Vai musdienaas aarsta vislabaakais arsteeshanas liidzeklis ir izrakstiit nomierinoshas zaales un paprasiit vai neveelaties apmekleet psihologu?
shadu diagnozi dzirdu visapkaart..t.i.daudzi saskaraas ar shadu arsteshanas metodi...varbuut muusdienaas visas vainas nosaka stress, vai varbuut taa ir vieglaak atkratiities no pacientiem, nevis vinjus paarbaudiit?

...BINGO!!!...

pie kaut kaadiem kreisajiem aarstiem juus ejat...

bet katru neirotikji paarbaudiit no galvas liidz kaajaam, to neviens veseliibas budzhets nepavilks...

...tâpçc katram potenciâlajam pa klonazepâmam...vai xanaxam...lai no potenciâlâ pâriet riktîgajâ...:)

kaads sakars ar valsts buzhetu...ja maksaju nodokljus, tad varu atljauties vismaz reizi gadaa paarbaudiit savu veseliibu...savaadaak peec tam aarsti paarmet..a kur juus bijaat agraak?kaapeec nenaacaat uz paarbaudeem?
baac dzeeru juusu nervu zaales!

nus, katrs pats sev aarstu izveelas...

...labi rçkts, stres..:)



Edited 1 time(s). Last edit at 13.04.2007 00:33 by madcynics.

kaut kaads sviests!
jau sen ir viena maaciiba man, ja par kaut ko shaubies tad ej pa taisno pie konkreeta aarsta nevis pie gjimenes aarsta, taapat viens cilveeks nevar paarzinaat visu mediciinu...tikai nomarineeet

tâpçc jau es cenðos ârstus neapmeklçt, bet ja nâkas, tad neko nesûdzos, jo ïoti labi zinu, ka pie visa vainîgi vai nu nervi vai "tâda îpatnîba" manam organismam. A kas, laba taktika. No viena pacienta tikuði vaïâ :)

Jâ, man variants. Jau 4 mçneðus skrienu pa ârstiem dçï paritozçm rokâ, kâjâ, sejâ, ieilguðu temp., dedzinâðanâm utt. 2x pa ðo laiku pat paguvu 2 slimnîcâs. Bet kâds rezultâts, tik tapçc ka nevar vai NAV IEINTERESÇTI UN NEGRIB neko atrast pasaka , ziniet, jums ir Veìetatîvâ disfunkcija, jums jâgrieþas pie psihiatra. Nu ziniet.... Dçï tâdas attieksmes man ðíiet ka daudzi pacienti arî nonâk lîdz psiiatriem un rezultâtâ Aptiekas ielâ!!! Kas ir ar medicînu mûsdienâs.....Ja negri strâdât par ârstu, tad nemâcies...

kas ir paritoze?

Tapec ari tada medicina... ka, tie kuri var jav sez kur citur. Vai pa pliku paldies nestrada. Bet tie kuri nevar tie paliek, jo cittur nenem...

Bet veca kaluma fanatiski noskanoto mediku paliek mazak un mazak.

Atðíirt neirotiíi no patiesi slima cilvçka parasti var tikai uzklausot viòa sudzîbas, iepriekðçjo slimîbas gaitu un apskatot :)
Apmçram 10 % gadîjumu to jau var noteikt telefoniski.
Vçl 10 % viòus var atðifrçt pçc pirmâ teikuma, ko viòi pasaka.
60 % ir skaidrs pçc 10 minûtçm.
Un tikai 10 % ir nepiecieðami izmeklçjumi, lai to noteiktu.
Cits jautâjums - kas jâizdara , lai to iestâstîtu cilvçkam paðam, tad vajag visas analîze, visas iepçjamâs kobras, komjuteru visam íermenim, PET Pçterburgâ un to visu vismaz 2 x gada laikâ.

Pçdçjos gados tâdi ârstus apmeklç ar vien vairâk, apmçram tik pat cik padomju laikos, tad vienu laiku no viòiem bija miers, bet tagad atkal uzplûdi.
Viòiem palîdz vairoties labas apdroðinâðanas polises.

Hmmmzz... nu, man domât, te bûtu jânâk klajâ ar pâris atziòâm.
1.Ârsta reputâciju veido to ievçrojamo cilvçku skaits, kas miruði viòa aprûpç.
( tas ir citâts, un to ir teicis Bernards Ðovs)
2. Ârsti ne vienmçr ir izpalîdzîgi.
3.Hipohondriíu skaits palielinâs, òemot vçrâ mûsdienu medicînas attîstîbu.Un tam ir trîs iemesli( vismaz) - veselîbas apdroðinâðana; zinâtnes pçtîjumu pieaugums; un protams prese jebðu plaðsaziòas lîdzekïi. Tie ziòo par visu. Prese uzskata, ka vajag publicçt ziòas par briesmîgâm slimîbâm un ðausminoðâm mediíu kïûdâm.
Nav jau tâ, ka hipohondriíi gribçtu bût slimi... Tomçr noteiktas slimîbas viòiem ir neizbçgamas..Tâs ir slimîbas, kas imitç simptomus,kurus rada modernâs dzîves stresa situâcijas un vecuma posts.Tâs palîdz izsskaidrot hipohondriíim, kâpçc viòð ir tik noguris, kâpçc viòu moka sâpes un kâdçï viòi kïûst aizmârðîgi,taèu cilvçks - hipohondriíis grib citu izskaidrojumu, nevis to, ka íermenis nenovçrðami nolietojas, pienâk vecuma nespçks, aizmârðîba utt... Jâteic gan, ka gados jauni hipohondriíi uztraucas par ko citu.
( turpmâk vçl...)

Skatoties kopuma, izmeklesanas Latvija tiek veiktas ne taja velamama limeni. Skatamies statistiku, TBC, vezi...

Tapec mana doma ir tada. Ka ir labi, ka kopeja massa, kuri pelana nedaudz vairak, velas mediciniski parbaudities. Tas liecina par to, ka ieverojams slanis cilveku sak domat par vesselibu. Pozitivi.
Protams, ka trukst informacijas. Un tie nevar konkreti izteikt savas velmas. Bet ja tada tendence ir, tas ir labi. Pie tam vini maksa (vai apdrosinatais). Protams ne vienmer tas maksas nosedz vissu. But nu vismaz.

Par tiem kuriem ir psihologiska, psihiatriska rakstura problemas. Tiem ari vajag palidzet ;))) Un vieniem, nomierinasanai vajag ari izmekleties. Sliktak no ta nebus. ))) Protams ne 10x gada )))

Slidena tema.

PS
sveiks haizivis ))))



Edited 2 time(s). Last edit at 14.04.2007 12:33 by Dr.asist. Raimonds.