sçra zâles stûrî, un pretîgo bûkðíi, kad pirmo smilðu lâpstu met kapâ. Tâ arî neapjçdzu, kapçc visi raud un kâpçc mîïo opi ierok zemç. Kas ar ðo "lielisko" pieredzi ir panâkts - paniskas bailes no kapiem, pçdçjâs bçrçs, uz kurâm saòçmos aiziet, vienkârði noìîbu. Bieþi redzu kapus sapòos, bet reâlâ dzîve neeju. Tagad man 27.

labak to bernu nenemt. es vis nebutu tik drosa, ka velak vins neatceresies.
es perfekti atceros sevi no 3 gadu vecuma un miglainus notikumus no 1,5 gada vecuma. goda vards! un tagad man jau 40, bet trakonamaa vel neesmu.