Sveiki, visiem,
Gribētos aprakstīt savu problēmu, varbūt varēsiet ko ieteikt.
Man ir pilni 25 gadi. Viss sākās š.g. jūnija sākumā, kad izdomāju pēc pāris gadu pātraukuma atsākt mīties ar velosipēdu. Viens tāds brauciens 30km garumā un nākošajā dienā kreisajā plaukstā sāka sāpēt vieta starp īkšķi un rādītājpirkstu, domāju, tas taču nekas, slodze tomēr bijusi, lai pasāp. Divas dienas pastaigāju ar elastīgo saiti un tad noņēmu. Pagāja vēl 3 dienas un starp īkšķi un rādītājpirkstu izveidojās normāls pampums (tūska), daudz nedomādams braucu uz traumpunktu. Nobildēja man to plaukstu, nekādi lūzumi vai iesprāguši kauli nebija, teica, ka tas droši vien tāpēc, ka esmu sakratījis tur tos nervus kas plaukstas apakšpusē (kaprālajā kanālā droši vien domāja), lika man smērēt Fastum Gel un tas arī viss.
Pagāja vēl 3 dienas, sāka sāpēt vairāk un pampums pārvietojās uz priekšu pa plaukstu, nu jau gandrīz līdz mazajam pirkstiņam, dzēru Ibumetinu, lai noņemtu sāpes, bet man likās, ka tas Fastum gel neko nelīdz, gāju pie cita ķirurga. Par laimi izdevās tai pašā dienā (piektdienā) tikt pie ķirurģes Gerelovičas (paldies, māsiņai, kas neatteica), apskatījusi manu roku, noteica man tādu diagnozi, ka droši vien sakratīti nervi un "no neiroloģiskas reakcijas sākusies ķirurģiska reakcija", uztaisīju asinsanalīzes un uzsēja man kkādu apsēju uz rokas, kuru vajadzēja mitrināt vairākas reizes dienā ar šņabi. Izrakstīja arī B vitamīnu kompleksu (palasīju, ka to parasti dod kaprālā kanāla sindroma gadījumā). Šņabi nežēloju, bet tad sestdienas naktī biju augšā ar tādām sāpēm, ka nespēju vairs aizmigt vismaz 2 stundas. Svētdienas naktī identiski, tieši 4h pēc aizmigšanas biju augšā ar asām, durošām sāpēm plaukstā, nelīdzēja nekādi Ibumetini vai citas bez receptes pieejamās zāles, bet pēc 2h atkal mierīgi varēja aizmigt.
Pirmdienā, meklēju, kur pieņem šī pati ķirurģe un nu jau braucu uz citu poliklīniku, kur manu apsēju nomainīja pret ģipsi, izrakstīja kkādas mazas tabletītes (cik sapratu, kkas no Nesteroīdo pretiekaisumu līdzekļu grupas) un teica, lai nāku nākošo pirmdienu un sūtīs mani pie reizes pie reimatologa. Šo nedēļu nesāpēja, roka ģipsī, zāles dzēru, un bija tīri ok.
Nākošā pirmdiena (pirmā pirmdiena pēc Jāņiem), eju atkal pie ārstes un viņa mani aizsūta pie Liepājā vienīgās reimatoloģes Dr. Saulītes. Viņa apskatījās asins analīžu rezulātus (grimšana bija 2 (norma), CRO 5,5 (nedaudz paaugstināts)), un teica, ka tas viss ir sīkums, pajautāja, vai sāp arī otra plauksta, tad pateica, lai izdzeru tās zāles, ko izrakstīja iepriekšējā ārste + lai ņemu nost ģipsi un lietoju plaukstas ortozi + ja vēlos, var iet uz ultraskaņu.
Priecīgs par to, ka izrādās, nekas traks man nav noticis, noņēmu ģipsi un sāku staigāt ar ortozi. Viss bija ok līdz brīdim, kad man izbeidzās tās tabletes. 3 dienas bez tabletēm un atkal pamošanās nakts vidū mokošās sāpēs, tikko nelietoju tabletes, arī tūska bija atpakaļ un jau pa visu plaukstu, vienu nakti izturēju, tad otru nakti, gāju uz aptieku un mēģināju sarunāt tās tabletītes, tādas nebija - iedeva man bez receptes līdzīgas - Melox. Sāku lietot, sāpes atkal pārgāja un tūska nedaudz mazāka palika. Domāju, ka nav ko dirsties un iešu uz tām ultraskaņas procedūrām, kas bija tikai ieteicamas. Apmeklēju 10 procedūras, pēc 3 procedūras likās, ka pampums ir mazāks, taču tas laikam tāds psiholoģisks faktors vien bija, jo, kad sāku Melox dzert 1x dienā, nevis 2 reizes, tad tūska momentāli bija atpakaļ vēl lielākā izmērā.
Apjukums, neziņa, sašutums, mans ģimenes ārsts tieši bija atvaļinājumā, tā arī nesapratu, pie kā man griesties. Meklējot internetā informāciju par kaprālā kanāla sindromu uzdūros Dr. Loginai. Jāsaka vislielākie paldies, jo arī šeit sekretārīte paņēma iepriekš bez rindas un aptuveni stundu dakterīte mani pārbaudīja un uzklausīja visas manas sūdzības. Nekas nebija uz vietas skaidrs, nevarēja saprast iekaisuma cēloni. Aizsūtīja mani uz rentgenu abām plaukstām visādās projekcijās, lai salīdzinātu, neko neatrada. Tālāk uz magnētisko rezonansi, atklāja izsvīdumus, bet tā arī neatklāja cēloni, kāpēc tie izsvīdumi tur radušies, viss plaukstā tip ok. Asins analīzes uzrādīja CRO jau ~10 un Reimatoīdais faktors 21,5, opā, paaugstināts RF, tātad vajadzētu griezties pie reimatologa. Vai pie tā paša, kas Liepājā, teica, ka labāk nē, lai meklēju Rīgā, ja jau iepriekš man neko nediagnosticēja.
Griezos atpakaļ pie ģimenes ārsta, Dr Orinskas, kura sazvanījās ar kādu citu ārsti un norīkoja mani uz vēl papildus asins un arī urīna analīzēm - audzēji, hepatīti, hlamīdijas u.c. infekcijas... Visi rezultāti negatīvi, CRO jau ~20, bet Reimatoīdais faktors vairs tikai 1,5(!). Tas bija augusta vidus. Ģimenes ārste ieteica meklēt tomēr reimatologu Rīgā. Aši apzvanīju visas klīnikas, heh, pieejams reimatologs tikai oktobra sākumā, neko darīt, pierakstījos Linezerā pie Dr. Andas Kadišas. Pirms tam vēl sazvanījos ar Dr. Loginu un viņa ieteica vēl iziet antibiotiku tūri, jo dažreiz specifiskas infekcijas neparādoties asins analīzēs. Tūri pabeidzu pirms pāris dienām, bez izmaiņām.
Šobrīd esmu nelielā apjukumā, stāv pieraksts uz 6. oktobri uz Linezeru, tā kā pats dzīvoju Liepājā, tad nemaz nezinu, vai tas 1 brauciens man ko dos. Roka sapampusi jau kopš jūnija sākuma. Nu jau gandrīz mēnesi dzeru Olfen 100mg 1x dienā, vienalga nedaudz sāp, bet ir labāk un pa nakti nav jāmostas. Iekaisums šobrīd ir lokalizējies tieši plaukstas locītavā. Reizēm ir tāda sajūta, ka smeldz arī pirksti, bet tas ir reti, reizēm arī atbalsojas tās cīpslas, kas iet uz elkoni, bet arī reti. Varu satvert ar visiem pirkstiem, izņemot īkšķi. Kad sāp, tad nevaru pacelt praktiski neko pat 300g smagu ar kreiso roku. Tajā brīdī, kad zāles visvairāk iedarbojas (praktiski nesāp), tad ir vairāk spēks ar to kreiso roku kaut ko izdarīt.
Ortozi jau nelietoju mēnesi, šorīt atkal pamēģināju, bet pēc pāris stundu nēsāšanas, sāk durt tajā vietā, kur parasti mēra pulsu.
Ja paskatos pāris gadus atpakaļ, tad ir bijušas problēmas. Visjocīgāk bija ar papēdi, kas sāpēja aptuveni pusgadu, neviens neko nekonstatēja un tad sāpes pēkšņi pazuda, sāpēja arī mugura, taču pēc tās izārstēšana jau vairāk nekā gadu nekas nebija sāpējis. Šobrīd sāp reizēm arī iegurnī (vietā, kur cīpsla piestiprinās pie gurna kaula), kā arī nedzīst jau pāris mēnešus sasistais mazais kājas pirkstiņš (vislaik sarkans uzpampis). Nezinu, vai tas viss ir savstarpēji saistīts, nezinu, ko šobrīd varētu darīt. Varbūt ir kādi tautas līdzekļi, ko man pamēģināt? Pašam liekas stulbi cerēt, ka 6. oktobrī viss atrisināsies, zinot mūsu valsts veselības sistēmu...