jau pirms kada laika pamaniju, ka sad tad medz uztukt rokas (pirksti, plauksta), un nedaudz patirpt itka butu nosalusas. Bet pagajusaja nedela konstateju vel vienu lietu: nomazgajoties auksta udeni (pec kadam minutem) uz visa kermena dazadas vietas sametas tada ka natrene (piepamst ada) un sametastadi ka sarkani pleki - gan plekiem, gan svitram. Izskatas, ka ar zagariem esmu noperts. Neniez un citadi netrauce. Veicu eksperimentu, nopeldejos ezera - tas pats, pecak majas ielidu auksta dusa - tas pats. Secinajums, so reakciju izsauc auksts udens (butu ziema parbauditos ari uz aukstu gaisu). Pakapeniski stundas laiak pietukums un sarkanie pleki pazud pilniba.
Pierakstijos pie gimenes arsta, bet pierakstu dabuju tiaki uz menesa pasam beigam. Vai man vajadetu uztraukties???

varbût ir t.s. aukstuma alerìija.

Vispar jau man ar tada domaradusies, bet ir tada leita ka aukstuma alergija? Tas nu gan butu gana netaisnigi, jo esmu ziemcietis, no aukstuma nekad neesmu baidijie sun vairijies, pat vairak, majas vienmer ir kaujas ar draudzeni par radiotoru regulesanu, es vienmer velos vesaku.
Tad jau varbut nav nekadas jegas gaidit to gimenes arsta pierakstu, bet drosa soli doties pie kada adas arsta vai alergijas arsta.

Kadam manam draugam ari ir tas pats... un vins vispar tads loti alergisks uz citam lietam ari... tad nu arsts vienigo, ko ieteica saja auksta udens sakara, censties izvairities no straujas temperaturas mainjas - nevis sakarseties saule un tad lekt vesa udeni, ka tas vasara parasts... bet gan lenam pamazam bradajot, pieradinot kermeni pie udens temperaturas... nu k-ka ta.

Ar mani ta laikam ta ka nedaudz savadaks - alergisks neesmu ne pret ko, vismaz neesmu to pamanijis. Un nekad nav bijusas problemas ar aukstumu un aukstu udeni. Vai sada reakcija var attistities manos 28?

Tad jau neesi nekâds puika:)))

P Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kadam manam draugam ari ir tas pats... un vins
> vispar tads loti alergisks uz citam lietam ari...
> tad nu arsts vienigo, ko ieteica saja auksta udens
> sakara, censties izvairities no straujas
> temperaturas mainjas - nevis sakarseties saule un
> tad lekt vesa udeni, ka tas vasara parasts... bet
> gan lenam pamazam bradajot, pieradinot kermeni pie
> udens temperaturas... nu k-ka ta.

Ja nejaucu, tad shaadi strauji leekt aukstaa uudenii nevienam nav ieteicams, jo jebkuram tas var beigties pat letaali. pagaashgad manupraat bija vairaak taadi gadijumi.

Ir, ir tâda lietâ kâ aukstuma alerìija, kas ir viensno nârtenes paveidiem.
http://en.wikipedia.org/wiki/Urticaria
http://www.users.globalnet.co.uk/~aair/urticaria.htm
http://dermnetnz.org/reactions/urticaria.html

Man paðai nâkas secinât, ka manam organismam nepatîk auksts vçjð, sametâs pumpas.

A par,ko tad ne? Jo vecaaks paliec, jo slimâks :D Alelerìija jau nozîme, ka imûnsistçma ir novâjinâta un tad jebkurð kairinâjums sit pa Tava organisma vâjâko vietu!

Pârbaudi krioglobulînus asins analîzçs

Mateus Wrote:
-------------------------------------------------------
> P Wrote:
> --------------------------------------------------
> -----
> > Kadam manam draugam ari ir tas pats... un
> vins
> > vispar tads loti alergisks uz citam lietam
> ari...
> > tad nu arsts vienigo, ko ieteica saja auksta
> udens
> > sakara, censties izvairities no straujas
> > temperaturas mainjas - nevis sakarseties
> saule un
> > tad lekt vesa udeni, ka tas vasara parasts...


Ne pavisam nav ta, ka strauji lecu ieks auksta udens, ta berniba tika darits, bet nu jau gadiem ta neesmu darijis. Ari pedejas reizes, kad eksperimenta nolukos lidu peldeties lena gara iebridu udeni.

Tatad, jautajums paliek atklats - gaidit rindu pie gimenes arsta vai tomer pa taisno vilkties pie dermatologa vai kada alergijas dr (nemaz nezinu ka tadus sauc) ???
> bet
> > gan lenam pamazam bradajot, pieradinot
> kermeni pie
> > udens temperaturas... nu k-ka ta.
>
> Ja nejaucu, tad shaadi strauji leekt aukstaa
> uudenii nevienam nav ieteicams, jo jebkuram tas
> var beigties pat letaali. pagaashgad manupraat
> bija vairaak taadi gadijumi.

Tieði tâ - tos dakterus sauc par alergologiem.
Pirmajâ vizîtç viòa izpçtîjâ manu slimîbas vçsturi utml.Paskatoties analîzes teica, ka lai vispirms savedot kârtîbâ to, kas ir savedams un tad ja visi ârsti apgalvos, ka ir ok, tad skatîsies ir vai nav alerìija [lai gan uzreiz pateica, ka man esot nâtrene].
Vispâr alergoloìe tâ i teica, ka ir grûti noteikt, kas par vainu, ja nav iepriekðçjo analîþu. Ja nu vienîgi nav nekas iebilstams pret piestaigâðanu pie ârsta un katru reizi maksâjot Ls 20.