Var kâds pateikt, kas tas ir, ko ar to lai dara?
Pirms pusotra gada kâds izdomâja mani "pâraudzinât"- 10- 15 sitieni pa galvu.
Rezultâtâ viena sejas puse bija daudz maz normâlâ paskatâ, otra- divreiz lielâka un nâkoðajâ dienâ smuki zila. Slimnîcâ mani paskatîjâs LORs, acu ârsts, uztaisîja kompjûtertomogrâfiju un pateica,ka man esot smadzeòu tûska,nekas lauzts nav, lai paguïu kâdas dienas mâjâs un aizeju pie ìimenes ârsta. Vçlâk, mâjâs, pamanîju, ka augðþoklî kustâs zobs- tas, ko mçdz saukt par acu zobu.Tam pat ar mçli nevar pieskarties.
ÌÂ izrakstîja zâles, lai pampums un zilums âtrâk noiet. Apmçram pçc 2nedçïâm mani jau varçja parâdît sabiedrîbai, gan tikai ar biezu krçma kârtu, bet tomçr. Tik zobs joprojâm kustçjâs.Tai vietâ, kur zoba sakne ar nâsi satiekâs,joprojâm bij neuzsûcies zilums-tâds viòð tur palika pâris mçneðu (kunkuls zem âdas).
It kâ nekâda vaina,dzîvoju tâlâk. Tik zobs tâds nejûtîgs, aukstâ laikâ tirpst, sâp. Un visu laiku liekas, ka tai vaigâ kaut kas nav tâ, kâ agrâk.
Kaut kad augustâ sâkâs tâdas dîvainas sajûtas-sâp kaut kas sasistajâ vaigâ, un tâdi dîvaini drebuïi krata, gribas visu laiku piesçsties.Citi neredz, bet man jasakoncentrçjas, lai veikalâ no plaukta preces neizgâztu. Citreiz jâsakoncentrçjas, lai nenogâztos uz grîdas-jâpiedomâ, kâ es eju, kâ es stâvu.Daþreiz grûti koncentºçties,nevar, piemçram, sîknaudu saskaitît-domas katra uz savu pusi skrien.Reiz pienu ielçju nevis krûzç, bet uz galda.
Ðâdas sajûtas ir kâdas dienas 4-7, tad atkal pazûd un pârâdâs pçc nedçïâm 2-6. Starplaikâ es pat nevaru citiem paskaidrot, kas ar mani notika-tik jocîgas sajûtas, ka grûti pat paskaidrot, kas tas ir.Pçc tam aizmirstas. (Ðodien atkal sçþu un drebu, tâdçï rakstu, kamçr atceros)
Oktobrî tam uz nedçïu pievienojâs galvas sâpes, bet sapçja tikai tâ puse, kuru sasita.Brîþiem sâp kaut kur pakausî, kaut kur aiz acs, kaut kur vaigâ iesâpas.Nâsî dedzina.
Reiz man apnika, aizbraucu uz Dzirciema ielas traumpunktu.Tur uztaisîja rentgenu un pateica, ka esot bijis vaigu kaula plîsums, bet ar to neko nevarot darît. Teica, lai eju pie LORa un zobârsta.Zobârsts paskatîjâs rentgenu un pateica, ka nekâda plîsuma neesot, tîrâs muïíibas. Uztaisîja vçl pâris rtg un pateica, ka ar zobiem OK esot.(Tas zobs joprojâm aukstumâ sâp un tirpst, kustas mazliet)
Ejot pie sava ÌÂ un pie LORa, jutos normâli, tâpçc neko nevarçju paskaidrot (un þçloties arî negribas!) Mana daktere tik piefiksçja, ka tas vaigs biezâks nekâ otrs, nosûtîja pie LORa. Uztaisîju rtg ar arvçrtu muti.LORs pateica, ka nekâdas vainas neredzot.
Ðodien atkal sçþu un trîcu, ir sajûta ka vaigs pampst (mazliet lielâks viòð ir par otru, bet nevar uzreiz pamanît-frizûra noslçpj). Dzeru Diklomelan (to man daktere izrakstija-vecas sporta traumas traucç).Nezinu, kâ bez tâm zâlçm bûtu.
Vçlreiz iet pie ârsta negribas- tâ jau mçneða laikâ 5rtg un 5ârstu apmeklçjumi- apnicis!
Pasakiet, lûdzu, ko ar to darît? Dzîvot tâlâk, nospïauties par tâm daþâm sliktajâm dienâm? A ja es sev vçl kâdas problçmas sadzîvoju klât?
Gribas zinât vismaz tai kaitei vârdu.Uzreiz vieglâk paliks.
p.s. kaut kâdas sekundes es tai kautiòâ neatceros- filma iztrûkst.Atceros, ka gulçju uz grîdas, pçc tam- ka jau tupu uz ceïiem.