atïauðos pârkopçt textu no vienas mâjaslapas... tur ir arî par mçneðreizçm. no vienas puses reklâma konkrçtiem produktiem, bet to var arî neòemt vçrâ, vnk izlasît un pieòemt principus..
Celulîts- ðis vârds biedç daudzas sievietes(celulîts veidojas tikai sievietçm ).Kâpçc ar to sirgst pat gados jaunas sievietes un pat sportistes? Sieviete ir radîta tâ, ka organismâ raduðâs skâbes savâ auglîgajâ periodâ var uzkrât un izvadît ik mçnesi mçneðreizçs( estrogçni tâs aizvada uz dzemdi), bet vîrietim ar ðîm skâbçm un kaitîgajâm vielâm jâtiek galâ tûlît( androgçni tâs aizgâdâ uz matu pamatni). Ar klimaktçrija iestâðanos sieviete pakïauta tiem paðiem vielmaiòas likumiem kâ vîrieði.
Tâ ir veca gudrîba, par ko nerunâ mûsdienu medicîna -1150. gadâ Sv.Hildegarde no Bingenas atðíirîbu starp sievieti un vîrieti izteica ðâdi:”Sieviete vienreiz mçnesî savas” sliktâs sulas” izvada ârâ.” To aizturçðana notiek 3 „stâvvietâs”:
1. asinis un limfa,
2. placenta,
3. gûþas, sçþa un augðstilbi un augðdelmi.
treðâ stâvvieta tiek izmantota tikai tad, kad slikto sulu ir pârâk daudz- tie ir celulîta sâròi.Jo vairâk ðo sâròu mçneða laikâ veidojas, jo spçcîgâki pirmsmenstruâlie sindromi: galvas sâpes, migrçna, tûskas, sliktâks noskaòojums, jûtîgas, piebrieduðas krûtis. Jo vairâk ðo vielu, jo menstruâcijas stiprâkas un ilgâkas, pat sâpîgas.
No kurienes veidojas ðîs „sliktâs sulas”, kâpçc vienâm to ir vairâk un citâm mazâk?
Viss atkarîgs no tâ, kâdu pârtiku sieviete lieto un cik normâla un pareiza ir vielmaiòas funkcija. Jo mazâk sieviete lieto:
1. gaïu (organismâ uzkrâjas urînskâbe un urînvielas, no cûkgaïas – arî sçrskâbe un slâpekïskâbe),
2. rafinçto cukuru un baltos miltus ( etiískâbe),
3. kafiju un melno tçju ( sâlsskâbe),
4. margarînu un Light dzçrienus (miecskâbe),
5. Colu, Fantu, Sprite (fosforskâbe),
6. ogïskâbos ûdeòus (ogïskâbe),
7. þâvçtu gaïu un sieru (slâpekïskâbe)
8. pretsâpju lîdzekïus (acetilsalicilskâbe),
jo ðo „slikto sulu”- ar minerâlvielu palîdzîbu neitralizçto skâbju, ir mazâk. Arî pârmçrîgâ fiziskâ slodze rada pienskâbi, ar kuru jâtiek galâ, lai tâ neapdedzinâtu audus. Neitralizçtâs skâbes ir sâròi, kas, ja to ir pârlieku daudz, tiek nogulsnçti gûþâs, augðstilbos un augðdelmos. Ðo vielu sastrçguma cçlonis var bût arî
1. vâja aknu darbîba(piesâròotas, aknâs- parazîtiskâs formas),
2. sçnîðu infekcijas zarnâs un piesâròotas zarnas,
3. pretapaugïoðanâs lîdzekïi.
Celulîta novçrðanas pasâkumi:
1. Visa organisma funkcionâlâ stâvokïa izmeklçjums ar R.Folla metodi, noskaidrojot novirþu cçloòus,
2. Attîrot aknas ar artiðoku, pienençm, mârdadzi.
3. Stresa vielu neitralizçðana ar antioksidantiem
4. Ðíîdinât sâròus ar sârmainu, enerìçtiski bagâtas minerâlvielas saturoðu ûdeni – koraïïûdeni ”ALKA-MINE”
5. Sekot uzturam, samazinot skâbes veidojoðu produktu lietoðanu
6. Dzert zâïu tçjas lîdz 1 litram dienâ.
7. Nodroðinât organismu ar pietiekoðu daudzumu minerâlvielu, lietojot uztura bagâtinâtâjus
8. Kopt íermeni ar bâziskâm( sârmainâm) peldçm pH 8,5( lai sâròi izvadâs ârâ arî caur âdu)
9. Stiepðanâs vingrojumi vairâkas reizes dienâ( palîdzot limfai plûst)
10. Dziïâs elpoðanas vingrinâjumi vai dziedâðana( limfas „sirds” ir plauðas),
11. Sakârtot vielmaiòu, attîrot zarnu traktu( zarnu attîrîðanas programma ), novçrðot disbakteriozi un stiprinot zarnu funkcijas.
12. Masâþas un limfodrenâþa( ja to dara, îpaði svarîgi lietot papildus minerâlvielas un koraïïûdeni, lai kaitîgâs vielas un sâròus varçtu neitralizçt un tie neradîtu sastrçgumus aknâs un hemoroîdus, kas ir organisma aizsargmehânisms, caur kuru novadît pieskâbinâtâs asinis-tâtad nepieïaujami bûtu tos operçt).
Ja piesâròojums ir vçl lielâks, tad veidojas vçl viena „slikto” asiòu izvadiespçja kâ organisma aizsargreakcija- trofiskâ èûla.
Sievietei pçc 40 reizi ceturksnî ieteicams papildus lietot uztura bagâtinâtâjus:
1. Maìisko kalciju –osteoporozes profilaksei un kâ mikroelementu avotu.
2. E vitamînu ar nanoklasteriem,Tas attâlinâs no klimaktçrija un nodroðinâs ar pietiekoðu daudzumu Ca un citâm enerìçtiski bagâtâm minerâlvielâm.
Kâdas darbîbas nepiecieðamas pçc klimaktçrija, pârejot uz citu atsâròoðanas reþîmu( tâdu, kâ vîrieðiem)?
Visas iepriekðminçtâs darbîbas, pievçrðot vçl lielâku uzmanîbu!
Tad nebûs nepiecieðama hormonterapija, kas, kâ pierâdîts, celulîta un osteoporozes problçmas nerisina, bet taisni otrâdi –padziïina.
Pret menstruâcijâm sievietei jâizturas ar prieku un pateicîbu- tâ ir dabas dota aizsargreakcija, lai varçtu veikt mâtes uzdevumu, ar to palîdzîbu sieviete kïûst tîrâka un skaistâka.