Jau labu laiku apdomāju veikt plastiskās operācijas sejai.
Apskatot cenas dr. Felmaņa un J. Ģīļa mājaslapās, jutos pārsteigts - tās nav nekādas astronomiski pārdabiski augstās.

Kādā mājaslapā tika minēts, ka cilvēki no ārzemēm iegriežas iekš LV ar mērķi izmantot plastiskās ķirurģijas pakalpojumus, jo šeit tas ir daudz lētāk.
Rodas jautājums: vai kvalitāte ir tikpat pieņemama kā cenas?

Vai kāds, kas ir izmantojis šos pakalpojumus var padalīties pieredzē? Iznākums, pēcoperācijas periods. Kāds ir risinājums no ārstu puses, ja plastiskā operācija ir neizdevusies? Vai plastiskā ķirurģija tiek piedāvāta tikai līmenī - samazināt - palielināt, vai arī ir iespējams īstenot kādas īpašas "kaprīzes" ? Vai konsultācijā ir iespējams arī uzklausīt pašu plastisko ķirurgu ieteikumus, vai vienkārši notiek tāda pasīva klausīšanās - KO es gribu?
Un, cik zināms, pirms plastiskās ķirurģijas notiek obligāta psihologa konsultācija, - kuri ir tie gadījumi, kad psiholoģiska rakstura problēmu dēļ plastiskā ķirurģija tiek atteikta?

Uzklausīšu jebkādus ieteikumus. Ja ir neērti no sava nika, varbūt, ka anonīmi varat kaut ko ieteikt.
Vai LV vispār ir vērts veikt kādus uzlabojumus sejai?

Cik Tev gadu? Nav vērts to darīt pa ātru, ap 50 ir īstais laiks.
Taisīju gadus 7 atpakaļ pie dr. Zaržecka sejai (ādas savilkšana + plakstiņi). Nevaru teikt neviena slikta vārda. Pēc operācijas ne sāpes, ne komplikāciju nebija, attieksme ideāla. Pēc nedēļas gāju uz darbu un nezinātāji pamanīja tikai, ka izskats uz labo pusi mainījies. Efekts bija pat ļoti labs un tai pašā laikā neuzkrītošs un nesamākslots. Protams, pa šo laiku novecoju tālāk, bet kopumā izskatos tomēr jaunāka par saviem gadiem. Pie tam esmu pīpētāja ar stāžu.
Psihoterapeitu, cik zinu, lūdz apmeklēt gadījumos, kad operācijai nav pamata vai vēlmes neatbilstošas reālajai vajadzībai.
Konsultācijā ar dakteri izrunā absolūti visus aspektus. Tad var arī tālāk domāt par reālo operāciju.

Man ir 26 gadi.
Cik man zināms, tad 25 gados pilnībā izveidojas kaulu struktūra, tāpēc arī pašlaik apsveru iespēju veikt rinoplastiku (deguna skrimšļu/kaulu operāciju).
+ manam vecumam ir neatbilstošas sejas novecošanas pazīmes (acu plakstiņu problēmas).
+ vēl dažādas specifiskas problēmas.

Esmu sastapies ar terminu " dismorfofobija ". Baidos, ka manā gadījumā to varētu piešūt psihologs.
Izklausīsies pēc attaisnošanās, tomēr manā gadījumā, uztraukums/pārdzīvojumi par ārējo izskatu ir pamatoti.
Protams, apzinoties to, ka esmu pēc dabas perfekcionists, es uz sevi skatos mazliet " mazohistiskā" veidā, tomēŗ arī egoists, lai būtu gatavs darīt savā labā visu, kas manu dzīves kvalitāti kaut nedaudz uzlabotu.

Neredzot Tevi, grūti spriest, bet man šķiet, ka Tev vispirms vajadzētu ar psihoterapeitu pastrādāt. Gan jau daudzas lietas ir Tavā galvā. Neviens dakteris neuzņemsies risku tādā situācijā bez ps. slēdziena. Pārāk bieži ir gadījumi, kad cilvēkam izdara, ko viņš grib, bet tad var būt 2 varianti:
- nav apmierināts, jo vienalga izskats liekas ne tāds = pretenzijas pret ķirurgu;
- ar vienu operāciju par maz, vajag vēl ko mainīt un tā iespējams līdz bezgalībai, diemžēl...

Es domāju šos abus speciālistus apvienot. Nemaz nenoliegšu, ka mana psihe ir nestabila. Tomēr līdz šim psiholoģiskajam stāvoklim bij jānonāk, un te visupirms ir vainojams mans izskats.
Tas nav arī vienas dienas lēmums, no sērijas - ar pirmdienu sākšu jaunu dzīvi. Tas ir drīzak objektīvs draugu un paziņu, radinieku vērtējums, pat nerunājot par nepazīstamiem cilvēkiem.
Esmu daudz "eksperimentējis" ar cilvēkiem - atlasījis pašpārliecinātus, bet neizskatīgus cilvēkus kā draugus un sapratis, ka izskats ir ļoti nozīmīgs personību ietekmējošs apstāklis.

manuprāt, ir vērts vispirms izrevidēt bēniņus, jo terapeitiskā procesa spogulī var ieraudzīt daudzas lietas citā gaismā.

ja tad vēl gribēsi šo operāciju (un tas tā var būt, kāpēc gan ne, jo daba dažkārt izrīkojas neganti), tad būsi dubultapmierināts.

pat tad, ja izskats ir sabojājis Tavu psihi, tehniska korekcija nesadziedēs dvēseles rētas, jo diezgan ilgi esi tā nodzīvojis.

bet pēc tā, ko esi rakstījis citās tēmās, es tomēr teiktu, ka Tavu problēmu cēlonis ir krietni agrs; tai laikā, kad bērns vēl neko nesaprot par savu izskatu. vairāk jau, protams, neko nevar zināt.

...diemzheel, paaraak reti plastikji atsaka pacientiem :( ... vajadzeetu daudz biezhaak...

pēc pirmās prāvošanās ar galvas slimnieku situācija parasti mainās... ;)

Kaa es saprotu Drudzi.Man 25-esmu nolemusi veikt beidzot deguna,lupu un plakstinu operaciju.Kaadu veel psihiaru!Ja esi neglits,tad ir jaamainaas.Apnicis dziivot ar kauna sajuutu raadot seju,vienmeer buut draudzenu eenaa un buut nelaimiigai.Drudzi,uz proekshu-ja juuties slikti,taisi operaaciju!Veelu tev to veiksmiigu un turpmaako dziivi pozitiivaaku!

hopa
Starp citu, plastikas ķirurgi bieži sūta pacientus uz konsultāciju pie psihoterapeita un tad lemj par operāciju. Arī atsaka. Daudziem tā lielā vajadzība ir tikai galvā.