ârste man ieteica nomainît Seroxat+Xanax uz Betamaks, bet palasot anotâciju baisi paliek, kas tik tur nav rakstîts, ârstç ðizofrçniju, trakâs blakus parâdîbas...sirdsklauves utt, bet es tak no tâ visa gribu tikt vaïâ.... oi oi oi, sabijos tâ neko !!!!

Ir kâda/kâds lietojis? Kâdiem mçríiem Jums tâs izraksîja, kâds efekts?? Vârdsakot, visu ko ziniet uzrakstiet ;)



P.S. Aita es tâda, aizmirsu par ðîm zâlçm uzjautât ;arstei, jo runâjamais bij tik daudz...

Jo vairâk sûdus dzersiet, jo âtrâk nosprâgsiet! Tas tieðâm nebûs slikti!

lietoju gandriz gadu. Instrukciju nemaz nelasiju, jo tad mazaak to blakus paradibu tiiri psihologiski, bet pienjeemos svaraa par kaadiem 10 kg un dabut nost nevaru ne grama. Arste piekrita, ka tas no betamaks un tapee vairs nedzeru shiis zaales. Parejais viss ok.

Gandrîz visiem AD ir blaknes. Ne visâm, par kurâm rakstîts anotâcijâ, jâizpauþas. Parasti daþu dienu laikâ blaknes izbeidzas. Man ir bijis arî tâ, ka liekas - nu bûs pavisam slikti. Man bija sakarîgs dakteris, kurð pat pieprasîja, lai zvanu 2x dienâ, kamçr jaunas zâles. Toreiz par tâm viòð lûdza 2 dienas paciesties un tad lemt, vai meklçt citas. Viss pârgâja un biju laukâ no depresijas. Pçc mçneða jâdzer vairs nebija. Nelaime ir tâ, ka ir ïoti maz ârstu, kas labi pârzin medikamentus (arî psihiatri) un zâles/devas nepiemeklç inviduâli.
Par svaru. Daudzi AD veicina pamatîgu svara pieaugumu. Man tas bija ïoti svarîgi un ârsts ilgi piemeklçja tieði tos AD, kas nepalielina svaru.

PAR LATVIEÐU GARÎGO (NE)IZTURÎBU

Ðad un tad ieejot tîmekïa medicîniska rakstura forumos (dr.lv, woman.delfi.lv/forum…u.c.) un palasot tur rakstîto, tîri vai mati sâk celties stâvus – nepaiet ne diena, kad kâds (bieþâk gan kâda) nesûdzçtos par galîgi sûdîgu juðanos, ko atrisinât varçtu vienîgi kâds ïoti labs psihiatrs (arî psihologs, psihoterapeits…utt.), tâpat nepârtraukti notiek pieredzes apmaiòa par antidepresantiem, kâdus nu kurð tos ir lietojis un, no kuriem nâk lielâks kaifs. Neviïus sâk rasties iespaids, ka teju jau katrs 3. vai 4. latvietis(-e) ir ar psihiskâm novirzçm vai pat kïuvis jau par sava veida narkomânu, kas nevar vairs izdzîvot bez t.s. psihzâlîtçm. Reâlâ situâcija, protams, nav tik traìiska, jo, kâ zinâms, lielâkajai Latvju tautas daïai Internets joprojâm nav pieejams, bez tam, kâ paruna saka, mçsli vienmçr uzpeld virspusç. Un tomçr ðâdu personu, kas publiski lielâs ar savu garîgo nenosvçrtîbu ir kïuvis pietiekami daudz, lai par to vajadzçtu sâkt uztraukties.
Kâds tad ir iemesls ðai augstâkminçtajai parâdîbai? Viens otrs varbût teiks – Latvieðu grûtais dzîves stâvoklis Tçvzemç un ârpus tâs. Daïçji var piekrist, ka Latvieðiem ðobrîd tieðâm neklâjas labi, bet jâjautâ – kad tad tas ir bijis savâdâk? Pat izslavçtajos “Ulmaòa laikos” tâpat bija gan trûkumcietçji, gan, diemþçl, arî politiski represçtie (atcerçsimies “Pçrkonkrustieðus”!). Par Latvieðu tautas piedzîvoto abu pasaules karu, kâ arî gadsimtiem ilgâs vâcu un krievu okupâcijas laikâ vispâr, domâju, nav lieki jâatgâdina. Un tomçr, neskatoties uz daudzajâm fiziskajâm un morâlajâm cieðanâm, ko mûsu senèiem ir bijis jâpiedzîvo, viòu absolûtais vairums spçja saglabât veselo saprâtu un garîgo lîdzsvaru. Palasot izsûtîjumâ un nâves nometnçs pabijuðo ïauþu atmiòas, redzams, ka viòi cieta gan no bada, gan sala, gan uzraugu òirgâm, taèu vismaz man ne reizi nav gadîjies lasît, ka kâdam bût bijis nepiecieðams psihiatrs un antidepresanti. Çdiens un apìçrbs – lûk, par ko sapòoja ðie nelaimç nokïuvuðie ïaudis. Un tieðâm tâ arî ir – kad cilvçkam patieðâm klâjas grûti, viòam nav laika depresoties, bet jâdomâ, ka izdzîvot. Bet bagâtam, izlutinâtam, bezkaunîgam slaistam, kurð no pârâk labas dzîves ir aptaukojies kâ tieðâ, tâ arî pârnestâ nozîmç, nereti pat saulîte vairs nespîd pietiekami spoþi un zâle nav pietiekami zaïa, un te nu, protams, var lîdzçt vienîgi “labs psihiatrs un labi antidepresanti”, ko tik neatlaidîgi pieprasa daþi internetportâlu pastâvîgie apmeklçtâji. Protams, tie nav trûcîgi cilvçki, ja jau viòiem ir regulâri pieejams dators ar tîmekïa pieslçgumu. Un tai pat laikâ, cik man zinâms, valsts viòiem ja ne pilnîbâ, tad vismaz daïçji kompensç zâlîtes, no kurâm pelçkâ pasaulîte sâk râdîties roþainâka. Saprotams, ka tas notiek uz trûkumcietçju – pensionâru, bezdarbnieku, fizisko invalîdu rçíina. (Interesanti, vai, vadoties pçc ðî paða principa, drîzumâ nesâks vai bomþiem par velti izsniegt krutku, vai tîòiem pie ieejas disenç izdalît Extasy tabletes?)
Dabiski, ka pie tik labvçlîgiem apstâkïiem psihslimnieku (gan patieso, gan arî iedomâto) skaits arvien pieaug, vçl jo vairâk, ka no ðâ gada 1.maija par psihiatra apmeklçjumu un ârstçðanos traíenç vairs nav jâmaksâ – toties par ârstçðanos parastajâ slimnîcâ jâmaksâ 5 Ls diennaktî, bet par ârsta-speciâlista apmeklçjumu 2 Ls; lûk, no kurienes rodas nauda psihu sponsorçðanai! Savu artavu psihiatru un psihzâlîðu popularizçðanâ dod arî daudzi saziòas lîdzekïi, skandinot, ka, lûk, Rietumu zemçs psihiatru uzskaitç esot vidçji katrs 7. cilvçks, bet pie mums – “tikai” katrs desmitais, tas gan neliecinot par mûsu tautas vairuma garîgo veselîbu, bet par to, ka ïaudis kautrçjoties un baidoties iet pie psihiatriem, bet to gan nevajagot darît, jo bût psihslimniekam esot pilnîgi dabiski un normâli, ârzemçs katram cilvçkam esot ja ne personîgais psihiatrs, tad vismaz psihologs, tâpat antidepresantus laiku pa laikam esot jâlieto teju katram cilvçkam – nu gluþi vai kâ aspirînu, kuòìa pilienus vai medicînisko ogli. Nezinu, vai tieðâm Rietumu zemçs tâ ir, ja nu tâ ir taisnîba, tas liecina tikai to, ka ðo valstu iedzîvotâju liela daïa ir kïuvuði par gara tizleòiem, no kuriem, protams, Normâlam Latvietim nekâdâ gadîjumâ nebûtu jâòem piemçrs. Skaidrs, ka ðâda psihzâlîðu un ïauþu garîgâs nenoturîbas slavinâðana ir pilnîgâ saskaòâ ar pasaulç valdoðâ cionistu-masonu reþîma plâniem padarît cilvçces vairumu par fiziski un garîgi tizliem, manipulçjamiem robotiem, kuriem nav savas gribas un politiskâs pârliecîbas. Un tieðâm – nu nekïûs taèu tâds cilvçks, kurð regulâri lieto daþâda veida antidepresantus un nevar pat mçnesi nodzîvot, neaprunâjoties ar psihiatru (vai, sliktâkajâ gadîjumâ, psihologu), par Nelokâmu Cînîtâju, savas Rases un Tautas politisko un ekonomisko intereðu aizstâvi, jo ðâdai rîcîbai obligâti nepiecieðama ir liela gan fiziskâ, gan, it seviðíi, garîgâ izturîba. To labi zina mûsu ienaidnieki, tâpçc viòi visiem spçkiem cenðas mûs sagraut sâkumâ garîgi, labi zinot, ka drîz pçc tam sekos arî fiziskais sabrukums. Un sâkas tas ïoti nevainîgi – “vai, cik sûdîgi es pçdçjâ laikâ jûtos, jâaprunâjas ar kâdu psihspeciâlistu, varbût ieteiks padzert kâdas tabletîtes!”. Lûk, tâdejâdi ïaudis kïûst par atkarîgiem – no cigaretçm, no alkohola, no tabletçm…
Katram Latvieðu Patriotam, kam nav vienaldzîga savas tautas un valsts nâkotne, bûtu jârûpçjas, lai viòa lîdzcilvçki nekïûtu par ðâdiem psihiski manipulçjamiem monstriem. Tâdçï mums jâbût labâ nozîmç neiecietîgiem pret garâ tizliem ïaudîm. Ja mçs dzirdam jaunu, spçcîgu cilvçku gauþamies, ka viòð nespçj noiet kâdus 3 km kâjâm, vai uznest 5.stâvâ 20 kg smagu mugursomu, no mûsu puses parasti seko pamatotas nievas un izsmiekls. Taèu pret GARÎGU tizlumu mçs bieþi vien esam nepamatoti iecietîgi, salîdzinâjumâ ar fizisko. Ja mçs katram psihzâlîðu un psihspeciâlistu lûdzçjam tîmeklî atbildçtu strikti: “Beidz d…ties, vecît (vecenît), ej labâk paòem lâpstu un paroc zemi, tas tavu depresiju momentâ izârstçs labâk par visiem medikamentiem!” un tamlîdzîgi, tad, esmu pârliecinâts, garîgi tizlo latvietîðu skaits âtri vien krietni samazinâtos. Mûsu senèi vienmçr ir kautrçjuðies publiski izrâdît savu gara vâjumu, pat tuvinieku bçrçs ir atturçjuðies (atðíirîbâ no daþâm kaimiòtautâm) no skaïas vaimanâðanas, arî uzzinot, ka viòiem ir piespriests nâvessods vai piemeklçjusi smaga, neârstçjama slimîba, pratuði godam saglabât garîgo izturîbu lîdz pat “finiðam”. Arî mûsdienu Latvieðiem ir jâbût tieði tâdiem paðiem, tikai tad Latvieðu tautai un Latvijas valstij bûs vieta nâkotnes Cilvçces vçsturç.
Kaunçsimies bût vâji kâ miesâ, tâ, it seviðíi, garâ !!!

PAR GARÎGI VESELU UN STIPRU LATVJU TAUTU
CÎ ÒAI SVEIKS !!!

21.10.2005. blaa

A, kâ tas ir-ja Tev zâles veicinâja svara pieaugumu, tas taèu nenozîmç, ka arî man tâs bûs?! Kaut kad senâk lasîju forumâ par kâdu tur AD, kas daudzâm bija veicinâjis svara pieaugumu tâpçc arî jautâju ðo dîvaino jautâjumu ;)

Alstere

Redzi tagad dzeru, Seroxat, tas tfu tfu tfu nav mainiijis manu svaru un nu jau sabijos dzert Betamaks sakarâ ar svaru :(

Es arî litoju betamaksu kâdus 2 mçneðus, bet man svara pieauguma nebija... kaut gan parasti kâ kas, tad ârti.

nav teikts, ka visiem obligâti pieaug svars. To var pateikt tikai tad, kad zaales jau lieto. Tatad ljoti individuâli.

Brasilia
Tas bija sen, kad arî Betamax dzçru diezgan ilgi. Tad svars neauga.

Betamaks nav AD bet gan neiroleptiíis t.i. - pilnîgi citas grupas medikaments, protams, ar savâm blaknçm , savâm sliktajâm un savâm labajâm îpaðîbâm. kâ visi medikamenti, jo ideâlu medikamentu nav!

Betamaks mazâs devâs izraksta lai regulçtu zarnu darbîbas problçmas, lielâkâs devâs- psihologisku problçmu ârstçðanai. Esmu dzçrusi Betamaks, blaknes bija mazâkas, nekâ no citiem medikamentiem.

Paldiesin Jums!

Man no betamksa krûtîs izveodojâs piens, tâ ka pats sûcâs ârâ, tad ârsts nomainîja citas zâles...

Alstere

Tas, ko Tu raksti
"Parasti daþu dienu laikâ blaknes izbeidzas. Man ir bijis arî tâ, ka liekas - nu bûs pavisam slikti. Man bija sakarîgs dakteris, kurð pat pieprasîja, lai zvanu 2x dienâ, kamçr jaunas zâles. Toreiz par tâm viòð lûdza 2 dienas paciesties un tad lemt, vai meklçt citas. Viss pârgâja un biju laukâ no depresijas. Pçc mçneða jâdzer vairs nebija."
izklausas "too good to be true'.
Cilveki AD dzer menesiem, pat gadiem - tai skaita ari es. Un ilgstosi sadzivo ar dazadam blakusparadibam. Sis zales jau pec definicijas iedarbojas pamazam (ja vispar iedarbojas), un pat tad, kad ir iedarbojusas, jaturpina dzert vel vismaz 6 menesus. Ari zalu atcelsana parasti ir pakapeniski.
Tava gadijums viss ir bijis ta "ciki-briki", par ko gribas Tevi gandriz vai apskaust. Par sevi varu teikt, ka esmu izmeginajusi kaudzi dazadu medikamentu, ta isti nav palidzejis neviens, lai gan uz zalem sezu jau ceturto gadu, un vel regulari mokos ar zaalu samazinasanas un atcelsanas izraisitajam blakusparadibam. Starp citu, daktere man ir pat loti kompetenta.
Nezinu, laikam ar vegetativas nervu sistemas labilitati jamacas sadzivot, nevis ta jaarste ar zalem.

Hetere
Esmu depresîvâ + VD ar milzîgu stâþu. Biju izârstçjusies pavisam (darbs ar ps.t. palîdzçja), bet klimaksa laikâ tas atkal aktualizçjâs. Ðoreiz vajadzçja zâïu terapiju, jo klimaks, kâ zinâms, ir pârejoðs stâvoklis. It's true - biju depresiju ielaidusi, lai tiktu ârâ, bija apmçram mçnesis vajadzîgs. Ar VD arî gandrîz jau OK atkal.