Es jau aptuveni trīs gadus lietoju zāles Enbrel,domājams ka par šo biologisko preperātu Jūs domājāt. Špricēju vienreiz nedēļā. Jālieto kopā ar metorteksātu. Šīs zāles mēnesī izmaksā 3000ls, bet viņas apmaksā valsts. Toreiz kad sāku lietot, Latvijā viņas bija paredzetas nelielam daudzumam cilvēku un es tiku tajā skaitā. Man viņas piešķīra lietot mūža garumā. Viņas paredzētas tieši reimatoīdajam artrītam, esot efektīgas, nu man gan pagāja krietns laiciņš līdz uzlabojās analīzes, bet tomeer man diezgan ātri nogāja pampums no pirkstiem un rokām, kā arī no ceļu locītavām. Analīzes gan uzreiz neuzlabojās, tikai pēc kādiem 2 gadiem. Ir dzīrdēts, ka citiem, pirmie uzlabošanās simptomi parādās jau pēc divām nedēļām. Nu un tā kā man autoimūnā saslimšana, tad diezgan ilgs laiks bija vajadzīgs, līdz iedarbojās.. Bet nu protams ka es vēl lietoju šīs zāles un lietošu tik ilgi kamēr valsts būs spējīga man viņas apmaksāt.
Es bērnībā slimoju ar ļoti smagām strutainajām angīnām, kad mamma teica ārstiem ka mandeles jārauj ārā, ārsti apgalvoja, ka tagad tas nav mode un ka mandeles var mierīgi piesaldēt. Vairākus kursus gāju un protams ka vajadzēja viņas raut laukā.. tas varot būt pirmais iemesls šim smagajam artrītam. Man nav ģimenē neviens nekad slimojis ar artrītu, es esmu pirmā.
Es arī ļoti bieži raudu, citreiz eju pa ielu un domāju, par ko man tas viss, par ko tādas sāpes..jo patiešām tās ir neciešamas.. ;(
Es sākumā visu ko izmēģināju, visādas procedūras, visu ko vien piedāvā, bet tad kad rezultāta nebija, atmetu ar roku un arī tagad vairs neko jau sen nedaru, nav jēgas, to es 100% zinu. Vismaz manā gadījumā, kad kauli jau sabrukuši, ir bezjēdzīgi iet uz procedurām. Man tagad tikai ķirurģija spej palīdzēt, sadrupušās locītavas nomainot pret jaunām. Latvijā protezē ceļus, gūžas, plecus..potītes diemžēl protezē tikai šveicē pa aptuveni 30 000 eiro.. Tapēc man jāizvēlas cita metode, man jāfiksē (jāsalauž potītes kauls, jāsaaudzina kopā, un tad potīte nekustas, izmainas gaita, bet NAV SĀPJU, kas manā gadījumā ir pats svarīgakais) .. Ja nu Latvijā kādreiz saaks protezēt potītes, tad pēc šīs manas potīšu fiksācijas, var likt arī protēzi. Es jau ilgi vilku garumā, bet nupat jau ir tik smagi, ka esmu beidzot izlēmusi par operāciju.
Ar metotreksātu ir tā - man teica ka tas jalieto obligāti, manā gadījumā, es jau lietoju kopš paša slimības sākuma..
Cik es saprotu metotreksāts kavē locītavu deformāciju.. Zinu arī to ka metotreksātu lieto vēža slimnieki, protams citās devās.. Es dzeru 20mg 1reiz nedēļā.
Artrīts mēdz izlocīt(izdeformēt) locītavas pilnībā. Tās paliek šķības greizas un nepilda vairs savas funkcijas. Man, piemēram, visa deformācija notiek taisni iekšpusē, citiem tas ir uz āru, paliek šķībi pirksti.. Man no ārpuses pilnīgi nevar pateikt ka ir artrīts, ja neskaita to ka piekliboju nedaudz. Es jau cenšos neizrādīt savas kaites. Parasti nevienam neko daudz nestātu cik nu vīrs zin pa mani, un mamma.. Bet nu man palaimējies ar ārstiem, gan ar ģimenes ārstu, kam visu varu izstāstīt, arī dr. Arājs mani apmierina.
Artīta slimniekiem esot jābūti optimistiem(nu kā ju vispār visiem slimniekiem, arī kas slimo ar citām slimībām), bet nu ir grūti būt optimistam, kad sāpes ņem virsroku pār visu..
Bet nu kā dr. Hause ir teicis viena no sērijām :) " Dzīve ar sāpēm ir daudz respektīvāka, nekā sāpīga dzīve" :)
Veiksmi.