tak jau... mazums visaadu shkjietami diivainu lietu shajaa pasaulee, kas kaadam citam paliidz un kaut ko sniedz... varbuut uztur pie dziiviibas pat...

mani tikai izbriina dazhu labu atrashanaas visaas VD un depresijas teemaas, kuriem pashiem tak nedz vienas, nedz otras nav un nav bijis, un veeleeshanaas nolikt to, ko kaads cits ir atradis par labu esam...

;-) Nu, kaadam tak ir svesha nauda jaapasargaa ;-)

...komatiò, Tevi arî ðî kaite iraid situsi???

shajaa forumaa pirms kaada laika viens puisis bija ieposteejis savu staastu...

varbuut kaadam der arii shaada pieredze... ceru, ka autors neljaunosies... daudz labu atzinju vinjam
==================================================================================
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
Iesûtîjis: hQuse ()
Datums: 25-08-2006 15:53


cau visiem!

Noleemu peec ilgaaka laika atkal palasiit forumu par sho teemu, jo arii mani taa ir skaarusi tieshaa veidaa (izteikti pirms aptuveni gada). Saakumaa pats izbijos no taa, ko jutu, likaas mirshu nost. Tika izsaukti aatrie, nekadus sleedzienus neizdariija - tipa nervi..., ielaida nomierinosho. Triis dienas peec tam veel mociijos. Viss, kas man tad bija praataa, nekad agraak nekas taads nav bijis, ka man noteikti ir kaada konkreeta slikta kaite, ieksheejs asinsizpluudums, veezis vai kaut kas tamliidziigi fataals. Turklaat apkaarteejie taa arii nespeeja saprast, kas ar mani, jo nav ne temperatuuras, ne aareeju izpausmju un viss, ko es saku - man ir nenormaali slikti - nevaru ne paguleet, ne paseedeet, gribaas vemt, bet nesanaak, gruuti elpot, galva dun, likaas dzirdu visu ieksheejo argaanu darbiibu. Tiku arii saukts par simulantu, ja kas. Shii nesapratne izraisiija veel lielaaku uztraukumu par sevi un situaaciju, kaa rezultaataa asinsspiediens un sirdsklauves nevis norima, bet tikai palielinaajaas. Peec pirmaas izdeviibas skreeju pie gjimenes aarsta. Tas protams neko nezinaaja, bet nosuutiija mani pie neirologa + asinsanaliizes + datortomograafija (galvas skaneeshana) + sprandas usg + endokrinologs (vairogdziedzeris) + LOR... no neirologa sanjeemu papraavu recepshu un speciaalo recepshu kaudziiti, kas bija jaanopeerk un regulaari jaalieto. Veel leekmju gadiijumos ir divas pusiites no dazhaadaam tableteem jaanorij, pec kaa iestaajas organisma vispaareejs atslaabums. Taas es vairaakkaart paspeeju izmantot, jo leekmes atkaartojaas kopaa vismaz 5 reizes saakumaa ar divu nedeelju intervaalu, peec tam ik meenesi. Neirologa galeejais sleedziens bija - vegjetatiivaas nervu sisteemas disfunkcija - taa neesot slimiiba vienkaarshi lielai daljai cilveeku taa ir un viss - juutiigaaka nervu sisteema. Tieshi to pashu teica un neirologa sleedzienu apstiprinaaja arii gjimenes aarsts. Esot vairaak jaaatpuushas, mazaak jaaseezh pie datora, mazaak par visu ko jaadomaa un vairaak jaanoslogo praatu ar kaadu hobiju vai aizraushanos - jaapeldee vai jaavingro, vai tmldz. (Starp citu visu augstaak mineeto aarstu apmekleejumu sleedziens bija - viss ir normas robezhaas, esmu faktiski pilniigi vesels). Dazhi paziistamie staasta, ka shaadas leekmes esot diezgan izteikti viirieshiem starp 26 un 30. Gjimenes aarsts piebilst, ka katram cilveekam ir citaadaaka nervu sisteema, un ir daudzi cilveeki kuriem taa ir juutiigaaka, smalkaaka, nopietnaak reagjee uz daudziem notikumiem, tas paarslogo nervus. Taapeec varot saakties shaadas leekmes.

Tagad par shodienu. Zaales paartraucu lietot shii gada pashaa saakumaa, kad taas vienkaarshi beidzaas. Pie neirologa neaizgaaju, noslinkoju, daljeeji negribeeju,ka atkal buus jaadzer n-tie antidepresanti un trankvilizatori, bet pats galvenais iemesls, kaapeec neaizgaaju - es izlasiiju sheit pat forumaa kaada ieteikto Kurpatova graamatu "Sredstvo ot vegetososudistoy distonii" (http://publ.lib.ru/ARCHIVES/K/KURPATOV_Andrey_Vladimirovich/). Ja godiigi - nezinu vai speciaali, vai nee - bet taa ari neviens aarsts un "speciaalists" man nepastaastiija to, kas pateikts Kurpatova graamataa par sho mistisko kaiti. Manii radaas briinumaina apskaidriiba par lietaam, par kuraam es nekad nebiju aizdomaajies. Kaa arii es uzzinaaju, ka ar sho kaiti [sa]dziivo liela dalja planeetas iedziivotaaju, bet neviens veel nekad no taa nav, piemeram, nomiris. Ka taa nav mediciiniska rakstura kaite, ka kamols kaklaa un pakruutee ir tikai un vieniigi sasprindzinaati nervi, ka sirdsklauves un augstu asinsspiedienu rada tikai un vieniigi pasha praats, iedomas, ka "kaut kas nav labi", ka "juutos ar vien sliktaak un sliktaak", ka "zaales dzeru, bet nekas neliidz". Patiesiibaa, banaali, bet shai distonijai ir ljoti liels sakars ar organisma paarpuuli, nesaudzeeshanu, sevis nemiileeshanu, negatiivu domaashanu, nebeidzamu praata nodarbinaashanu ar domaam, par visu, ko vien redzam, dzirdam un sajuutam. Starp citu, Kurpatovam ir viens patieshaam labs ieteikums, kaa pameegjinaat ciiniities pret leekmeem: pamegjinaat sho leekmi izraisiit ar savu praatu, iedomaaties - "cik man tuuliit buus slikti", kaa tuuliit saaks dauziities sirds, cik saapiigs buus kamols pakruutee utt. - taa ir kaa sevis noruudiishana, bailju likvideeshana, jo patiesiibaa veg.sist.distonija rodas praataa, un pastiprinaas neapzinaati ar zemapzinjas "paliidziibu" iedarbojoties uz apzinju. Bet shim zemapzinjas pastiprinaajumam ir kaads psihologjisks iemesls, varbuut no taalaas beerniibas, varbuut no ikdienas stresa daudzu gadu garumaa. Taa tad arii ir probleema sakne.
Veel no Kurpatova - vinsh savaa ikdienas darbaa secina, ka visi vegjetatiivaas nervu sist. distonijas "slimnieki" vienmeer ir izraadiijushies tieshaa noziimee veselaaki par paarejiem, taa vienkaarshaa iemesla deelj, ka vinji nemitiigi uztraucas par savu veseliibu - regulaari staigaa pie aarstiem.

Neesmu gaajis kopsh janvaara pie aarstiem - neirologiem (ir radusies zinaama skepse), neesmu dzeeris itnekaadas "nervu" zales, neesmu izjutis pieradumu pie shiim zaaleem, sen nav bijushas leekmes, nav man bijushas sirdsklauves, nav man bijis izteikti paaugstinaats asinsspiediens vairaaku dienu garumaa, juutos ar katru dienu tikai labaak un labaak, jo esmu sapratis - tas ir tikai un vieniigi mans praats, kas rada shiis probleemas, taas ir tuukstoshiem domas, kas vienlaikus shaudaas manaa galvaa. Liela noziime manai pashsajuutai un absoluutajam ieksheejam mieram, pat tad kad "pakruutee kaut kas spiezh" un "reibst galva kaa uz vemshanu" ir ne tikai Kurpatova literatuurai, bet daoismam, seno kjiinieshu Dao maaciibas teezeem un Ekharta Tolles graamataam (http://www.amizante.lv/personalia/Ekharts_Tolle/324/1.html). Vajag mazaak par visu domaat, biezhaak atpuutinaat savu praatu un apzinju. Ik dienu jaabuut kaadam noteiktam laikam, kad praats tiek atpuutinaats no domaam, kaut vai ejot guleet - vai nu gara aciim skatiities uz noteiktu kraasu, vai nomierinaat uudens virsmu domu juuraa, kur vilnji ir domas, vai skaitiit pie katras ieelpas izelpas, vai koncentreeties uz to, ka ieelpojot mees elpojam pa kreiso naasi, bet izelpojam pa labo. Pats gruutaakais - iemaaciities uz visaam savaam domaam paskatiities no malas, ieklausiities savos spriedumos no malas, ar savu tiiro apzinju, nevis praatu. Es juutu, ka tas neticami briinumainaa kaartaa ir mans dziedinaataajs. Es vairs ikdienaa neveerteeju (censhos neveerteet) pilniigi nevienu cilveeku, lietas un notikumus, ar kuriem sastopos. Lai tie buutu deputaati, valdiiba, vai sieva, darbs, maajdziivnieki, invaliidi, glaunas mashiinas uz ielaam, "biezie", kas dziivo "krutaas" maajaas, apkaart esoshie cilveeki, kas nemitiigi censhas kaut ko pamaciit un "man uzspiest". Ir teiciens - "if you cant change something, change your atittude". Briinums - bet es ikdienaa esmu sevi saacis veerot, es veeroju savas emocijas, domas, attieksmi pret citiem. Cilveeki ir taadi, kaadi vinji ir. Arii ljaunums vienkaarshi ir un ar to ir jaasamierinaas. Es nekad agraak neesmu to dariijis, bet tagad juutos neaprakstaami labi. Ja es zinu, ka ar mani viss ir kaartiibaa, tad ir banaali uztraukties par to, kas man reaali nemaz nav, par slimiibaam kuru nav, par naavi (visi mees agraak vai veelaak mirsim). Tas dod iespeeju paluukoties uz sevi no malas, ieraudziit to, kam agraak netika pieveersta nekaada uzmaniiba. Nemiers un bailes NEEKSISTEE! Tas ir muusu praats, kas to rada. Es kaadu noshokeeshu ar shaadu Dao atzinju: Viss, kas mums apkaart, ir subjektiivs. Tikai es pats esmu objektiivs. Viss ko mees redzam, varbuut nemaz nav taads, kaa mees to redzam un katrs cilveeks vienu un to pashu redz un juut pavisam citaadaak. Nav veerts uztraukties par to, ko kaads cits redz pavisam citaadaak. Striidi un veerteeshana ir bezjeedziigi. Domaaju, ka pashaa pamataa shie ir vegjetatiivaas nervu sisteemas distonijas saakuma iediiglji - mees nodarbinam savu praatu ar nevajadziigaam domaam, praats tiek paarpuuleets un paarpuules rezultaataa tiek ietekmeetas visas organisma funkcijas. Jaa un es ticu, ka konkreeti manu leekmju iemesls ir arii darbs, gjimene un dazhaadi citi iemesli, es to pashlaik veeroju no malas un censhos rast risinaajumu (viens no tiem ir pieveershanaas Dao).

P.S. Neesmu ne aarsts, ne sektants, ne kaads dziives maaciibas skolotaajs, esmu visparastaakais :) IT sfeeras datorspeciaalists un piekriitu idejai par maajas lapas izveidi, kuraa buutu uzsveerts tas, par ko raksta Kurpatovs, kaa arii siiki un smalki aprakstiita veg.nervu sist. distonija, taas iemesli un veiksmiigas izaarsteeshanaas gadiijumi. Man ir serveris un tehniskas zinaashanas :) Shaads saits paliidzeetu daudziem (arii man) ieguut apskaidriibu par to, ko pats nemaz nezin un nenojaush.
==================================================================================

Runcene, jauki, ka izvilki ðo stâstu.

man pirms 25 gadiem uzstâdîja ðo diagmozi VD, neko nepaskaidroja, informâcijas nekâdas, tas labi, citâdâk nîkuïotu un òaudçtu kâ visi pârçjie ðe sirgstoðie.

Par Dao - tâ mâcîba un tas ceïð ir vçrtîgs un ir tâ vçrts, lai tam pievçrstos.(protams, katram savs)

Labs, ieraksts. Bûtu labi, ja tieðâm parâdîtos mâjas lapas ar pieredzes apkopojumu, un nemaz nebûtu slikti, ja psihoterapeiti izveidotu savas mâjas lapas, kurâs arî bûtu kâdas vadlînijas, kas nepiecieðams, lai cilvçks pats sev varçtu palîdzçt. Ir jau arî www.freewebs.com . Tur nevajag nekâdas îpaðâs datorzinâðanas, jâprot tikai kustinât peli.

Nu tad uz priek;su STrawberry :)

...strwbry, Tu ko!!!...lai pstrpeiti kko tâdu taisîtu???...

Brasilia, man jau ir sava lapa ar manu pieredzi. VD man nav.

Atgrieþoties pie iepriekð runâtâ:
Vai psihoterapeits brîdina par savu produktivitâti/rezultativitâti? (Ðai gadîjumâ 2:2) - Obligâti (pçc çtikas kodeksa). Mans teksts ðeit arî jau ir tâds pats "brîdinâjums".
Par naudas òemðanu par rezultâtu - ðis lauciòð ir daudz apspriests un zelçts... Attiecîbâ uz psihoterapiju (un ne tikai) - jautâjums ir par atbildîbu. Kas tieði ir tas, par ko atbildîgs ir psihoterapeits? Rezultâts ir atkarîgs no sadarbîbas, no tâ ko dara/nedara klients, no tâ, kas notiek klienta dzîvç. Psihoterapeits nedzîvo klienta dzîvi - tiekas vienu/divas stundas nedçïâ, un viss. Psihoterapeits garantç to, ka viòð darîs visu no viòa atkarîgo, lai iespçjami labi palîdzçtu klientam. Tai paðâ laikâ, ir lietas kuras no psihoterapeita nav un nekâdi nevar bût no viòa atkarîgas - bet tâs ietekmç psihoterapijas rezultâtu.

Atgrieþoties pie vanckaru tçmas: Psihoterapeits pârdod labas olas. Bet viòð nevar garantçt, ka klients, nesot olu mâjâs, neieliek to maisiòâ starp portatîvo datoru un stellatstlçgu un tâ nesaspieþas un nesaplîst. Klients - aiziet mâjâs, atver maisiòu un redz, ka nekâdas vakariòas ðovakar nesanâks. Kur ir kuras puses atbildîba?

Es zinu ârstus, kuri atsakâs ârstçt cilvçku, ja viòð smçíç.
Deju skolotâjs vai sporta trenneris negarantç, ka cilvçks saòems zelta medaïu tuvâkajâs sacensîbâs.

Raþoðanâ ir citâdi - visa atbildîba ir raþotâja pusç. Jo raþotâja kontrolç ir 100% no produkta tapðanas cikla. Tâpçc var runât par garantijâm un par samaksu pçc rezultâta.

Un, galu galâ, psihoterapeits arî maksâ par rezultâtu - ja viòð hroniski strâdâ sûdîgi, tad - klientu viòam nav, jo slikta slava izplatâs âtri - âtrâk, nekâ labâ.

Psihoterapeit, pçc Tava teksta tomçr sanâk, ka psihoterapreitam atbildîbas nav nekâdas. Vispirms jau cilvçkam ir grûti ieraudzît paðam sevi (tai skaitâ arî psihoterapeitam), vçl grûtâk ir tâ pçkðòi mainît kaut ko savâs domâs un darbîbâ...viòð dabûs to dârgo OLU, labâko ko konkrçtais psihoterapeits ir varçjis iedot, bet...dabiski, ka viòð to saplçsîs:( ...Jo ne jau OLA viòam ir jâiedod, bet jâatrod dzîvâ vieta, kur aizíert klientu, lai viòð patieðâm saprastu, kur sâkt, un tad vajadzçtu kaut drusku pamatu, uz kâ balstîties. To atrast nav viegli, vai ne? Bet tâ bûtu tâ îstâ OLA, kas psihoterapeitam jâiedod klientam. Vçl varçtu bût runa arî par konkrçta psihoterapeita profesionalitâti- viòam varbût nemaz tâdas olas nav!

...atgriezaamies, kur bijaam... kaads varbuut ir slikts, taapeec metode nav laba...

ola tachu ir tikai liidziiba, taa nav alegorija... aarkaartigi svariigi ir tas, kas notiek ar klientu starpsesiju laikaa... paar to terapeitam nav teikshanas... nesapleesiis vienmeer...

...tâpçc, ka zinâðanas nav pietiekamas, - liela atðíirîba.
Nujâ, Komat, vispâr Tev taisnîba, pati brînos, ko te pinos, laikam parunât gribas un apstrîdçt arî...
Labi, turu muti ciet, ieðu ka palasît kâdu grâmatu...

Strawberry, Tu domaa, ka psihoterapeitam vajadzeetu buut apmeeram kaa gariigajam skolotaajam/meistaram dazhaas religjijaas?

Es pateikshu savu domu shajaa lietaa.. Diezgan daudziem cilvjiem shajaa forumaa esmu sniedzis psihologhiskas konsultaacijas... vieniem tas ir palidzeejis, citiem nee... bet buutiiba ir taada, ka vairumaa neveiksmiigo gadijumu ir bijis taa ka es esmu redzeejis ka tas cilvis neko negrib mainiit savaa dziivee... tobiish vienkaarshi pasuukstiities... un taa kaa man nav finansiaalas saistiibas ar sho cilvi tad parasti shiis diskusijas aatri izbeidzaas... no taa es izdaru vienkaarshu secinaajumu ka daudziem cilvjiem taapat ir forshi un neko vinji negrib mainiit... probleemas vienkaarshi ir vinju imidzhs... kaa saka tautaa, kad sunim nav ko dariit tad vinjsh pautus laiza...

Tas, ko raksta hQuse minçtais Kurpatovs:

С диагнозом «вегетососудистая дистония» творится ужасная путаница. И все, кто получил данный диагноз, вероятно, о существовании этой путаницы догадываются. Впрочем, она свойственна только для отечественной медицины, в которой до недавнего времени совсем не было психологии, а если и была, то только «советская психология» (где «общественное» всегда выше «личного»), которую и психологией-то назвать трудно.
На Западе, где настоящим научным изучением психологии занимаются уже без малого сто лет, этой путаницы нет и в помине. А потому всякий обратившийся к врачу с симптомами вегетососудистой дистонии сразу направляется к психотерапевту, а не ходит от врача к врачу как проклятый на протяжении 7—9 лет (таков средний срок мытарств россиянина, страдающего ВСД, от первого его обращения к врачу до визита к психотерапевту).

Sorry, Strawberry, nebiju pamanîjusi !

Runcene Wrote:
-------------------------------------------------------
> Strawberry, Tu domaa, ka psihoterapeitam
> vajadzeetu buut apmeeram kaa gariigajam
> skolotaajam/meistaram dazhaas religjijaas?

Tâ gandrîz varçtu teikt, bet ne tâ kâ reliìijâs (budisms varçtu bût izòçmums) Ja jau reiz viòð atïaujâs rakâties pa otra cilvçka psihi, viòam vajadzçtu redzçt dziïâk un plaðâk, òemot vçrâ ne tikai materiâlâs dzîves aspektus.

Tu pati tais;iji savu mâjas lapu? Es te cenðos uztaisît, bet kaut kas nesanâk :( Nevari HELP?!
Aizs;utîðu Tev mailu?!

Man ðíiet, ka ðî pieredzes apmaiòa ar VD izpausmçm kâ reiz pievçrð uzmanîbu VD nedienâm. Sâksiet vçl meklçt sev sveðus simptomus, domât par tiem un dabûsiet vçl klâtas "sveðas" vainas.
Cita lieta padalîties, kâ tikt galâ. Kam sports, kam domu spçks, kam reiki... Tas rada pozitîvismu, vçlmi pamçìinât. Bet aizòemtam cilvçkam mazâk laika domât par sliktumiem un ðamie samazinâs.

shitam es pilniibaa piekriitu... nav gudri censties saliidzinaat to, kaa sirds "pamirst" anninjai un kaa peeteriitim... un tad to gari apspriest... baiga enrgjijas shieshana.

bet pirmaa faaze parasti tomeer ir taada, ka cilvis rod zinaamu mierinaajumu tajaa, ka veel kaadam ir taa, kaa vinjam... jo liidz shim jams bija domaajis, ka vieniigais taads.

Nu es neteiktu ka VD nav organiski kaitîga. Es jau kâdu pus gadu esmu sprukâs, ta man rûp ka ar maðînu no ârzemçm netikðu mâjâs, ta ka izpûtçjs pçc remonta dûmus laiþ salonâ, ta ka sieviòa 2 mçneðus klepo jo ir tuberkuloze... ar prâtu jau saprotu ka sviests. Bet trakâkais ir paða veselîba, ta man mugura sâp, ta kaklâ kamols, ta þults atvilnis... un te mçs tiekam lîdz organikai - þulti var redzçt, endoskopija râda iekaisumu, kuògî erozija. Saite ir vienkârða - trauksme producç Cholecystokinin, tas savukârt atbrîvo visus barîbas sfinkterus un izsauc refluksu, bet reflukss dedzina pa îstam, tas rada sâpes un trauksmi- un atbrîvo vçl Cholecystokinin. Efekîvs pret ðo teroçtiski ir Xanax bet pagaidâm nemçginu vçl, tam ir stiprs pieraduma efekts. Ðobrîd lieku uz manuâlo terapeitu un iegâdâju velotrenaþieri, redzçs... Starp citu, man ðíiet ka es pat saprotu psihologisko iemeslu bez psihoterapeita - man ir 2.5 gadu jauka meitiòa, tûliò bûs vçl viena, man jâbût stipram, veselam, jâaudzina vismaz lîdz 20 gadiem u.t.t, mamma vienmçr par slimîbâm vien òçmâs kad mani audzinâja... Un ko man tas lîdz ka saprotu?