Mammai (76 gadi) februārī veica ceļgala endoprotezēšanas operāciju. Jau pagājuši 2 mēneši, bet sāpes ir ļoti stipras, sevišķi naktīs, viņa dzer gan pretsāpju, gan miega zāles, citādi nevar gulēt. Operētais ceļgals ir krietni siltāks par neoperēto. Vai tas ir normāli? Varbūt kāds, kam ir veikta tāda pati operācija, var dalīties pieredzē?

www.tos.lv- Jautājumu un atbilžu sadaļa.

2 mēneši ir tā kā daudz, teorētiski sāpēm vajadzētu rimties. Griezieties pie speciālista.
Par to, ka celis siltāks par otru- man pēc priekšējās krusteniskās saites plastikas (operācija celim) operētais celis vēl gandrīz veselu gadu bija siltāks par otru, īpaši pēc fiz. slodzēm. Stipras sāpes gan pagāja jau pēc pāris nedēļām, taču esmu jauns cilvēks, kam organisms ātrāk pielāgojas izmaiņām, pie tam endoprotezēšana ir visai sarežģīta manipulācija.

Parasti šādos gadījumos konsultējas pie sava doka, kurš operēja, vai pie tā, kurš uzrauga pēc op.

Operējošais ārsts noteica, ka pie viņa jāierodas atrādīties 3 mēneši pēc operācijas. Bet ģimenes ārste brīnās, kas tur var sāpēt??? "Jauns ceļgals" taču...
Vai uz mājām varētu izsaukt speciālistu, šaubos...

Mēģiniet sarunāt operējušo un lieciet mammu mašīnā. Ambulatorās pieņemšanas taču TOS (vai 2. slimnīcas) ārstiem ir.

mums vēl šī operācija priekšā omei... vai nevarat sīkāk pastāstīt- kā bija pēc operācijas uzreiz,cik ilgi nevarēja staigāt utt...būsim ļoti pateicīgi,jo mūsu ome dikti baidās un viņai tas jāveic abām kājām

kas attiecas uz jūsu jautājumu,arī liekas,ka visprātīgāk sameklēt oper ārstu vai vismaz kādu ortopēdu.un ģimenes ārsts izklausās pēc nejēgas,ja reiz neko nespēja pateikt.

Slimnīcā (Traumās) kāja sāpēja vismazāk, jo tur visu laiku deva atsāpinātājus. Staigāt lika trenēties jau slimnīcā dažas dienas pēc operācijas, ar kruķiem vai ar braucamo sētiņu. Izrakstīja pēc 12 dienām. Pa dzīvokli mamma sāka pati staigāt (patiesībā klibot) diezgan ātri, bet ārā gan vēl nav gājusi (jau 2 mēn.), kā vienreiz nogāja līdz pasta kastītei uz 1.stāvu, naktī nevarēja gulēt pat ar pretsāpju tableti, ļoti sāpēja. Cītīgi jāvingrina kāja katru dienu, tas ir obligāti.
Ja Jūsu omi operēs Traumās, ziniet, ka tur baroja ļoti slikti, bieži bija auksti makaroni, gaļas praktiski nebija nekad, mazas porcijas. Regulāri vedu normālu ēdienu, lai viņa atgūtu spēkus.

Paldies par info! veseļojieties!